Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kolektīvās drošības garantiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2002., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69144

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par konservatīvismu ārpolitikā

Vēl šajā numurā

10.12.2002., Nr. 180

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kolektīvās drošības garantiju

“Parekss bankas” prezidents Valērijs Kargins:

Latvijā ar sajūsmu tika uzsvērts fakts, ka mūsu valsts ir uzaicināta iestāties NATO. Ko šis solis, jūsuprāt, dos Latvijas uzņēmējiem?

Latvijā bieži vien uzdod jautājumus, ko mums dos iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Taču tā spriest nedrīkst. Piemēram, man kā biznesmenim vieglāk ir atbildēt, kas notiks ar Latviju pēc 25 gadiem, nekā pēc viena gada. 20. gadsimtā īpašums mūsu valstī ļoti bieži mainījis īpašniekus, kas nav nācis par labu biznesa attīstībai. Piemēram, ēkai, kurā šodien atrodas “Parekss bankas” galvenais birojs vien, īpašnieki mainījušies četras reizes.

Runājot par to, ka mēs stājamies NATO, ir jāsaprot, ka mēs stājamies organizācijā, kur visām dalībvalstīm ir vienota sapratne ne tikai par drošību, bet arī ekonomiku, kultūru un lielā mērā pat reliģiju. Turklāt svarīgs ir arī šis drošības aspekts - mēs varam būt droši, ka mūsu īpašumi vairs nenonāks citu īpašnieku rokās, un bizness varēs attīstīties ievērojami straujāk. Mēs varam būt pārliecināti, ka tie cilvēki, kam pieder zeme un ēkas, savus īpašumus nezaudēs dažādu politisko procesu rezultātā. Jāatzīmē arī, ka es varu būt pārliecināts, ka maniem bērniem nevajadzēs piedalīties dažādos karos, kā tas notika ar mūsu tēviem un vectēviem. Manuprāt, nav piedienīgi prasīt, cik daudz mēs nopelnīsim, iestājoties NATO vai ES. Galvenais, ko iegūsim - mūsu bērniem nebūs jākaro, ka Eiropā nebūs karu, ka pašu nopelnīto mēs mierīgi varēsim nodot saviem bērniem. Tajā pašā laikā jāteic, ka, iestājoties NATO, nenoliedzami mēs nopelnīsim - mums tiks nauda infrastruktūras attīstībai, ceļu uzlabošanai, ražošanas stimulēšanai.

Nedomāju, ka Latvijā varētu ienākt kādas svešas zemes kareivis ar durkli rokās. Man drīzāk ir bailes no tā, ka kāds vājprātīgs diktators, kādu šobrīd pasaulē netrūkst, varētu palaist atombumbu, aktivizēt bakterioloģiskos ieročus vai sarīkot terora aktus. Manuprāt, ir jābaidās no jebkuras valsts, kurā valda kāds diktators, jo šādā valstī visi notiekošie procesi ir noslēpumiem apvīti, un tas ir bīstami. Arī biznesā mani uzskati ir līdzīgi - ja man kāds uzņēmējs sāk stāstīt, cik noslēpumains ir viņa bizness, man uzreiz ir skaidrs - viņš ir blēdis.

Tāda pati attieksme man ir pret attīstītu brīvā tirgus sociālismu. Tas taču ir pilnīgs marasms! Ja kādā valstī viss ir atkarīgs no viena cilvēka, tas ir bīstami, jo viņš pēkšņi var mainīt savus uzskatus par jebkuru jautājumu. Tas pats Lukašenko ilgu laiku iestājās par Baltkrievijas integrāciju Krievijā. Taču pietika krieviem pārdot viņiem gāzi par neizdevīgu cenu, lai Lukašenko sāktu skatīties NATO virzienā. Taču NATO viņš nav vajadzīgs. NATO manā skatījumā ir labklājības un prognozējamības zona.

Vai, jūsuprāt, var teikt, ka NATO ir garants investīciju pieplūdumam Latvijā, ņemot vērā, ka, piemēram, Ungārijā pēc iestāšanās NATO investīciju apjoms nevis palielinājās, bet samazinājās?

Nē, tādas garantijas gan mums nav. Taču tas ir labvēlīgs nosacījums, lai investoriem būtu interese par Latviju, jo mēs atradīsimies vienotā ekonomiskā zonā ar Vāciju, Franciju un daudzām citām pasaules valstīm. Un šis nosacījums mums ir ļoti svarīgs, jo Latvijai ir būtiskas labvēlīgas ekonomiskās attiecības ar Rietumu pasauli.

Kādas, jūsuprāt, ir NATO intereses Latvijā?

NATO saņem kolektīvās drošības garantijas - iespēju novilkt šīs alianses robežu Austrumeiropā. Tagad šai aliansei ir garantija, ka vēl septiņās valstīs, ieskaitot Latviju, netiks ražoti dažādi ķīmiskie, bakterioloģiskie ieroči, ka mēs pielietosim NATO akceptētus paņēmienus dažādu politisku un ekonomisku jautājumu risināšanā. Pašreizējām NATO dalībvalstīm būs garantija, ka to kaimiņvalstīs nekad neizveidosies tāda politiskā situācija, kāda šodien ir, piemēram, Ziemeļkorejā.

Kādos virzienos, jūsuprāt, NATO varētu izvērst paplašināšanos nākotnē?

Domāju, ka nākotnē NATO pletīsies Āzijas virzienā. Pilnīgi droši varu pateikt, ka nākotnē NATO tiks uzņemta Gruzija. Es piedalījos NATO sammita noslēguma vakariņās, kur netālu no manis līdzās sēdēja Gruzijas prezidents Eduards Ševardnadze un ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, kuri ļoti draudzīgi apspriedās savā starpā. Tāpat ir iespējams, ka iestāties šajā aliansē tiks uzaicināta Azerbaidžāna un Kazahstāna. Prāgā arī izskatījās, ka tuvāko 20 gadu laikā NATO var tikt uzņemta Irāna.

Jūsu vadītā banka bija viens no tiem uzņēmumiem, kas ieguldīja līdzekļus Prāgas sammita organizēšanā. Kāda ir bankas interese piedalīties šādu pasākumu finansēšanā?

Daudzi uzskata, ka “Parekss banka” un vairāki citi uzņēmumi bija šā sammita sponsori. Tā gluži nebija. Mēs veidojām viesu komiteju, kas atbildēja par viesu uzņemšanu, dažādu fondu piesaistīšanu šim pasākumam, par konferences sagatavošanu un tamlīdzīgām lietām. Faktiski mēs bijām šā sammita organizatoru skaitā, kas ar saviem finanšu līdzekļiem atbalstīja šo pasākumu, bet to nevar nosaukt par sponsorēšanu. Šajā organizācijā darbojās arī tādas slavenas firmas kā “Audi” un “Motorola”. Šajā pasākumā nebija runa par peļņu, bet gan - par pilsonisko pozīciju.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc A. Vaivara intervijas “Ne jau visu var izrēķināt naudā”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!