• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ir jābūt dialogam ar valdību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.12.2002., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69101

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimai priekšplānā tagad valsts budžets

Vēl šajā numurā

06.12.2002., Nr. 179

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ir jābūt dialogam ar valdību

Vakar, 5.decembrī, notika kārtējā Tautsaimniecības padomes sēde

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns vakar, 5.decembrī, Tautsaimniecības padomes (TSP) sēdē norādīja uz nepieciešamību TSP aktīvāk iesaistīties dialogā ar valdību, izsakot savus priekšlikumus un papildinājumus likumdošanas uzlabošanai un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai Latvijā. “Jaunā valdība uzskata — valdība strādā valsts interesēs, un ikvienā lietā ir jāgarantē arī iesaistīto pušu viedokļa respektēšana,” norādīja ekonomikas ministrs un piebilda, ka Tautsaimniecības padomei, izskatot tiesību aktu projektus un citus tautsaimniecības problēmjautājumus, jādemonstrē reāls darbs, lai tiktu veikti vajadzīgie uzlabojumi.

Atgādinājis par jaunās valdības atklātības principu, ministrs ierosināja TSP sēdēs aicināt piedalīties arī masu mediju pārstāvjus, lai viņi nepastarpināti varētu uzklausīt diskusijas un viedokļu apmaiņu starp uzņēmējiem un valdības pārstāvjiem. Šis ierosinājums guva vienprātīgu TSP dalībnieku atbalstu. Kā norādīja TSP vadība, arī līdz šim mediju pārstāvjiem nebija liegts piedalīties TSP sēdēs.

TSP dalībnieki sēdē aktīvi diskutēja par paredzēto uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieviešanu no 2003. gada 1. janvāra. Uzņēmēju sanāksmē pārstāvji pauda negatīvu attieksmi pret šīs nodevas iekasēšanu, jo, pēc uzņēmēju domām, šīs nodevas ieviešana pilnībā nav pārdomāta un izdiskutēta ar visām iesaistītajām pusēm. TSP vēlreiz atgādināja, ka Latvijas saistības ar ES neparedz obligātas atsevišķas nodokļu veidā iekasējamas nodevas izmantošanu maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanas garantēšanai. Vairāki TSP locekļi aicināja politiķus domāt par citiem alternatīviem risinājumiem izdevumu segšanai maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanas garantēšanai un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” darbības nodorošināšanai, kā, piemēram, jau esošo nodokļu iekasēšanas efektivitātes palielināšana un līdzekļu izmantošanas optimizēšana vai arī izmantojot kā uzņēmumu darbinieku apdrošināšanu pret maksātnespēju. Atšķirīgi viedokļi bija arī jautājumā par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” darbības funkcijām saistībā ar pieprasīto finansējumu aģentūras darbības nodrošināšanai. Tika ierosināts lūgt valdību un Saeimu atlikt likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kas paredz šīs nodevas iekasēšanu, spēkā stāšanos atlikt no 2003.gada 1.janvāra uz gadu, šajā laikā valdībai ar uzņēmējiem un darbinieku intereses pārstāvošām institūcijām vienojoties par optimālu, ekonomiski pamatotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu sistēmu iepriekšminētās problēmas risināšanā.

Savukārt ekonomikas ministrs uzsvēra, ka šis jautājums jāskata ne tikai no darba devēju, bet arī no darba ņēmēju viedokļa. J.Lujāns atgādināja, ka ne visi darba devēji ir godīgi pret saviem darba ņēmējiem, tādēļ nepieciešama kārtība, kas garantētu ikvienam darba ņēmējam arī viņa interešu aizstāvēšanu. “Jautājums ir par aprēķina metodi, nevis nodevas būtību kā tādu,” uzsvēra ministrs un atgādināja, ka šāda maksājuma ieviešana nav jaunizgudrojums, ārvalstīs tāda jau pastāv.

TSP sēdē arī izskatīti jautājumi par Ekonomikas ministrijas Taustaimniecības padomes un nozaru ekspertu padomju esošo un plānoto darba organizāciju. Kā tuvākais pasākums akcentēta TSP vietas un lomas juridiska nostiprināšana ekonomisko reformu instrumentā “Pasākuma plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanā”, lai šajā efektīvajā instrumentā kopā ar ārvalstu investoriem reāli tiktu pārstāvētas arī Latvijas uzņēmēju intereses jautājumos par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu.

Savukārt TSP darba plāns 2003./2004. gadam paredz to jautājumu loku, ko plānots izskatīt TSP sēdēs, — politikas dokumenti (valsts stratēģija kvalitātes veicināšanai, finansu resursu izmantošanas stratēģija kohēzijas un strukturālo fondu apgūšanai un valsts atbalsts uzņēmējiem šo finansu resursu apgūšanai u.c.), jautājumi par nodokļiem, kā arī citi uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumi (Latvijas uzņēmēju informēšana par sagaidāmajiem uzņēmējdarbības nosacījumiem pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, autoceļu uzturēšana un atjaunošana u.c.)

TSP uzklausīja arī informāciju par Nacionālo inovāciju programmu 2003.-2006. gadam. Programma tika izstrādāta, lai esošajos ekonomiskajos apstākļos uzsāktu nozīmīgu mērķtiecīgu rīcību, kas nodrošinātu inovatīvai darbībai labvēlīgu politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras vidi, kā arī veicinātu jaunas, zināšanu virzītas ekonomikas veidošanos Latvijā. TSP atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Nacionālās inovāciju programmas izskatīšanu un pieņemšanu Ministru kabinetā, kā arī lūdza Ekonomikas ministrijai atrisināt vairākus konceptuālus jautājumus, lai šai programmai tiktu nodrošināts atbilstošs finansējums tās ieviešanai no 2004.gada.

Pauls Puķe, Tautsaimniecības sekretariāta vadītājsaa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!