Lai tiesu vara Latvijā kļūtu neapšaubāma

Vakar, 3.decembrī, Valsts prezidente tikās ar Tieslietu ministru

Vakar, 3. decembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi tikās ar tieslietu ministru Aivaru Aksenoku, lai apspriestu viņa iecerēto darbību tieslietu sistēmas darba uzlabošanā Latvijā. Pēc šīs gandrīz stundu ilgās sarunas Valsts prezidente un tieslietu ministrs preses īssaietā tikās ar žurnālistiem. V. Vīķe-Freiberga atzina, ka ļoti priecājas par sarunas gaitā atklāto tieslietu ministra izpratni par Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas darba un attīstības prioritātēm Latvijā. Tikšanās laikā arī secināts, ka vajadzību šajā jomā ir ļoti daudz un Tieslietu ministrijas atbildība ir ļoti plaša. Galvenie šīs sarunas temati pēc prezidentes atzinuma ir bijuši: tiesu procesu termiņi Latvijā; pirmstiesas izmeklēšanas gaita; laiks, ko apsūdzētie spiesti gaidīt uz tiesas procesa sākumu un spriedumu; ieslodzījuma vietu kvalitāte Latvijā; mazgadīgo personu īpašā situācija gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan soda izciešanas laikā; kvalificētu kadru piesaistīšanai darbam Tieslietu ministrijā nepieciešamais papildu finansējums.

Valsts prezidente un tieslietu ministrs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

– Vai jūs runājāt par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Aleksandra Laventa sūdzībā pret Latvijas valsti un iespējamajiem līdzīgajiem spriedumiem nākotnē, piemēram, Freimaņa vai Stendzenieka gadījumā?

V. Vīķe-Freiberga: – Mēs runājām par principiem, kas skarti šajā spriedumā. Svarīgi, ka ministra kungs uzsvēra – šis spriedums ir par procedūrām. Tātad Eiropas Cilvēktiesību tiesa neizvērtēja neko attiecībā uz lietas būtību, apsūdzētā vainu vai vainas mērogu. Jautājums ir par procedūrām un to atbilstību.

– Tiek runāts par tiesnešu korupcijas gadījumiem. Vai jūs runājāt par to pierādīšanas iespējām?

V. Vīķe-Freiberga: – Mēs nopietni pārrunājām ar tiesnešu kvalifikācijas izvērtēšanu un celšanu saistītās problēmas, arī ar viņu un tiesu darbinieku darba apstākļu un atalgojuma uzlabošanu saistītos jautājumus. Tātad visus tos aspektus, kurus būtu iespējams sakārtot, lai nodrošinātu taisnīgākus tiesu procesus visā valstī. Viens no šādiem jautājumiem ir arī atklātības princips, kas varētu realizēties datorizētā sistēmā, kurā būtu redzami tiesu spriedumi.

Es arī uzsvēru, ka pie mums Latvijā pati spriedumu pasludināšanas gaita ir ļoti smagnēja, nenormāli gara, salīdzinot ar citām valstīm, kur spriedumi ir daudz īsāki. Bieži vien šeit spriedumi tiek nolasīti vēl arī divās valodās – latviešu un krievu, jo apsūdzētais latviešu valodu neprot. Manā uztverē ar šīm smagnējām procedūrām tiesas tiek noslogotas.

– Vai jums radās iespaids, ka ministrs varēs ko reāli paveikt?

V. Vīķe-Freiberga

: – Ja cilvēks spēj tik ātri orientēties situācijā un tik īsā laikā nonākt pie nopietnas diagnozes un viņam jau ir priekšlikumi, ko darīt, es tikai ceru, ka viņš saņems atbalstu no valdības kopumā, kā arī nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai īstenotu tās programmas, kas valstij tiešām ir nepieciešamas.

– Vai jūs pārrunājāt arī tiesnešu algu paaugstināšanu? Kad tas varētu notikt?

A. Aksenoks: – Jā, mēs šo jautājumu apspriedām. Tiesnešu algas Latvijā tiešām ir ļoti zemas, kaut vai salīdzinot ar kaimiņvalsti Igauniju, kur ierindas tiesneša atalgojums ir 1200 eiro. Latvijā atbilstoša līmeņa tiesneša atalgojums ir mazāks par 400 latiem. Šobrīd valdībā ir apstiprināta tiesnešu un tiesu darbinieku darba samaksas koncepcija, pēc kuras četru gadu laikā tiesnešu algu ir paredzēts dubultot, kā arī paaugstināt tiesu darbinieku algu. Vai to izdosies realizēt, tas diemžēl būs atkarīgs no budžeta iespējām, par kurām valdībā būs runa arī šodien.

– Einars Repše ir izteicies par nepieciešamību gan iekšlietu, gan tieslietu sistēmai pašattīrīties. Kā tas varētu izpausties, it īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā ir kvalificētu tiesnešu un tiesu darbinieku trūkums?

A. Aksenoks: – Jautājums ir ļoti sarežģīts. Jo Latvijā tiešām trūkst tiesnešu. Viens no šādas situācijas iemesliem ir tas, ka zemā atalgojuma un prestiža dēļ maz ir tādu, kas vēlas kļūt par tiesnešiem.

Jūs jautājāt par “ķirurģiskām” metodēm. Arī attiecībā uz tiesnešiem visām darbībām pirmām kārtām ir jābūt tiesiskām, ar pierādījumiem. Tas ir nopietns darbs, kuru mēs arī darīsim. Bet tas skars tikai atsevišķus, pavisam nedaudzus tiesnešus tad, ja viņi tiešām būs vainīgi un korumpēti vai izdarījuši kādus citus pārkāpumus. Toties attiecībā uz tiesnešu lielāko daļu ļoti nozīmīgs ir viņu izglītošanas darbs. Šajā virzienā mēs strādāsim īpaši.

– Kā jūs domājat pierādīt korupciju, ja jau tiek runāts par sarežģītajām un dažādajām shēmām, kas tiek izmantotas, lai nauda nonāktu pie tiesneša?

A. Aksenoks: – Es domāju, ka mēs to varēsim izdarīt. Pirmkārt, izmantojot atklātību, kuru jau minēja prezidentes kundze. Ar atklātību pirmkārt varēsim noskaidrot, kuri tad ir šie “sāpīgie punkti”, kuri ir tie tiesneši, kuriem visu laiku ir dīvaini spriedumi. Turklāt mums ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kura darbs būtiski tiks pastiprināts. Es domāju, ka, kopīgi strādājot, varēsim to pierādīt.

– Vai nedomājat, ka jums var pārmest iejaukšanos neatkarīgā tiesas spriešanā?

A. Aksenoks: – Mēs bieži vien tiesu neatkarību pārspīlējam – tādā ziņā, ka tiesnesim vispār neko nevar teikt. Tā jau nav. Nedrīkst iejaukties konkrētas lietas izlemšanā, teiksim, izpildvaras pārstāvis nedrīkst zvanīt tiesnesim un norādīt, kā jāspriež lieta. Bet analizēt tiesneša darbu – tas ir kas pilnīgi cits.

– Vai jūs apspriedāt iespēju, ka tiesu vara varētu pati sev veidot budžetu un tieši, apejot izpildvaru, iesniegt to izskatīšanai parlamentā?

A. Aksenoks: – Šodien to neapspriedām. Tas arī vēl nav gluži skaidrs jautājums. Mums ir jākonsultējas ar daudziem speciālistiem, jo viedokļi par to atšķiras.

Dina Gailīte,  “LV” tieslietu nozares virsredaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 3.decembrī, tikšanās laikā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un tieslietu ministrs Aivars Aksenoks