Par investīcijām ar perspektīvu

Ārvalstu investīcijas Latvijā ieplūst, pateicoties Latvijas perspektīvai tuvākajā laikā iestāties Eiropas Savienībā (ES), intervijā Latvijas Radio atzina ES iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris. Ķesteris sacīja, ka daudzi ārzemju investori Latvijā tagad iegulda nevis tāpēc, ka te patlaban būtu izcila biznesa vide, bet gan tāpēc, ka Latvija ir perspektīva un no tās iegūstamais tirgus ir lielāks nekā valsts ģeogrāfiskā robeža. Ieguldot Latvijā, investori principā iegulda ES koptirgū, ko veido ap 390 miljoni cilvēku. Patlaban Latvija “neizskatās slikti starp kandidātvalstīm investīciju ziņā: 4. – 5.vieta, apsteidzot Poliju”.

Ķestera pamatrūpes pašreizējā integrācijas posmā esot izskaidrot ieguvumus no pievienošanās ES uzņēmējiem – citās kandidātvalstīs līdz 90% uzņēmēju atbalsta iestāšanos, taču maz ticams, ka Latvijā biznesa publikas atbalsts varētu būt tik liels. Iespējamo šīs sabiedrības grupas piesardzību Ķesteris skaidroja arī ar to, ka Latvija ir tālāk no Eiropas centra, bet tam tuvākajās valstīs attieksme pret biznesa sakariem ar ES dalībvalstīm ir brīvāki, tiešāki. Kaut vai ģeogrāfiskā tuvuma dēļ, regulāri tiekoties un veidojot kontaktus ar kaimiņvalstu uzņēmējiem, ir skaidras priekšrocības, ko dod Eiropas tirgus.

Ķesteris atzina, ka sabiedrībā ir dažādas grupas, un ES aptver visas dzīves sfēras, tāpēc katram ir savas atbildes uz iestāšanās procesa jautājumiem. Pēc sarunu vadītāja teiktā, vēl daudz jāstrādā ar dažādām iedzīvotāju grupām, lai skaidrotu, kā ritēs dzīve pēc iestāšanās ES, kā var gūt labumu, “kā no ES piešķirtā 1 miljarda eiro viens cilvēks tiks pie saviem pieciem latiem”. Amatpersona noraidīja iebildumus, ka “ES ir PSRS” – šādiem cilvēkiem viņam neesot ko teikt, ja viņi “pat tādu elementāru lietu nevar saprast”.

Ķesteris uzsvēra, ka, “iestājoties ES, nekas briesmīgs nedraud”, jo, sešos gados saskaņojot likumdošanu, “daudz kas no ES normām jau eksistē mūsu ikdienā un daudzās sfērās dzīvojam pēc ES likumiem”. Likumdošanas saskaņošana Latvijā ir pabeigta visās jomās, visa likumdošana pārņemta, galvenokārt strīdīgie jautājumi vēl atlikuši lauksaimniecībā, nav pabeigti budžeta nosacījumi, kuri ir pēdējie, sadaļa “Institūcijas”, kurā noteiks Latvijas pārstāvniecību ES struktūrās, kā arī sadaļa “Pārējie jautājumi” – temati, kas neiederas nevienā citā sadaļā.

Ķesteris uzsvēra, ka sarunu līmenī nav norāžu par pāreju uz izglītību latviski, ar ko dažkārt operē pret ES noskaņotas, latviski slikti runājošas iedzīvotāju grupas. Oficiālā līmenī Latvija ir izskaidrojusi, ka “tas nebūs vienas nakts lēmums”, bet tas ir viens no līdzekļiem, kā samazināt lielo nepilsoņu skaitu, kas ir arī dalībvalstu vēlme. Nepieciešams, lai šis process ritētu gludi, bez politiskiem sarežģījumiem.

Līdz sarunu beigām atlikušas divas nedēļas, tāpēc valdībai jābūt spējīgai reaģēt ātri, īpaši sarunās par lauksaimniecības kvotām. Tāpēc nepieciešams sīki izskatīt situāciju, lai pēc tam lēmumus nepieciešamības gadījumā varētu pieņemt ātri.

Pēc LETAS informācijas