Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2002., Nr. 174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68847

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Prezidijā:
Par 2002. gada 15. novembra sēdi

Vēl šajā numurā

28.11.2002., Nr. 174

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Plenārsēdes stenogramma:

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam kārtējo Saeimas šā gada 21.novembra sēdi.

Pirms mēs izskatām dienas kārtību, es gribu atzīmēt, ka šodien ir ļoti nozīmīga diena Latvijas vēsturē, jo Prāgā ir sācies NATO sammits. Vakar no Prāgas ir atgriezusies mūsu NATO Parlamentārā delegācija, un tāpēc vārds paziņojumam NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas vadītājam Kiršteina kungam.

A.Kiršteins (NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs). Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! 19.novembrī Stambulā tika pieņemta NATO Parlamentārā deklarācija par NATO transformāciju. Un šīs deklarācijas pamatdoma ir tā, ka 1989.gadā un Aukstā kara beigās būtiski mainījās NATO uzdevumi. Ja līdz tam NATO bija unikāla organizācija, kas koordinēja dalībvalstu militāro, politisko un plānošanas sadarbību eiroatlantiskajā telpā, tad, bijušajiem pretiniekiem kļūstot par partneriem, parādījās jauni apdraudējumi. Un šie jaunie apdraudējumi ir terorisms, ieroču izplatīšana un cīņa ar ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un dažādiem radioaktīvajiem terora aktiem.

Šajā deklarācijā paplašināšanās nodaļā attiecībā uz Latviju un pārējām valstīm ir teikts, ka Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Latvija, Igaunija un Lietuva ir pierādījusi savu progresu, veiksmīgi risinot ekonomiskās, politiskās un militārās reformas un piedaloties NATO miera uzturēšanas operācijās Balkānos. Tā kā reformas šajās valstīs turpinās, tad NATO Parlamentārā asambleja iesaka uzaicināt Prāgas sammitā šīs minētās valstis un nenobeigt šo procesu, bet ne vēlāk kā 2007.gadā vēlreiz atgriezties pie nākošo valstu uzaicināšanas.

Divi galvenie uzdevumi ir — NATO militāro struktūru reforma, lai palielinātu šīs organizācijas efektivitāti, izslēgtu dublēšanos, samazināto lieko komiteju skaitu. Nākošais ir uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību, izveidot ātrās reaģēšanas vienības, tādas ātrās reaģēšanas vienības, kuras spēj ļoti īsā laikā tikt pārsviestas dažādos globālajos punktos, arī ārpus NATO robežām, lai novērstu dažādus konfliktus. Un tieši jauno valstu uzdevums ir radīt speciālas profesionālas, nelielas speciālo uzdevumu vienības, kas var cīnīties ar šiem terora draudiem, tātad ar ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioaktīvajiem draudiem. Un cīnīties arī ar terorismu.

Latvijas galvenais uzdevums ir arī turpināt piedalīšanos šajās miera uzturēšanas operācijās. NATO, lai padziļinātu sadarbību ar partnerības valstīm, piemēram, ir izveidojusi NATO Parlamentārā asambleja ne tikai paralēli esošajai Krievijas un NATO padomei un citām dažādām organizācijām, ir izveidojusi NATO Parlamentārās asamblejas un Krievijas Federālās sapulces patstāvīgo komiteju, kura jau plāno šo kopējo sadarbību. Tas pats ir attiecībā ar Ukrainu — šī sadarbība.

Nobeigumā es gribētu uzsvērt pašu galveno šajā deklarācijā. Lai varētu īstenot šos jaunos NATO izmaiņu mērķus, tad parlamentāriešiem ir jāpastiprina tieši kontrole, lai padarītu visus šos politisko lēmumu pieņemšanas procesus “caurspīdīgus” gan budžeta ziņā, gan militāro spēku strukturizācijas un reformu izmaiņu ceļā. Un tieši parlamentāriešiem ir jāpanāk sabiedrības atbalsts un jāpiesaista plaši masu informācijas līdzekļi. Tātad tikai caur NATO Parlamentāro asambleju mēs varēsim panākt šo caurspīdīgumu un turpināt šo darbu.

Paldies par uzmanību, un sīkāk par pieņemtajām rezolūcijām, tajā skaitā par rezolūciju attiecībā uz Irākas problēmām, par rezolūciju attiecībā uz Kaļiņingradu un satiksmi ar Kaļiņingradu un Krievijas Federāciju tātad pirmajā starpbrīdī 10.30 preses konferencē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs!

Pirms sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, Prezidijs ir saņēmis vairākus grozījumus darba kārtībā.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Ministru prezidenta Repšes kunga ar lūgumu Saeimas Prezidijam iekļaut Saeimas šā gada 21.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās. (Starpsauciens: “Neesam iepazinušies!”)

Vai ir iebildumi par darba kārtībā iekļaujamo punktu? Tātad iebildumu nav. Tiek iekļauts darbs kārtībā kā pēdējais darba kārtības punkts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, Juridiskā komisija ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Vai ir iebildumi iekļaut arī šo darba kārtības punktu? Iebildumu nav.

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt izskatīt 7.Saeimas neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1164.

Vai ir iebildumi iekļaut darba kārtībā? Iebildumu nav.

Juridiskā komisija arī, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimas neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1136.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1326.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Un Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimas neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” ar reģistrācijas numuru 949.

Vai ir iebildumi? Iebildumi nav. Minētie likumprojekti ir iekļauti Saeimas darba kārtībā pēc darba kārtības izskatīšanas.

Uzsākam darba kārtības izskatīšanu — pirmo sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens — “pret”. Neviens runāt nevēlas. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Ne “par”, ne “pret” neviens nav pieteicies runāt. Tātad likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Segliņa, Goldes, Zundas, Pietkēviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Tātad viens var runāt “par”, viens var runāt “pret”.

Tātad Bērziņa kungs runās par likumprojekta nodošanu komisijai.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Šis likumprojekts ir iesniegts, un tam ir vairāki būtiski aspekti.

Pirmais no tiem ir fiskālais aspekts, lai budžetā būtu vairāk naudas. Kāpēc? Jo tiek piedāvāts it kā nepalielināt akcīzes nodokli uz 130 latiem, bet atstāt 100 latus uz tūkstotis litriem.

Tas notiek tāpēc, ka kaimiņvalstis rīkojas gluži analogi.

Lietuvā ir pieņemts lēmums apmēram šādā pašā līmenī saglabāt akcīzes nodokli līdz 2004.gada 1.janvārim, Igaunijā arī šāda paša likme saglabāta, bet tikai formulējums ir savādāks — līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā.

Tas, ko nozīmē, ja viens šis akcīzes nodoklis ir augstāks, piemēram, Latvijā, un ievērojami zemāks visās kaimiņu valstīs, mēs esam izbaudījuši. Tas nozīmē krasu dīzeļdegvielas apliekamās bāzes samazināšanos, un tas nozīmē ieņēmumu kritumu, lai cik arī paradoksāli — likme augstāka, ieņēmumi mazāki. Tas būtu viens aspekts.

Otrs — tautsaimnieciskais aspekts. Ir vesela virkne nozaru, un budžetu var veidot sabalansētu vai ieņēmumus palielināt tad, ja attīstās tautsaimniecība. Ir vesela virkne Latvijas valstij svarīgu tautsaimniecības nozaru, kur dīzeļdegvielas īpatsvars pašizmaksas struktūrā ir ievērojams vai būtisks. Minēšu tikai divas nozares, kas ir saistītas ar Latvijas eksportu, kas ir ļoti svarīgi. Viena no tām ir mežizstrāde. Mežizstrādē pašizmaksas struktūrā vidēji 13,5% sastāda dīzeļdegvielas izmaksas. Otra — kūdras ieguve, kur dīzeļdegvielas īpatsvars pašizmaksas struktūrā sastāda 13,2%. Palielinoties šīm te likmēm, šīs nozares, pašizmaksa, protams, kāps, eksporta potenciāls samazināsies. Tāpēc arī tautsaimnieciskais afekts, manuprāt, ir ļoti, ļoti būtisks.

Trešā lieta. Ļoti svarīgi, kas notiek pasaules tirgos, naftas tirgos, kādas ir cenas. Jūs zināt, ka tās ir ļoti svārstīgas, pašas zemākās tās bija 1998.gadā, jūnijā sasniedzot 10 dolārus par barelu. Pie kam 1998.gadā vidējā gada cena bija 14 dolāru par barelu. Jūs zināt, ka pagājušogad jau par labu tika uzskatīta naftas cena 24 dolāri par barelu, bet bija brīži, kad tā pārsniedz robežu 30 dolāru par barelu. Šobrīd situācija ir ļoti neskaidra, un ļoti ir iespējams, ka šīs izejvielas cenas varētu kāpt un jau tā sadārdzināt degvielu. Zinu, ka valdība šo jautājumu ir lēmusi, un vienīgā atšķirība, kas ir šobrīd no iesniegtā projekta, tas ir pilnīgi identisks, tikai es saprotu, ka par stāšanos spēkā mums ir saistībā... Igaunijas variants — ar iestāšanās brīdi ar speciālu likumu valdība ir lēmusi konkrētu datumu. To komisija var labot.

Un pēdējā lieta. Lai likums stātos spēkā 1.janvārī, tam ir jābūt pieņemtam ļoti savlaicīgi, jo prezidentei likums ir jāizsludina no 7. līdz 21.dienai. Tātad nav vairs laika, teiksim, politiskām debatēm, vienu noraidīt, nākošreiz nodot komisijām. Tā mēs varam nepaspēt, un visa Latvijas sabiedrība un tautsaimniecība ar 1.janvāri maksās 4 santīmus vairāk par katru litru dīzeļdegvielas.

Tāpēc es šoreiz aicinu pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu, neskatoties no tā, vai mēs atrodamies pozīcijā vai opozīcijā.

Ceru uz atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Bērziņa kungs!

“Pret” pieteikusies runāt Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Neapstrīdot neko no tā, ko teica Bērziņa kungs, es tomēr piedāvāju atlikt, atlikt tagad šī jautājuma virzīšanu tālāk, jo, kā mēs visi ļoti labi zinām, valdība strādā pie jaunā budžeta izstrādāšanas, un, pieņemot šo likumu un virzot tālāk, skaidrs, ka tas ir ļoti cieši saistīts ar valsts budžeta izstrādāšanu.

Tāpēc es piedāvāju pagaidīt, kamēr ir priekšlikumi no Ministru kabineta.

Sēdes vadītāja. Paldies, Brigmanes kundze!

Tātad balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 40, 8 — atturas. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Neviens nav pieteicies runāt “par” vai “pret”. Vai ir iebildumi? Tātad iebildumi ir. Piedodiet! Brigmanes kundze ir pieteikusies? Runāt “par”? Tātad “pret” runās deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es piedāvāju arī šo likumprojektu nevirzīt tālāk, jo tas ir tieši tādā pašā veidā saistīts ar valsts budžeta izstrādāšanu un ir jāskatās kompleksi.

Sēdes vadītāja. Paldies, Brigmanes kundze! Lūdzu balsosim par likumprojekta iesniegšanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 47, atturas — 6. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” pieteikušies deputāti runāt nav. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” pieteikušies runāt deputāti nav. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” pieteikušies runāt deputāti nav. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Tā. Ir pieteikusies deputāte Jevgēnija Stalidzāne. Kļūda, ja? Skaidrs. Tad pieteikušies nav. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tātad ir pieteikušies deputāti runāt “par”, Stalidzānes kundze? “Pret”.

Tātad Jevgēnija Stalidzāne runās “pret”.

J.Stalidzāne (LPP). Ekonomiskās globalizācijas apstākļos tautsaimniecības vadīšanā nevar balstīties uz pragmatisku vai empīrisku pieeju. Attīstības filozofijai ir jābūt tautsaimniecības attīstības filozofijai, kas nosaka galveno mērķi un arī saimniekošanas koncepcijai, kas savukārt nosaka tautsaimniecības attīstības virzienus. Šāda nostādne ir īpaši svarīga, risinot valsts energosaimniecību attīstības jautājumus, jo no tā izriet, pirmkārt, tas, ka no tā ir atkarīga visas tautsaimniecības nozares tehnoloģiskā attīstība.

Otrkārt, sociālo vajadzību pilnīgāka nodrošināšana visai sabiedrībai.

Un, treškārt, enerģētika ir valsts politiskās un ekonomiskās neatkarības pamats. Un, ja mēs tā paskatāmies pasaulē, tad redzam, kā par šīm savām eksluzīvajām tiesībām šajās nozarēs cīnās Francijā, Itālijā, arī Lielbritānijā, tad mēs redzam, ka katrai valstij šajā nozarē ir ļoti stingri jāprot aizstāvēt savas tiesības, un nedrīkst izmantot Eiropas Savienības normas kā tādu bubuli, kuras mums vienmēr liek it kā pieņemt nevajadzīgus… neizdevīgus noteikumus mūsu valstij. Un arī šie Enerģētikas likuma grozījumi, kas šodien tiek iesniegti, jā, tie varbūt atrisinātu šajā brīdī vienu otru nelikumīgu rīcību, kas ir notikusi pret iepriekšējo Enerģētikas likumu, bet tā neatrisina kopumā šo jautājumu, kā tālāk attīstīties mūsu valstī šai tik ļoti svarīgajai nozarei. Un par cik valdība ir nolēmusi izveidot darba grupu, kas tieši nodarbosies ar šo jautājumu risināšanu, tad es arī ieteiktu šobrīd šos grozījumus atlikt, jo bez šiem grozījumiem kā energokompānija “Latvijas gāze”, tā energokompānija “Latvenergo” var normāli strādāt un atlikt šos grozījumus līdz tam brīdim, kamēr valdība ar savu darba grupu būs izstrādājusi kopējo koncepciju un nostāju šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Paldies! “Pret” vēlas runāt Kalvītis Aigars. Lūdzu! Piedodiet! “Par” vēlas runāt Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Priekšsēdētājas kundze! cienījamie deputāti! Es īsti nesapratu, par kādu pragmatismu, empīrismu Stalidzānes kundze runāja, jo es tos citātus no zinātniskām grāmatām parasti daudz nelasu. Bet šeit ir runa tieši par tautsaimnieciskām lietām. Un šie likuma grozījumi viennozīmīgi ir vērsti pret “Latvijas gāzes” monopola ierobežošanu. Respektīvi, par ierobežošanu. Un piedāvātie grozījumi regulēs nākotnē, kādā veidā Latvijas patērētāji, un it īpaši rūpnieciskie patērētāji, varēs izmantot gāzi un kā viņi varēs piekļūt alternatīviem piegādātājiem. Šis likumprojekts ir vērsts uz enerģētikas tirgus liberalizāciju, un galvenais akcents šajos grozījumos ir likts uz gāzes tirgus liberalizāciju. Un es gribētu teikt, ja mēs nespersim šo soli un gaidīsim, ko valdība varbūt atklās, lasot zinātniskās grāmatas pēc kāda pusgada vai gada, viennozīmīgi tas novedīs pie tarifu palielināšanās. Un mēs jau zinām, ka šādas tendences ir vērojamas, īpaši gāzes tirgū. Tā ka es aicinātu deputātus atbalstīt šos Enerģētikas likuma grozījumus, kas ir vērsti uz tirgus liberalizāciju, kas ir vērsti nākotnē uz tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu, uz iespēju piekļūt alternatīviem gāzes piegādātājiem, un negaidīt brīnumus, un nelasīt vecus padomju zinātniskos rakstus vai zinātniskās grāmatas par pragmatisko un empīrisko pieeju enerģētikā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Kalvīša kungs.

Balsojam par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 48, atturas — 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās protokolu par likuma izpildi” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Vai ir iebildumi likumprojektu nodot atbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts atbildīgajai komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilās aizsardzības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” pieteikušies deputāti runāt nav. Vai ir iebildumi likumprojektu nodot atbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts atbildīgajai komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Vai ir iebildumi nodot likumprojektu atbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam izskatīt Saeimas darba kārtības otro sadaļu — par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrreizējai caurlūkošanai, ko ir iesniegusi Valsts prezidente.

Vai ir priekšlikumi par prezidentes motivētu iebildumu nodošanu komisijai? Tad pieteikusies ir runāt Solvita Mellupe.

Jūs varat no vietas runāt.

S.Mellupe (JL). Tā kā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 115.pantu šis atgrieztais likumprojekts ir obligāti caurlūkojams, un, ņemot vērā šo te grozījumu aktualitāti un steidzamību, es piedāvātu atbalstīt, izskatīt šo prezidentes atgriezto konkrēto pantu iespējami steidzami un aicinātu iesniegt priekšlikumus Juridiskajā komisijā līdz 29.novembrim, lai tad potenciāli jau 12.decembrī mēs varētu tos mēģināt izskatīt un pieņemt, lai no Jaunā gada tie varētu stāties spēkā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumus nodot Juridiskajai komisijai. Termiņš, kad ir iesniedzami priekšlikumi, bija 29.novembris, un otrreizējā likuma izskatīšana būtu 12.decembrī. Iebildumu nav? Iebildumu nav. Otrreizējai caurlūkošanai likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai.

Tā. Sākam izskatīt trešo darba kārības sadaļu — priekšlikumi par 7.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 8.Saeimā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, 7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1232, izskatīšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsojumu par likumprojekta izskatīšanas tālāku turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 23, atturas — nav. Likumprojekts ir izskatīts… likumprojektu turpinās izskatīt.

Būtu jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Lūdzu Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tika nolemts 6.decembris.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.decembris.

Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 39.panta 2.daļai aicinām turpināt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, 7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1426, izskatīšanu.

Atklājam debates. Debatēs ir pieteikusies Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Frakcija TB/LNNK arī šoreiz grib atbalstīt politiski represētās personas un iesaka šo mūsu iepriekšējo 7.Saeimā sagatavoto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pirmajā lasījumā jau izskatīto likumprojektu atbalstīt, lai nodrošinātu politiski represētajām personām arī īpašas tiesības dzīvokļu saņemšanā un atbalsta nodrošināšanā, šos dzīvokļus saņemot.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Paldies Seiles kundzei.

Tad būtu nepieciešami priekšlikumi, kurām komisijām vajadzētu nodot šo likumprojektu tālākai izskatīšanai.

A.Seile. Ir ierosinājums nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Tad vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Vajadzētu arī noteikt datumu, kad ir iesniedzami priekšlikumi.

A.Seile. Es ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 9.decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71 deputāts, pret — 2, atturas — 19. Likumprojekts nodots otrajam lasījumam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9.decembris.

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina... Tad Juridiskā komisija un arī deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Pēteris Tabūns, Guntars Krasts un Anna Seile ierosina izskatīt likumprojektu “Jūras kodekss” (7.Saeimas likumprojektu, reģistrācijas nr.1185) tālākai izskatīšanai 8.Saeimā.

Debatēs pieteicies neviens nav. Vai ir priekšlikumi par atbildīgo komisiju? Vārds Dobeļa kungam. Seiles kundzei, lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies! Vārds Mellupei Solvitai. Ieslēdziet mikrofonu.

S.Mellupe (JL). Juridiskajai komisijai, tas ir Juridiskās komisijas jautājums.

Sēdes vadītāja. Tātad ir ienākuši divi priekšlikumi. Būtu jābalso priekšlikumu ienākšanas kārtībā. Tātad... Seiles kundzei, lūdzu, vēlreiz vārds!

A.Seile (TB/LNNK). Un par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju kā otro komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi par nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš kāds būtu?

S.Mellupe (JL). 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72 deputāti, atturas — 20. Likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.decembris.

Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 39.panta otrajai daļai deputāti Grīnblats, Straume, Tabūns, Vaidere un Seile aicina turpināt izskatīt likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas nr.1131) izskatīšanu 8.Saeimā.

Uzsākam debates. Debatēs ir pieteicies Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar skatīja šo jautājumu, un mēs uzklausījām ieinteresētās puses — gan Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju, gan Rīgas domes Attīstības departamentu. Abas puses atzīst šā likuma pieņemšanu par nepieciešamu. Tas ir ļoti svarīgs Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai kā tieši UNESCO pieminekli. Bet diemžēl iesniegtajā variantā ir lielas pretrunas ar jau esošiem 8 likumiem un likumiem par pašvaldībām.

Abas puses apsolījās nodrošināt darba grupas izveidošanu un sagatavot jauno likumprojekta variantu līdz 15.janvārim, kam mēs arī piekritām.

Un tāpēc mēs lūdzam mazliet atlikt šī projekta virzīšanu līdz tam datumam, kad mēs saņemsim jauno likuma variantu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai to atliktu. Mēs esam mocījušies ar to, kā attīstīt Rīgu tā, lai tas nenāktu par labu kaut kādiem atsevišķiem elementiem, bet lai nāktu par labu valstij. Diemžēl gadiem ilgi Rīgas attīstības jautājums tika pilnīgi atrauts no tā, kas notika valstī, neskatoties uz to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un uzņemas slodzi, kuru neuzņemas neviena cita Latvijas pilsēta.

Neapšaubāmi ir jāatgādina arī tas, ka Rīga ir UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā tieši ar savu vēsturisko centru. Man ir nedaudz savādi klausīties, ka tik nopietna komisija kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija var atkal atlikt uz tik ilgu laiku. Es jums piedāvāju, kolēģi, citu variantu. Es jums piedāvāju šodien atbalstīt šo likumu. Tas būs tikai pirmais lasījums un nekas vairāk. Šeit ir runa par mūsu konceptuālo nostādni šajā jautājumā, un konceptuālajai nostādnei ir jābūt tomēr skaidrai, ka mums ir nepieciešams atsevišķs likums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, pret ko jūs arī neiebilstat.

Līdz ar to, ja mēs šodien atbalstām konceptuāli, jūsu komisija, kas noteikti būs galvenā komisija, var mierīgi strādāt, tālāk ieliekot otrajā lasījumā visus nepieciešamos papildinājumus, par kuriem jūs runājāt. Es piekrītu, ka ir dažas pretrunas. Bet tas ir tehniskas dabas jautājums. Mēs šodien esam pārāk nopietnā brīdī, lai vilktu garumā tās lietas, kuras nedrīkst vilkt.

Jā, es domāju, ka visiem mums ar prieku ir jāgaida galotņu tikšanās rezultātu paziņošana šodien un rīt. Bet tagad padomājiet līdztekus par to, ko uzņemas Latvija vispār. Tuvākajos gados, tūlīt pat būs 2004. gads — Eiropas Savienība. Šinī sakarībā vēsturiskajā centrā tieši visbiežāk ienāks un aizies un parādīsies, un mēs to gribēsim parādīt. Un tāpēc šeit, pēc manām domām, katrs mēnesis ir svarīgs.

Es ļoti aicinātu godāto Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju piekrist tam, ka mēs šodien atbalstām šā likuma virzīšanu tālāk, respektīvi, pieņemam to pirmajā lasījumā un nosakām pietiekami ilgu laiku (te varētu piekrist) priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

Es ļoti aicinātu jūs, kolēģi, tā darīt, un Rīga, man liekas, mums visiem ir vienādi tuva un dārga. Un tāpēc aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies! Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas, ko teica Strazdiņa kungs, tas, cik es saprotu, ir personiskais viedoklis. Komisijas viedoklis bija savādāks, jo gan viena puse, kura bija pieaicināta, — Rīgas pilsētas pārstāvis, gan arī otra puse — Pieminekļu aizsardzības inspekcija — bija ar mieru apsēsties tuvākajās dienās pie galda, lai vienotos un novērstu tās domstarpības, kas pastāv viņu starpā, un iesniegt attiecīgus priekšlikumus. Tādēļ tika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ja nemaldos, līdz 1.janvārim, un… vai līdz 15. pat. Lūk! Un tad komisija izskatītu šos priekšlikumus, un iespējams, ka tos varētu pieņemt kā komisijas priekšlikumus un, tā sakot, virzīt šo lietu tālāk. Tādēļ es lūdzu kolēģus patiešām neaizkavēt šī likumprojekta virzību un atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Strazdiņš, otro reizi.

J.Strazdiņš (ZZS). Es ļoti atvainojos, ja es nebūšu pietiekami precīzi izteicies. Jautājums ir par šo 15.janvāri. Jo konceptuāli mēs to pieņēmām. Es jau pašā sākumā teicu, ka abas ieinteresētās puses šo kariņu ir izbeigušas, un viņas ir vienojušās par sadarbību un par likuma pieņemšanas nepieciešamību. Tā ka lūdzu balsojiet “par”!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates beidzam.

Lūdzu priekšlikumu par atbildīgo komisiju! Balsojam par likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” izskatīšanu... turpināt izskatīt 8.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 24, neviens neatturas.

Lūdzu nosaukt atbildīgo komisiju! Priekšlikumu par atbildīgo komisiju! Ja nav citu priekšlikumu, tad, lūdzu, Strazdiņa kungs! Lūdzu, nospiediet pogu…

J.Strazdiņš. Izglītības kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas datumu.

J.Stradiņš. Līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad likumprojekts tālākai izskatīšanai nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.janvāris.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu par likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” turpināšanu izskatīt 8.Saeimā.

Debatēs pieteicies... Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Šķesters Staņislavs. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS). Labdien, cienījamie kolēģi! Pozīcijas frakcijas deputāti vakar, izskatot likumprojektu “Par pašvaldības aptauju”, konstatēja, ka nebūtu šodien lietderīgi izstrādāt atsevišķu likumu “Par pašvaldības aptauju”. Uzskatām, ka normas, kas reglamentē kārtību, kādā notiek pašvaldību aptaujas, varētu tikt iekļautas likumā “Par pašvaldībām” kā atsevišķa nodaļa. Aicinu šo likumprojektu šādā redakcijā noraidīt! Jo arī šeit jautājums ir par to, ka šis likums varētu būt saistīts ar pašvaldību budžetu un finansiālām iespējām, kā šīs aptaujas veikt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Golubovs Aleksandrs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šis likums, tā mērķis ir palielināt iedzīvotāju iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, pašvaldību domēs un padomēs. Bet tanī pašā laikā šī likuma mērķis ir arī iesaistīt to daļu, kura ir atstumta no jebkādu lēmumu pieņemšanas, tas ir, iesaistīt konsultatīvajās aptaujās nepilsoņu daļu. Tāpēc es lūdzu virzīt tālākai izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu ko, turpināsim to pašu, ko iepriekšējā Saeimā! Pēc tam parunāsim par okupāciju — bija vai nebija… (No zāles deputāts A.Golubovs: “Nebija okupācija.”) Ā… Mēs jau esam pieraduši pie tā.

Cienītie kolēģi! Redziet, kāda ir tā būtiskā lieta — tā mūžīgā nepilsoņu jautājuma cilāšana, ko mums mēģina iespēlēt jebkurā starptautiskajā forumā, tur, kur ir iespēja to izdarīt, ko mums, neapšaubāmi, mēģinās iespēlēt tūlīt pēc šīsdienas un rītdienas lēmumu pieņemšanas. Ticiet man, no Krievijas puses nāks atkal kārtējo reizi — ak Dievs, cik viņiem daudz nepilsoņu, un tos tur visus no rītiem parasti uzšmorē un lieto dažādu ēdienu gatavošanā.

Jā, šāds iespaids starptautiskajā līmenī tiek gatavots sistemātiski. Neskatoties uz to, ka nupat braukāja telts pa visu Latviju, palīdzību sniedza dažādas ārvalstu vēstniecības, sākot ar Lielbritāniju, ASV, neskatoties uz to, ka mums ir iespēja repatriēties no Latvijas, mums pat repatriācijas grupa bija Saeimā, mums bija labi sakari arī ar Krievijas vēstniecību, pat tur ir cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt, ja nu kādam te ir tik smagi ap sirdi. Tanī pašā laikā nu tik maigs un mīļš Pilsonības likums, kāds mums ir tagad, nu tas jau reizēm drebuļus krata, to lasot… Un šādā stāvoklī runāt mūžīgi par to milzīgo nepilsoņu skaitu, daļa no kuriem nekad nepratīs runāt latviski. Nekad! Pilnīgi izslēgts. Šādos apstākļos jūs piedāvājat šādiem cilvēkiem, kas neprot latviešu valodu, kas lasa vienu vai divus laikrakstus, ja viņi vispār kaut ko lasa, tādiem cilvēkiem jūs piedāvājat piedalīties lemšanā. Nu nevar to atbalstīt šajā brīdī! Izanalizējiet, lūdzu, mierīgi un uzmanīgi visu stāvokli.

Golubova kungs, jūs tīri ciešami runājat latviešu valodā. Un es domāju, ka jūs šādā līmenī varētu gatavot savus biedrus, domubiedrus un tamlīdzīgus, lai nenotiktu tā, ka šodien Lindermans jāmeklē pa visu plašo Krievijas teritoriju, un lai nenotiktu kaut kas tamlīdzīgs. Lūk! Un tāpēc es domāju, ka mierīgi drīzāk vajag cilvēkiem iemācīt to, ka pakāpeniski beigsies šis pārejas posms, ka visi sapratīs, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kurai ir sava drošība, ko garantē daudzi citi pasaulē, un drīzāk cilvēkiem piedāvāt veiksmīgi domāt par iekļaušanos mūsu sabiedrībā kā pilsoņiem, domāt par šo procesu, nevis mūžīgi izcelt kaut kur atsevišķi, kaut ko īpaši nepilsoni kā tādu. Pagaidiet, pagaidiet… drīz te būs nepilsoņi ar citu ādas krāsu un ar tādu kultūru, kas diez vai tā vienkārši varēs iekļauties Latvijas kopējā kultūrā. Un līdz ar to drīzāk, man liekas, mums ir jāpadomā par to, kā nostiprināt pilsoņu vidū šo kaut cik vienoto domu par Latvijas valsti. Un dot iespēju pilsoņiem sekot tam, kas notiek valstī.

Tā ka nu nevajadzētu izmantot… Redziet, es saprotu, ka opozīcijas uzdevums ir kniebt pozīcijai. Tas viņai ir no Dieva dots. Tur nekā nevar darīt. Ar to vienmēr ir jārēķinās. Taču, skatoties citādi, tomēr šai kniebšanai ir jābūt ar pozitīvu ietekmi. Bet patlaban tas vairāk izskatās pēc tādas zāģēšanas, pēc vēlmes kaut ko atsevišķi izcelt un demonstrēt. Es nevarētu atbalstīt šādu pieeju, lūk, par okupāciju parunāsim vēl ne vienreiz vien.

Bet šobrīd es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju Dobeļa kunga interesi par naturalizāciju, nepilsoņiem un visu pārējo. Bet tā nav šī likumprojekta problēma. Nevajadzētu skatīties tīri ideoloģiski uz šo jautājumu. Šeit ir runa par līdzdalību, jo jums nepatīk daudzi cilvēki, kas dzīvo Rīgā... Jebkuram no mums acīmredzot arī nepatīk daži cilvēki.

Bet es gribu atgādināt, ka šie cilvēki ir nodokļu maksātāji, uz kuru rēķina faktiski pašvaldība arī pastāv un arī valsts budžets pastāv. Un neatkarīgi no tā, vai šie cilvēki ir labi vai slikti, vai viņi labi pārvalda latviešu valodu vai slikti, viņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem visiem jādod iespējas piedalīties vismaz lēmumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā Ar ko sākās savā laikā Amerikas demokrātija? “No taxation without participation” — “Nekādu nodokļu bez līdzdalības”. Un diemžēl mūsu demokrātiskajā valstī mums atkal jāatgādina par šo principu. Bet šis likumprojekts skar plašāku jautājumu loku. Mēs jau zinām, ka vairākās pašvaldībās, Rīgā pirmām kārtām, ir virkne jautājumu, kur patiešām Rīgas dome izmanto šīs iedzīvotāju aptaujas. Jo patiešām viedokļi dalās, jautājumi ir diezgan delikāti, nopietni, sarežģīti, saistīti ar pašvaldības budžeta tērēšanu. Un tāpēc tas ir pilnīgi pareizi, ka pašvaldībām jāzina to cilvēku viedokļi, ko tieši šie lēmumi arī iespaidos. Un tas skar ne tikai nepilsoņus, bet arī pilsoņus.

Es vienkārši gribu aicināt jūs izlasīt uzmanīgāk šo likumprojektu. Te ir runa par to, kā labāk organizēt šīs aptaujas, iedzīvotāju aptaujas, lai patiešām pilnveidotu jau esošo praksi. Jo šobrīd ļoti daudzi cilvēki var apstrīdēt, un pamatoti apstrīdēt, teiksim, šo aptauju rezultātus.

Tāpēc es aicinu jūs nebūt komisāriem. Nu nebūsim ideoloģizēti! Domāsim par to, kā labāk kalpot cilvēkiem, un dosim arī pašvaldībām iespēju rīkoties efektīvāk un labāk ņemt vērā to, ko grib pašvaldību iedzīvotāji, nevis vadīties no kaut kādiem politiskiem apsvērumiem.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam.

Aicinu balsot par likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23 deputāti, pret — 68, atturas — 3. Likumprojekts tālākajai izskatīšanai nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu par likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” tālāku izskatīšanu 8.Saeimā.

Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu, balsojam par likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72 deputāti, pret — 19, atturas — 2. Likumprojekts tālākai izskatīšanai ir pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par atbildīgo komisiju! Mellupes kundze, lūdzu!

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Tātad atbildīgā komisija — Juridiskā komisija.

Un priekšlikumu iesniegšanas datums?

S.Mellupe. 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija, un priekšlikumu iesniegšanas datums ir 15.janvāris.

Vai ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav.

Izskatām nākošo darba kārtības punktu.

Tad Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Juridiskās komisijas iesniegumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar 7.Saeimas likumprojektu reģistra nr. 1169 tālāku izskatīšanu 8.Saeimā.

Vai ir iebildumi par šā likumprojekta tālāku izskatīšanu? Iebildumu nav. Ierosinājumu par atbildīgo komisiju.

Mellupes kundze!

S.Mellupe. Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13. decembris.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tālākai izskatīšanai nodots Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, 7.Saeimas likumprojekta reģistra nr. 1164, tālāku izskatīšanu 8.Saeimā.

Vai ir iebildumi pret šā likumprojekta tālāku izskatīšanu? Iebildumu nav. Lūdzu priekšlikumu par atbildīgo komisija. Mellupes kundze!

S.Mellupe. Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Tad atbildīgā ir Juridiskā komisija. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 13.decembris. Iebildumu deputātiem nav. Tad likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, 7.Saeimas likumprojekta reģistra nr. 1136, tālāku izskatīšanu 8. Saeimā.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta tālāku izskatīšanu? Iebildumu nav. Par atbildīgo komisiju. Lūdzu, Mellupes kundze!

S.Mellupe. Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad ir ierosinājums noteikt kā atbildīgo komisiju Juridisko komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13. decembris.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālākai izskatīšanai likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu tālākai izskatīšanai. Izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar 7.Saeimas likumprojekta reģistra nr. 1326.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta tālāku izskatīšanu? Iebildumu nav. Priekšlikumu par atbildīgo komisiju.

S.Mellupe. Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies, Mellupes kundze! Tātad likumprojekts tālākai izskatīšanai nodots Juridiskajai komisijai, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13.decembris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu tālākai izskatīšanai 8. Saeimā. Izskatīt likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”, 7. Saeimas likumprojekta reģistra nr. 949.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta tālāku izskatīšanu? Iebildumu nav. Lūdzu, Mellupes kundze, priekšlikumu par atbildīgo komisiju.

S.Mellupe. Juridiskā komisija.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies! Vai ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tālākai izskatīšanai tiek nodots Juridiskajai komisijai? Iebildumu nav. Tad likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.decembris.

Pirms mēs izskatām tālāko darba kārtību, saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu pieci frakcijas “Jaunais laiks” deputāti ierosina pārtraukumu līdz pulksten 12.30. Vai ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Iebildumi ir. Tātad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 39, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts. Saeima savu sēdi atsāks pulksten 12.30.

Pirms pārtraukuma, lūdzu, veiksim reģistrāciju! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr gatavo reģistrācijas rezultātus, vārds vairākiem paziņojumiem.

Lūdzu, Jānis Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš (ZZS). Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem lūdzu sapulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie deputāti! Pēc 15 minūtēm aicinu Tautsaimniecības komisiju uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Vārds paziņojumam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Es atgādinu vēlreiz, godājamie žurnālisti un deputāti! Preses konference Sarkanajā zālē tūliņ, sākoties pārtraukumam pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Andis Kāposts, Arturs Krišjānis Kariņš, Vilis Krištopans, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Rihards Pīks, Jakovs Pliners, Solvita Mellupe, Staņislavs Šķesters, Dzintars Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie kolēģi! Ir ienācis priekšlikums dibināt ASV, Lielbritānijas, Grieķijas un Irākas parlamentu sadarbības grupas. Lūdzu dibinātājiem doties uz Dzelteno zāli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Šodien mūsu kolēģim Atim Slakterim ir ne visai apaļa jubileja. (Aplausi.) 46 gadi. Mēs sirsnīgi sveicam Ati un vēlam visu labāko!

Vēl papildus vārds paziņojumam Saeimas sekretāram.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs). Pilsonības izpildes likuma komisijas locekļi! Ja būtu iespēja tagad vai pēc minūtēm 15, savākties Sarkanajā zālē Pilsonības likuma izpildes komisijai. Tātad pēc pusstundas, pēc preses konferences. Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde no 16.15 tiek pārcelta uz … 10.30 ir Prezidija sēde. Tātad 10.45 Sarkanajā zālē Pilsonības likuma izpildes komisijas pirmā sēde. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Atsākam 21.novembra Saeimas kārtējo sēdi.

Pirms mēs turpinām izskatīt Saeimas darba sēdes kārtību, ir iesniegti Saeimas Prezidijam divi iesniegumi par atvaļinājumu piešķiršanu diviem deputātiem.

Ir priekšlikums grozīt dienas kārtību un iekļaut šos priekšlikumus par atvaļinājuma piešķiršanu pirms uzticības izteikšanas ministriem.

Vai ir deputātiem iebildumi? Tātad deputātiem iebildumu nav.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Nikolaja Kabanova par ārkārtas atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 26.novembra līdz šā gada 28.novembrim.

Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Deputātam atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Saeimas deputātes Ingrīdas Labuckas par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 20.novembra līdz 23.novembrim sakarā ar komandējumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Tātad atvaļinājums ir piešķirts.

Izskatām nākošo sēdes dienas kārtības jautājumu — “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās”.

Tātad Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību šādiem ministriem: labklājības ministrei — Dagnijai Staķei,

īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās — Nilam Muižniekam,

un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās — Ainaram Baštikam.

Lūdzu balsojam par šo Saeimas lēmumu… Atsaucam balsošanas režīmu, lūdzu.

Tātad pirms mēs balsojam par uzticības izteikšanu ministriem, ir desmit Saeimas deputātu iesniegums: ierosinām, izskatot Saeimas Kārtības ruļļa 28.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto lēmuma projektu par uzticības izteikšanu vairākiem ministriem, balsot par katru ministru atsevišķi.

Viens var runāt “par”, viens var runāt “pret”.

Tātad “par” runās Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Priekšlikums nobalsot par integrācijas ministru Nilu Muižnieku, manuprāt, ir labākais priekšlikums, kāds ir 8.Saeimā no varas partijām izskanējis, un mums ļoti gribētos nobalsot par Nilu Muižnieku, jo uzskatām, ka Nils Muižnieks ir visatbilstošākā kandidatūra šim postenim, cilvēks, kas ļoti labi zina šo priekšmetu, cilvēks, kas zina Latvijas problēmas, cilvēks, kas zina pasaules standartus un varētu ļoti labi darboties šinī amatā. Bet, lūdzu, nelieciet viņu “kopējā katlā”! Domāju, ka šis princips, ka saliek tik daudzas nozares vienā balsojumā, ir nepareizs un ne visai demokrātisks.

Tādēļ domāju, ka būtu arī Nilam Muižniekam pavisam cita sajūta strādāt, ja viņš būtu saņēmis visas Saeimas atbalstu, nevis tikai šinī gadījumā pozīcijas atbalstu.

Tā ka lūgums būtu: dodiet mums tādu iespēju! Paldies!

Sēdes vadītāja. Krišjānis Kariņš runās “pret”. Jūs nerunāsiet?

Oskars Kastēns runās “pret”.

O.Kastēns (LPP). Es runāšu pret šādu priekšlikumu tādēļ, ka es domāju, ka nav jēgas izcelt vai noniecināt katra konkrēta ministra personību. Un, tā kā Nilu Muižnieku izvirzīja Latvijas Pirmā partija, tad es gribētu teikt tā, ka šobrīd jau ir balsojums ne tik daudz par personālijām. Es uzskatu, ka katram amatam ir izvirzīti pietiekami labi un atbilstoši pretendenti. Es domāju, ka šeit būtu jābalso par visiem ministriem kopīgi.

Sēdes vadītāja. Tad viens ir runājis “par”, viens ir runājis “pret”. Tad mums ir jāveic balsojums par iesniegto lēmuma projektu par uzticības izteikšanu vairākiem ministriem — balsot par katru ministru kandidātu atsevišķi.

Tad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 47, atturas — 5. Lēmums nav pieņemts.

Tad balsojam par uzticības izteikšanu par visiem ministriem kopumā.

Tātad Latvijas Republikas Saeima nolemj: izteikt uzticību šādiem ministriem:

labklājības ministrei Dagnijai Staķei,

īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam,

īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās Ainaram Baštikam.

Atklājam debates. Ir pieteicies debatēs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka, godīgi sakot, izsaku izbrīnu, ka Latvijas Pirmā partija mums piedāvā integrācijas ministra postenim Nila Muižnieka kandidatūru. Es, 7.Saeimā strādādams Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, esmu daudzkārt ticies, komisijā ir bijis Nils Muižnieks, esmu piedalījies daudzos dažādos semināros un ļoti labi pazīstu Nila Muižnieka viedokli. Nila Muižnieka viedoklis ir kreisais kosmopolītisms, ne tikai kosmopolītisms kā tāds. Tas ir pirmkārt.

Es uzskatu, ka, šādu cilvēku izvirzot par integrācijas lietu ministru, mēs ieceļam “āzi par dārznieku”. Šādi piemēri mums jau ir bijuši, ka mēs esam iecēluši par Naturalizācijas pārvaldes vadītāju Aldermanes kundzi, kura būtu ar mieru, ja viņai tiktu ļauts, naturalizēt ļoti īsā laikā visus pēc kārtas, gandrīz 700 tūkstošus nepilsoņu. Viņa, protams, cerēja, ka, iestājoties “Latvijas ceļā” un paļaujoties uz to, ka integrētie balsos par viņu un viņa iekļūs Saeimā, un varēs integrēt vēl sekmīgāk, bet sabiedrība parādīja attieksmi pret viņu, pret Aldermanes kundzi. Un viņas integrēšanas metodes un nostāja parādīja to, ko faktiski arī es gaidīju un cerēju, pateica “nē”, gan Aldermanei, kura tika ieslēgta īsi pirms vēlēšanām no “Latvijas ceļa” saraksta, gan “Latvijas ceļš” saņēma novērtējumu un vairs nesēž šeit, Saeimā.

Līdzīgi jūs, Pirmās partijas deputāti, diemžēl rīkojaties ar Muižnieka kandidatūras izvirzīšanu. Ko es gribētu sacīt? Tā ir jūsu izvēle. Es brīnos par to, bet tā ir jūsu darīšana. Mani tas sarūgtina, bet, ja jūs tā gribat, dariet to! Es neprotestēšu, es protestēju, bet es ... (Aplausi.), bet balsojot, ņemot vērā to, ka valdībai ir jāstrādā, es nebalsošu kopumā “pret”, it īpaši, ja mēs balsojam par vairākiem cilvēkiem kopumā, nebalsošu pret to, lai neievēlētu šos ministrus, jo Kabinetam ir jāstrādā. Bet pilnīga atbildība jāuzņemas jums, Pirmā partija! Un, protams, Repšes kungam, un jāskatās, kā strādās. Kā strādās Nils Muižnieks, vai viņš nesekos, bet es domāju, ka viņš sekos, vismaz viņš gribēs sekot Aldermanes pēdās un integrēt pēc savas metodes, jo Nils Muižnieks nav pārliecināms, viņš ir tādās pozīcijās, kāds viņš ir, un diez vai izdosies arī Repšes kungam viņu nostādīt savā vietā.

Tā ka, lūk, tāda ir situācija diemžēl, un jums, deputāti, ir jāizšķiras par šo vietu. Protams, šeit ir balsošana arī par to, ka šim ministram tiks uzticēta ne tikai etniskā integrācija, bet arī sociālā un reģionālā. Un, protams, šajā virzienā, man liekas, ka Nilam Muižniekam diemžēl pavisam nav pieredzes. Diemžēl! Lūk, es uzskatīju par savu pienākumu pateikt jums savu viedokli, jo, manuprāt, šādu ministru nevajadzēja izvirzīt tādā ļoti atbildīgā postenī, kas mūsu sabiedrībā pēc 50 gadu okupācijas ir ārkārtīgi sarežģīta situācija.

Pašlaik es gribētu atgādināt vēlreiz, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Ir apdraudēta, jo tas, kas bija Atmodas sākumā, kad nepilsoņi — šī milzīgā masa, gribēja, mēģināja iekļauties, apguva valodu, tad tagad, ņemot vērā to, ka Pilsonības likums ir pieņemts absolūti liberāls, nostāja dažādos jautājumos par Valodas likumu un tā tālāk, EDSO un citu dažādu starptautisku institūciju un, protams, iekšēju spēku rezultātā ir mainījusies. Es uzskatu, vēlreiz norādot uz Pirmās partijas izvēli, ka tā no mana viedokļa ir bijusi kļūdaina, bet atbildiet tad nu jūs cilvēku priekšā, savu vēlētāju priekšā, jo es personīgi, savu vēlētāju priekšā atbildot, esmu pateicis to, ko es jums pateicu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Tabūna kunga teiktais vēlreiz apliecina, ka Nila Muižnieka kandidatūra ir patiešām pareizā izvēle. Bet es visus aicinu saprast, kas šobrīd notiek. Tabūna kungs apgalvo, ka Naturalizācijas pārvalde un Aldermanes kundze strādā slikti. Tas ir tajā pašā laikā, kad visi mūsu draugi ārzemēs, visās starptautiskajās institūcijās atzina tieši Naturalizācijas pārvaldi par parauginstitūciju. Tieši Naturalizācijas pārvaldes darbība patiešām veido pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē. Es negribu rādīt ar pirkstu, kas iedragā šo pozitīvo Latvijas tēlu. Bet jums jārēķinās ar to, ka koalīcijā ir vismaz viena partija, kas jau šobrīd atklāti saka: “Jā, mēs balsosim par jūsu ministru, bet mēs darīsim visu iespējamo, lai traucētu viņam strādāt.” Es ceru, ka tas ir visiem saprotams. Un tajā pašā laikā jūs noraidījāt priekšlikumu — dot opozīcijai arī izteikt savu viedokli diferencēti — par katru kandidatūru. Mēs runājam par sabiedrības integrācijas ministru, un tajā pašā laikā jūs noraidāt vienas lielas sabiedrības daļas pārstāvju iespēju izteikties par šo jautājumu.

Un es gribu jums pajautāt: vai patiešam jūs uzskatāt, ka jums nav vajadzīgs mūsu atbalsts, lai integrācijas ministrs varētu normāli strādāt? Vai jūs patiešām gribat integrēt sabiedrību bez mūsu līdzdalības? Es saprotu, ka koalīcijā ir ļoti daudz nepieredzējušu deputātu, jūs nejūtaties droši, un tāpēc jūs gribat kontrolēt visu. Jūs absolūti nekur un nekad negribat būt atkarīgi no opozīcijas. Es aicinātu jūs būt drosmīgākiem. Ja jūs jūtaties spēcīgi, jums nav jābaidās no mūsu iespējām balsot, no mūsu iespējām izteikties. Mums jāsadarbojas. Jā, protams, jums vēl pagaidām bail no šīs sadarbības, jo kaut kā it kā opozīcija ir pārāk spēcīga, jāapspiež galīgi, jo savādāk jūs nevarat justies pārliecināti par savu darbību. Sākotnējā posmā tas ir pieļaujams. Es ļoti ceru, ka šī situācija mainīsies. Un kā šīs integrācijas ministrs strādās? Jo, no vienas puses, dažas koalīcijas partijas viņam nedod strādāt, un, no otras puses, jūs pilnīgi noraidāt jebkuru sadarbību ar opozīciju, un runāsim atklāti — ar tām pašām minoritātēm, kas it kā būtu jāintegrē un ko mēs šeit, Saeimā, diemžēl pārstāvam. Es saku — diemžēl, jo patiešām Latvijas sabiedrība ir sadalīta šobrīd.

Es aicinu jūs vēlreiz padomāt. Es ļoti ceru, ka Muižnieka kunga kandidatūra tiks apstiprināta šodien, kaut gan diemžēl jūs mums neatstājat rīcības brīvību. Bet es tomēr ceru, ka jums pietiks spēka un prāta, lai tomēr neļautu atsevišķiem koalīcijas deputātiem un partijām traucēt šim ministram pildīt savus pienākumus. Un es ļoti ceru, ka veiksmīga integrācijas ministra darbība palīdzēs visiem cilvēkiem Latvijā, ieskaitot deputātus. Un ieskaitot īpaši valdošās koalīcijas deputātus. Saprast, ka sadarboties vajag vienmēr un daudzos jautājumos, un īpaši tik svarīgos jautājumos, kāda ir sabiedrības integrācija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tomēr aicinātu mūs nedaudz vairāk nodarboties ar notikumu analīzi. Protams, arī to, kas ir noticis vakar, kam ir jānotiek šodien un kas notiks tuvākajos gados ar mūsu valsti. Mēs šeit esam valsts labā strādājoši, nevis kārtojot savus personīgos rēķinus. Un no tā raugoties, es arī pateikšu dažus vārdus.

Pirmkārt. Jā, līdzšinējie iespaidi par šo cilvēku arī man personīgi ir ļoti negatīvi. Nekā nevar darīt.

Būdams ārpus politikas, tomēr līdz šim šis cilvēks ir atļāvies lietot tādus izteicienus par partijām, par cilvēkiem, kas tomēr ir gadiem un gadu desmitiem darbojušies Latvijas interesēs, Latvijas labā, tādus izteicienus, kas nepiedien vienkārši pat kulturālam cilvēkam.

Diemžēl. Un tāpēc es domāju, ka Nilam Muižniekam tas ir jādzird, un tas ir jādzird arī Pirmajai partijai.

Tie ir līdzšinējie iespaidi, kuri ir ārkārtīgi negatīvi. Es šo cilvēku personīgi nekad neesmu blakus sev redzējis un runājis nevienu vārdu, taču no viņa mutes par sevi esmu dzirdējis zilus brīnumus. Man ļoti bieži par sevi ir jādzird kaut kas tāds, par ko man ir jāpakasa mans sirmais pakausis. (No zāles deputāts A.Šķēle: “Plikais.”)

Tā ir tā pirmā daļa. Šķēles kungs, es jūsu pakausi pagaidām neaiztieku… (Zālē smiekli.)

Tā… Otrā daļa. Darbība no šodienas. Es domāju, ka, cienītie kolēģi, mums šodien visiem kopā, ceru arī jums, Cileviča kungs, un jūsu domubiedriem, ir gaužām priecīga diena. Nupat Prāgā notika tas, par ko mēs visi gadu desmitiem ilgi esam sapņojuši, par ko daudzi no mums ir nolikuši galvas, sākot no 1918.gada, to mums atgādināja arī premjers mūsu tikšanās laikā. Es ļoti cerēju, ka mēs Saeimā svinīgi to konstatēsim. Mēs esam uzaicināti uz iestāšanos NATO. Es domāju, ka tas ir tūkstoškārt svarīgāks jautājums priekš mums, kuram ir jāpakārto visi pārējie jautājumi. Un tātad mūsu rīcību, arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” rīcību, vadīs šis jautājums un visu pārējo attieksme pret šo jautājumu.

Šajā kontekstā ir būtiska šādas kandidatūras izskatīšana šodien šeit, Saeimā.

Trešais. Runāsim par atbildību. Šeit jau izskanēja runa par to. Pieradīsim pie tā, ka katrs no mums ir reizē ar kaut kādiem saviem pienākumiem un tiesībām, bet arī ar savu atbildību. Jā, ļoti patīkami — Pirmā partija skaidri pateica — uzņemas atbildību par Nila Muižnieka rīcību. Ļoti labi. Tad arī uzņematies, un atļausiet mums jūs kritizēt, ja mums kaut kas nepatiks, un neņemiet to ļaunā.

Otrkārt. Atbildību par šo topošo pretendentu uzņemsies valdība, jo viņi jau strādās tur kopā. Kā jūs iedomājaties tā jocīgi — tā drusku dīvaini skanēja tāda pieredzējuša politiķa kā Borisa Cileviča izteiciens: “netraucējiet Nilam Muižniekam strādāt”. Jūs gribējāt teikt: netraucējiet valdībai strādāt! Jo Nila Muižnieka ierosinājumi vispirms nokļūs valdībā, tur tos izskatīs, un tur par tiem spriedīs, un tad būs nākamais solis — varbūt kādreiz atnākt līdz Saeimai, kur varbūt mēs arī pastrīdēsimies. Nils Muižnieks nebūs kaut kas īpašs, kaut kas vienreizējs, kaut kas atrauts.

Es sapratu jūsu priekšlikumu piedāvāt balsot atsevišķi, lai radītu kaut kādu plaisiņu koalīcijā. Tas bija gudrs priekšlikums, par to jau nav runa.

Lūk. Bez tam ir jāatceras arī tas, ka uzņemas personīgi Einars Repše kā premjers atbildību par katru pretendentu, kuru viņš uzaicina darboties valdībā. Kā tas nav skaidrs? Lūk. Bet tikai nevajadzētu aizmirst, ka šī atbildība arī paliks nākotnē, ka tā nevar palikt uz papīra.

Un pēdējais. No manām sadaļām — ceturtā. Pienākumi. Mums visu laiku te ir kaut kā tāda jocīga uztvere, runājot par integrāciju. Tā tāda iedoma, ka latviešus, krievus, čigānus, nu, es nezinu, te varbūt vēl citas tautības, mums tāpat jau ir krietni daudz — vairāki desmiti tautību — sakausēs vienā katlā un tā ir tā integrācija. Piedošanu, lūdzu paiesim nost no tās etniskās integrācijas! Tiek dota iespēja ar unikāli mīkstu Pilsonības likumu kļūt par pilsoni, kur vispār vairs neparādās tautību jautājums. Tur parādās pilsonis, kuriem visiem ir vienādi pienākumi un tiesības valstī.

Tātad runa ir vairāk vajadzīga par to, kas šķeļ sabiedrību daudz būtiskāk, — tās ir mūsu ekonomiskās pretrunas. Aizbrauciet uz vienu īsti latvisku pagastu Vidzemē vai Kurzemē! Vai tur jūs kāds satrauc, par nacionāliem jautājumiem runājot, vai tur kāds runā par integrāciju? Tur bažas ir, kas notiks ar mūsu pagastu 2004.gadā, un tur ir tas jautājums, kas cilvēkus tiešām būtiski interesē.

Tāpēc, es domāju, arī, runājot par šādu integrācijas ministru, vairāk ir par tādām lietām jārunā, un tā etniskā integrācija ir jāpastumj nost, jo principā kā tādai tai ir pavisam cita slodze, ja ir runa par pilsoņiem, un pavisam citi jautājumi. Tāpēc nevajag te visu laiku nākt un runāt: netraucējiet tur integrēt tādas tautības kopā, šitādā... Nu vai tad jūs paši tāpat arī nedomājat? Līdz ar to es vienkārši savā runā pievērsu uzmanību šiem jautājumiem, ja jau mēs esam nupat tādā zibens ātrumā izveidojuši valdību, un tas, kas notiek pasaulē, mūs visu laiku dzīs vēl lielākā ātrumā uz priekšu. Jā, NATO tūlīt mums uzliks visus spēles noteikumus uz papīra un, es nezinu, vēl kur... uz tuvākiem diviem gadiem. Viens.

Eiropas Savienība min pēdās. Mazāk nekā divi gadi līdz 2004.gada maijam ir palikuši. Kur tad vairs divi? Pusotra pat nav riktīgi. Tūlīt pat mums ir jāveic 2004.gadā valstī administratīvi teritoriālā reforma. Jūs reizēm varbūt to aizmirstat, ka tāda arī ir un ka tas arī spiež mūs.

Un vēl... vēl jau mūsu sabiedrība gaida arī, kā mēs izturēsimies pret Izglītības likumā paredzētajām normām, kā mēs ar tām darbosimies. Un tas viss

notiek vienlaicīgi. Un tāpēc es aicinātu analītiski visu šo katram izvērtēt, un šodien, ja man premjers skaidri un gaiši “saliek pa plauktiem”, kā viņš redz visu to un kāpēc viņš piedāvā šādu risinājumu, un kāpēc viņš piedāvā šo bloku, jo šie trīs ir bloks, noteikts bloks, kurš strādās tālāk noteiktā valdībā.

Tāpēc, no šī viedokļa raugoties, tās ir valsts intereses, un tās nav manas personīgās kaut kādas intereses.

Tātad es aicinātu bloku kā tādu, valdību kā tādu un premjera rīcību kā tādu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Oskars Kastēns. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Jānāk tribīnē. Tikai par procedūru var runāt no vietas.”) Debatēs ir jārunā no tribīnes, lūdzu, Kastēna kungs!

O.Kastēns (LPP). Es gribētu no šejienes pateikt dažas lietas, atsaucoties uz iepriekšteikto. Tātad es vēlreiz uzsveru, ka Latvijas Pirmā partija, kas ir izvirzījusi Muižnieka kungu par integrācijas ministra kandidātu, uzņemas atbildību par viņu. Un es esmu pārliecināts par to, ka tie lēmumi, kas tiks pieņemti šajā jaunizveidojamajā institūcijā, tiks arī saskaņoti ar koalīcijas partneriem, un es esmu pilnīgi drošs, ka Nils Muižnieka kungs neveiks kaut kādas individuālas darbības, kas varētu radīt bažas mūsu koalīcijas partneros.

Tālāk. Cileviča kungs mazliet aizvainots teica, ka pozīcija noraida jebkādu sadarbību ar opozīciju. Šeit es pilnīgi nepiekrītu, jo jau šodienas balsojums par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām parādīja: ja opozīcija ir pragmatiska, tad arī šāda sadarbība ir iespējama.

Un tālāk es tomēr gribētu jūs aicināt vēl atcerēties, ka šodien tomēr ir vēsturiska diena. Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu iestāties NATO. Un es esmu ļoti pārliecināts par to, ka tieši šajā NATO paplašināšanās kontekstā sabiedrības integrācija kļūs par ļoti svarīgu jautājumu. Un es esmu pārliecināts, ka arī Eiropas Savienības kontekstā mums ne vienu reizi vien būs vajadzīgi kvalificēti cilvēki, kuri varētu arī visās šajās lietās starptautiskajā arēnā aizstāvēt Latvijas viedokli. Un es esmu pārliecināts, ka Nils Muižnieks to varēs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamie kolēģi! Šim amatam ideāla kandidāta Latvijas sabiedrībā nav. Tas ir mans pirmais konstatējums. Nav! Tāpēc, ka Latvijas sabiedrība šajās dienās, šajos gados, žēl, bet ir dziļi saskaldīta. Redzat, respektēsim savus kolēģus! Ikvienu no viņiem ir ievēlējusi Latvijas tauta, Latvijas pilsoņi. Ikvienu! Vismaz 10 000 balsis saistās ar ikviena šeit ievēlētā deputāta statusu. Respektēsim to! Un to apzinoties, man ir jāsaka: “Nav tik viegli pateikt, te ir viens ideāls cilvēks, kas spēj visus reprezentēt!” Mūsu šī nama visus nespēj neviens reprezentēt. Tas man jākonstatē. Un līdz ar to, neskatoties uz to, mums ir tomēr šī problēma jāredz un jārisina. Jārisina!

Kādas prasības varam izvirzīt kandidātam uz šī ministra amata darbu? Viņam pirmkārt gadu gaitā jāpazīst, kas te šinī sabiedrībā ir noticis. Cik šī sabiedrība Latvijā ir viengabalaina un cik tā ir sašķelta, kādi pretēji viedokļi šeit pastāv un pretējas tendences pastāv.

Es pieļauju, ka Nils Muižnieks ir vairāk iepazinies un varbūt ir arī sabiedrībā un publiski pārstāvējis tās daļas viedokli, kas šeit neredz savu tēvu zemi, bet bieži vien savu dzimteni Latvijā. Taču savā amatā viņam būs iespēja pierādīt, ka viņš apzinās arī latviešu tautas diezgan drūmo situāciju šodien. Mēs esam kā latvieši mirstoša tauta. Mēs, Latvijas Pirmā partija, to labi apzināmies, ka mūsu stāvoklis ir kā tautai apdraudēts, bet mēs liekam akcentu uz citām lietām, uz citu virzību, lai latviešu tauta pārdzīvotu, izdzīvotu. Un te ir jārisina lielā mērā nevis tik daudz aizsardzības, kā sociālas problēmas, lai mūsu zemē nebūtu tik daudz bāreņu, kuriem ir dzīvi vecāki, bet negādā par saviem bērniem. Tur sākas mūsu nacionālā problēma šodien!

Bet, kas attiecas uz sabiedrības integrāciju, tad, protams, mēs nedrīkstam aizmirst, ne brīdi aizmirst, kādus asins upurus latvieši ir piedzīvojuši šinī beidzamajā pusgadsimtā. Un cik tūkstoši ir palikuši tālajā Krievijā, izrauti no dzīves, laupītas cilvēka tiesības, pakļauti nāvei. Un tagad liela daļa no viņiem nav varējuši vairs atrast ceļu atpakaļ. Arī šis moments, ka mums ir jārūpējas par cilvēkiem, par latviešiem, ja krievi Krievijas valdībā izsaka aizvien rūpes par saviem tautiešiem ārzemēs, mēs, jo vairāk, par saviem cilvēkiem ne tikvien Rietumos, bet it īpaši Austrumos. Mums ir jārūpējas. Mēs daudz par maz līdz šim esam par viņiem domājuši, un kaut kādā finansiālā veidā, ka tas būtu kļuvis redzams, ka mums ir interese šos cilvēkus uzskatīt par savas tautas neatraujamu daļu — tos, kas vēl joprojām dzīvo Omskas, Permas, Kolimas un kādos tur tālos apgabalos. Labi!

Bet tagad vēl pie temata par mūsu kandidātu. Neviens ministrs mūsu kabinetā nevar īstenot kaut kādas subjektīvas idejas vai ideālus. Šis kabinets ir komanda ar noteiktu virzienu un noteiktu gaitu. Un ikviens ministrs iekļaujas kopējā valdības darba mērķī, lai to sasniegtu, lai to īstenotu. Ikviens ministrs!

Es lieku lielu cerību uz vienu jaunu principu līdzšinējā Latvijas politikā. Un proti, uz principu — atklātums. Atklātums sabiedrības priekšā par to, kā strādā viss Ministru kabinets, kā strādā katrs atsevišķais ministrs. Mēs vēl varbūt nenojaušam, cik liela nozīme ir atklātumam. Ka visu, ko mēs darām, ko mēs runājam savā amatā, var vērtēt sabiedrība, atsevišķais un visi kopā. Atklātums — tas ir pasludināts, un tas notiks. Un profesionalitāte. Un profesionalitāte šinī sakarā mūsu politiskajā darbā neizpaužas tādā veidā, ka vienam ir divi vai trīs diplomi kaut kādi no partijas augstskolas vai citas skolas. Profesionalitāte ir sasniegt mērķi, izdarīt darbu, panākt kaut ko tādu, par ko visa sabiedrība var teikt — labi darīts, sekmīgi ir bijis! Tā ir profesionalitāte! Un mēs ceram, ka mūsu kandidāts spēs to pierādīt.

Un visbeidzot. Amats veido cilvēku. To varbūt jums nav tik spilgti kaut kā nācies piedzīvot, ka amats veido cilvēku. Bet es, kas pazīstu Vācijas vēsturi, pēdējo pēckara vēstures posmu Vācijā, varu jums nosaukt vienu no spilgtākajiem piemēriem varbūt visā pasaules parlamentārajā darbā, kā pārvēršas viena, gandrīz varētu teikt, terorismam tuvu stāvoša persona, kas rauj no bruģa akmeņus, lai sviestu, piedaloties demonstrācijās, uz policistiem. Kā pārvēršas viena persona, nonākot ārlietu ministra lomā, — Joška Fišers. Es domāju, neņems neviens ļaunā no vācu parlamentāriešiem, ka es viņa vārdu pieminu. Bet viņš pats ir uzrakstījis grāmatu par to, kā amats veido cilvēku. Un proti, pozitīvā virzienā. Tas uzliek pienākumus — tieši šis amats — atklātuma gaisotnē un priekšā. Un tā ir mūsu cerība, ka mēs varēsim pierādīt ar šī ministra darbu, ja mēs viņu ieceļam šinī darbā, mēs varēsim pierādīt, ka Nils Muižnieks ir savu darbu sapratis, spēj sabiedrībā visas intereses ievērot, līdzsvarot attīstību tā, ka spriedze mazinās, un varbūt, ka tieši šīs nozares darbs palīdzēs ne tik vien mums, sabiedrībā konsolidēties palīdzēs, daļēji latviešu tautai savu vitalitāti atgūt un saderību ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir lemts kopā dzīvot, atgūt.

Bet es ceru, ka šis darbs sekmēsies tik tālu, ka arī mēs kā parlaments spēsim viens otru cienīt, ieklausoties ikvienā saprātīgā argumentā, un visi kopā piepildīt solījumu, ko esam devuši saviem vēlētājiem un pilsoņiem, visiem Latvijas pilsoņiem — gādāt par šīs zemes labklājību, ievērot Satversmi, ievērot likumus, aizsargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tas viss var piepildīties, ja mēs strādājam ar vienu mērķi — kalpot Latvijai. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Tāda lieta ir, ka par koku spriež pēc tā augļiem. Un par cilvēku spriež pēc viņa darbiem.

Šeit jūs redzat viņa dzīves zīmes, te gan latīniski tas rakstīts. Viņa dzīves zīmēs varat izlasīt tādus gadu skaitļus kā 1987.gadu, 1988.gadu, skaitļus, kas liecina par viņa līdzdarbību Tautas frontē un arī 1990.gadā, bet faktiski tas jau notika 1988.gadā — vides aizsardzības kluba Zaļās bibliotēkas nodibināšana. Tajā laikā, kad viss represīvais aparāts bija režīma interesēs, tajā laikā ievest kaut kādas organizētas bibliotēkas, starptautisks atbalsts šādām grāmatu ievešanām bija ļoti riskants darbs.

Ko es gribu teikt par šīm dzīves zīmēm? Es gribēju atgādināt, ka katrā gadījumā viņš nav kāds tur Latvijas ienaidnieks vai latviešu kaut kāds tur... Viņš ir tiešām atdevis savas dzīves gadus tieši Latvijas neatkarības atjaunošanā, viņš ir Amerikā dibinājis arī … līdzdibinātājs… vides aizsardzības kluba nodaļu, neformāļu… 1988.—1987.gadā izveidot neformāļiem atbalstu — tas arī nebija vienkārši, un ieguldījis arī līdzekļus un iesaistījis daudzus cilvēkus, un tas, ka viņš ir atradis… es domāju, viens no šiem darbiem jeb augļiem ir arī tas, ka viņš ir atradis šo dialogu tieši, kā mēs sakām, ar opozīciju. Spēja uz dialogu — tā jau ir tāda liela Dieva dāvana. Vai tad viņam ir jāintegrē latvieši Krievijā, lai viņš tā… Es domāju, ka tieši tā ir tāda laba zīme, ka arī opozīcija atbalsta.

Un, vārdu sakot, spriedīsim par cilvēku pēc viņa darbiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Godātie kolēģi! Labie draugi koalīcijā! (Starpsauciens: “Pārējie arī!”) Šodien daudzi ir runājuši… pārējie arī ir draugi… labi… Šodien ļoti daudz ir runāts, kas varbūt nav gluži par lietu. Mēs tagad nebalsosim tikai šajā gadījumā par Nilu Muižnieku. Mēs faktiski balsojam par to, ka mēs izsakām uzticību pilnveidot mūsu Ministru kabinetu, kā mēs to esam iecerējuši no paša sākuma. Tātad šodien mūsu balsojums nav tik daudz par vienu, otru vai trešo konkrēto cilvēku, kā par mūsu koalīciju, par mūsu valdību.

Opozīcijai es gribētu izteikt sekojošo. Cileviča kungs teica, ka viņiem tiek liegta iespēja nobalsot par cilvēku, kurš, viņu skatījumā, būtu ļoti piemērots ministrs. Es aicinu Cileviča kungu un arī viņa kolēģus, kas domā līdzīgi, balsot par šo lēmumu. Jums nav liegta iespēja balsot par cilvēku, kas jums liekas spējīgs. Tātad es aicinu visus balsot par šo lēmumu, jo šis lēmums ir visvairāk par to, ka mēs gribam, lai mūsu valdība tiek pilnveidota un darbojas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Priekšsēdētājas kundze! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, noklausoties Kariņa kunga runu, arī gribētu izteikt apbrīnu valdošās koalīcijas labajiem nodomiem, arī palielinot ministru posteņu skaitu. Un es nebūt nešaubos par šo cilvēku piemērotību un viņu labo gribu. Mūsu delegācija tikko atgriezās no Turcijas. Tur bija 37 ministrijas, un vajadzēja paiet diezgan ilgam laikam, lai jaunā valdība pieņemtu lēmumu par 50 procentiem samazināt ne tikai īpašu uzdevumu ministru, bet arī premjerministra biedru skaitu un slēgtu šīs ministrijas. Latvijā mēs savā laikā jau izgājām cauri šim etapam zināmā mērā: mums bija 29 ministrijas, kamēr mēs nonācām pie optimālā risinājuma. Bet, protams, laiks rādīs, un es nebūt neizslēdzu, ka dažas ministrijas, arī jaunradītās, vai īpašu uzdevumu ministru posteņi varētu būt ļoti lietderīgi un veicināt mūsu vispārējo valsts uzplaukumu.

Es tikai gribētu nedaudz ieklausīties un aicināt nedaudz ieklausīties arī opozīcijas viedoklī attiecībā uz taupību, jo tāda stūrgalvīga opozīcijas viedokļa ignorēšana man atgādina situāciju, kāda izveidojās savā laikā ar populāro grāmatu varoni, grāmatu, kura bija jālasa savā laikā LPSR skolās, tātad “Timurs un viņa komanda”, ja jūs atceraties. Un Timurs un viņa komanda, arī sākoties Otrajam pasaules karam, stūrgalvīgi turpināja zīmēt sarkanās zvaigznītes uz komunistu, pagrīdnieku un bijušo Pilsoņu kara dalībnieku mājām. Un, lai mums neiznāk tāpat, vajadzētu tomēr varbūt nedaudz pārdomāt par dažiem organizatoriskiem jautājumiem. Un es gribētu varbūt izteikt tikai divas piezīmes.

Ir ļoti labi pievērst arī uzmanību bērnu un ģimenes lietām. Bet vajadzētu atcerēties, ka veidot jaunu posteni vispārējās taupības laikā, kad varbūt ir nepieciešama speciāla uzmanības pierādīšana, teiksim, invalīdiem, varbūt dažādu sociālo un citu jautājumu risināšanai... Šajā laikā, kad mums jau ir izstrādātas dažas programmas, kas ļoti veiksmīgi darbojas, mums rada bažas, ka šīs programmas tiek “apcirptas”.

Es gribētu minēt tikai divus piemērus. Valdība ir pasludinājusi taupības programmu, un finansu ministrs konkrēti paziņoja, ka varētu tikt samazināti izdevumi Kultūrkapitāla fondam. Godājamie kolēģi, godājamie deputāti! Kultūrkapitāla fonds ir reāla integrācijas programma, kas ir pārbaudīta un strādā. Kultūrkapitāla fonds piešķir atbalstu dažādu etniskās izcelsmes un dažādu tautību kultūras un mākslas darbinieku atbalstīšanai, un nebūtu prātīgi sacerēt kaut kādas jaunas programmas, tai pašā laikā samazinot izdevumus, teiksim, tieši šim, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījis kā integrāciju veicinošs pasākums, faktiski tas jau nav pasākums, tas ir Latvijas sabiedrībā jau ļoti populārs un vispārēju atzinību kultūras cilvēkos guvis fonds. Un es domāju, ka tas ir diezgan kļūdaini. Es aicinu jūs vēlreiz vienkārši to pārdomāt. Katra šāda posteņa izmaksa, atceroties pēc iepriekšējo valdību darba, sastāda kaut kur no pusmiljona līdz miljonam latu gadā. Un mani arī drusciņ uztrauca finansu ministra otrs izteikums, ka varētu atlikt vai samazināt kaut kādā mērā atbalstu Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Arī Nacionālā bibliotēka ir jau reāla, labi pārdomāta, es domāju, integrācijas programma, jo tur būs grāmatas ne tikai no visas pasaules, bet arī visu Latvijā dzīvojošo autoru izdevumi, un arī tai skaitā dažādās valodās. Un tā atkal ir viena reāla, labi izdomāta programma. Un mēs varam pārliecināties, arī tie, kas savā laikā strādāja, iepazinās ar līdzīgām nacionālajām bibliotēkām, kas uzbūvētas citās valstīs, teiksim, es varētu vienu minēt — Bilbao kultūras centru, kur arī bibliotēka, jeb basku zemē, kā tas viss notiek. Tātad šeit paziņot, ka esošās programmas nekur neder vai ka mēs pēkšņi ņemsim un samazināsim līdzekļus reāli eksistējošām programmām un sāksim pilnīgi kaut ko jaunu, nu, es domāju, es aicinātu vēlreiz ļoti rūpīgi izrēķināt tos ieguvumus un zaudējumus, lai mēs nenonākam atkal pie tā, ka pēc kāda laika, mainoties valdībai, šie sekretariāti un biroji tiek atlaisti, un tā ir liela problēma arī cilvēkiem, kas tur strādā. Varbūt tiešām šos birojus es aicinu veidot ļoti nelielus, jo šiem cilvēkiem, kas ir varbūt aizgājuši no iepriekšējā darba, atkal būs jāmeklē jauns darbs, un nekur nav teikts, jo... Ticiet man, neviena valdība nav mūžīga. Kaut arī tā katrreiz domā, ka tā ļoti ilgi pastāvēs. Daudz kas mainās.

Tāpēc es aicinu vēlreiz jūs ļoti rūpīgi pārdomāt šos izdevumus! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam.

Lūdzu Saeimu balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — nobalsojuši 52 deputāti, pret — 42, neviens neatturas. Lēmuma projekts ir pieņemts. Es apsveicu jaunos ministrus un novēlu viņiem veiksmi darbā! Paldies!

Pirms izskatām tālāk... (Aplausi.) Pirms izskatām tālāk dienas kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu turpināt izskatīt 8.Saeimā 7.Saeimā neizskatītos likumprojektus “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”, “Grozījums Koncesiju likumā” un “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt darba kārtību ar šiem trim jautājumiem.

Vai ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Tātad saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt izskatīt 8.saeimā 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”, 7.Saeimas likumprojekta reģistra nr. 1335.

Vai ir iebildumi turpināt izskatīt šo likumprojektu 8.Saeimā? Iebildumu nav. Lūdzu priekšlikumu par atbildīgo komisiju!

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šos likumprojektus, tie ir nepieciešami saskaņā ar mūsu virzīšanos uz Eiropas Savienību, un būtu vēlams to pieņemšanu virzīt līdz jaunā gada sākumam. Un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina visus šos trīs likumprojektus atzīt par steidzamiem, neskatoties uz to, ka viens no tiem ir varen apjomīgs, tas ir Komercdarbības atbalsta kontroles likums, bet pārējie divi ir vienkārši terminoloģijas maiņa atbilstoši Komerclikumam. Bet arī esam jau vienojušies ar attiecīgajām ministrijām par šā likuma ļoti rūpīgu izvērtēšanu, un tāpēc kopā arī ar atbildīgajām ministrijām lūdzam šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi nodot tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Iebildumu... Jābalso? Nav.

Nākamais. Vai ir iebildumi pret steidzamību? Tātad par steidzamību ir jābalso obligāti. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — nobalsojuši 88 deputāti, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu priekšlikumus par grozījumu iesniegšanas termiņiem.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 29.novembris. Un ieteikums — otro lasījumu izskatīt 19.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad grozījumu iesniegšanas termiņš — 29.novembris. Otrais lasījums — 19.decembrī.

Nākošais darba kārtības jautājums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt izskatīt 8.Saeimā 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījums Koncesiju likumā”. 7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1336.

Lūdzu, vārds Seiles kundzei!

A.Seile (TB/LNNK). Ierosinu arī šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi par to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Iebildumu nav. Balsojam par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un atzīts par steidzamu.

Lūdzu priekšlikumu par grozījumu iesniegšanas laiku un…

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas laiks 29.novembris. Un otrā lasījuma izskatīšanas laiks — 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par grozījumu iesniegšanas laiku un otro lasījumu? Deputātiem iebildumu nav.

Turpinām izskatīt tālāk dienas kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu — turpināt izskatīt 8.Saeimā 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. 7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1337.

Vārds priekšlikumam par komisiju Seiles kundzei!

A.Seile (TB/LNNK). Vajadzētu nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi par likumprojekta tālāku izskatīšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu priekšlikumu par grozījumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. Lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu balsojam par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 19. Likumprojekts komisijai nodots un atzīts par steidzamu.

Lūdzu ierosinājumu par grozījumu iesniegšanas laiku un otro lasījumu.

A.Seile. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 29.novembrim un izskatīt Saeimā pēdējā, galīgajā, lasījumā 19.decembrī!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par grozījumu izskatīšanas laiku un otro lasījumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks 29.novembris un otrais lasījums 19.decembrī.

Darba kārtības jautājumi šodien ir izskatīti. Lūdzu visus deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Lūdzu signālu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, lūdzu vārds paziņojumam Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Daru zināmu to, ka uzreiz pēc plenārsēdes beigām Dzeltenajā zālē notiks Latvijas un Ēģiptes parlamentu sadarbības grupas dibināšana. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Vaideres kundzei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Ārlietu komisijas locekļi tiek aicināti 16.00 uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Šķestera kungam.

S.Šķesters (ZZS). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūgtu uz sēdi pulksten 13.30.

Sēdes vadītāja. Lūdzu sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilis Krištopans, Raimonds Pauls, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ar šo paziņoju, ka 21.novembra sēde ir slēgta. Paldies!

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!