Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Pašvaldības kļūst par izmēģinājuma lauku likumprojektiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2000., Nr. 184/186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6884

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pašvaldību un valdības sadarbība - iedzīvotāju labklājībai

Vēl šajā numurā

24.05.2000., Nr. 184/186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ligita Začesta, Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētāja:

"Pašvaldības kļūst par izmēģinājuma lauku likumprojektiem"

Ziņojums Latvijas Pašvaldību savienības 10. kongresā Liepājā 2000. gada 19. maijā

Visa gada garumā viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko izskatīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) reģionālās attīstības un sadarbības komiteja, bija dažādu dokumentu projekti saistībā ar reģionālo reformu. Analizējot padarīto, jāsecina, ka LPS ir bijusi vairāk kā izmēģinājuma poligons likumprojektu un koncepciju rakstītājiem, lai pārbaudītu, kā pašvaldības reaģēs uz kārtējo sagatavoto reformas modeli. Uzskatāms piemērs ir likumprojekts "Par apriņķu pašvaldību izveidošanas kārtību". Šo likumprojektu komiteja izskatīja vairākkārt, rūpīgi un izsvērti gatavoja priekšlikumus, taču rezultātā šis likums tā arī neieraudzīja dienasgaismu. Acīmredzot politiķiem nepietika drosmes pieņemt likumu un izveidot stipras reģionālās pašvaldības.

Taču vienu gan var teikt droši — komiteja konsekventi ir vērsusi gan pašvaldību, gan sabiedrības, gan arī pašu likumu rakstītāju uzmanību uz nepārdomātām un nepamatotām reformām. Tādējādi arī LPS valdes sēdē, domājot, par kādiem aktuāliem jautājumiem sagatavot kongresa rezolūcijas, nolēmām, ka vēl joprojām aktuāli ir pagājušajā kongresā noformulētie reģionālo pašvaldību izveidošanas principi, par kuriem LPS visu šo gadu konsekventi ir iestājusies un kuri vēl līdz šim nav realizēti.

Negribētos mest akmeņus vienā vai otrā dārziņā, jo to tur jau tā ir daudz, drīzāk jāizmanto šie akmeņi kā ceļa stabi mūsu tālākajā attīstības ceļā. Runājot par reģionālo attīstību, jāsaka, ka valstī tiešām darbojas vairāki attīstības mehānismi. Piemēram, kaut vai īpaši atbalstāmie reģioni vai mērķdotācijas teritoriālajai plānošanai. Skaidrs ir viens, tāpat kā līdz šim pašvaldības maz var sagaidīt no valdības, jo līdzšinējie pasākumi devuši tikai daļēju efektu — visa Latvija nekad nebūs īpaši atbalstāmais reģions vai speciālā ekonomiskā zona, tāpat mērķdotāciju attīstības plānošanai nekad nepietiks visām pašvaldībām, un centralizēta valsts investīciju programma ne vienmēr atbalstīs reģionam vissvarīgākos pasākumus. Ir jāizmanto visas iespējas, lai reģiona attīstības plānošanā iesaistītu visas pašvaldības, gan vietējās, gan rajonu, gan plānošanas reģionu līmenī.

Taču, kā mēs varam cerēt, ka visām pašvaldībām būs izstrādāti attīstības plāni, ja mērķdotācijas teritoriālajai plānošanai pagājušajā gadā tika samazinātas vairāk par pusi. Līdz ar to juridiski pabeigtu attīstības plānu trūkums pašvaldībām varētu būt nopietns šķērslis nākotnē, kad būs pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums. Šī gada LPS sarunās ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) tika panākta vienošanās paredzēt teritoriālajai plānošanai nākamā gada valsts budžetā tādu pašu finansējumu kā iepriekšējos gados, t.i., 1 miljonu latu.

Runājot par priekšstrukturālajiem fondiem, konkrēti par "Phare" finansējumu mērķa reģioniem Latgalei un Zemgalei, jāteic, ka tā ir iespēja pārliecināties, ka tiem plānošanas reģioniem, kuri savlaicīgi izveidojās, sāka strādāt pie reģionu attīstības stratēģijas, ir pamatotas cerības tikt pie šī finansējuma. Protams, ne mazums pūļu bija jāpieliek, lai panāktu tādu finansējuma sistēmu, kas garantētu naudu nonākam tieši reģionos — bez nevajadzīgiem starpposmiem. Taču tagad, kad tas ir izdevies, ļoti daudz kas būs atkarīgs no pašvaldībām pašām — cik prasmīgi mācēsim vadīt projektus, rakstīt finansu atskaites, jeb citiem vārdiem, ļoti liela nozīme būs reģionu cilvēku prasmei strādāt ar šo finansējumu. Vēl viens Reģionu attīstības un sadarbības komitejas darbības virziens ir pašvaldību sadarbība visdažādākajās tās formās. Analizējot administratīvi teritoriālās reformas gaitu, redzam, ka sadarbības apvienību pašreiz ir vairāk nekā apvienošanās gadījumu. Tomēr būtu vēlama lielāka aktivitāte, jo kā liecina pašvaldību pieredze, kā sadarbības apvienību izveidošana, tā apvienošanas process līdz tā juridiski korektam nobeigumam ilgst gadu vai pat divus. Taču likumā noteiktā brīvprātīgā reformēšanas perioda beigas tuvojas.

Lai palīdzētu tām pašvaldībām, kuras nolēmušas sadarboties, LPS darba grupa ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldību sadarbības sagatavošanai, kas domāti kā praktiski padomi sadarbības uzsācējiem. Jāsaka paldies Pašvaldību lietu pārvaldei, kas iekļāva šos ieteikumus pašvaldību sadarbības rokasgrāmatā, kuru var ieteikt visiem, kas vēlas uzsākt ne visai vieglo sadarbības ceļu.

Nobeigumā vislielākais paldies jāsaka komitejas dalībniekiem, kuri, nežēlojot laiku un atraujot to no sava pamatdarba pašvaldībās, aktīvi un ieinteresēti piedalījās komitejas sēdēs. Bez jūsu atbalsta nebūtu iespējams veiksmīgs komitejas darbs.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!