Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente - oficiālā vizītē Francijas Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2000., Nr. 184/186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6869

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par parakstu vākšanu

Vēl šajā numurā

24.05.2000., Nr. 184/186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— oficiālā vizītē Francijas Republikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, sākot oficiālo vizīti Francijā, vakar, 23.maijā, tikās ar Francijas Tirdzniecības palātas dažādu nozaru uzņēmējiem. Uzņēmēji interesējās par privatizācijas procesa gaitu Latvijā, Baltijas valstu sadarbību, Baltijas reģiona attīstību, Latvijas vietu šajā attīstībā, kā arī par Latvijas un Francijas ekonomiskajām attiecībām. Īpaši tika pārrunāta tūrisma un infrastruktūras attīstība, farmācija, finansu sektors, kā arī citas jomas.

Valsts prezidente, uzrunājot uzņēmējus, uzsvēra perspektīvas, kādas Latvijai paredzamas tuvākā nākotnē attiecībā uz ekonomisko izaugsmi un sadarbību ar ārvalstu investoriem, kā arī ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā. Valsts prezidente atzīmēja, ka Francija pašlaik ir 41. vietā pēc ārvalstu investīciju apjoma mūsu valstī, iespējas sadarbībai starp Latviju un Franciju nav pietiekami izmantotas un ir daudz veidu, kā paplašināt šīs attiecības. Viņa stāstīja arī par citu ārvalstu investoriem Latvijā un viņu darbības rezultātiem valstī.

Prezidente pieskārās Latvijas vēstures jautājumiem un atjaunotās Latvijas desmitgadei, stāstot par demokrātisko tradīciju stiprināšanu un pūlēm, ko Latvija iegulda savā ekonomiskajā attīstībā. V.Vīķe–Freiberga stāstīja par Baltijas reģiona attīstību kopumā un Latvijas perspektīvām, uzsvēra sociālo integrāciju kā vienu no svarīgiem veiksmīgas un stabilas valsts priekšnoteikumiem un to, ka Latvija vēlas nevis asimilētu, bet integrētu un saliedētu sabiedrību. Viņa informēja arī par sabiedrības integrācijas programmu Latvijā.

V.Vīķe–Freiberga stāstīja par banku sistēmas attīstību, lata stabilitāti un arvien sekmīgāko tirgus dažādošanu pēc Krievijas krīzes, kā arī par ostu modernizāciju, kas paver plašas tranzīta un kontaktu iespējas uzņēmēju starpā. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvijai ir svarīga sadarbība ar Franciju, un atzīmēja, ka Francijas prezidentūra Eiropas Savienībā šā gada otrajā pusē būs nozīmīga arī Latvijai, jo mūsu valsts pašlaik aktīvi risina iestāšanās sarunu procesu. Latvija ir gatava ātri risināt iestāšanās sarunas, lai varētu tās pabeigt līdz 2003.gada 1.janvārim.

V.Vīķe–Freiberga stāstīja par vienotu Baltijas enerģētikas loku un jautājumiem, kas saistīti ar tā izveidošanu un vispār par enerģētiskā sektora perspektīvām Latvijā un Baltijā. Uzņēmēji interesējās par privatizācijas procesu un nozarēm, kas saistītas ar sabiedrības apkalpošanu, kā arī izrādīja interesi, piemēram, par iespēju ieguldīt lidostas "Rīga" modernizācijā un enerģētiskajā sektorā. Prezidente stāstīja par pašreizējām investīcijām šajā jomā. Tāpat tika izrādīta interese par investīcijām viesnīcu un infrastruktūras jomās, kā arī tūrismā, tajā skaitā par viesnīcu un infrastruktūras attīstību, piemēram, par viesnīcas "Rīga" modernizāciju, Ventspils dzelzceļa rekonstrukciju, ostām, kā arī par veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Sarunā piedalījās ap 30 uzņēmēju un ietekmīgi banku pārstāvji, īpaša interese bija par farmāciju, aizsardzību, industriju, finansēm, enerģētiku, mašīnbūvi u.c.

Valsts prezidente sniedza intervijas vienam no lielākajiem laikrakstiem "Le Figaro", kā arī Parlamenta televīzijai, kura interviju ar prezidenti atkārtoti rādīs Francijas Senātā. Intervijās V.Vīķe–Freiberga uzsvēra Latvijas attīstību un to, ka Latvija pašlaik aktīvi risina sarunas ar Eiropas Savienību. Viņa arī uzsvēra, ka Latvija uzskata par svarīgu ieguldīt pūliņus aizsardzības nozares attīstībā, un vēlreiz atkārtoja, ka Latvija jau ir gatava sniegt savu ieguldījumu, piemēram, miera uzturēšanas vienībās Kosovā un Bosnijā.

Žurnāla pārstāvji izrādīja interesi par Francijas investīcijām Latvijā. Kā atzīmēja prezidente, iespējas vēl nav pietiekami izmantotas, citas Eiropas lielvalstis izrāda lielu interesi un viņa cer, ka arī Francijai šī interese arvien pieaugs. Tāpat viņa uzsvēra Baltijas valstu sadarbības nozīmīgumu un to, ka tas ir ļoti dinamisks reģions Baltijas jūras valstu reģionā. Prezidente stāstīja arī par jomām, kurās Latvijā varētu investēt, un iespējām, ko var piedāvāt uzņēmējiem, piemēram, tranzīts, Latvijas neaizsalstošās ostas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 23.maijā, uzstājās Francijas Nacionālās asamblejas Ārlietu komisijā ar uzrunu, kā arī atbildēja uz deputātu jautājumiem. V.Vīķe–Freiberga savā runā uzsvēra, ka ekonomiskās at

tiecības starp Latviju un Franciju varētu paplašināties, abām valstīm apmainoties ar informāciju par tirdzniecības iespējām un piedaloties starptautiskās izstādēs, kā arī sadarbojoties ārējās tirdzniecība organizācijām. Prezidente optimistiski izteicās par turpmākajām Latvijas un Francijas sadarbības iespējām ekonomikā un pastāstīja, ka jau pašlaik Latvijā darbojas 62 uzņēmumi no Francijas, kas ir pozitīva tendence.

Runājot par investīciju iespējām Latvijā, V.Vīķe–Freiberga uzsvēra tādas jomas kā informācijas tehnoloģija, farmācija, tekstilrūpniecība un sacīja, ka Latvijā strādā augsti kvalificēti speciālisti un nākotnē mūsu valsts būs augsti attīstītu tehnoloģiju valsts. Prezidente atzīmēja to, ka šogad Eiropa atzīmē 50. gadadienu kopš vienotas Eiropas idejas rašanās, un, runājot par jauno Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās vilni, uzsvēra, ka arī Latvija vēlas sniegt savu ieguldījumu Eiropas vienotībā. Viņa arī uzsvēra, ka Francija Latvijai ir svarīga partnere un līdz ar Francijas prezidentūras beigām Eiropas Savienībā no Nicas sanāksmes šā gada decembrī Latvija sagaida apstiprinājumu, ka Eiropas Savienība ir gatava uzņemt jaunas kandidātvalstis līdz 2002.gada beigām. Pēc V.Vīķes–Freibergas teiktā, Latvija sagaida tādu pašu sarunu dinamismu kā Portugāles ES prezidentūras laikā.

Runājot par Eiropas drošību, Valsts prezidente atzīmēja, ka, attīstot kopējo Eiropas drošības politiku, aizsardzība jomā ir jāsaglabā transatlantiskā saite. Šajā sakarībā viņa uzsvēra vienu no diviem Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem —iestāšanos NATO. Latvija jau tagad dod ieguldījumu Eiropas drošības garantēšanā, piemēram, piedaloties miera uzturēšanas vienībās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. V.Vīķe–Freiberga runāja par Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, atzīmējot, ka Baltijas jūras reģiona valstis ir forums, kurā iekļaujas gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan kandidātvalstis, gan Krievija.

Noslēgumā prezidente sacīja, ka šogad Latvija pārņem Eiropas Padomes prezidentūru un savas prezidentūras laikā Latvija nostiprinās eiropiešu kopīgās vērtības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, attīstīs Eiropas kultūras identitātes ideju, kā arī dalīsies savā pieredzē saliedētas sabiedrības veidošanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!