Par jauno Ekonomikas ministrijā

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns:

Kāpēc pēc vairāku gadu darbības banku sfērā nolēmāt pievērsties politikai?

Banku sektoru pametu jau šā gada augustā. Mums katram ir savi noteikti periodi, ko pavadām, strādājot kādā nozarē, kas vēlāk tiek pamesta. Banku sektorā esmu nostrādājis astoņus gadus, un vēlējos uzsākt savu personīgo biznesu finanšu un konsultāciju jomā. Faktiski gandrīz jau paspēju to izdarīt, kad nāca piedāvājums kļūt par ministru. Piedāvājums bija man negaidīts, un es to ļoti nopietni pārdomāju. Šis solis ir kā pienākuma izpilde pret partiju. Man ir arī pietiekami daudz ideju par to, kas būtu veicams, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko situāciju. Partija mani izvēlējās kā profesionāli ekonomikas sfērā.

“Jaunais laiks” ir paudis viedokli, ka EM ir nepiecie šams veikt būtiskas reformas. Vai jūs esat plānojis ieviest izmaiņas šis ministrijas darbā?

Par konkrētām reformām varēs runāt tikai tad, kad jaunā valdība būs reāli sākusi strādāt. EM darbība ir jāpastiprina visās jomās. Valsts aparātam vienmēr ir iespēja strādāt divos līmeņos – teorētiskā un praktiskā. EM darbam jātiek realizētam arī dabā, dodot reālu impulsu ekonomikas attīstībai.

Kā būtu jānotiek atlikušo lielo uzņēmumu privatizācijai?

Privatizācijas jautājums nenoliedzami ir bijis viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem valdības sastādīšanas darbā. Tāpēc koalīcijas partneri ir vienojušies, ka jaunizveidotā valdība privatizācijas jautājumu izskatīs Ministru kabineta ietvaros, un tad arī lems, vai nodot šo sfēru pilnīgā premjera pārraudzībā. Uzskatu, ka atlikušo uzņēmumu privatizācijai ir jānotiek tā, lai vislielākā ieguvēja būtu Latvijas valsts.

J. Jurkāns intervijā DB apgalvoja, ka galvenā cīņa ir bijusi nevis par to, kam būs iespēja vadīt EM, bet gan par to, kurš kontrolēs privatizācijas procesu valstī. Cik liela mērā varat piekrist šim apgalvojumam?

Tas ir nekorekts apgalvojums. Uzņemoties atbildību par kādu ministriju, attiecīgajam politiskajam spēkam ir jāatbild par visiem tās kompetencē notiekošajiem procesiem, nevis tikai vienu noteiktu sfēru.

Kādām sfērām valstij būtu jāatvēl līdzekļi, lai sekmētu mazo uzņēmumu attīstību?

Manuprāt, vispirms ir jāsakārto garantiju mehānismi, lai uzņēmēji efektīvāk varētu saņemt finansējumu banku sektorā. Tāpat ir jāsakārto eksportkredīta funkcijas, kas Latvijā šobrīd diemžēl īsti nedarbojas.

Kā, jūsuprāt, būtu veicams uzņēmēju informēšanas darbs par to, kas viņus sagaida, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā?

Uzņēmējiem ir jādod iespēja gūt priekšstatu par to, kādas brīvības un kādi trūkumi viņu darbībā ir paredzami, Latvijai iestājoties ES. Šobrīd uzņēmēji pārsvarā izglītojas ar mediju palīdzību. Domāju, ka šeit ir runa par profesionāliem semināriem, kuros Latvijas vadošo valsts struktūru pārstāvji, kā arī to uzņēmumu vadītāji, kuri jau strādā ES tirgū, dalītos ar pieredzi un informāciju, turklāt darot to vienkāršā veidā, nevis tikai saucot sarežģītu ciparu virknes, kas daudziem uzņēmējiem neko neizsaka.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Man ir pietiekami daudz ideju”