Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 6. novembra rīkojums Nr. 635 "Par informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta prioritāšu īstenošanu 2001.gadā"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.2002., Nr. 164 (2739) https://www.vestnesis.lv/ta/id/68243

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.642

Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs

Vēl šajā numurā

12.11.2002., Nr. 164 (2739)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 635

Pieņemts: 06.11.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.635

Rīgā 2002.gada 6.novembrī (prot. Nr.44, 23.§)

Par informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta prioritāšu īstenošanu 2001.gadā”

1. Apstiprināt informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta prioritāšu īstenošanu 2001.gadā”.

2. Finansu ministrijai pievienot informatīvo ziņojumu valsts budžeta likumprojekta paketei.

3. Finansu ministrijai kopīgi ar pārējām ministrijām mēneša laikā pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam izsludināšanas aktualizēt likumam pievienotos paskaidrojumus un iesniegt tos Ministru kabinetā.

4. Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) kopīgi ar ministrijām apkopot informāciju par 2002.gadam noteikto valsts budžeta prioritāšu īstenošanai piešķirtā finansējuma izlietojumu un prioritāšu īstenošanas rezultātiem un līdz 2003.gada 1.maijam iesniegt minēto informāciju Ministru kabinetā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

 

Apstiprināts

ar Ministru kabineta

2002.gada 6.novembra rīkojumu Nr.635

Informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta prioritāšu īstenošanu 2001.gadā”

Saturs

1. 2001.gadam noteiktās budžeta prioritātes

2. Budžeta prioritāšu īstenošanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi

3. Budžeta prioritāšu īstenošanas galvenie rezultāti 2001.gadā

4. Prioritāšu noteikšanas un atskaitīšanās sistēmas attīstība

5. Priekšlikumi turpmākajai rīcībai

2000.gada laikā valdība aizsāka jaunas pieejas ieviešanu valsts budžeta veidošanas procesā — ar īpašu valdības lēmumu nosakot valsts budžeta prioritātes, lai koncentrētu budžeta līdzekļus valdības svarīgāko politisko mērķu finansēšanai. Ministru kabineta 2001.gada 26.septembra rīkojumā Nr. 469 (prot.Nr.42 24§) Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam) tika uzdots apkopot ministriju iesniegtos pārskatus par prioritāšu īstenošanu un iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par budžeta prioritāšu īstenošanu 2001.gadā un tām piešķirtā finansējuma izlietojumu. Ziņojuma sagatavošanā ir izmantota ministriju sniegtā informācija.

 

1. 2001.gadam noteiktās prioritātes

2001. gada budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinets nolēma1 par prioritāriem atzīt uzdevumus, kas saistīti ar:

 

* integrāciju NATO;

* iestāšanos Eiropas Savienībā;

* izglītības reformas īstenošanu.

 

2. Prioritāšu īstenošanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi

Kopumā valdības prioritāšu īstenošanai 2001.gada valsts budžetā tika piešķirti līdzekļi:

* integrācijai NATO — 11 604 260 Ls, no kuriem Aizsardzības ministrijai papildus tika piešķirti 5 374 076 Ls, bet citām institūcijām — 6 230 184 Ls

* iestāšanās Eiropas Savienībā — 22 587 512 Ls

* izglītības reformas īstenošanai — 11 258 000 Ls

 

3. Prioritāšu īstenošanas galvenie rezultāti 2001.gadā

3.1. Integrācija NATO

Piešķirtā finansējuma izlietojums integrācijai NATO:

Institūcija

Piešķirtais finansējums

Aizsardzības ministrija

5 374 076 Ls

Ārlietu ministrija

1 105 085 Ls

Iekšlietu ministrija

3 187 864 Ls

Ministru kabinets

223 133 Ls

Satiksmes ministrija

275 000 Ls

Valsts zemes dienests

347 522 Ls

Satversmes aizsardzības birojs

1 091 580 Ls

Kopā:

11 604 260 Ls

 

Iestāšanās NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas un drošības un politikas galvenajām prioritātēm. Valsts ārējā drošība un suverenitāte, ko iespējams nodrošināt ar dalību NATO, ir priekšnoteikums valsts sekmīgai attīstībai, t.sk. labvēlīga investīciju klimata nodrošināšanai.

Tuvojoties NATO paplašināšanās otrajai kārtai, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir pierādījusi savu spēju un gatavību nodrošināt dalībvalsts saistības. 2002.gada janvārī ir saņemts pozitīvs Latvijas aizsardzības sistēmas novērtējums no NATO Politiski militārās vadības komitejas. Viens no galvenajiem kritērijiem kandidātvalstu gatavībai iestājai NATO ir aizsardzības vajadzībām paredzētā finansējuma apjoms attiecībā pret Iekšzemes kopproduktu (IKP), nosakot, ka tas nedrīkst būt zemāks par 2 procentiem.

Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz 2002.gadā finansējumu aizsardzībai 1,75% apmērā no IKP, sasniedzot 2% apjomu 2003.gadā un saglabājot šādu finansējuma apjomu līdz 2008.gadam (ieskaitot). Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktais atbilst Latvijas saistībām NATO. Lai sasniegtu šo finansējuma līmeni, 2001.gada budžetā aizsardzības vajadzībām papildus tika piešķirti 11 604 260 Ls, sasniedzot finansējuma līmeni 1,3% apmērā no IKP. 2000.gadā tas bija 1% no IKP. Kopumā budžeta programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2001.gadā iedalīts 54 603 283 Ls.

 

Izpildot budžeta programmu “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2001.gadā ir nodrošināts:

 

Aizsardzības ministrijas kompetences ietvaros (47 816 220 Ls):

— Personāla apmācība un līdzdalība NATO vadītajās miera operācijās;

— Par 50% nodrošināta NATO uzdoto sadarbības mērķu īstenošana, stiprinot Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO;

— Intensificēta sadarbība ar NATO valstīm;

— Uzsākta NBS jaunās miera un kara laika struktūras ieviešana;

— Turpināts darbs pie gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēmas (Baltnet) izveidošanas, veikta pirmā iemaksa trīsdimensiju radara iegādei;

— Programmas BALTRON ietvaros turpināts darbs pie Baltijas valstu sadarbības attīstības veicināšanas un turpināta Jūras spēku atbalsta bāzes infrastruktūras sakārtošana;

— Uzlabota budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzības sistēma un optimizēta aizsardzības plānošanas sistēma;

— Uzsākts darbs pie NATO standartiem atbilstošas informācijas sistēmas ieviešanas.

 

Ārlietu ministrijas kompetences ietvaros (1 105 085 Ls):

— Organizēta sadarbība ar NATO dalībvalstīm, veiktas konsultācijas, kā arī nodrošināta līdzdalība starptautiskajās konferencēs un sanāksmēs par NATO tematiku;

— Noorganizētas divas starptautiskas konferences Latvijā;

— Sagatavoti un publicēti informācijas materiāli, mērķa grupām organizētas vizītes uz NATO galveno mītni;

 

Iekšlietu ministrijas kompetences ietvaros (3 187 864 Ls):

— Nodrošināta Sardzes pulka (obligātā dienesta karavīru uzturēšana) uzturēšana (1 186 299 Ls);

— Segti Motorollas SmartZone “Astro” izveides un uzturēšanas izdevumi (919 019 Ls);

— Veidots centralizētais bruņojuma un munīcijas nodrošinājums (150 000 Ls);

— Īstenotas Policijas akadēmijas militārās apmācības programmas un segti Valsts Robežsardzes Rēzeknes skolas izdevumi (707 080 Ls);

— Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ārkārtējo situāciju gatavības plānošanas un materiālo rezervju sistēmas darbības nodrošinājums (225 466 Ls).

 

Ministru kabineta kompetences ietvaros (223 133 Ls)

— Izveidots Krīzes kontroles centrs Valsts kancelejā (61 755 Ls);

— Tulkošanas un terminoloģijas centrā nodrošināta dokumentu tulkošana valsts aizsardzības vajadzībām (161 378 Ls);

 

Satiksmes ministrijas kompetences ietvaros (275 000 Ls):

— Uzsākta Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas izveidošana.

 

Satversmes aizsardzības biroja kompetences ietvaros (1 091 580Ls):

— NATO klasificētās informācijas aprites sistēmas izveidošana un uzturēšana Latvijā;

 

Valsts zemes dienesta kompetences ietvaros (347 522 Ls):

— Ģeodēzijas un kartogrāfijas pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši NATO standartiem. Izgatavotas 26 topogrāfisko karšu loksnes un to digitālās datu bāzes.

 

3.2. Iestāšanās Eiropas Savienībā

Tāpat kā dalība NATO, arī iestāšanās Eiropas Savienībā ir viens no Latvijas ārpolitikas svarīgākajiem darbības virzieniem, kas konsekventi tiek īstenots kopš neatkarības atjaunošanas. Integrācija ES sekmēs arī citu svarīgu Latvijas prioritāšu īstenošanu — jaunu tirgu apgūšanu un eksporta apjomu palielināšanos, investīciju klimata uzlabošanos, pieeju ES finansu instrumentiem u.c.

2001.gadā panāktais progress integrācijas procesā detalizēti ir analizēts Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā un Saeimā iesniegtajā 3.ziņojumā “Par stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”. 2001.gada laikā iestāšanās sarunu procesā Latvija pārliecinoši panāca kandidātvalstis, kas sarunas bija uzsākušas divus gadus agrāk. Līdz 2001.gada beigām Latvija iestāšanās sarunās bija slēgusi 22 sarunu sadaļas.

Prioritātes īstenošanai piešķirtā finansējuma apjomu atšķirībā no pārējām prioritātēm nevar izdalīt, jo daudzi pasākumi, kas saistīti ar integrāciju ES iekļaujas kopējā valsts pārvaldes reformu procesā. Līdz ar to ar iestāšanos ES un sarunu procesu saistītie pasākumi pārsvarā tika finansēti no ministriju un institūciju esošajiem budžetiem. Eiropas integrācijas biroja dati liecina, ka tā daļa valsts kopbudžetā, kas ir tieši vai netieši attiecināma uz integrāciju ES, sastāda 174 660 204 Ls (80 448 330 Ls — Valsts budžets, 94 211 874 — ārvalstu, t.sk. ES finansu palīdzība), tajā skaitā papildus 2001.gadā piešķirti 859 451 Ls.

Piešķirtā finansējuma izlietojums iestāšanās ES jautājumiem:

Institūcija

Piešķirtais finansējums

Ārlietu ministrija

240 000 Ls

Ekonomikas ministrija

1 732350 Ls

Finansu ministrija

150 351 Ls

Iekšlietu ministrija

8 144541 Ls

Kultūras ministrija

411 610 Ls

Tieslietu ministrija

100 182 Ls

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

10 254 417 Ls

Zemkopības ministrija

1 826 000 Ls

Kopā

22 859 451 Ls

Prioritātes īstenošanas ietvaros ir nodrošināts:

 

Ārlietu ministrijas kompetences ietvaros (240 000 Ls):

— Atvērtas 13 jaunas sarunu sadaļas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā;

— Nodrošināta LR amatpersonu piedalīšanās 7 sarunu sanāksmēs Briselē;

— Nodrošināta vairāk kā 140 dažādu valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju ekspertu dalība sarunu procesā;

— ES likumdošanas pārņemšanas datu bāze papildināta ar 2000.gadā spēkā stājušos ES likumdošanu.

 

Ekonomikas ministrijas kompetences ietvaros (1 73235 Ls):

— Sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi nodrošināta lauksaimniecības skaitīšanas programmas izpilde, izveidots lauku saimniecību reģistrs, kura aktualizēšana turpmāk paredzēta katru gadu (1 300 000 Ls);

— Apkopoti tautas skaitīšanas rezultāti (111 300 Ls);

— Naftas darbu vadība un uzraudzība, naftas izpētes nodrošināšana un valsts naftas kompānijas izveidošana (139 370 Ls);

— Investīciju un eksporta atbalsta programmas ietvaros Latvijas Attīstības aģentūra reāli piesaistījusi 7 investīciju projektus (107 800 Ls);

— Patērētāju tiesību aizsardzības jomā palielināts veikto pārbaužu skaits tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, izveidoti Liepājas, Valmieras un Ventspils reģionālie sektori (49 080 Ls);

— Paaugstināta Konkurences padomes darbinieku profesionālā kvalifikācija, veiktas inventāra un kapitāliegādes (24 800 Ls)

 

Finansu ministrijas kompetences ietvaros (150 351 Ls):

— Nodrošināta valsts budžeta līdzfinansējuma un ES līdzekļu plānojuma saskaņošana, jaunu klasifikāciju izstrāde un finansu pārskatu analīze (34 202 Ls — 2 jaunas štata vietas Budžeta departamentā un 3 jaunas štata vietas Projektu vērtēšanas departamentā), t.sk:

• izstrādātas vadlīnijas nacionālās programmas integrācijai ES (NPIES) pasākumu 2001.–2003. gadam izmaksu noteikšanai;

• uzsākts darbs pie budžeta izdevumu klasifikācijas un valdības funkciju klasifikācijas;

• uzsākts darbs pie budžeta finansēto uzņēmumu iesniegto finansu pārskatu analīzes.

— Veiktas ministriju iekšējo auditu struktūrvienību darba salīdzinošās pārbaudes, atbilstoši ES prasībām, kā arī ES finansēto programmu un projektu auditi (11 149 Ls — 2 jaunas štata vietas Iekšējā audita departamentā), t.sk. salīdzinošās pārbaudes Aizsardzības ministrijā, ĪUMSSFIS,Tieslietu un Ekonomikas ministrijā.

— Panākta Lauku atbalsta dienesta akreditācija un sertifikācija (105 000 Ls — līgumdarba apmaksa auditorkompānijai “Arthur Andersen”).

Ar Eiropas Komisijas lēmumu palīdzības līdzekļu pārvaldīšanas funkcija nodota Lauku atbalsta dienestam, SAPARD programmas ieviešanas finansu funkciju nodrošināšana nodota Finansu ministrijai.

 

Iekšlietu ministrijas kompetences ietvaros (8 144 541 Ls):

— Organizētās noziedzības apkarošana un atašeju dienestu izveidošana (862 600 Ls), t.sk:

• liecinieku aizsardzības sistēmas nodrošināšana;

• kriminālpolicijas nodrošināšana ar speciālo tehniku;

• narkotisko un psihotropo vielu pārbaužu nodrošināšana;

• tikumības policijas izveide;

• vienotā ārkārtējo situāciju dienestu tālruņa numura “112” uzturēšana (28 147 Ls);

— Eiropas Savienības likumdošanas ieviešana migrācijas jomā (2749 Ls);

— Vīzu politikas saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām (42 967 Ls);

— Patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirta pagaidu alternatīvā aizsardzība, nepieciešamās aizsardzības nodrošināšana Latvijas republikā (1746 Ls);

— Iekšlietu ministrijas atašeja darbības nodrošināšanai LR pārstāvniecībā ES (41 875 Ls);

— Valsts robežas infrastruktūras attīstība, robežas atjaunošana un robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide Valsts investīciju programmas ietvaros (7 164 457Ls);

 

Kultūras ministrijas kompetences ietvaros (411 610 Ls):

— Dalība ES programmā “Kultūra 2000” (No valsts budžeta līdzekļiem — 10 030 Ls);

— Turpināts darbs pie mākslas un antikvāro priekšmetu aprites sakārtošanas (9 519 Ls);

— Dalības maksa EP kopprodukcijas fondā Eurimages (50 000 Ls);

 

Tieslietu ministrijas kompetences ietvaros (100 182)

— Nodrošināta datu valsts inspekcijas izveidošana un darbības uzsākšana.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetences ietvaros (10 254 417 Ls) īstenoti šādi pasākumi:

— Vides politikas līdzekļu pilnveidošana atbilstoši ES prasībām — atkritumu apsaimniekošana, gaisa aizsardzība, rūpnieciskā piesārņojuma kontrole (20 018 Ls);

— Vides valsts inspekcijas darbība (230 068 Ls);

— Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja darbība (103 617 Ls);

— Vides politikas realizācija reģionos (1 374 870 Ls);

— Dabas aizsardzības sistēmas atbilstība ES prasībām (960 096 Ls);

— Radiācijas drošības centra darbība — radiācijas drošibas un kodoldrošības uzraudzība un kontrole (99 977 Ls);

— Hidrometeoroloģiskā nodrošinājuma atbilstība ES prasībām (601 654 Ls);

— Valsts ģeoloģijas dienesta darbības atbilstība ES prasībām (88 732);

— Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana 150 113 Ls);

— Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides uzsākšana, darbs pie Atkritumu apsaimniekošanas plāna (611 422 Ls);

— Līdzfinansējums ES projektiem atkritumu apsaimniekošanā (24 700 Ls);

— Līdzfinansējums ES finansētiem pašvaldību projektiem ūdens kvalitātes nodrošināšanai un atkritumu apsaimniekošanai ( 2 349 073 Ls);

— ES finansēto projektu atkritumu apsaimniekošanā tehniskā uzraudzība (183 580 Ls);

— Vides aizsardzības informatīvais nodrošinājums (656 657 Ls);

— Līdzdalība Eiropas vides aģentūrā un tās projektos — ķīmiskās vielas un modificētie organismi, rūpnieciskā piesārņojuma kontrole, atkritumu apsaimniekošana, dabas aizsardzība, kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju (2 257 992 Ls — speciālais budžets).

— Integrācijas procesa nodrošināšana VARAM (88 913 Ls — pamatbudžets, 183 026 Ls — speciālais budžets).

 

Zemkopības ministrijas kompetences ietvaros (1 826 000 Ls):

— Lauku atbalsta dienesta administratīvās spējas nodrošināšana, akreditējot to kā SAPARD aģentūru un uzsākot SAPARD programmas administrēšanu (250 000 Ls — štata vienību skaits Lauku atbalsta dienesta centrālajā aparātā tika palielināts par 30 štata vietām);

— Pārtikas un veterinārā dienesta darbības nodrošināšana atbilstoši ES prasībām (1 516 200 Ls — darbinieku atalgojumi un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);

— Likumdošanas saskaņošana ar ES — ES normatīvo dokumentu un harmonizēto Latvijas normatīvo dokumentu tulkošana (59 800 Ls).

 

3.3. Izglītības reformas īstenošana

Izglītības reformas pamatuzdevums ir izglītības kvalitātes paaugstināšana, līdz ar to nodrošinot valsts cilvēkkapitāla attīstību un konkurētspēju. Ievērojot to, ka kvalificētu pedagogu piesaiste izglītības sistēmai ir galvenais izglītības kvalitāti ietekmējošais faktors, par prioritāru reformas uzdevumu tika izvirzīta pedagogu darba samaksas paaugstināšana triju gadu laikā, sākot no 2000.gada, panākot vidējās pedagogu darba samaksas pielīdzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba samaksai un panākot pedagogu vidējās darba samaksas paaugstinājumu par 55 Ls. 1999.gadā starpība starp pedagogu vidējo darba samaksu un vidējo darba samaksu valstī pārsniedza 40 latus, kas veicināja kvalificētāko pedagogu aizplūšanu no izglītības sistēmas. Uzsākot pedagogu darba samaksas reformu, vienlaikus tika plānots veikt izglītības sistēmas optimizācijas pasākumus, samazinot apmaksājamo likmju skaitu un pakāpeniski tuvinot to Eiropas valstu vidējiem rādītājiem.

Atšķirībā no divām pirmajām prioritātēm, izglītības prioritāte ir saistīta ar konkrētas valdības apstiprinātas politikas ieviešanu. Reforma tika uzsākta 2000.gadā, papildus piešķirot pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 11,42 miljonus latu, kas ļāva paaugstināt pedagogu algas vidēji par 10 latiem. Lielāku pielikumu saņēma jaunie pedagogi, un pedagogi ar darba stāžu virs 10 gadiem.

2001.gada valsts budžetā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai tika piešķirti papildus 11,258 miljoni latu, nodrošinot pedagogu darba samaksas par likmi pieaugumu vēl par 13 latiem mēnesī, sākot ar 2001.gada 1.septembri, līdz ar to reformas ietvaros sasniedzot kopējo pieaugumu vidēji par 23 latiem.

Kopējais papildu finansējums 2001.gadā — 11,258 milj. Ls

Tajā skaitā:

2001.gada bāzē — 6,317 milj. Ls

pedagogu darba samaksas paugstināšana no 01.09.2001. — 4,941 milj. ls

Rezultāti: 2001.gadā pedagogu darba samaksa paaugstināta vidēji par 13 Ls.

 

Papildus piešķirtā finansējuma izlietojums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai:

Institūcija

Papildus piešķirtais finansējums

Izglītības un zinātnes ministrija

10 173 727 Ls

Kultūras ministrija

278 061 Ls

Labklājības ministrija

289 012 Ls

Zemkopības ministrija

517 200 Ls

Kopā

11 258 000 Ls

Rezultāti. Kopējie reformas rezultāti būs novērtējami tikai 2004.gadā pēc reformas pabeigšanas. Tomēr jau 2001.gadā bija panāktas nelielas izmaiņas skolu nodrošinājumā ar kvalificētiem pedagogiem. Tā pedagogu ar augstāko pedagoģisko izglītību īpatsvars kopējā pedagogu skaitā 2001.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 5,38 procentiem. Nedaudz (no 398 līdz 408 speciālistiem) ir pieaudzis pedagoģisko studiju programmu beidzēju skaits, kas uzsākuši darbu izglītības iestādēs. Tomēr vēl arvien šis skaits ir mazāk nekā puse no tiem pedagoģisko studiju programmu beidzējiem, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem. Optimizācijas pasākumu rezultātā izglītojamo skaita un pedagogu likmju skaita attiecība vispārējās izglītības iestādēs ir palielinājusies no 8,10 1999./2000.mācību gadā līdz 8,53 2000./2001.mācību gadā.

1 Ministru kabineta 2000.gada 6.jūnija sēdes protokollēmums (prot.Nr.26 18.§) “Par ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta “mērķa griestiem” un valsts speciālā budžeta galvenajiem finansiālajiem rādītājiem 2001.–2003.gadam”.

Finansu ministrs G.Bērziņš

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!