Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas pensiju sistēmas starptautisko novērtējumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.04.2001., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6821

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas informācija

Par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu (01.03.2001.)

Vēl šajā numurā

10.04.2001., Nr. 57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas pensiju sistēmas starptautisko novērtējumu

Vakar, 9. aprīlī, Pasaules bankas, Eiropas Savienības un Austrijas valdības rīkotajā konferencē “Partneru pieredze” Vīnē ļoti augstu novērtēta Latvijas pensiju sistēmas reforma. Pasaules bankas vadošie pārstāvji un eksperti atzina, ka Latvijas pieredze var noderēt kā rokasgrāmata tām valstīm, kas tikai tagad sāk pārveidot pensiju sistēmas. Iedzīvotāju novecošanās un nodarbinātības problēmas ir kopīgas visām valstīm Eiropā, taču šīm problēmām pielāgota pensiju sistēma ir izveidota tikai Latvijā, Polijā, Zviedrijā un Itālijā.

Latvija šo četru valstu vidū nozīmīga ar to, ka pirmā izstrādāja trīs līmeņu pensiju sistēmu. Otrais līmenis paredz daļu no katra strādājošā sociālās apdrošināšanas iemaksām ieguldīt vērtspapīros, nodrošinot pensiju uzkrājuma pieaugumu, trešais līmenis paredz brīvprātīgu pensiju uzkrājumu veidošanu privātajos pensiju fondos, bet pirmais līmenis paaudžu solidaritātes principu — strādājošās paaudzes nopelnītā nauda tiek maksāta esošajiem pensionāriem.

Latvijā ir radikāli mainīts klasiskais paaudžu solidaritātes princips: pensiju sistēmā ir ieviests apdrošināšanas princips — katrs pats veido uzkrājumu savai pensijai. Tas nozīmē, ka pirmajā līmenī tiek reģistrēta informācija par katra strādājošā iemaksām pensijas kapitālam, bet reāli nauda tiek izmaksāta esošajiem pensionāriem. Jaunums šajā sistēmā ir tas, ka katram pensija būs atkarīga no darba mūža laikā veikto iemaksu apjoma jeb uzkrātā kapitāla. Turklāt Latvijā, aprēķinot pensiju, tiek ņemts vērā paredzamais mūža ilgums — arī šis princips ir jaunums pensiju sistēmām Eiropā.

Tieši tas, ka pensija ir atkarīga no iemaksu lieluma (uzkrātā kapitāla) un gadu skaita, kad cilvēks dodas pensijā, spēj nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti.

Ekonomiski attīstītās valstis jeb “vecās“ Eiropas valstis joprojām darbojas pēc pārdales principa, kas neveicina strādājošo ieinteresētību savu vecumdienu nodrošinājumā, kā arī pensijas aprēķinā netiek ņemts vērā, cik ilgi cilvēks pēc pensijas piešķiršanas vēl dzīvos. Tas rada draudus šo valstu pensiju sistēmu finansu stabilitātei. Eiropa noveco, un lielā dzimstība pēckara gados veicina to, ka ap 2030.gadu labklājības valstīs iespējama pensiju sistēmas sabrukšana, ja netiks veiktas radikālas izmaiņas. Tāpēc daudzās Eiropas valstīs notiek aktīvas diskusijas par iespējām veidot jaunu pensiju sistēmu. Latvijas pieredze, veidojot trīs līmeņu pensiju sistēmu, var kalpot par paraugu, atzina konferences dalībnieki.

Daudzas Eiropas valstis izmanto pensiju sistēmu, lai risinātu darba tirgus problēmas, tādējādi veicinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas. Konferencē tika atzīts, ka ar pensiju politiku nedrīkst risināt citus sociālos jautājumus, jebkurš šāds solis rada tikai problēmas pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātei, un to turpmāk nedrīkstētu pieļaut.

Pensiju sistēmas trīs līmeņu pastāvēšana mazina gan demogrāfiskos riskus (iedzīvotāju novecošanās, darbaspēka emigrācija utt.), kas var rasties pirmajā līmenī, gan iespējamos finansu riskus (akciju un likmju svārstības), kas var rasties otrajā un trešajā līmenī.

Latvijā ar šā gada 1.jūliju sāks darboties pensiju sistēmas otrais līmenis, kas ir Latvijas pensiju sistēmas reformas noslēdzošais posms. Tas paredz daļu no personas sociālajām iemaksām vecuma pensijām ieguldīt vērtspapīros, nodrošinot pensiju uzkrājuma pieaugumu. No 1.jūlija visiem, kas strādā un ir vecumā no 15 līdz 30 gadiem, būs obligāti jāpiedalās pensiju sistēmas otrajā līmenī, bet vecumā no 30 līdz 49 būs jāizvēlas — iesaistīties vai ne.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!