Centrālās statistikas pārvaldes informācija

2002.gada 25.oktobrī

Par bezdarba līmeni septembrī

Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka līdz 2002.gada 1.oktobrim valstī reģistrēti 92,2 tūkst. aktīvi darba meklētāji — bezdarbnieki, strādājošie un nestrādājošie darba meklētāji (2002.g. 1.septembrī — 94,2 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 92,1 tūkst. cilvēku jeb 7,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2002.g. 1.septembrī — attiecīgi 94,1 tūkst. un 7,9%).

2001.gada 1.oktobrī valstī bija reģistrēti 93,5 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 91,3 tūkst.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (59%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 23,9 tūkst. cilvēku (2001.gada 1.oktobrī — 24,9 tūkst.).

2002.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11,3 tūkst. cilvēku, februārī — 9,7 tūkst., martā — 9,1 tūkst., aprīlī — 8,6 tūkst., maijā — 8,2 tūkst., jūnijā — 7,9 tūkst., jūlijā — 10,4 tūkst., augustā — 8,4 tūkst., septembrī — 8,7 tūkst.

Bezdarbnieka statusu septembrī zaudējuši 10,8 tūkst. cilvēku, no tiem 42% atraduši darbu, 52% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 6% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.).

Visaugstākais bezdarba līmenis 2002.gada 1.oktobrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 26,8%, Ludzas — 21,2%, Balvu — 21,1%, Krāslavas — 20,0%, Preiļu — 19,6%, Daugavpils —17,3%.

Kā gadu iepriekš, arī šī gada 1.oktobrī vairāk nekā puse (52%) bezdarbnieku bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Salīdzinot ar 2001.gada atbilstošo periodu, par 0,6 procenta punktiem samazinājies šīs vecuma grupas vīriešu bezdarbnieku īpatsvars — 2002.gada 1.oktobrī to skaits bija 18,7 tūkst. jeb 20,4% no visiem bezdarbniekiem (2001.g. 1.oktobrī — 19,2 tūkst. un 21,0%), turpretim 30–49 gadu vecu sieviešu bezdarbnieču īpatsvars pieaudzis par 0,3 procenta punktiem — 28,8 tūkst. jeb 31,2% (2001.gada 1.oktobrī — 28,2 tūkst. un 30,9%). Gada laikā pieaudzis arī 50-gadīgu un vecāku sieviešu skaits bezdarbnieku vidū. Šī gada 1.oktobrī tas bija 10,0 tūkst. jeb 10,9% no visiem bezdarbniekiem (2001.gada 1.oktobrī — 8,7 tūkst. un 9,5%). Joprojām katrs septītais bezdarbnieks ir jaunietis līdz 25 gadiem. 9,2% bezdarbnieku, t.i., 8,5 tūkstošiem, nav iepriekšējās darba pieredzes.

Lielākā daļa no visiem bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā un citur — pavisam 24,4 tūkst. cilvēku jeb 26,5%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visvairāk samazinājies iekārtu un mašīnu operatoru, montieru īpatsvars bezdarbnieku vidū — par 0,9 procenta punktiem: 2002.gada 1.oktobrī to skaits bija 11,7 tūkst. jeb 12,7% no visiem bezdarbniekiem (2001.g. 1.oktobrī — 12,4 tūkst. un 13,6%). Mazāk reģistrējušies arī dažādu nozaru speciālisti un kvalificēti strādnieki un amatnieki. Savukārt par 1,0 procenta punktiem pieaudzis pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku īpatsvars — 2002.gada 1.oktobrī to skaits bija 15,1 tūkst. jeb 16,4% tūkst. cilvēku (2001.g. 1.oktobrī attiecīgi 14,0 tūkst. un 15,4%).

Vislielākais bezdarbnieku skaits ir ar vidējo profesionālo izglītību — 36,0 tūkst. cilvēku jeb 39,1%, turklāt to īpatsvars gada laikā ir pieaudzis par 0,4 procenta punktiem (2001.g. 1.oktobrī — 35,3 tūkst. un 38,7%). Joprojām trešā daļa — 25,9 tūkst. jeb 28,2% — no bezdarbniekiem ir ar vidējo vispārējo izglītību, taču, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, šīs izglītības grupas pārstāvji ir reģistrējušies mazāk. To īpatsvars samazinājies par 0,4 procenta punktiem: 2002.gada 1.oktobrī to skaits bija 25,9 tūkst. jeb 28,2% (2001.gada 1.oktobrī attiecīgi 26,2 tūkst. un 28,6%). Lai gan arodpamatizglītību ieguvušo bezdarbnieku skaits ir neliels — 3,4 tūkst. jeb 3,6% no visiem bezdarbniekiem, to skaits un īpatsvars bezdarbnieku vidū pieaudzis: 2001.gada 1.oktobrī tas bija 2,6 tūkst. jeb 2,9%. Pieaudzis arī augstāko izglītību ieguvušo bezdarbnieku īpatsvars — šī gada 1.oktobrī to skaits bija 6,8 tūkst. jeb 7,4% (2001.g. 1.oktobrī — 6,5 tūkst. jeb 7,2% no visiem bezdarbniekiem).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2002.gada septembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 42,7 tūkst. cilvēku jeb 46% no bezdarbnieku kopskaita. 2002.gada septembrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopumā par 1,858 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 43,50.

CSP Darba statistikas daļa