Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 30. oktobra rīkojums Nr. 610 "Par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas papildinājumiem sadaļā "Lauksaimniecība"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2002., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67867

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.611

Par valsts mantas nodošanu Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

01.11.2002., Nr. 159

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 610

Pieņemts: 30.10.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.610

Rīgā 2002.gada 30.oktobrī (prot. Nr.45, 47.§)

Par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas papildinājumiem sadaļā “Lauksaimniecība”

1. Apstiprināt informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas papildinājumiem sadaļā “Lauksaimniecība””.

2. Pamatojoties uz šī rīkojuma 1.punktā minēto informatīvo ziņojumu, apstiprināt šādus papildinājumus Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālajai nostājai sadaļā “Lauksaimniecība” (turpmāk — papildinājumi):

2.1. Latvija pieprasa atkāpi no Eiropas Kopienas regulas Nr.2597/97 3.panta 1.punkta “b” un “c” apakšpunkta līdz 2009.gada 1.janvārim, nosakot, ka Latvijā:

2.1.1. piens ar tauku saturu vismaz 3,2 % ietilpst standartizēta pilnpiena grupā;

2.1.2. piens ar tauku saturu no 1,5 līdz 2,5 % ietilpst pilnpiena ar samazinātu tauku saturu grupā;

2.2. Latvija pieprasa papildus Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem piecu gadu laikā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā sniegt papildu Eiropas Savienības atbalstu šķiedras liniem (atbalsta apmērs — 120 eiro par hektāru);

2.3. Latvija precizē prasību un, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Vadības komiteja), pieprasa:

2.3.1. iekļaut Eiropas Komisijas regulas (EEC) Nr.920/89 III pielikuma sarakstā šādas Latvijā audzētās ābolu un bumbieru šķirnes: ābolu šķirnes — “Konfetnoe”, “Antonovka” un “Zarya alatau”; bumbieru šķirnes — “Suvenir” un “Belorusskaya pozdnaya”;

2.3.2. izslēgt no šī rīkojuma 2.3.1.apakšpunktā minētā saraksta šādas ābolu un bumbieru šķirnes: ābolu šķirnes — “Lawfam”, “Rāja”, “Stars”, “Atmoda”, “Wealthy” un “Žiguļovskoje”; bumbieru šķirnes — “Desertnaja”, “Rosoņanskaja” un “Dina”;

2.4. Latvija precizē prasību un, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Vadības komiteja), pieprasa:

2.4.1. iekļaut Eiropas Komisijas regulas (EC) Nr.1168/1999 pielikuma sarakstā šādas Latvijā audzētās plūmju šķirnes: “Julius” un “Kometa”;

2.4.2. izslēgt no šī rīkojuma 2.4.1.apakšpunktā minētā saraksta šādas plūmju šķirnes: “Rausve” un “Vengerka Krupnoplodnaja”.

3. Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijai patstāvīgi izstrādāt un iekļaut papildinājumos sarunām nepieciešamo paskaidrojošo informāciju.

4. Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu vadītājam nodrošināt papildinājumu tulkojumu angļu valodā un sarunu procedūrā noteiktajā kārtībā iesniegt to Eiropas Savienības sarunu delegācijai.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ārlietu ministrs I.Bērziņš

 

Apstiprināts

ar Ministru kabineta

2002.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.610

Informatīvais ziņojums
“Par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas papildinājumiem sadaļā “Lauksaimniecība””

Pamatojoties uz ES–Latvijas tehniskajām konsultācijām ekspertu līmenī, kuras norisinājušās kopš 2001. gada septembra par visām 7. sarunu sadaļas “Lauksaimniecība” apakšsadaļām (Kopējās tirgus organizācijas, horizontālie jautājumi 2001. gada 24.–25. septembris un 2002. gada 29. janvāris; fitosanitārie jautājumi 2001. gada 4. oktobris un 2002. gada 20. februāris un veterinārie jautājumi 2001. gada 29. novembris un 2002. gada 19. februāris, ražošanas kvantitatīvie nosacījumi 2002. gada 3. jūlijs, 22.–23. jūlijs, 12. augusts, 4. oktobris), ir sagatavota un iesniegta Eiropas Savienības Iestāšanās konferencei visa pieprasītā papildus informācija un skaidrojumi Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālajai nostājai sadaļā “Lauksaimniecība”. Paralēli ir notikušas konsultācijas gan politiskajā, gan ekspertu līmenī ar ES dalībvalstu pārstāvjiem.

Latvijas oficiālajā nostājā minētajām ražošanas kvantitatīvo nosacījumu (kvotas) prasībām, kur pieprasītie apjomi nav pietiekoši pamatojami ar oficiālo statistiku, ir izmantoti citi ekonomiska rakstura, bet uz faktiem balstīti argumenti, piemēram Latvijas, līdzīgi kā pārējo Baltijas valstu īpašā situācija, salīdzinot ar citām kandidātvalstīm, pārstrukturizācija no centrālās plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, jaunas lauksaimniecības politikas veidošanās 90. gadu sākumā, kā arī ievērojamā Krievijas krīzes ietekme, kas Latvijas gadījumā izskaidro atšķirīgu pieeju kvotu apjomu noteikšanai.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu ES Kopējās Pozīcijas projektu un veikusi vairākas būtiskas korekcijas. ES Kopējās Pozīcijas projekts atrodas saskaņošanas procesā ES dalībvalstīs. Lai nekavētu virzību iestāšanās ES sarunās sadaļā “Lauksaimniecība”, nepieciešams veikt papildinājumus Latvijas oficiālajā nostājā sadaļā “Lauksaimniecība”, izvirzot jaunas un precizējot atsevišķas iepriekš izvirzītās prasības.

Par šajā dokumentā minētajiem Latvijas oficiālās nostājas sadaļā “Lauksaimniecība” prasību grozījumiem un papildinājumiem ir veiktas konsultācijas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un citām iesaistītajām institūcijām.

Latvijas pozīcija Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas sadaļā “Lauksaimniecība” pārējās apakšsadaļās, kuras nav minētas šajā dokumentā, paliek negrozīta.

 

1. Piens un piena produkti

Latvija pieprasa atkāpi no EK regulas Nr.2597/97 3.panta 1.punkta (b) un (c) apakšpunkta līdz 2009. gada 1. janvārim, nosakot, ka Latvijā:

* piens ar tauku saturu vismaz 3,2 % ietilpst standartizēta pilnpiena grupā;

* piens ar tauku saturu no 1,5% līdz 2,5% ietilpst pilnpiena ar samazinātu tauku saturu grupā.

Latvija apstiprina, ka piens, kurš neatbilst EK regulas Nr.2597/97 3.panta 1.punkta (b) un (c) apakšpunktam, pieprasītajā pārejas periodā tiks tirgots Latvijas vietējā tirgū un netiks tirgots ES dalībvalstu tirgū.

Pamatojums:

Latvijā ir pieprasījums pēc piena, kuram ir zemāks tauku saturs nekā dabīgajā pienā, taču nav izveidojies pieprasījums pēc piena, kura tauku saturs un līdz ar to garšas īpašības ir tuvas vājpienam. Lai saglabātu līdzšinējos piena tirdzniecības apjomus vietējā tirgū, kā arī esošo piena sortimentu, Latvija vēlas turpināt ražot pienu ar tauku saturu 2,0%, 2,5% un 3,2%, pieprasītajā pārejas perioda laikā.

Tāpēc Latvija pieprasa augstākminēto atkāpi no EK regulas Nr.2597/97 3.panta 1.punkta (b) un (c)apakšpunkta teksta:

 “Par dzeramo pienu uzskata šādus produktus:

b) pilnpiens: termiski apstrādāts piens, kas attiecībā uz tauku saturu atbilst vienai no šādām prasībām:

— standartizēts pilnpiens: piens, kura tauku saturs ir vismaz 3,50 % (m/m). Tomēr dalībvalstis var paredzēt pilnpiena papildkategoriju ar tauku saturu 4,00 % (m/m) vai augstāku,

c) pilnpiens ar samazinātu tauku saturu: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts vismaz līdz 1,50 % (m/m), bet nepārsniedz 1,80 % (m/m)”.

Latvija veic attiecīgu piena produktu marķēšanu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.46 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (08.02.2000), līdz ar to ir iespējams nodrošināt monitoringu šiem piena produktiem.

 

2. Lini

Latvija pieprasa sniegt papildu ES atbalstu 120 eiro par ha apmērā šķiedras liniem papildus ES tiešajiem maksājumiem 5 gadu laikā pēc iestāšanās ES.

Pamatojums:

Klimatisko apstākļu dēļ izaudzēto linu salmiņu apjoms Latvijā ir mazāks nekā citās ES dalībvalstīs, kur tiek audzēti lini (Latvijā — 3 t linu salmiņu no ha, Beļģijā un Francijā — 7 t linu salmiņu no ha). Tādēļ linu audzētājiem tiek piešķirts valsts atbalsts (sk. tabulu).

 

Valsts atbalsts linu audzētājiem 1

Gads

Linu sējumu platība, tūkst ha

Kopējais valsts atbalsts eiro/gadā

Vidējais atbalsta apjoms eiro/gadā

2001

1,4

395 183

293

2000

1,6

411 864

261

1999

2,0

439 372

242

1998

2,2

814 915

469

1997

1,6

507 457

332

vidēji 1997–2001

   

319

vidēji 1997–1999

   

348

Pēc Latvijas iestāšanās ES atbalsts linu sektoram, salīdzinot ar pirmsiestāšanās laiku, krasi samazināsies, tādējādi radot negatīvas ekonomiskas un sociālas sekas Latgalē, kas pēc EUROSTAT datiem ir visnabadzīgākais reģions ES kandidātvalstīs. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju Latgalē 2000. gadā sastādīja tikai 37% no valsts vidējā rādītāja.

Lini galvenokārt tiek audzēti Latvijas austrumdaļā (Latgales novads), kur vietējie apstākļi ir nelabvēlīgi pārejai uz citiem lauksaimnieciskās ražošanas veidiem. Latgales linu nozari raksturojoši rādītāji:

* Lini ir galvenā lauksaimniecības kultūra, kas tiek audzēta Latgalē. Linkopībai ir senas tradīcijas Latgalē;

* Darbojas 3 linu pirmapstrādes uzņēmumi (ražošanas jauda 7 500 t).

Pieprasītais papildu atbalsts balstās uz līdzīgu argumentāciju (proti, kompensācija par lielāku agrāk maksājamo atbalstu), kā tas noteikts Regulas 1673/200 4.pantā attiecībā uz Nīderlandi un Beļģiju. Tādēļ Latvija lūdz piešķirt papildu atbalstu linu audzētājiem 120 eiro/ha apjomā.

 

Augļi un dārzeņi

Ābolu kvalitātes standarti

ES normatīvais akts:

Komisijas regula (EEC) Nr.920/89, kas nosaka kvalitātes standartus burkāniem, citrusaugļiem un deserta āboliem un bumbieriem un papildina Komisijas regulu (EEC) Nr.58 (III pielikums par kvalitātes standartiem deserta āboliem un bumbieriem).

 Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas ābolu un bumbieru šķirnes Komisijas regulas (EEC) Nr.920/89 III pielikuma sarakstā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Vadības komiteja): ābolu šķirnes “Konfetnoe”, “Antonovka”, “Zarya alatau”; bumbieru šķirnes — “Suvenirs”, “Belorusskaya pozdnaya”.

Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa izslēgt no saraksta šādas ābolu un bumbieru šķirnes: ābolu šķirnes — “Lawfam”, “Rāja”, “Stars”, “Atmoda”, “Wealthy”, “Žiguļovskoje”; bumbieru šķirnes — “Desertnaja”, “Rosoņanskaja”, “Dina”.

Pamatojums:

Sagatavojot Pozīcijas dokumentu 2000. gada beigās, Latvija pieprasīja noteikt ES likumdošanā Latvijas teritorijā audzētās speciālās ābolu un bumbieru šķirnes. Pamatojoties uz esošo situāciju, ir nepieciešams precizēt ābolu un bumbieru šķirņu nosaukumus.

 Plūmju kvalitātes standarti

ES normatīvais akts:

Komisijas regula (EEC) Nr. 1168/1999, kas nosaka ražošanas standartus plūmēm.

 Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas plūmju šķirnes Komisijas regula (EC) Nr.1168/1999 pielikuma sarakstā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Vadības komiteja): “Julius”, “Kometa”.

Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa izslēgt no saraksta šādas plūmju šķirnes: “Rausve”, “Vengerka Krupnoplodnaja”.

Pamatojums:

Sagatavojot Pozīcijas dokumentu 2000. gada beigās, Latvija pieprasīja noteikt ES likumdošanā Latvijas teritorijā audzētās speciālās plūmju šķirnes. Pamatojoties uz esošo situāciju, ir nepieciešams precizēt plūmju šķirņu nosaukumus.

________________
1
Pārrēķināts no tonnām uz hektāriem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!