• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2002. gada 22. oktobra saistošie noteikumi Nr. 37 "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2002., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67864

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (28.10.2002. - 3.11.2002.)

Vēl šajā numurā

01.11.2002., Nr. 159

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 37

Pieņemts: 22.10.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.37

(prot.Nr.68, 15.§) Rīgā 2002.gada 22.oktobrī

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Atkritumu apsaimniekošanas likums” 9.pantu un Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 21. un 43.pantu

 

1. Lietotie termini un to skaidrojums

1.1. Atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām:

1.1.1. sadzīves atkritumi — visi atkritumi, kuri netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi;

1.1.2. bīstamie atkritumi — atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām.

1.2. Atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības.

1.3. Atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana) un apglabāšana, šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.

1.4. Atkritumu apsaimniekotājs — fiziska vai juridiska persona, kurai ir specializētie transportlīdzekļi, atbilstošas iekārtas un inventārs attiecīgo darbību (savākšana, pārvadāšana, šķirošana, pārstrāde vai apglabāšana) veikšanai.

1.5. Atkritumu poligons — speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi.

1.6. Izgāztuve — atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.

 

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Rīgas pašvaldība ir atbildīga par veselīgu un tīru vidi pilsētā; tā organizē un kontrolē ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības Rīgas administratīvajā teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un šiem saistošajiem noteikumiem.

2.2. Rīgas administratīvajā teritorijā atkritumu apsaimniekošanu koordinē Rīgas domes Vides departaments, kas arī slēdz līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

2.3. Šie noteikumi ir saistoši fiziskajām un juridiskajām personām — sadzīves atkritumu radītājiem, savācējiem, pārvadātājiem un pārstrādātājiem.

 

3. Atkritumsaimniecībā realizējamie mērķi un uzdevumi

Atkritumsaimniecībā realizējamie mērķi un uzdevumi:

3.1. Samazināt sadzīves atkritumu rašanos to izcelsmes vietā;

3.2. Ieviest otrreiz izmantojamo sadzīves atkritumu (stikls, papīrs, plastmasa, koks, metāls, kompostējamie atkritumi, būvgruži) savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, samazinot atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu;

3.3. Rūpēties par to, lai atkritumi, kurus otrreiz nevar pārstrādāt, tiktu noglabāti videi un cilvēka veselībai drošā veidā;

3.4. Radīt un uzturēt higiēnisku un cilvēka veselībai nekaitīgu vidi;

3.5. Uzlabojot atkritumu apsaimniekošanu, samazināt vides piesārņojumu;

3.6. Samazināt noglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju;

3.7. Novērst vides piesārņošanu ar atkritumiem.

 

4. Zemesgabala (ēkas) īpašnieka, valdītāja, nomnieka vai lietotāja pienākumi

4.1. Ikviens zemesgabala īpašnieks, valdītājs, nomnieks vai lietotājs Rīgas administratīvajā teritorijā ir atbildīgs par atkritumu savākšanu un izvešanu no īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas. Viņam jāiekļaujas Rīgas pašvaldības organizēto atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā gan ar savu darbību, gan maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

4.2. Zemesgabala (ēkas) īpašniekam, valdītājam, nomniekam vai lietotājam ir šādi pienākumi:

4.2.1. iekļauties pilsētas kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Sniegt pašvaldībai ziņas par iedzīvotāju, kas dzīvo apsaimniekojamajās teritorijās, skaitu, nomniekiem, kā arī par atkritumu veidiem un daudzumu;

4.2.2. veikt maksājumus par atkritumu savākšanu un izvešanu saskaņā ar Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteikto maksu par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem;

4.2.3. izveidot un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu laukumus, kas paredzēti sadzīves atkritumu savākšanai, un nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu tvertnēm. Pēc atkritumu izvešanas sakopt atkritumu tvertņu laukumus;

4.2.4. vietās, kur sadzīves atkritumi tiek savākti, izmantojot beztvertņu metodi, un tiek izvesti noteiktās stundās ar specializētajiem transportlīdzekļiem, pēc atkritumu izvešanas nodrošināt attiecīgās ielas daļas tīrību;

4.2.5. vietās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu vadi, nodrošināt šo vadu regulāru apkopi, konteineru telpu tīrību, kā arī specializētā transportlīdzekļa brīvu piekļūšanu atkritumu tvertnēm;

4.2.6. atkritumiem izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētās tvertnes un iekārtas;

4.2.7. nodrošināt atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu skaitu, ņemot vērā atkritumu daudzumu un izvešanas biežumu, bet ne retāk kā reizi nedēļā, ja atkritumi netiek šķiroti;

4.2.8. nodrošināt nomāto atkritumu tvertņu saglabāšanu, kā arī uzturēt atkritumu tvertnes tīras un lietošanas kārtībā;

4.2.9. sašķirot atkritumus to rašanās vietā, ja Rīgas pašvaldība ir izveidojusi sašķiroto atkritumu savākšanas sistēmu;

4.2.10. nodrošināt mēbeļu, dažāda materiāla iepakojumu, sadzīves tehnikas priekšmetu un citu lielgabarīta atkritumu nogādāšanu uz īpaši iekārtotiem atkritumu savākšanas laukumiem, pārstrādes vai noglabāšanas vietām (ar savu transportu vai nodrošinot iespēju izmantot atkritumu pārvadāšanas organizācijas pakalpojumus);

4.2.11. atkritumu tvertņu tukšošanas dienās novietot mazgabarīta tvertnes no privāto īpašumu slēgtajiem pagalmiem specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā.

4.3. Aizliegts izmest atkritumus vietās, kur tas nav paredzēts, to savākšanai vai noglabāšanai neatļautās vietās.

 

5. Iedzīvotāju pienākumi

5.1. Ikviena Rīgas iedzīvotāja pienākums ir savākt (ja nepieciešams, arī sašķirot) savus atkritumus un nogādāt tos zemesgabala (ēkas) īpašnieka, valdītāja, nomnieka vai lietotāja norādītajā vietā.

5.2. Rīgas iedzīvotājiem ar saviem maksājumiem ir jāsedz Rīgas pašvaldības izdevumi, kas radušies, veicot atkritumu apsaimniekošanu.

5.3. Atkritumu tvertnēs aizliegts ievietot kvēlojošus, degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus un cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamus atkritumus, lielgabarīta atkritumus, ielu saslaukas (lapas, smiltis, zarus) un būvniecības atkritumus.

5.4. Lapu, zaru, lielgabarīta un būvniecības atkritumu izvešanai iedzīvotājiem ir iespēja izmantot atkritumu apsaimniekotāju, kuri ir noslēguši līgumus ar Rīgas domes Vides departamentu par attiecīgā atkritumu veida izvešanu, pakalpojumus, kā arī izvest šos atkritumus ar savu transportu uz īpaši iekārtotiem atkritumu savākšanas laukumiem.

5.5. Aizliegts atkritumus sadedzināt tvertnēs, kā arī mežos, dārzos, parkos, citos dabas objektos vai pilsētas vietās (neatkarīgi no īpašuma formas un piederības).

5.6. Aizliegts atkritumus tvertnēs cieši sablīvēt, ieskalot vai iesaldēt. Atkritumu apsaimniekotāji šādas tvertnes var atstāt neiztukšotas.

5.7. Atkritumi pirms ievietošanas atkritumu tvertnēs ir jāiesaiņo atkritumu maisos un atkritumu maisi ir jāaizsien. Īpaši rūpīgi ir jāiesaiņo asie priekšmeti, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

5.8. Aizliegts atkritumus nomest uz ielām, skvēros, parkos, mežos, citos dabas objektos vai pilsētas vietās.

 

6. Atkritumu apsaimniekotāju pienākumi

6.1. Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas vēlas nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu, pirms savas darbības uzsākšanas jānoslēdz līgums ar Rīgas domes Vides departamentu par atkritumu apsaimniekošanu noteiktā pilsētas administratīvās teritorijas daļā un jāsaņem licence likumā noteiktajā kārtībā. Šīm personām jābūt apgādātām ar specializētajiem transportlīdzekļiem, iekārtām un ierīcēm, kas nepiesārņo pilsētas vidi un nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni.

6.2 Atkritumu apsaimniekotāja pienākums ir apgādāt klientus ar atkritumu tvertnēm pietiekamā daudzumā, kā arī nodrošināt atkritumu regulāru izvešanu no atkritumu tvertņu laukumiem un atkritumu vadiem daudzdzīvokļu mājās. Atkritumi, kurus iedzīvotāji met tieši specializētajā transportlīdzeklī, jāsavāc saskaņā ar apstiprinātu, iedzīvotājiem zināmu grafiku.

6.3. Par atkritumu tvertņu nodošanu klientiem, labošanu, dezinfekciju un to nomaiņu ir atbildīgs atkritumu apsaimniekotājs.

6.4. Atkritumu apsaimniekotājiem jāizved savāktie atkritumi ar šim nolūkam paredzētiem specializētiem transportlīdzekļiem uz atkritumu pārstrādes vai noglabāšanas vietām atbilstoši noslēgtajam līgumam.

6.5. Atkritumu apsaimniekotāji veic iedzīvotāju apmācību, izplata informatīvos materiālus par atkritumu apsaimniekošanu.

6.6. Atkritumu savācējam un pārvadātājam ir jāizstrādā maršruta lapa, kas vienreiz gadā ir jāsaskaņo ar Rīgas domes Vides departamentu (ja izmaiņas maršrutā pārsniedz 10% no maršruta garuma).

6.7. Kārtība, kādā slēdzami ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītie līgumi, tiek noteikta saskaņā ar Rīgas domes lēmumiem.

6.8. Atkritumu tvertņu dizains (forma) jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas galveno mākslinieku, bet kultūras pieminekļu aizsardzības zonās novietojamām tvertnēm — ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldi.

6.9. Atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina visu sadzīves atkritumu, tai skaitā sašķiroto atkritumu, savākšana no iedzīvotājiem, organizācijām, iestādēm, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības vietām; šķiroto atkritumu savākšanas sistēma iepriekš jāsaskaņo ar Rīgas domes Vides departamentu.

 

7. Sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana

7.1. Sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas un veidus nosaka Rīgas dome.

7.2. Sadzīves atkritumi pilsētā tiek vākti:

7.2.1. atkritumus nogādājot uz īpaši iekārtotiem atkritumu savākšanas laukumiem;

7.2.2. izmantojot atkritumu tvertnes un maisus;

7.2.3. izmantojot atkritumu vadus;

7.2.4. izmantojot beztvertņu metodi.

7.3. Atkritumu tvertnes, ja tās nav iegādājušies nekustamā īpašuma īpašnieki, pieder atkritumu apsaimniekotājam. Atkritumu savākšanas sistēma, tai skaitā atkritumu tvertņu novietošanas vietas, atkritumu apsaimniekotājam jāsaskaņo ar Rīgas domes Vides departamentu. Lielo atsevišķi stāvošo atkritumu tvertņu izvietojuma vietas Rīgas vēsturiskajā centrā saskaņojamas arī ar Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldi.

7.4. Atkritumu apsaimniekotājiem sašķirotie atkritumi ir jānogādā attiecīgo atkritumu veidu otrreizējās šķirošanas, pārstrādes vai realizācijas uzņēmumiem. Atkritumu pārstrādes vai realizācijas uzņēmumiem ir jāreģistrē pieņemto otrreizējo izejvielu svars un ik ceturksni ir jāsniedz apkopota informācija Rīgas domes Vides departamentā.

7.5. Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu poligonā ir jāreģistrē un jākontrolē visi ievestie sadzīves atkritumi. Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu poligona īpašniekam vai valdītājam ik ceturksni jāiesniedz Rīgas domes Vides departamentā pārskats par sadzīves atkritumu pārvadātājiem, ievestajiem atkritumu veidiem un to daudzumu.

7.6. Atkritumu tvertņu novietošanas vietas ielu sarkano līniju robežās ierīkojamas, izstrādājot tehnisko projektu, kas saskaņojams Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

 

8. Šķiroto atkritumu savākšana un otrreizējā izmantošana

8.1. Pilsētas teritorijas daļās, kur tiek veikta šķiroto atkritumu savākšana, atkritumu radītājiem jāsašķiro mājsaimniecībā, sadzīvē, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ražošanā un citur radītie atkritumi, jānovieto savākšanas laukumā esošajā atkritumu tvertnē vai maisos un jānodod atkritumu savākšanas organizācijām.

8.2. Dalīti tiek savākti rašanās vietā sašķirotie, otrreiz izmantojamie un pārstrādājamie sadzīves atkritumi, piemēram, papīrs, stikls, metāls, plastmasa u.c., ņemot vērā pārstrādes organizāciju pieprasījumu un realizācijas iespējas.

8.3. Sadzīves atkritumu radītājiem jāsašķiro atkritumi un jānogādā uz speciālu savākšanas vietu, kur izvietotas ar noteiktām krāsām un uzrakstiem vai uzlīmēm apzīmētas tvertnes:

— zilās tvertnes — papīram,

— zaļās tvertnes — krāsainajam stiklam,

— baltās tvertnes — baltajam stiklam,

— dzeltenās tvertnes — plastmasai,

— speciāli marķētas tvertnes — metālam.

8.4. Rīgas domes Vides departamentam un sašķiroto atkritumu apsaimniekotājiem regulāri jāziņo atkritumu radītājiem par jauna šķiroto atkritumu savākšanas veida ieviešanu, kā arī jāinformē par attiecīgo tvertņu krāsojumu vai apzīmējumu.

8.5. Sašķirotajam papīram, ko savāc speciālās papīram paredzētās tvertnēs, jābūt tīram un nesaburzītam, stiklam un plastmasas tarai jābūt tīriem, bez iepriekšējā pildījuma atliekām.

8.6. Atkritumu apsaimniekotāji nogādā sašķirotos atkritumus attiecīgo atkritumu veidu otrreizējās šķirošanas, pārstrādes vai realizācijas uzņēmumiem.

8.7. Atkritumu apsaimniekotājiem pēc atkritumu izvešanas jānodrošina sašķiroto atkritumu savākšanas vietu sakopšana.

 

9. Tiesības rīkoties ar sadzīves atkritumiem

9.1. Rīgas administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi ir Rīgas pilsētas īpašums.

9.2. Sadzīves atkritumi pāriet atkritumsaimniecības organizāciju vai firmu īpašumā pēc to nodošanas atkritumu pārstrādes vai noglabāšanas uzņēmumiem.

9.3. Rīgas pašvaldība neatbild par atkritumos pazudušiem priekšmetiem, kā arī neatbild par to personu, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu, veselību.

 

10. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu

10.1. Ikvienas fiziskās un juridiskās personas pienākums ir samaksāt par atkritumu apsaimniekošanu.

10.2. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Atkritumu apsaimniekošanas likums” 22.pantu maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot pārstrādi, tiek reglamentēta Latvijas Republikas likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā. Rīgā maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nosaka Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators.

10.3. Maksa par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu tiek iekasēta no atkritumu radītājiem — fiziskajām un juridiskajām personām (neatkarīgi no īpašuma formas, darbības profila un izvedamo atkritumu daudzuma).

10.4. Kārtība, kādā izdarāmi maksājumi par atkritumsaimniecībā sniegtajiem pakalpojumiem, tiek noteikta saskaņā ar Rīgas domes lēmumiem.

10.5. Dzīvojamā fonda apsaimniekotājiem trīs mēnešus iepriekš jāinformē īrnieki, privatizēto dzīvokļu īpašnieki, neapdzīvojamo telpu nomnieki un īpašnieki par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.

 

11. Atbildība par noteikumu neievērošanu

11.1. Sūdzības, iesniegumus, priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas organizāciju sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī šo noteikumu neievērošanu izskata Rīgas domes Vides departaments.

11.2. Fiziskajām un juridiskajām personām par šo noteikumu pārkāpumiem, par kuriem nav paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, var uzlikt naudas sodu no Ls 5 līdz Ls 50.

11.3. Par šo noteikumu pārkāpšanu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgi:

— Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektori;

— Rīgas pašvaldības iestāžu amatpersonas (savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šīm amatpersonām noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu);

— Vides valsts inspekcijas un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes darbinieki;

— policijas darbinieki, jo policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.

11.4. Par šo noteikumu pārkāpumiem lietas izskata Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā.

11.5. Administratīvais sods šo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pārkāpuma novēršanas un materiālās atbildības.

 

Pārejas noteikumi

1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss”; saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rīgas domes 16.05.1995. noteikumi Nr.24 “Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, šķirošanas, pārstrādes un noglabāšanas noteikumi”, Rīgas domes 15.08.1995. noteikumi Nr.36 “Par grozījumiem Rīgas domes 16.05.1995. apstiprinātajos Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, šķirošanas, pārstrādes un noglabāšanas noteikumos Nr. 24”, Rīgas domes 13.06.1995. noteikumi Nr.27 “Par grozījumiem Rīgas domes 16.05.1995. apstiprinātajos Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, šķirošanas, pārstrādes un noglabāšanas noteikumos Nr.24”, Rīgas domes 28.11.1995. noteikumu Nr.44 “Par grozījumiem Rīgas domes noteikumos” 5.punkts un Rīgas domes 16.05.1995. lēmums Nr.1645 “Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, šķirošanas, pārstrādes un noglabāšanas noteikumiem”.

3. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Vides komiteja.

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!