Pirms divām nedēļām Valmierā, Vidzemes augstskolā, notika Latvijas Zinātņu akadēmijasizbraukuma sēde “Augstākās izglītības un zinātnes iespējas Latvijas reģionos”

Pa ceļam uz Valmieru — apstāja Dainu kalnā Turaidā

Pa ceļam uz Valmieru sēdes dalībnieki laipni tika uzņemti Turaidas muzejrezervātā, jo, kā teica tā ilggadējā vadītāja Anna Jurkāne, Turaida ar Zinātņu akadēmiju ir nedalāmi saistīta. Un ne tikai tāpēc, ka pēc 2002. gada ziemā notikušās Turaidas pilij draudošās nelaimes Turaidas fondā akadēmiju pārstāv LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš. Turaidas Dainu kalna 25 emocionālo skulptūru autors tēlnieks Indulis Ojārs Ranka ir LZA goda loceklis, 25 darba gadus Turaidas pils izpētei ir veltījis arheologs un vēsturnieks, LZA goda loceklis Jānis Graudonis un LZA goda doktors Gunārs Jansons ir rūpējies par Turaidas kompleksa ēku restaurāciju.

Turaida, šis Latvijas nacionālais dārgums, muzejs, kuru gadā apmeklē 143 000 cilvēku, ir “Latvijas pērle, te vienojas Latvijas skaistā daba, vēsture un ļaužu entuziasms. Tas ir viens no vissenākajiem valstiskuma, zinātnes centriem Latvijā, te rodami Latvijas medicīnas un farmācijas sākumi” — šis vērtējums ir no Jāņa Stradiņa runas. Sēdes dalībnieki direktores Annas Jurkānes, pieminekļu daļas vadītāja Reinholda Hermaņa, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Ilzes Kisilas, vēsturnieka un arheologa Egila Jemeļjanova un krājumu nodaļas vadītājas Līgas Kreišmanes pavadībā iepazinās ar dabas stihijas radīto postījumu likvidācijas darbiem, muzeja bagātajiem un daudzveidīgajiem krājumiem. Dainu kalnā rudens iekrāsotās lapotnes skaistums harmonēja ar Induļa Rankas skulptūru pamatīgumu, nogāzē ritēja nostiprināšanas darbi, smēdē kalējs kaldināja laimes pakavus, autostāvvietā piestāja arvien jauni un jauni autobusi ar apmeklētājiem — darba diena ritēja pilnā sparā. Un lielākā daļa no apmeklētājiem bija skolēni.

Vidzemes augstskolā LZA viceprezidents profesors Juris Ekmanis, izsakot gandarījumu par vislielāko studentu skaitu Latvijas vēsturē (110197 studē 23 valsts un 17 privātajās augstskolās), reģionālās augstskolas nosauca par jaunu parādību mūsu izglītības sistēmā. To apstiprināja arī VA rektors akadēmiķis Pēteris Cimdiņš, spilgtā, emocionālā runā pateicies Valmieras pašvaldības vadītājiem un atzinis, ka “intelektuālais, garīgais un varas potenciāls dodas uz reģioniem”. Iespēja studēt, zinātniskie pētījumi, doktora grāds — pilna aprite astoņu gadu laikā — tas būtu reģionālo augstskolu pienesums sabiedrībai. Šī augstskola ir kā liels uzņēmums reģionā. Ir arī problēmas — minimālas praktisko pētījumu iespējas, pati lielākā problēma — profesoru personāls. Tā ir problēma, kas zināma arī pasaulē. Ir vajadzīga reforma. Vācijā pazīst tā sauktās lidojošās fakultātes — profesori dodas uz reģioniem. Krīzes situācija nevar ilgi pastāvēt, un pie tās rektors pieskaitīja ne tikai “izdzīvošanas režīma” finansējumu, bet arī pastāvīgu mācību spēku “dzīvošanu uz vietas”, lai būtu iespēja sevi realizēt, uzlādēt un pārdot, kā tas ir Rīgā. Turpmāk būs jārunā par mazo valsts augstskolu nespēju konkurēt ar privātajām augstskolām. Koledžu rašanos rektors atzina par loģisku starpposmu no vidusskolas sola uz augstskolu un izvirzīja diskutējamu jautājumu par reģionālu augstskolu kā universitātes struktūrvienību.

Draudzīgā sarunā LZA akadēmiķis ekologs Pēteris Cimdiņš un LZA korespondētājloceklis fiziķis Imants Bērsons; sanāksmes dalībniekus uzrunā LZA viceprezidents Juris Ekmanis  Foto: Alma Edžiņa — “Latvijas Vēstnesim”

Uz akadēmiķa J. Bērziņa vaicājumu par iestāju konkursu rektors minēja, ka uz budžeta vietām šogad konkurss bijis liels — no 2,8 uz vienu vietu informāciju tehnoloģijā līdz 14,1 tūrisma organizācijā.

Par reģionālo augstskolu nozīmi Latvijas attīstībā un to reālo piedāvājumu runāja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības nodaļas vadītāja Dr. philol. Velta Vikmane. Ārpus Rīgas atrodas sešas augstskolas. Augstskolu likums nosaka, ka “tām būtiski jāietekmē sava reģiona attīstība”. Trīs no šīm augstskolām ir izveidojušās pēdējos desmit gados. Reģionālās augstskolas piedāvā plašu profesiju spektru — tūrisma organizāciju un vadību, biznesa vadību, vadībzinības, ekonomiku, filoloģiju, vēsturi, jurisprudenci, skolotāju izglītības programmu (Liepājā), plašs profils ir Daugavpils universitātei.

Pirmais secinājums — piedāvā to, kas vajadzīgs reģionam. Tā ir iespēja jauniešiem studēt netālu no mājām, piemēram, Liepājas Pedagoģijas augstskolā studējošo vidū 90% ir kurzemnieki, Vidzemes augstskolā — 52%, Ventspils augstskolā 69% nāk no pilsētas un apkārtējiem rajoniem, Daugavpils universitātē — 79% no reģiona. Reģionu augstskolu misija — sniegt intelektuālo potenciālu. Īpašs, bet ne viegls uzdevums, jo jāveido studiju process, kurā students apgūst zinātniskās darbības iemaņas, prasmes, attīsta spējas. Šāds students spēj būt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Tieši tā reģionālās augstskolas ietekmē kultūras vidi reģionā. Šo augstskolu lomu nevar aizpildīt “lidojošās fakultātes”, tas nevar būt ilgstošs variants augstākās izglītības attīstībai. Reģionālajām augstskolām ir spēcīga ietekme sociālās vides veidošanā. Tam ir savas stiprās puses — saimnieciskās, kultūras vides nostiprināšana, starptautisko kontaktu veidošana. Ir arī vājās puses — sākotnēji nepieciešamas lielas investīcijas, īpaši jaunajām augstskolām, kvalificētu mācībspēku un konkurences trūkums. V. Vikmane atgādināja Krišjāņa Valdemāra teikto, ka vissvarīgākais ir zināšanas — tās pievelk vajadzīgo kapitālu, kā magnēts pievelk dzelzi.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tālmācības studiju centra direktors Dr. phys. Atis Kapenieks, runājot par Rīgas Tehniskās universitātes pieredzi sadarbībā ar Latvijas novadiem, demonstrēja dažus multimediju mācību materiālus. Jo mūža izglītība šodien ir realitāte, tāpat kā realitāte ir jaunās, modernās tehnoloģijas, kas liek papildināt izglītību. Ir jau pierasts pie domas, ka ik pēc pieciem gadiem nāktos pārkvalificēties. Kultūra mainījās, kad izgudroja grāmatiespiešanu, un mūsdienās, kad veidojam multimediālus mācību līdzekļus, iespējams, ka būtiski mainīsies sabiedrības kultūra.

RTU Tālmācības centrs strādā 20 starptautisko projektos un jau trīs gadus organizē kursus reģionos. Visveiksmīgāk Līvānos, jo tur ir ieinteresēta pašvaldība. Četrus biznesa kursus apguva 165 dalībnieki. No simt klausītājiem, kuri sāka, izstājās tikai divi. No 12 kursu absolventiem trīs jau ir nodibinājuši savus individuālos uzņēmumus. Lai t.s. e–izglītībā iegūtu augstāko kvalitāti, A. Kapenieks ierosināja augstskolām sadarboties, jo šādu materiālu sagatavošana ir darbietilpīgs process. Nevis pārprasta konkurence, bet tieši sadarbība dos rezultātus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātņu prorektors Dr. habil. sc. ing. Pēteris Rivža, daloties pieredzē tālmācības un t.s. lidojošo fakultāšu jautājumā, atzina, ka LLU ir trīs nodaļas — Laidzē, Jēkabpilī un Limbažos. Visās ir akreditētas studiju programmas, visās sekmīgi mācās studenti neklātnieki. Un pieredze rāda, ka Laidzē un Jēkabpilī ir jau tādas iestrādes, lai šīs nodaļas pārvērstos par koledžām. Koledžu veidošana reģionos — tā ir būtiska universitāšu palīdzība šiem reģioniem. Latvijā ir iegūta tālmācības e–kursu pieredze, un šo pieredzi, kas attiecas uz skolām, vajadzētu pacelt augstskolu un koledžu līmenī.

LZA korespondētājloceklis Dr. habil. math. Aivars Zemītis, Ventspils augstskolas profesors, atzinis, ka problēmas Ventspilī principā ir līdzīgas, uzsvēra, ka kadriem ir jādzīvo uz vietas. Ventspils pašvaldība to veicina, piedāvājot dzīvokļus. Ir smagi sākt jaunas studiju programmas, rēķinoties tikai ar pašu spēkiem. Ja pasniedzēji atbrauc tikai uz īsu laiku — tāds modelis neveicina ne attīstību, ne augstskolas konkurētspēju pasaulē. Ir jādomā valsts līmenī, kā audzināt jaunos pedagogus, tāpēc ir priekšlikums bakalaura līmenī sagatavotajiem sākt strādāt augstskolā un paralēli studēt kādā no pasaules vadošajām augstskolām. Tas izmaksā dārgāk, bet te ir jābūt palīdzībai — vai nu bezprocentu kredītam, vai citam risinājumam. Tas būtu ļoti svarīgi — cilvēki jau māca un ir kontaktā ar jaunām idejām.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas (LPA) rektore Dr. philol. Gunta Smiltniece raksturoja augstskolas studiju procesa un zinātniskā potenciāla divas daļas. Viena ir tradicionālā pedagogu sagatavošana no bērnudārza speciālistiem līdz ģimnāzijas skolotājiem, un šeit LPA ir labs zinātniskais potenciāls — pamatdarbā strādā 80%, grūtāk ir ar zinātņu doktoriem — to ir 48%, vidējais vecums — 57 gadi. Ieinteresēt jaunos ir grūti atalgojuma dēļ. Vajadzība pēc kvalificētiem pedagogiem pašlaik reģionam un pilsētai ir mazāka. Otra programmu grupa ir pilsētai un reģionam ļoti nepieciešamā tūrisma menedžmenta, vides speciālistu, datorspeciālistu, mazo uzņēmumu vadības speciālistu sagatavošana. Te darbojas t.s. lidojošie speciālisti. Aktualizējies jautājums par augstskolas statusu, jo profesionālās augstskolas statuss ir jau pāraugts, bet līdz klasiskajai universitātei ar Liepājas iespējām grūti tikt. Jāpārskata Augstskolu likums, jādomā arī par reģionālajām universitātēm, ne tikai par klasiskajām.

LZA īstenais loceklis Juris Zaķis atzina, ka Rīgā ir studējošo pārsvars, bet tās biznesa vide ar “profesionālo trenēšanu” neder studijām. Katrā reģiona galvaspilsētā vai centrā ir jābūt reģionālajai augstskolai kā kultūras centram, katrā Latvijas novadā ir jābūt klasiskai universitātei.

VA rektors P. Cimdiņš, rezumējot sacīto, konstatēja, ka, risinot kvalificēto kadru jautājumu, ikvienā vietā ir jārada pievilcīga vide un ikvienam “viesprofesoram” būtu jāstrādā uz vietas vismaz pusgads.

Patīkamus secinājumus varēja izdarīt LZA viceprezidents profesors Juris Ekmanis, atzīstot, ka mūsu augstskolu profesūra ir patiesi entuziasti, kuri par to būtu pelnījuši Triju Zvaigžņu ordeni, un ka šo entuziasmu uztur vienīgi pārliecība, ka šis darbs ir ļoti vajadzīgs. Augstākajā izglītībā un zinātnē ir iestājusies nežēlīga tirgus konkurences cīņa. Ir liels pieprasījums — vairāk nekā 110 000 studentu. Piedāvājumā ir daudzi komponenti. Aug privāto augstskolu skaits, tās pārvilina pasniedzējus. 40 augstskolas Latvijā rada nenormālu situāciju. Viena trešā daļa Latvijas studentu studē Latvijas Universitātē.

Galvenais secinājums — ir jārada stabilitāte. Pašreizējā valdība ir pieņēmusi virkni dokumentu, arī “Augstākās izglītības attīstības koncepciju”, jāgādā, lai to atzītu arī jaunā valdība.

VA prorektore Inita Sakne sēdes dalībniekus iepazīstināja ar moderno, gaišo bibliotēku, kuru izmanto arī pilsētas iedzīvotāji un vecāko klašu audzēkņi. Grāmatu fondu, kura komplektācija atbilst augstskolas profilam, nodrošina regulāri iepirkumi, sponsoru un pasniedzēju dāvinājumi. Savu pienesumu augstskolai nodeva arī LZA un akadēmiķi Viktors Ivbulis un Juris Zaķis. ASV vēstniecība ir sponsorējusi elektronisko aizsardzības sistēmu. Par eiropeisku vērienu liecināja arī augstskolas prorektora sadarbības jautājumos Riharda Beruga vadītā ekskursija labiekārtotajā datoru klasē. Teicamā, bagātā latviešu valodā sniegtie paskaidrojumi un atzīšanās, ka Norvēģijas pavalstnieks “iemācījies latviešu valodu divu nedēļu laikā”, ka modernās tehnoloģijas dos iespēju apgūt zināšanas pašmāju un ārzemju studentiem, kā arī piesaistīt investīcijas, nostiprināja cerību, ka mūsdienās nudien nekas nav neiespējams. Gaišās telpas ar mākslas darbu un bagātīgu telpaugu rotājumu, rimtais mācību process liecināja par spraigu intelektuālo un emocionālo gaisotni, kuru sakoptajā Valmierā ienes Vidzemes augstskolas 754 studenti un 68 pasniedzēji. Pilsētā ar 27,6 tūkstošiem iedzīvotāju tas nav maz.

Dr. hist. Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”