Kad divi viedokļi neatrod kopsaucēju

Par klupšanas akmeni ārstniecībā un Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā

Konflikts starp Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un tās valsts kapitāla daļu turētāju Labklājības ministriju padziļinās — piektdien, 11.oktobrī, labklājības ministrs Viktors Jaksons nosūtījis ģenerālprokuroram Jānim Maizītim informāciju par Labklājības ministrijas atklātajiem likuma pārkāpumiem Stradiņa slimnīcā un lūdzis veikt ministrijas atklāto faktu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības. Nepieciešamība vērsties Ģenerālprokuratūrā Labklājības ministrijai radusies pēc ministrijas darba grupas veiktās pārbaudes slimnīcā, kuras laikā konstatēti pārkāpumi medikamentu apritē — to iepirkšanas un uzkrāšanas kārtībā. Veicot pārbaudi, Labklājības ministrija konstatējusi, ka slimnīca, kuras gada apgrozījums ir 15 miljoni latu, šogad izsludinājusi tikai divus atklātus konkursus, līdz ar to rodas aizdomas par preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru atbilstību likumdošanas prasībām. Tāpat ministrijai radušās šaubas, vai, noformējot un apmaksājot slimnīcas darbinieku komandējumus, tiek ievērotas visas normatīvo aktu prasības.

Pirmdien, 14.oktobrī, labklājības ministrs V.Jaksons atstādinājis no pienākumu veikšanas P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas direktora pienākumu izpildītāju Arnoldu Veinbergu, kas pienākumus pildījis slimnīcas direktora Māra Pļaviņa slimības laikā. Atstādināšanas iemesls — atteikums sniegt Labklājības ministrijai tās pieprasīto informāciju par slimnīcas veiktajiem valsts pasūtījuma iepirkumiem un medikamentu iegādes un aprites kārtību, kā arī citiem jautājumiem. Kā norādīts Labklājības ministrijas izplatītajā paziņojumā presei — papildu informācija no slimnīcas vadības tika pieprasīta, kad ministrijas izveidotā darba grupa, kas pārbaudīja slimnīcas direktora M.Pļaviņa darba līguma izpildi, bija rekomendējusi ministrijai padziļināti izvērtēt slimnīcas ārstniecības līdzekļu aprites finansiālo pusi.

Jāatgādina, ka labklājības ministrs A.Veinbergu no amata atstādinājis jau otro reizi — pirmo reizi rīkojums par direktora pienākumu izpildītāja atstādināšanu tika izdots piektdien, 11.oktobrī, taču labklājības ministra ieceltā direktora pienākumu izpildītāja Rita Briede no pienākumu veikšanas atteicās. Ar jaunu labklājības ministra rīkojumu par P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas direktora pienākumu izpildītāju iecelts Uldis Līkops, Pasaules bankas atbalstītā veselības aprūpes sistēmas reformas projekta konsultants, veselības centra “Kalnciems” direktors.

Šādu labklājības ministra rīcību — atkārtoti atstādinot no amata A.Veinbergu — negatīvi vērtē Stradiņa slimnīcas kolektīvs, kas pirmdien, 14.oktobrī, notikušajā pilnsapulcē akceptējis un nosūtījis Ministru prezidentam A.Bērziņam atklātu vēstuli, kurā izsaka atbalstu slimnīcas valdei, direktoram un viņa pienākumu izpildītājam, kā arī lūdz valdības vadītāju izvērtēt labklājības ministra rīcības pamatotību. Savukārt Stradiņa slimnīcas direktoru M.Pļaviņu V.Jaksona darbības mudina apšaubīt, vai Labklājības ministrijas vēlme objektīvi izvērtēt visus apstākļus tiešām ir objektīva. “Tas tikai vēlreiz norāda uz ministra patiesajiem nodomiem — par katru cenu nomainīt slimnīcas vadību,” presei izplatītajā ziņā pauž M.Pļaviņš.

Vakar, 15.oktobrī, Ministru prezidents A.Bērziņš nosūtīja labklājības ministram rezolūciju, kurā lūdza dienas laikā personīgi tikties ar Stradiņa slimnīcas kolektīvu un izskaidrot Labklājības ministrijas rīcību, veicot izmaiņas slimnīcā. Taču pēc labklājības ministra un valdības vadītāja tikšanās, kas arī notika vakar, 15.oktobrī, tika panākta vienošanās, ka V.Jaksons tiksies ar slimnīcas kolektīvu tikai pēc atbildes saņemšanas no Ģenerālprokuratūras.

Labklājības ministrija kā simtprocentīga valsts kapitāla daļu turētāja slimnīcā jau vairākkārt ir mēģinājusi mainīt Stradiņa slimnīcas vadības sistēmu, bet līdz šim tas nav izdevies. Pret izmaiņām protestē slimnīcas vadība un kolektīvs, statūtu grozījumu pieņemšanu vairākkārt ir bremzējis arī Ministru prezidents A.Bērziņš — gan pārtraucot slimnīcas ārkārtas pilnsapulci un lūdzot labklājības ministru apturēt slimnīcas statūtu grozījumu pieņemšanu, gan noraidot statūtu grozījumu izskatīšanu valdības sēdē, pamatojot to ar nepieciešamību vispirms valdības līmenī konceptuāli izlemt jautājumu par valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu modeļiem.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore