• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Veselības aprūpes finansēšanas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.10.2002., Nr. 146 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67200

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ja sacensībās uz starta stātos teritorijas

Vēl šajā numurā

10.10.2002., Nr. 146

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Veselības aprūpes finansēšanas likums

Saeimas dok. Nr. 5006; likumprojekts Nr. 1407

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2002. gada 1. oktobra sēdē akceptēts (prot. Nr. 42, 31.§) un 1. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administratīvie pasākumi — šā likuma izpratnē: no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie, uzraudzības, informēšanas, veselības veicināšanas, veselības informācijas, reģistru uzturēšanas un veselības aprūpes pakalpojumu samaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas pasākumi;

2) plānveida veselības aprūpes pakalpojums — veselības aprūpes pakalpojums, kura sniegšanu var atlikt uz noteiktu laiku, nepasliktinot pacienta veselības stāvokli;

3) veselības pārbaude — veselības stāvokļa izvērtēšana ar mērķi noteikt veselības stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktām prasībām;

4) hronisko pacientu aprūpe saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālu risku, — šā likuma izpratnē: HIV/AIDS, tuberkulozes, seksuāli transmisīvo slimību, difterijas, lepras, alkoholisma, narkomānijas un psihiatrijas pacientu ārstniecība, kā arī piespiedu psihiatriskā palīdzība.

 

2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu un pārskatāmu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu.

 

3.pants. Likums nosaka veselības aprūpē ietilpstošos pasākumus, kuri tiek pilnībā vai daļēji apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, personu loku, kam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo finansu līdzekļu veidošanu un izlietošanu, valsts, pašvaldību, fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus, piedaloties veselības aprūpes pasākumu īstenošanā.

 

4. pants. No valsts budžeta līdzekļiem apmaksā veselības aprūpes pasākumus, kurus sniedz Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

 

II nodaļa

Veselības aprūpes pasākumi

5.pants.

 (1) Veselības aprūpes pasākumi ir veselības aprūpes pakalpojumi un Ministru kabineta noteiktie administratīvie pasākumi.

(2) Veselības aprūpes pakalpojumi ir medicīniskās palīdzības minimums un citi veselības aprūpes pakalpojumi, kurus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji sniedz pacientam veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces.

 

6.pants. (1) Medicīniskās palīdzības minimumu apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Medicīniskās palīdzības minimums ir:

1) epidemioloģiskās drošības likumā noteiktās vakcinācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumi;

2) neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3) primārā veselības aprūpe, tajā skaitā veselības aprūpe mājās un medicīniskā rehabilitācija sociālajā vidē;

4) dzemdībpalīdzība;

5) onkoloģiskā aprūpe;

6) pirmā posma medicīniskā rehabilitācija;

7)  hronisko pacientu aprūpe saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālu risku;

8) veselības aprūpe un zobārstniecība bērniem;

9) paliatīvā (nedziedināmi slimu pacientu) aprūpe.

 

7.pants. Administratīvos pasākumus Ministru kabineta noteiktā kārtībā apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

 

8. pants. (1) Ministru kabinets nosaka sestā panta otrajā daļā pirmajā punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji veidus, apjomus, saņemšanas un apmaksas kārtību.

(2) Citi veselības aprūpes pakalpojumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, ir plānveida sekundārās un plānveida terciārās veselības aprūpes pakalpojumi.

(3) Ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces saņem Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.

 

9.pants. No valsts budžeta līdzekļiem neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus un preces:

1)  obligātās veselības pārbaudes pirms stāšanās darbā, mainoties darba vides faktoriem, kā arī periodiskās veselības pārbaudes;

2) veselības pārbaudes, ja tās nav saistītas ar medicīniskām indikācijām;

3) grūtniecības pārtraukšanu, izņemot grūtniecības pārtraukšanu medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā;

4) seksuālo disfunkciju ārstēšanu;

5) kosmetoloģiskos pakalpojumus, estētiskās un kosmētiskās operācijas;

6) redzes asumu koriģējošas optikas izstrādājumu iegādi;

7) alkohola, narkotiskā un psihotropā reibuma ekspertīzi ārstniecības iestādēs;

8) ārstniecisko palīdzību ārzemēs, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi;

9) ārstēšanos, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

10) ortodontisko ārstēšanu (izņemot pirmreizējo konsultāciju) un zobu protezēšanu;

11) zobārstniecību pieaugušajiem.

 

10. pants. Samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem un precēm, kurus neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, tajā skaitā līdzmaksājumu, sedz pacients vai pacienta veselības apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kā arī citas fiziskās un juridiskās personas.

 

III nodaļa

Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji un to reģistrācija

11.pants.

 (1) Veselības aprūpes pakalpojumus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, saņem Latvijas valstspiederīgais un ārvalstnieks, kura pasē ir personas kods un kurš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētais, apcietinātais, ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātais un citas normatīvajos aktos noteiktas personas.

(2) Samaksu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un precēm ārvalstniekam, kura pasē nav personas koda un kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, sedz ārvalstnieks vai ārvalstnieka veselības apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kā arī citas fiziskās un juridiskās personas, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi.

(3) Latvijas valstspiederīgais, kas ir jaunāks par 18 gadiem, saņem šā likuma 3.panta otrajā daļā minētos veselības aprūpes pakalpojumus arī tad, ja viņam nav piešķirts personas kods un viņš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

 

12.pants. (1) Latvijas valstspiederīgais un ārvalstnieks, kura pasē ir personas kods un kurš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, reģistrējas pie primārās veselības aprūpes ārsta Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nav reģistrējušās pie primārās veselības aprūpes ārsta, tās saņem tikai medicīniskās palīdzības minimumu un pārējie veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti par maksu.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neattiecas uz aizturēto, apcietināto un ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesāto un citām normatīvajos aktos noteiktām personām.

 

IV nodaļa

Veselības aprūpes finansēšanas avoti

13.pants.

 (1) Veselības aprūpes pasākumus finansē no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, valsts nodevas par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu, līdzmaksājuma, brīvprātīgās apdrošināšanas līdzekļiem, fizisku un juridisku personu maksājumiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īpašnieku investīcijām, kā arī ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem un citiem līdzekļiem.

(2) Valsts budžeta līdzekļus piešķir tādā apjomā, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto medicīniskās palīdzības minimumu, citus Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus no valsts budžeta apmaksā daļēji, un ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces, kā arī nodrošinātu septītajā pantā minētos pasākumus.

(3) Valsts budžeta līdzekļu apjoms veselības aprūpes pasākumiem tiek noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

 

14. pants. (1) Persona par valsts pilnībā vai daļēji apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu maksā valsts nodevu (turpmāk — nodeva) Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Nodeva par primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ambulatorajā ārstniecības iestādē ir 0,50 lati.

(3) Nodeva par primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu mājās ir 1 lats.

(4) Nodeva par sekundārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ambulatorajā ārstniecības iestādē ir 0,50 lati.

(5) Nodeva par sekundārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu stacionārajā ārstniecības iestādē ir 2 lati.

 

15. pants. Ja veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, persona maksā arī līdzmaksājumu Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā.

 

16.pants. Valsts nodevu par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu un līdzmaksājumu nemaksā:

1) persona, kas jaunāka par 18 gadiem;

2) grūtniece un sieviete pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti dzemdībpalīdzības pakalpojumi;

3) politiski represētā persona;

4) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā cietusī persona;

5) trūcīga persona, kas par tādu atzīta Ministru kabineta noteiktā kārtībā;

6) valsts specializēto sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esoša persona;

7) tuberkulozes slimnieks un pacients, kuram veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

8) pacients, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus to infekcijas slimību gadījumos, kuras ir laboratoriski apstiprinātas un pakļautas reģistrācijai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par infekciju slimību reģistrācijas kārtību;

9) pacients, kurš saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību:

a) primāro neatliekamo medicīnisko palīdzību;

b) primāro un sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību stacionārā pirmajās divās dienās pēc hospitalizācijas;

c) ārstējas stacionāra intensīvās terapijas gultasvietā;

10) persona, kurai tiek veiktas valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos ietilpstošās vakcinācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumi.

11) aizturēta, apcietināta un ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesāta persona;

12) cita likumos un starptautiskajos līgumos noteikta persona.

 

V nodaļa

Veselības aprūpes finansu līdzekļu administrēšana

17. pants.

Veselības aprūpes pakalpojumu samaksai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus administrē Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, kura ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

 

18. pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra:

1) slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu;

2) veic samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētām zālēm, medicīniskajām ierīcēm un precēm;

3) uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

4) apkopo un izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesniegtos pārskatus;

5) informē sabiedrību par kārtību, kādā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, un sniedz nepieciešamo palīdzību ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu saistīto iedzīvotāju sociālo tiesību realizēšanā;

6) izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību un to sniegšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un līgumam ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju;

7) veido plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieprasītāju rindu;

8) administrē veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves;

9) veic citus nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

 

19. pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra izdod administratīvos aktus saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

 

20.pants. No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifu nosaka Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.

 

21.pants. (1) No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifu nosaka, izmantojot šādu formulu:

T= P + A , kur

T — veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

P — veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksa;

A — attīstības izdevumi.

Veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksas struktūrā ietilpst:

D — darba samaksa;

S — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M — medikamentu un medicīnisko izstrādājumu izmaksas;

E — pacientu ēdināšanas izdevumi;

U — pieskaitāmās izmaksas;

N — aparatūras, aprīkojuma, ēku un būvju amortizācijas izmaksas.

(2) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku.

 

22.pants. (1) No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā darba samaksa tiek iekļauta atbilstoši vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

(2) Ministru kabinets nosaka minimālo darba samaksu ārstniecības personai, kas sniedz no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu.

(3) Minimālā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā iekļauto darba samaksu.

 

23.pants. (1) Veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves veido 2% no veselības aprūpes pasākumu īstenošanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Rezervju izmantošanas mērķus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

24.pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā maksājot par veselības aprūpes pakalpojumiem, izmanto šādus samaksas veidus:

1) samaksa par primārās veselības aprūpes ārsta sniegtajiem pakalpojumiem — ņemot vērā reģistrēto pacientu skaitu un citus normatīvajos aktos noteiktus kritērijus;

2) samaksa par sekundārās veselības aprūpes ārstu sniegtajiem ambulatorajiem pakalpojumiem (izņemot dienas stacionāru) — samaksa par saslimšanas epizodēm un ārstnieciskajām manipulācijām;

3) samaksa par sekundārās un terciārās veselības aprūpes stacionārajiem pakalpojumiem — samaksa par noteiktām diagnožu grupām, samaksa par gultas dienu un tāmes finansējums;

4) neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbības nodrošināšanai — tāmes finansējums.

 

25.pants. (1) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veicot samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, pārskaita veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam priekšapmaksu par attiecīgajā mēnesī plānotajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pēc veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un līgumā paredzēto dokumentu saņemšanas veic atlikušo samaksu 15 dienu laikā.

(2) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra par ambulatorajai ārstniecībai paredzētām zālēm, medicīniskajām ierīcēm un precēm normatīvajos aktos noteiktā kārtībā samaksā 15 dienu laikā pēc līgumā paredzēto dokumentu saņemšanas.

 

26.pants. (1) Veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs iesniedz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai pārskatu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pārskata sastādīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

Pārejas noteikumi

1. 23. pantā minētās rezerves pārejas periodā līdz pilnas veselības aprūpes pakalpojumu cenas nodrošināšanai var novirzīt pasākumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanā.

2. Slimokases, kas izveidotas saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 21. oktobra noteikumiem Nr. 360 “ Slimokasu izveides un darbības noteikumi”, veic savas funkcijas līdz 2003. gada 31. decembrim.

3. 22. pants stājas spēka pakāpeniski līdz 2007. gada 31. decembrim, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžeta apropriāciju veselības aprūpei.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Valstī nav likuma, kas regulētu veselības aprūpes finansēšanas kārtību. Pašreiz darbojas 1999. gada 12.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”. Šie noteikumi ir jau ceturtie kopš 1996. gada. Tik bieža veselības aprūpes finansēšanas noteikumu maiņa nerada stabilitātes sajūtu ne pakalpojumu sniedzējiem, ne to saņēmējiem. Finansēšana ir pamats efektīvai veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanai un attīstībai. Tādēļ finansēšanas un investīciju piesaistes normatīvo regulējumu nepieciešams noteikt likuma līmenī, tādējādi nodrošinot stabilas attīstības iespējas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to saimnieciskās darbības un īpašuma formas, kā arī garantijas potenciālajiem investoriem.

Likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” norādīts, ka valsts budžeta programmai “03.00.00 Veselības aprūpe” administrējamo līdzekļu apjoms ir Ls 78 605 009, tai skaitā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — Ls 75 752 524, Valsts speciālajā veselības budžetā administrējamo līdzekļu apjoms ir Ls 163 805 054, pašvaldību finansējums, privātais kapitāls un citi finansu avoti līdzdalībai konsolidētajā valsts investīciju projektā — Ls 200 000. Veselības aprūpes finansējums uz vienu iedzīvotāju gadā — Ls 69,42, tai skaitā izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju no dotācijas vispārējiem ieņēmumiem, ir Ls 32,15 un izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju no ieņēmumiem no iedzīvotāju nodokļa iezīmētās daļas, — Ls 37,27. MK 12.01.1999. noteikumi “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” nenosaka tieši pakalpojumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, bet gan uzskaita tos veselības aprūpes pakalpojumus, ar kuriem saistītos izdevumus slimokase nesedz. Tādējādi valsts garantētais veselības aprūpes pakalpojumu minimums 2002.gadā veidojas pēc izslēgšanas principa. Veselības aprūpes finansu administrēšanā ir iesaistītas šādas institūcijas: Saeima, Ministru kabinets, Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra”, reģionālās slimokases.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt stabilu un pārskatāmu veselības aprūpes finansēšanu valsts iedzīvotājiem, realizējot viņu tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Šī likuma pieņemšana un ieviešana nodrošinās veselības aprūpes finansēšanas sistēmas stabilitāti, tādējādi radot iedzīvotājiem lielāku iespēju saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Veselības aprūpes finansēšanas likums noteiks veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pamatprincipus, veselības aprūpes finansēšanas avotus un finansu plūsmas mehānismu, valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību, investīciju piesaistes nosacījumus veselības aprūpei. Likumprojekts nosaka medicīniskās palīdzības minimumu, ko nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī deleģē Ministru kabinetam noteikt tos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus valsts apmaksā daļēji. Veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas avoti ir:

1) valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) valsts nodevas par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu;

3) līdzmaksājumi;

4) brīvprātīgās apdrošināšanas līdzekļi;

5) fizisku un juridisku personu maksājumi;

6) veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īpašnieku investīcijas;

7) ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi;

8) citi līdzekļi.

Persona, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā. Saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, kas neietilpst medicīniskās palīdzības minimumā, pacients maksā gan pacienta nodevu, gan līdzmaksājumu, kura apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets. Likumprojekts nosaka personu loku, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas un līdzmaksājuma. Pacientu nodeva tiek paredzēta kā maksājums, kas regulē un samazina nepamatotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Tā tiek iekasēta ārstniecības iestādē un tiek ieskaitīta valsts budžetā. Pacienta līdzmaksājums ir maksājums par tiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru klāstu nosaka Ministru kabinets.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Nav tieša, pastarpināta. Nodrošinot veselības aprūpes finansu līdzekļu efektīvu un caurskatāmu izmantošanu, tiks uzlabota veselības aprūpes kvalitāte, līdz ar to uzlabosies arī nodarbināto veselība un nodarbinātība valstī kopumā.

Tā kā veselības aprūpes pakalpojumu tarifi tiek noteikti, pamatojoties uz veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanas formulu, tiek novērsts nepamatots tarifu kāpums. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifa veidojošo elementu vērtības apstiprina Ministru kabinets.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likuma projektā noteiktā valsts apmaksāto veselības aprūpes finansēšanas modeļa pamatā ir princips, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiek finansēti kā ikgadēja valsts budžeta dotācija, kas garantē optimālu budžeta līdzekļu sadali, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju un nodokļu struktūru. Šis modelis nodrošina vienmērīgu un prognozējamu finansējumu veselības aprūpei ar salīdzinoši vienkāršu administrēšanu un zemiem administratīvajiem izdevumiem. Likumprojektā noteikta gan valsts apmaksāto, gan valsts neapmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība. Nosakot valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tiek skaidri definēts tirgus brīvprātīgai veselības apdrošināšanai, līdz ar to apdrošinātāji var plānot savu darbību veselības aprūpes sistēmā. Likumprojekts paredz centralizētu veselības aprūpes sistēmas administrēšanu, kas vienkāršos finansu līdzekļu plūsmu. Veselības aprūpes finansēšanas avotu un valsts apmaksātā pakalpojumu klāsta, pakalpojumu saņēmēju loka un līdzekļu administrēšanas sistēmas noteikšana veicina plānošanas bāzes izveidi uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Likumprojekts neierobežo pakalpojumu sniedzējus, tai skaitā privātos pakalpojumu sniedzējus, atkarībā no īpašuma formām un uzņēmējdarbības veida.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvais akts skars gan veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējus, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus. Likumprojektā iestrādātais princips — uz iedzīvotāju vajadzībām balstīta finansu plānošana — nodrošinās, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu loks nemainīsies atkarībā no piešķirtā finansējuma, bet tas būs pamatā, nosakot nepieciešamo finansu apjomu. Precīzi nosakot apmaksāto pakalpojumu apjomu, tiks panākts, ka pakalpojumu saņēmēji tiks stimulēti jau laikus domāt par veselības veicināšanas pasākumiem un adekvātāk tiks plānoti veselības aprūpei nepieciešamie līdzekļi iedzīvotāju mājsaimniecības budžetos. Normatīvā akta ietekmē tiks panākta skaidrība attiecībā uz valsts neapmaksātā pakalpojuma apmaksas principiem, kā rezultātā pacientam būs iespēja veikt izvēli attiecībā uz viņa ārstēšanas procesā izmantojamo tehnoloģiju vai saņemto komforta līmeni, maksājot par pakalpojumu atbilstošu cenu. Informējot sabiedrību par veselības aprūpes pakalpojumu cenām un pakalpojumu saņemšanas iespējām, pieaugs iedzīvotāju zināšanas par viņu tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, mazinot “papildu samaksas” pieprasīšanas iespējas.

Likumprojekts nosaka to personu loku, kuru mājsaimniecības budžetu visvairāk ietekmē finansiālie maksājumi, atbrīvošanu kā no valsts nodevas, tā no līdzmaksājuma veikšanas. Tādējādi tiek veicināta no minētajiem maksājumiem atbrīvoto iedzīvotāju grupu sociālā aizsardzība. Likumprojekts paredz, ka samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz no valsts budžeta, tai skaitā līdzmaksājumu, var veikt no brīvprātīgās veselības apdrošināšanas līdzekļiem, fizisko un juridisko personu līdzekļiem, tādējādi pacienta tiešie izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem var samazināties.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Skatīt anotācijas pielikumu.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Vienlaikus ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta pieņemšanu būs nepieciešams veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1) Ārstniecības likumā;

2) Likumā “Par nodokļiem un nodevām”;

3) Likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”;

4) Likumā “Par pašvaldībām”;

5) Likumā “Par prakses ārstiem”;

6) Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi”;

7) Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos Nr 77 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”;

8) Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”;

9) Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumos Nr. 305 “ Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieprasītāju rindu veidošanas un pārraudzības kārtība”;

10) Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumos Nr. 120 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”.

Kā arī atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Ministru kabineta 1997. gada 21. oktobra noteikumus Nr. 360 “Slimokasu izveides un darbības noteikumi”;

2) Ministru kabineta 1999. gada 12. janvāra noteikumus Nr. 13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”;

3) Ministru kabineta 1999. gada 2. februāra noteikumus Nr. 35 “Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību”.

Likumā dots deleģējums izstrādāt šādus noteikumus:

1) Ministru kabineta noteikumi “Atsevišķu medicīniskās palīdzības minimumā ietilpstošo pakalpojumu un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, veidi” (8. pants.(1) daļa). Tiks sagatavoti līdz 31.08.2003. Izdošanas mērķis — noteikt veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta papildus likumā noteiktajam medicīniskās palīdzības minimumam, kā arī noteikt profilaktiskās apskates un izmeklējumus.

2) Ministru kabineta noteikumi “Medicīniskās palīdzības minimuma un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, apjomi un saņemšanas kārtība” (8 (1)). Izdošanas mērķis — noteikt Medicīniskās palīdzības minimuma un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, apjomu un saņemšanas kārtību. Tiks noteikts, kādā veidā var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Tiks sagatavoti līdz 31.08.2003.

3) Ministru kabineta noteikumi “Medicīniskās palīdzības minimuma un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, apmaksas kārtība”. Izdošanas mērķis — noteikt kārtību, kādā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra samaksā par Medicīniskās palīdzības minimuma un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem (8 (1)) — tiks sagatavoti līdz 31.08.2003.

4) Ministru kabineta noteikumi “Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču saņemšanas kārtība un apjoms” (8 (3)) — tiks sagatavoti līdz 31.08.2003. Noteikumi noteiks Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīniskās ierīču un preču sarakstu un saņemšanas kārtību.

5) Ministru kabineta noteikumi ”Reģistrācijas kārtība pie primārās veselības aprūpes ārsta” (12 (1)) — tiks sagatavoti līdz 31.08.2003. Noteikumu mērķis — noteikt kārtību, kādā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji reģistrējas pie primārās veselības aprūpes ārsta.

6) Ministru kabineta noteikumi ”Par valsts nodevas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai maksāšanas kārtību” (14 (1)) — tiks sagatavoti līdz 31.08.2003. Noteikumi noteiks valsts nodevas lielumu un maksāšanas kārtību.

7) Ministru kabineta noteikumi “Par pacienta līdzmaksājuma apjomu un maksāšanas kārtību, saņemot daļēji apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu” (15) — tiks sagatavoti līdz 31.10.2003. Noteikumu mērķis — noteikt pacienta līdzmaksājuma apjomu un maksāšanas kārtību.

8) Ministru kabineta noteikumi “Par no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika” (21 (2)) — tiks sagatavoti līdz 31.08.2003. Noteikumu mērķis — noteikt no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma cenas formulu un aprēķināšanas metodiku.

9) Ministru kabineta noteikumi “Veselības aprūpes finansu līdzekļu rezervju izmantošanas mērķi un kārtība (23) — tiks sagatavoti līdz 31.12.2003. Noteikumi noteiks veselības aprūpes finansu līdzekļu rezervju izmantošanas mērķi un kārtību.

10) Ministru kabineta noteikumi “Pārskata par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sastādīšanas un iesniegšanas kārtība” (26 (2)) — tiks sagatavoti līdz 31.12.2003. Noteikumi noteiks pārskata par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sastādīšanas un iesniegšanas kārtību.

Ministru kabineta rīkojums “Par valsts aģentūras “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” izveidi” — tiks sagatavoti saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto plānu (MK 2002. gada 30. aprīļa sēdes protokols Nr. 18, 33.§ 2. punkts) — sagatavošanā, iesniegts VSS 07.03.2002. MK noteikumi “Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nolikums” — tiks sagatavoti līdz 01.01.2003.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

1994. gada Pasaules veselības organizācijas deklarācija “Par pacientu tiesību aizsardzības veicināšanu Eiropā”.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Projekts tiešā veidā neskar Latvijas saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot 1953. gada 15. decembra Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokols; 1961. gada 18. oktobra Eiropas sociālo hartu; 1996. gada 28. maija Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā; 1998. gada 4. februāra Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par personu veselības aprūpi pagaidu uzturēšanās laikā; 1998. gada 26. februāra Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā; 1999. gada 11. maija Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu.

4. Atbilstības izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Lai izstrādātu likumprojektu, tika izveidota darba grupa, kurā kā darba grupas locekļi tika iekļauti Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji. Konsultācijas notikušas ar Raitu Karnīti jautājumā par veselības aprūpes sniegto pakalpojumu apmaksu, izmantojot vienas plūsmas finansēšanas sistēmu, SIA “ITA Konsultants” (J.Vēvere), SIA “Medicīnas informācijas tehnoloģiju centrs”, SIA “Informācijas tehnoloģijas”, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Pacientu tiesību aizsardzības biroju, Veselības aprūpē strādājošo darbinieku arodbiedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Attiecīgās nevalstiskās organizācijas likumprojekta virzību atbalsta ar atsevišķiem iebildumiem.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Likumprojekts ir lasāms starptautiskajā datortīklā “Internet”, kā arī ar to ir iepazīstinātas nevalstiskās organizācijas, t.sk. Latvijas pacientu tiesību aizsardzības birojs un pašvaldības.

Tā kā normatīvā akta izdošana galvenokārt ir saistīta ar vairāku citu projektu izstrādi, sabiedriskās domas pētījums, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret šo normatīvā akta projektu, veikts netika, līdz ar to Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas par sabiedrības viedokli.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Sadarbības projekta “Veselības aprūpes finansēšanas politikas stiprināšana” ietvaros notikušas konsultācijas ar šādiem ārvalstu konsultantiem: Magnus Sundberg, Anders Wikman (Zviedrija), EPOS Health Consultants (Vācija), Maxwell Stamp Inc. (ASV), Tom Bowen Associates (Anglija).

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma izpildei nepieciešams paplašināt Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras, kas tiks reorganizētas par valsts aģentūru “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra”, funkcijas, kā arī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras funkcijas, kas arī tiks reorganizēta par valsts aģentūru.

Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama.

Pašlaik notiek konsultācijas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, par iespējamo iesaistīšanos veselības aprūpes pakalpojumu tarifu apstiprināšanā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” un tīklā “Internet”. Normatīvā akta ieviešanas mehānisms sabiedrībai tiks skaidrots Pasaules bankas projekta “Veselības aprūpes reforma” (komunikāciju sadaļas) ietvaros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo.

Tā kā likumā skaidri noteikts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu loks un neapmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu veidošanas un apmaksas principi, tad šī likuma pieņemšana netieši paplašinās pacientu iespējas aizstāvēt savas aizskartās tiesības valsts pārvaldes institūcijās un tiesā. Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.

Labklājības ministrs V.Jaksons

 

 

Pielikums

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. latu)

Rādītāji     

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2002

2003

2004

2005      

 

Veselības aprūpes finansēšanas likums

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

     

Valsts budžets

     

Konsolidētā veselības aprūpes budžeta ieņēmumi

171 779,3

7 382,0

14 295,0

20 893,0

21 111,2

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

77 323,3

93 709,0

99 122,0

104 910,0

105 128,2

1) pašreiz speciālā veselības aprūpes budžeta plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas tiek aizstāta ar valsts budžeta dotāciju

 

 
 

87 827,0

 

87 827,0

 

87 827,0

 

87 827,0

2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums (atbilstoši Finansu ministrijas izstrādātajam “Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijam 2003.—2007.gadam”), kas tiek aizstāta ar valsts budžeta dotāciju

 

 
 

5 882,0

 

11 295,0

 

17 083,0

 

17301,2

Dotācija īpašiem mērķiem

0,0

1 500,0

3 000,0

3 810,0

3810,0

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

87 827,0

-87 827,0

-87 827,0

-87 827,0

-87 827,0

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi (līdzmaksājumi)

3 299,1

0,0

0,0

0,0

0,0

Pacientu nodeva

2 540,8

0,0

0,0

0,0

0,0

Ārvalstu finansiālā palīdzība

789,1

0,0

0,0

0,0

0,0

Pašvaldību budžets

     

Uz pašvaldību budžetu ietekmes nav.

     

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

176 308,4

59 707,5

113 236,5

172 009,5

183 151,7

Valsts budžets

     

Konsolidētā veselības aprūpes budžeta izdevumi

176 308,4

59 707,5

113 236,5

172 009,5

183 151,7

Pakāpeniski

     

sasniedzot no 4%

     

līdz 6% no IKP

     

Pašvaldību bu-

     

džets — indikatīvi

     

Pašvaldību fi-

     

nansējums, privātais

     

kapitāls un citi fi-

     

nansu avoti līdzdalībai

     

Konsolidētajā valsts

     

investīciju projektā

200,0

11 308,0

13 152,0

13 154,0

117 415,8

t.sk.

 
 

 

 

 

Valsts budžeta dotācija

     

pašvaldībām

200,0

236,0

 

 

 

Pašvaldību finansējums

 

8 860,0

8 900,0

8 900,0

11 038,0

Privātais kapitāls

 

2 212,0

4 252,0

4 254,0

106 377,8

3. Finansiālā ie-

     

tekme

-4 529,1

-52 325,5

-98 941,5

-151 116,5

-162 040,5

Valsts budžets

     

Valsts pamatbudžeta

     

dotācija bez finansu

     

resursu avota, ņemot

     

vērā Ministru

     

kabinetā pamatā

     

akceptēto Koncepciju

     

par veselības aprūpes

     

finansēšanas avotiem

 

-41 017,5

-85 789,5

-137 962,5

-144 624,7

Aizņēmums no

     

pamatbudžeta

-4 329,1

0,0

0,0

0,0

0

Pašvaldību budžets —

     

indikatīvi

     

pašvaldību finansējums,

     

privātais kapitāls un

     

citi finansu avoti

-200,0

-11 308,0

-13 152,0

-13 154,0

-17 415,8

t.sk.

 
 

 

 

 

Valsts budžeta dotācija

     

pašvaldībām

-200,0

-236,0

 

 

 

Pašvaldību finansējums

 

-8 860,0

-8 900,0

-8 900,0

-11 038,0

Privātais kapitāls

 

-2 212,0

-4 252,0

-4 254,0

-106 377,8

4. Prognozējamie

     

kompensējošie

     

pasākumi papildu

     

izdevumu finansēšanai

4 529,1

15 789,4

17 877,6

18 186,5

22 463,9

t.sk. aizņēmums no

     

pamatbudžeta

4 329,1

    

pašvaldību fi-

     

nansējums, privātais

     

kapitāls un citi finansu

     

avoti — indikatīvi

200,0

11 308,0

13 152,0

13 154,0

17 415,8

Pievienotās vērtības

     

nodokļa daļa (1,1 % ap-

     

jomā no PVN prognozēm)

     

saskaņā ar likumu

     

“Par pievienotās

     

vērtības nodokli”, kas

     

tiek aizstāta ar valsts

     

budžeta dotāciju

 

4 481,4

4 725,6

5 032,5

5 048,1

5. Detalizēts finansiālā

     

pamatojuma aprēķins

     

I. Valsts garantētie

     

veselības aprūpes

     

pakalpojumi

119 837,2

29 944,1

66 392,9

112 597,9

118 440,3

1. Profilakse

4 832,9

1 052,3

2 189,4

4 057,8

5 205,0

1.1. Profilaktiskā

     

programma

4 108,0

894,9

1 963,3

3 757,7

4 916,2

Pēc aprēķina

     

absolūtos skaitļos:

     

Apmeklējumu,

     

izmeklējumu skaits

1956,7

2015,4

2237,1

2639,7

2884,1

Vidējā pakalpojuma

     

cena

2,1

2,5

2,7

3,0

3,0

Pilnas cenas no-

     

drošinājuma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

1.2. Vakcīnas

724,9

157,4

226,1

300,1

288,8

2. Neatliekamā

     

medicīniskā palīdzība

     

pirmsslimnīcas etapā

12 017,3

3 519,0

4 973,4

6 526,0

6 223,0

2.1. Brigāžu izmaksas

7 550,4

1 701,6

2 466,1

3 350,8

3 483,4

Pēc aprēķina absolūtos

     

skaitļos:

     

Izbraukumu skaits

505,7

500,6

495,6

490,7

490,7

Vidējā pakalpojuma cena

14,9

18,5

20,2

22,2

22,5

Pilnas cenas nodroši-

     

nājuma procents

83,0

90,1

92,0

94,2

94,6

2.2. Katastrofu medi-

     

cīnas programma

4 466,9

1 817,4

2 507,3

3 175,2

2 739,6

3. Primārā veselības

     

aprūpe, t.sk. mājas

     

aprūpe un rehabili-

     

tācija iedzīvotāju

     

sociālajā vidē

8 987,6

1 047,0

3 592,9

7 540,6

8 310,1

Pēc aprēķina abso-

     

lūtos skaitļos:

     

Apmeklējumu skaits

3 500,9

3 605,9

4 146,8

4 976,2

5 006,5

Vidējā pakalpojuma cena

2,6

2,8

3,0

3,3

3,3

Pilnas cenas nodroši-

     

nājuma procents

92,1

92,8

94,2

95,8

96,1

4. Ambulatorās vese-

     

lības aprūpes speciālistu

     

konsultācijas neatlie-

     

kamās palīdzības

     

sniegšanas gadījumos

2 012,5

233,8

305,8

390,3

402,0

Pēc aprēķina absolūtos

     

skaitļos:

     

Apmeklējumu,

     

izmeklējumu skaits

857,0

809,0

763,7

720,9

723,3

Vidējā pakalpojuma cena

2,4

2,8

3,0

3,3

3,4

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

5. Ambulatorai ārstnie-

     

cībai paredzētās

     

zāles, medicīniskās

     

ierīces un preces

17 744,3

9 255,7

16 855,7

24 455,7

22 815,7

6. Ārstēšana stacio-

     

nārā ārstniecības

     

iestādē neatliekamos

     

gadījumos, kad

     

palīdzību nevar nodro-

     

šināt ambulatori

29 892,2

5 001,6

15 537,6

29 354,0

28 357,1

6.1 Stacionārā aprūpe

28 790,0

4 707,8

14 969,8

28 708,2

27 764,1

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

211,7

195,6

195,6

195,6

184,2

Vidējā pakalpojuma cena

136,0

171,2

223,7

293,9

316,1

Pilnas cenas nodroši-

     

nājuma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

6.2 Centralizēti iepirktie

     

medikamenti

1 102,2

293,8

567,8

645,8

593,0

6.2.1. Bērnu kardio-

     

ķirurģija

108,8

132,1

366,2

403,2

357,6

6.2.2. Hemodialīzes

     

aprīkojums un nefro-

     

ķirurģijas nodrošinājums

     

ar ārstniecības līdzekļiem

993,4

96,7

134,6

173,6

166,8

6.2.3. Trombolītiskās

     

terapijas preparātu

     

iegāde pacientu ar

     

miokarda infarktu

     

ārstēšanai

0,0

65,0

67,0

69,0

68,6

7. Dzemdībpalīdzība

3 102,7

660,2

1 862,2

3 486,1

4 084,1

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

19,8

19,8

20,0

20,2

20,3

Vidējā pakalpojuma cena

156,7

190,0

248,3

326,2

378,5

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

8. Veselības aprūpes

     

pakalpojumi bērniem

12 894,8

1 799,4

4 477,9

7 829,7

8 522,2

8.1. Ambulatorās

     

palīdzības izmaksas

3 317,2

644,2

1 100,3

1 678,5

1 781,8

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Apmeklējumu skaits

1 278,3

1 291,1

1 316,9

1 356,4

1 360,1

Vidējā pakalpojuma cena

2,6

3,1

3,4

3,7

3,8

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

8.2. Stacionārās palī-

     

dzības izmaksas

9 577,6

1 155,2

3 377,6

6 151,2

6 740,4

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

72,2

66,7

61,6

57,0

57,3

Vidējā pakalpojuma cena

132,7

160,9

210,2

276,1

297,0

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

9. Pirmā līmeņa medicī-

     

niskā rehabilitācija

94,3

33,3

66,7

110,9

125,7

9.1. Ambulatorās palī-

     

dzības izmaksas

72,5

23,4

42,9

66,8

72,4

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

4,8

5,4

5,9

6,5

6,6

Vidējā pakalpojuma cena

15,1

17,9

19,5

21,4

21,7

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

9.2. Stacionārās palīdzī-

     

bas izmaksas

21,8

9,9

23,8

44,1

53,3

Pēc aprēķina absolūtos

     

skaitļos:

     

Slimnieku skaits

1,0

1,2

1,3

1,5

1,5

Vidējā pakalpojuma cena

21,8

26,4

34,5

45,4

48,8

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

10. Ilgstoši novērojamo

     

pacientu ambulatorā un

     

ilglaicīgā stacionārā

     

aprūpe to hronisko

     

saslimšanu gadījumos,

     

kas var radīt sociālo

     

risku

28 125,2

7 281,1

16 309,6

28 233,7

33 408,1

10.1. Infekcijas,

     

seksuāli transmisīvās

     

slimības

1 418,2

356,0

878,3

1 571,3

1 786,3

10.1.1. Ambulatorās

     

palīdzības izmaksas

354,4

129,6

256,7

420,6

468,6

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Apmeklējumu,

     

izmeklējumu skaits

84,1

97,1

112,2

129,6

132,3

Vidējā pakalpojuma cena

4,2

5,0

5,4

6,0

6,1

Pilnas cenas nodroši-

     

nājuma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

10.1.2. Stacionārās

     

palīdzības izmaksas

1 063,8

226,4

621,6

1 150,7

1 317,7

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

4,4

4,4

4,4

4,4

4,4

Vidējā pakalpojuma cena

241,8

293,2

383,0

503,3

541,2

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

10.2. HIV/AIDS slim-

     

nieku ārstēšana

1 586,8

427,9

1 161,3

2 854,7

5 285,9

10.2.1 Pakalpojumu

     

apmaksa

547,2

267,5

906,9

2 499,3

4 946,1

10.2.1.1. Ambulatoro

     

pakalpojumu izmaksas

241,2

146,7

488,1

1 424,4

2 832,2

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Apmeklējumu, izmeklē-

     

jumu skaits

30,5

41,5

71,3

148,4

244,2

Vidējā pakalpojuma cena

7,9

9,4

10,2

11,2

11,4

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

10.2.1.2. Stacionāro

     

pakalpojumu izmaksas

306,0

120,8

418,8

1 074,9

2 113,9

Pēc aprēķina absolūtos

     

skaitļos:

     

Slimnieku skaits

0,2

0,2

0,3

0,4

0,6

Vidējā pakalpojuma cena

1 530,0

1 855,6

2 424,0

3 185,0

3 425,1

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

10.2.2 Centralizēti ie-

     

pirktie medikamenti

1 039,6

160,4

254,4

355,4

339,8

10.3. Tuberkuloze

4 868,1

1 227,1

2 843,5

4 982,0

5 612,9

10.3.1 Pakalpojumu

     

apmaksa

4 242,5

903,9

2 446,1

4 504,6

5 147,9

10.3.1.1. Ambulatorās

     

izmaksas

224,7

48,9

98,4

158,4

171,3

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Apmeklējumu, izmeklē-

     

jumu skaits

28,2

29

31,4

33,9

34,08

Vidējā pakalpojuma cena

8,0

9,4

10,3

11,3

11,5

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

10.3.1.2. Stacionārās

     

izmaksas

4 017,8

855,0

2 347,7

4 346,2

4 976,6

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

6,4

6,4

6,4

6,4

6,4

Vidējā pakalpojuma cena

627,8

761,4

994,6

1 306,9

1 405,4

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

10.3.2 Centralizēti

     

iepirktie medikamenti

625,6

323,2

397,4

477,4

465,0

10.4. Psihiatrija

8 555,9

1 277,6

4 119,9

7 096,3

7 714,6

10.4.1 Pakalpojumu

     

apmaksa

7 967,5

1 195,3

3 926,8

6 763,7

7 345,7

10.4.1.1. Ambulatorās

     

izmaksas

334,9

71,0

119,9

177,0

186,1

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Apmeklējumu, izmeklē-

     

jumu skaits

69,4

71,1

72,9

74,7

74,8

Vidējā pakalpojuma cena

4,8

5,7

6,2

6,8

6,9

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

10.4.1.2. Stacionārās

     

izmaksas

7 632,6

1 124,3

3 806,9

6 586,7

7 159,6

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

28,8

27,2

27,2

25,8

25,5

Vidējā pakalpojuma cena

265,0

321,4

419,9

551,7

593,3

Pilnas cenas nodroši-

     

nājuma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

10.4.2 Piespiedu

     

ārstēšana

588,4

82,3

193,1

332,6

368,9

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

0,1

0,1

0,1

0,1

0,1

Vidējā pakalpojuma cena

4 596,9

5 063,0

5 699,2

6 489,5

6 675,6

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

70,7

73,1

77,9

83,9

85,2

10.5. Onkoloģija

10 542,2

3 756,3

6 707,9

10 649,3

11 779,7

10.5.1 Pakalpojumu

     

apmaksa

6 817,4

1 672,7

4 327,7

7 949,1

9 208,9

10.5.1.1. Ambulatorās

     

izmaksas

1 094,8

316,2

617,5

1 029,6

1 188,9

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Apmeklējumu, izmeklē-

     

jumu skaits

145,3

158,4

175,8

198,7

205,7

Vidējā pakalpojuma cena

7,5

8,9

9,7

10,7

10,8

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

10.5.1.2. Stacionārās

     

izmaksas

5 722,6

1 356,5

3 710,2

6 919,5

8 020,0

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

26,8

27,3

27,9

28,4

28,4

Vidējā pakalpojuma cena

213,5

259,0

338,3

444,5

478,0

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

10.5.2 Centralizēti

     

iepirktie medikamenti

3 724,8

2 083,6

2 380,2

2 700,2

2 570,8

10.6. Alkoholisms un

     

narkomānija

1 061,0

225,7

574,1

1 037,8

1 182,2

10.6.1. Ambulatorās

     

izmaksas

212,9

40,1

65,1

93,8

98,0

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Apmeklējumu, izmeklē-

     

jumu skaits

32,4

32,6

32,7

32,9

32,9

Vidējā pakalpojuma cena

6,6

7,8

8,5

9,3

9,5

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

10.6.2. Stacionārās

     

izmaksas

848,1

185,6

509,0

944,0

1 084,2

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

9,8

9,8

9,9

9,9

9,9

Vidējā pakalpojuma cena

86,5

105,0

137,1

180,2

193,7

Pilnas cenas nodroši-

     

nājuma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

10.7. Leprozorijs

93,0

10,5

24,6

42,3

46,5

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

0,01

0,01

0,01

0,01

0,01

Vidējā pakalpojuma cena

8 454,5

9 311,9

10 481,9

11 935,4

12 277,7

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

70,7

73,1

77,9

83,9

85,2

11. Paliatīvā aprūpe

133,4

60,7

221,7

613,1

987,3

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

1,3

1,6

2,2

3,5

4,1

Vidējā pakalpojuma cena

102,6

124,5

162,6

213,6

229,7

Pilnas cenas nodroši-

     

nājuma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

II. No valsts budžeta

     

daļēji apmaksātie

     

veselības aprūpes

     

pakalpojumi

35 234,1

7 383,8

22 824,0

33 190,3

32 884,8

1. Sekundārās

     

ambulatorās vese-

     

lības aprūpes

     

plānveida palīdzība

14 065,8

4 118,6

11 346,7

15 490,4

15 710,6

1.1. Ambulatorā

     

palīdzība

12 998,0

2 524,1

5 160,1

8 334,1

8 979,6

Pēc aprēķina

     

absolūtos skaitļos:

     

Apmeklējumu,

     

izmeklējumu skaits

5 908,0

5 967,1

6 384,8

6 831,7

6 863,0

Vidējā pakalpojuma cena

2,2

2,6

2,8

3,1

3,1

Pilnas cenas nodro-

     

šinājuma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

1.2. Dienas stacionārs

1 067,8

1 594,5

6 186,6

7 156,3

6 731,0

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

34,3

72,3

180,3

186,1

169,1

Vidējā pakalpojuma cena

31,1

36,8

40,2

44,2

44,7

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

84,3

92,5

94,0

95,7

96,0

2. Sekundārās stacio-

     

nārās veselības aprūpes

     

plānveida palīdzība

15 885,9

1 916,1

7 369,8

13 448,6

13 463,3

Pēc aprēķina absolū-

     

tos skaitļos:

     

Slimnieku skaits

115,3

106,5

106,5

102,3

98,4

Vidējā pakalpojuma cena

137,8

167,1

218,3

286,8

308,4

Pilnas cenas nodrošinā-

     

juma procents

35,1

40,2

50,4

63,3

66,6

3. Citi centralizēti

     

iepirktie ārstniecības

     

līdzekļi

5 282,4

1 349,1

4 107,5

4 251,3

3 710,9

3.1. Enzīmu preparāta

     

alfa dornāzes (Pulmozima)

     

iegāde pacientu ar

     

mukoviscidozi ārstēšanai

0,0

110,0

114,0

118,0

117,2

3.2. Specifisko neiropro-

     

tektora preparāta (Riluzola)

     

iegāde pacientu ar

     

amiotrofo laterālo sklerozi

     

ārstēšanai

0,0

129,3

134,0

139,0

138,1

3.3. Cilvēka imunoglo-

     

bulīna preparātu iegāde

     

pacientu ar disimūno

     

polineiropātiju un

     

miastēniju ārstēšanai

0,0

28,2

29,0

30,0

29,8

3.4. Pieaugušo

     

kardioķirurģijas medi-

     

kamenti

4 792,6

948,1

3 675,3

3 786,1

3 251,9

3.5. Elektrokardiosti-

     

mulatori un to ievades

     

ierīces

489,8

133,5

155,2

178,2

173,9

I+II daļa kopā

155 071,3

37 327,9

89 216,9

145 788,2

151 325,1

III. Ar veselības

     

aprūpes pakalpo-

     

jumiem saistītie

     

izdevumi

14 199,6

2 831,8

4 853,1

7 194,8

7 898,4

1. Administrēšanas

     

izdevumi - ne vairāk

     

kā 2% no valsts

     

piešķirtajiem

     

līdzekļiem veselības

     

aprūpei, tai skaitā:

2 924,8

732,0

995,1

1 258,2

1 192,9

1.1. Administrēšanas

     

izdevumi Aģentūrā

     

un tās filiālēs

2 182,4

449,3

528,2

626,4

539,2

Papildus finansējums

     

paredzēts:

     

1) aģentūras un tās

     

filiāļu atalgojuma

     

nodrošināšanai

     

(MK 15.01.2002.

     

noteikumi Nr.17 “

     

Noteikumi par valsts

     

aģentūru direktoru

     

atalgojumu”, MK

     

18.01.2002. noteikumi

     

Nr 16 “ Kārtība, kādā

     

valsts uzņēmumi

     

pārveidojami par valsts

     

aģentūrām):

     

2003.g. —2 89,3 tūkst.Ls;

     

2004.g. — 289,3 tūkst.Ls;

     

2005.g. — 305,7 tūkst.Ls;

     

vidēji piecu gadu laikā

     

pēc kārtējā gada —

     

299,2 tūkst.Ls;

     

2) aģentūras vadības

     

informācijas sistēmas

     

(MISS) un sabiedrības

     

attiecību (PR) nodrošināšanai:

     

2003.g. — 73,1 tūkst.Ls;

     

2004.g. — 73,1 tūkst.Ls;

     

2005.g. — 73,1 tūkst.Ls;

     

vidēji piecu gadu laikā

     

pēc kārtējā gada —

     

73,1 tūkst.Ls;

     

3) aģentūras izsoļu

     

nodrošināšanai ( likums

     

“Par iepirkumu valsts

     

vai pašvaaldību vajadzībām”):

     

2003.g. — 7,3 tūkst.Ls;

     

2004.g. — 7,3 tūkst.Ls;

     

2005.g. — 7,3 tūkst.Ls;

     

vidēji piecu gadu laikā

     

pēc kārtējā gada —

     

7,3 tūkst.Ls;

     

4) ārstniecības iestāžu

     

darba aizsardzības

     

organizatoriskās

     

struktūras nodrošināšanai

     

(likums “ Darba aizsar-

     

dzības likums”):

     

2003.g. — 2,9 tūkst.Ls;

     

2004.g. — 2,9 tūkst.Ls;

     

2005.g. — 2,9 tūkst.Ls;

     

vidēji piecu gadu laikā

     

pēc kārtējā gada —

     

2,9 tūkst.Ls;

     

5) programmas pieaugums,

     

palielinoties darba apjomam:

     

2003.g. — 76,7 tūkst.Ls;

     

2004.g. — 155,6 tūkst.Ls;

     

2005.g. — 237,4 tūkst.Ls;

     

vidēji piecu gadu laikā

     

pēc kārtējā gada —

     

156,7 tūkst.Ls.

     

1.2. Uzraudzības,

     

kontroles un veselības

     

informācijas izdevumi

333,9

184,5

281,3

352,5

274,1

Papildus finansējums

     

paredzēts:

     

1) Medicīnas aprūpes

     

un darbspējas kvalitātes

     

kontroles inspekcijas

     

organizatoriskās

     

struktūras nodrošināšanai:

     

2003.g. — 88,8 tūkst.Ls;

     

2004.g. — 176,4 tūkst.Ls;

     

2005.g. — 238,2 tūkst.Ls;

     

vidēji piecu gadu laikā pēc

     

kārtējā gada — 167,8

     

tūkst.Ls;

     

2) BO VAS “Veselības

     

informācijas un medicīnas

     

tehnoloģiju aģentūras”

     

institucionālās sagata-

     

votības un kapacitātes

     

celšanai ( ES direktīva

     

97/43/EURATOM,

     

PHARE projekts”

     

Radiācijas aizsardzības

     

uzlabošana saistībā ar

     

medicīnisko apstarošanu”):

     

2003 — 95,7 tūkst.Ls;

     

2004.g. — 104,9 tūkst.Ls;

     

2005.g. — 114,3 tūkst.Ls;

     

vidēji piecu gadu laikā pēc

     

kārtējā gada —

     

106,3 tūkst.Ls;

     

1.3. Reģistru uztu-

     

rēšanas izdevumi

408,5

98,2

185,6

279,3

379,6

Papildus finansējums

     

paredzēts:

     

Seksuālās un repro-

     

duktīvas veselības

     

likuma nodrošināšanai

     

2. Rezerves

     

fonds — 2%

3 099,8

1 271,3

2 275,0

3 434,2

4 694,1

3. Rezidentu

     

apmācība

828,2

293,2

381,4

473,8

431,8

Papildus finansējums

     

paredzēts:

     

1) ārstu rezidentu

 

350 re-

350 re-

350 re-

350 re-

darba samaksas

 

zidentu

zidentu

zidentu

zidentu

palielināšana atbilstoši

 

skaits*

skaits*

skaits*

skaits*

valstī noteiktajam

 

267

288

310

300

darba samaksas

 

 mēnesī*

 mēnesī*

 mēnesī*

 mēnesī*

līmenim medicīnā  12121212
nodarbinātajiem     
4. Valsts uzraudzības      
organizācija un kontrole787,693,0119,4146,6145,5
Papildus finansējums      
paredzēts:     
1) Valsts Tiesu medi-     
cīnas ekspertīzes      
centra darba pilnvei-     
došanai (2001.g.     
6.februāra MK      
noteikumi Nr.51      
“Tiesmedicīniskās      
ekspertīzes veikšanas      
kārtība”), t.sk.VTMEC      
rajonu—starprajonu      
tiesu medicīnisko      
ekspertīžu nodaļu      
uzturēšanai:      
2003.g. — 36,1 tūkst.Ls;      
2004.g. — 36,1 tūkst.Ls;      
2005.g. — 36,1 tūkst.Ls;      
vidēji piecu gadu laikā      
pēc kārtējā gada —      
36,1 tūkst.Ls;     
2) Vienotas zāļu un      
veterinārfarmaceitisko      
produktu aprites uzrau-     
dzības sistēmas izveidošanai :     
2003.g. — 31,2 tūkst.Ls;      
2004.g. — 31,2 tūkst.Ls;      
2005.g. — 31,2 tūkst.Ls;      
vidēji piecu gadu laikā      
pēc kārtējā gada —      
31,2 tūkst.Ls;     
3) programmas      
pieaugums ( t.sk.      
inflācija 1,03%):      
2003.g. — 25,7 tūkst.Ls;      
2004.g. — 52,1tūkst.Ls;      
2005.g. — 79,3 tūkst.Ls;      
vidēji piecu gadu laikā      
pēc kārtējā gada —     
78,2 tūkst.Ls.     
5. Sabiedrības veselības      
veicināšana (Valsts      
higiēniskā un epidemio-     
loģiskā uzraudzība,      
HIV infekcijas izplatības      
ierobežošana)6 559,2442,31 082,21 882,01 434,1
Papildus finansējums      
paredzēts:     
1) Sabiedrības vese-     
lības stratēģijas      
ieviešanai (akceptēta      
MK 2001.g.6.martā),      
lai nodrošinātu iedzī-     
votāju un sabiedrības      
veselības nodrošinā-     
šanā iesaistīto pro-     
fesionāļu zināšanas      
un prasmes veselības      
saglabāšanā un      
veicināšanā     
IV. Investīcijas7 037,519 547,819 166,519 026,523 928,2
Izdevumi ieplānoti      
atbilstoši stratēģiskās      
investīcijas konsoli-     
dētās veselības      
investīciju programmai      
2002.—2007.g.     
Konsolidētā veselības      
aprūpes budžeta      
izdevumi (I+II+III+IV)176 308,459 707,5113 236,5172 009,5183 151,7

 

Paskaidrojums veselības aprūpes finansu līdzekļu izlietojuma mērķiem

 

 

I. Valsts garantētie veselības aprūpes pakalpojumi

Veicot valsts garantētās veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas aprēķinu, ņemts vērā:

1. 2002. gadā veselības aprūpes pakalpojumiem ir šāds pilnas cenas vidējais nodrošinājuma apjoms:

D

S

U

M

E

N

Stacionārā aprūpe

93%

93%

55%

45%

100%

5%

Ambulatorā aprūpe

87%

87%

78%

90%

80%

Primārā veselības aprūpe

100%

100%

78%

100%

80%

Neatliekamā palīdzība

93%

93%

80%

100%

50%

 

 

2. Veselības aprūpē strādājošo vidējā darba samaksa tiek plānota atbilstoši tautsaimniecībā vidējai darba samaksas pieauguma prognozei:

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

Vidējais

Ls

Ls

Ls

Ls

Ls

Ls

atalgojums

170.54

183.24

197.27

212.56

228.91

246.16

tautsaim-

      

niecībā

      

Vidējais

Ls

Ls

Ls

Ls

Ls

Ls

atalgojums

130.24

140.99

151.79

163.55

176.13

189.40*

cilvēku vese-

      

lības aizsar-

      

dzībā nodar-

      

binātajiem

      

 

*2002. gada 20. septembra likumprojekta saskaņošanas starpinstitūciju sanāksmē tika nolemts piesaistīt ārstniecības personu darba samaksu vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā darba samaksa, atbilstoši vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, tiek iekļauta pakāpeniski līdz 2007. gada 31. decembrim, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžeta apropriāciju veselības aprūpei (2007. gadā plānotā vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā nodarbinātajam būs 282,04 lati). Šim mērķim laika periodā no 2003. līdz 2007. gadam papildus nepieciešami LVL 86,3 milj lati.

3. Sākot ar 2003. gadu, veselības aprūpes pakalpojumu cenrādī tiek plānots 100% darba samaksas nodrošinājums.

 

1. Profilakse

Profilaktiskās programmas aprēķins balstās uz Labklājības ministrijas ar 2000.gada 23.augusta rīkojumu Nr. 240 „Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību” apstiprināto profilaktisko apskašu programmu. Šajā dokumentā ir noteikti profilaktisko pasākumu aptveres rādītāji, kuri jānodrošina primārās veselības aprūpes ārstiem un speciālistiem. Aprēķins pamatojas uz tabulā norādītajiem aptveres rādītājiem, kuri jāsasniedz līdz 2007. gadam:

 

Profilakses pasākums

Aptveres prasība

Bērnu vakcinācija

Vidēji 95% (pamatojoties uz Valsts imunizācijas programmu)

Bērnu profilaktiskās apskates

95%

Sieviešu ginekoloģiskās apskates ar onkocitoloģiju

80% sieviešu vecumā no 18 līdz 65 gadiem katru gadu

Plaušu fluorogrāfija

80% pacientu vecumā no 40 gadiem katru gadu

Grūtnieču novērošana

95%

 

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

1. Profilakse

4 832.9

5 885.2

7 022.3

8 890.7

11 843.3

16 548.1

1.1. Profi-

      

laktiskā

      

programma

      

(tūkst. Ls)

4 108.0

5 002.9

6 071.3

7 865.7

10 738.3

15 443.1

Pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

894.9

1 963.3

3 757.7

6 630.3

11 335.1

1.1.1. Ap-

      

meklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

1 956.7

2 015.4

2 237.1

2 639.7

3 273.3

4 255.2

Apmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums pret

      

2002. gadu

      

(tūkst.)

 

58.7

280.4

683.0

1 316.6

2 298.5

1.1.2. Vidējā

      

pakalpojuma

      

cena (Ls)

2.1

2.5

2.7

3.0

3.3

3.6

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu (Ls)

 

0.4

0.6

0.9

1.2

1.5

1.1.3. Cenas

      

nodrošinājuma

      

procents pret

      

pilnu cenu

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

 

1.2. Vakcīnas

1) sakarā ar vakcinācijas plānā noteiktajām vakcinācijām un specifisku epidsituāciju rašanos par 2 — 2,5 % katru gadu palielinās vakcinējamo personu skaits;

2) palielinās vakcinācijas izmaksas par 5 — 18 %.

RādītājiKārtējais gads  Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2002    

2003

2004

2005

 

1.2. Vakcīnas (tūkst. Ls)

724.9

882.3

951.0

1,025.0

1013.7

Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)

 

157.4

226.1

300.1

288.8

Vakcināciju skaits

823.75

848.37

864.55

883.62

881.44

Vakcināciju skaita   (tūkst.) pieaugums (tūkst.)

 

24.62

40.8

59.87

54.91

1 vakcinācijas vidējās izmaksas (Ls)

0.88

1.04

1.10

1.16

1.15

1 vakcinācijas vidējo izmaksu pieaugums (Ls)

 

0.16

0.22

0.28

0.27

 

2. Neatliekamā medicīniskā palīdzība pirmsslimnīcas etapā

Veidojot optimālu NMP brigāžu tīklu, jāņem vērā, ka saskaņā ar spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem neatliekamā medicīniskā palīdzība ir jāsniedz 75% gadījumu lauku teritorijā 25 minūtēs un pilsētu teritorijā — 15 minūtēs. Taču saskaņā ar ārvalstu ekspertu ieteikumu (Eiropas Savienības (ES) normatīvi un Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumi) nepieciešams nodrošināt vienādu pieejamību gan laukos, gan pilsētās — ieteicamais modelis 15 minūtēs 95% gadījumu visā Latvijas teritorijā. Brigāžu skaitu plānots palielināt, jo pašreizējie NMP dienesta resursi nespēj nodrošināt nepieciešamo pieejamību. Pēc sākotnējās ieceres brigāžu skaits tiek palielināts par 61 brigādi, no tām lauku rajonos — 32, pilsētās un to rajonos — 29 brigādes, tāpat tiek plānotas 35 jaunas brigāžu lokalizācijas vietas.

Reģionālo vadības un dispečeru centru (RVDC) izveide paredzēta piecos reģionos — Vidzemē, Zemgalē, Latgalē, Kurzemē un Rīgā, kā arī VS uz Katastrofu medicīnas centra bāzes.

Plānojot nepieciešamos finansu līdzekļus tiek prognozēts kopējā izbraukuma skaita samazinājums, kuru nodrošinās galvenokārt primārās veselības aprūpes kapacitātes pieaugums un attīstības izdevumu pieaugums, lai nodrošinātu plānoto dienesta restrukturizāciju.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2. Neatlie-

kamā medi-

cīniskā palī-

dzība pirms-

slimnīcas

etapā

(tūkst. Ls)

 

12 017.3

 

15 536.3

 

16 990.7

 

18 543.3

 

19 426.7

 

20 704.4

2.1. Brigāžu

izmaksas

(tūkst. Ls)

 

7 550.4

 

9252.0

 

10016.5

 

10 901.2

 

11 906.8

 

13 092.2

Pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. ls)

 

1 701.6

2 466.1

3 350.8

4 356.4

5 541.8

Izbraukumu

      

skaits (tūkst.)

505.7

500.6

495.6

490.7

485.8

480.9

Izbraukumu

      

skaita pieau-

      

gums pret

      

2002. gadu

      

(tūkst.)

 

-5.1

-10.1

-15.0

-19.9

-24.8

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

14.9

18.5

20.2

22.2

24.5

27.2

Vidējās pakal-

      

pojumu cenas

      

pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu (Ls)

 

3.6

5.3

7.3

9.6

12.3

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

83.0

90.1

92.0

94.2

96.8

100.0

2.2. Katas-

      

trofu medicīnas

      

programma

      

(tūkst. Ls)

4 466.9

6 284.3

6 974.2

7 642.1

7 519.9

7 612.2

Pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

1 817.4

2 507.3

3 175.2

3 053.0

3 145.3

Tai skaitā:

      

1) No matri-

      

cas punkta

      

1.1.18

 

1 094.5

1 518.8

2 025.5

1 738.0

1 738.0

2) Pieaugums

      

medikamen-

      

tiem 9%

 

194.2

194.2

194.2

194.2

194.2

3) Pieaugums atalgojumam atbilstoši darba algas pieauguma koeficientam cilvēku veselības aizsardzībā nodarbinātajiem

  

84.6

 

169.6

 

262.2

 

361.2

 

465.6

4) 9,94% attīs-

      

tības izdevumi

 

444.1

624.7

693.3

759.6

747.5

 

3. Primārā veselības aprūpe, t. sk. mājas aprūpe un rehabilitācija, iedzīvotāju sociālajā vidē

PVA ir valsts veselības aprūpes sistēmas galvenais posms veselības aprūpes nodrošināšanā, tas ir pirmais veselības aprūpes sistēmas līmenis daudzpakāpju sistēmā.

Prognozējot nepieciešamo finansējumu, ir analizēti dati no ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu datu bāzēm. Kopumā PVA ārstu pakalpojumus saņēmušo slimokases dalībnieku skaits vidēji ir 49.9%. Tas nozīmē, ka gada laikā katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav apmeklējis PVA ārstu. Šāds stāvoklis rada nepieciešamību būtiski paaugstināt veiktā darba apjomu primārās veselības aprūpes līmenī. Veicot apjoma kalkulāciju, tiek pieņemts, ka 2007. gadā 80 % iedzīvotāju gadalaikā būs kontakts ar ārstniecības personām primārās aprūpes līmenī.

Mājas aprūpe pašreiz valstī nav attīstīta. Par pamatu ir ņemta Rīgas pilsētas teritoriālo primārās veselības māsu darbības pieredze un veiktā darba apjoma analīze, paredzot ikgadējo pieaugumu 15—20%.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

3. Primārā

      

veselības

      

aprūpe, t.sk.

      

mājas aprūpe

      

un reha-

      

biltācija,

      

iedzīvotāju

      

sociālajā vidē

      

(tūkst. Ls)

8 987.6

10 034.6

12 580.5

16 528.2

20 868.6

26 476.5

Pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

1 047.0

3 592.9

7 540.6

11 881.0

17 488.9

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits

      

(tūkst.)

3500.9

3 605.9

4 146.8

4 976.2

5 722.6

6 581.0

Apmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

105.0

645.9

1 475.3

2 221.7

3 080.1

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

2.6

2.8

3.0

3.3

3.6

4.0

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

0.2

0.4

0.7

1.0

1.4

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

92.1

92.8

94.2

95.8

97.7

100.0

 

4. Ambulatorās veselības aprūpes speciālistu konsultācijas neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumos

Piešķirot PVA ārstiem “vārtu vērēja” funkcijas, augot ģimenes ārstu zināšanām un prasmei, speciālistu sniegto neatliekamo pakalpojumu apjoms samazināsies, kas neizbēgami saistīsies ar slimokasu apmaksāto speciālistu skaita (apjoma) samazināšanos. Minēto attīstības tendenci pastiprina arī paredzētais finansējuma pieaugums profilaksē un primārās veselības aprūpes līmenī.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

4. Ambulatorās

      

veselības

      

aprūpes spe-

      

ciālistu kon-

      

sultācijas

      

neatliekamās

      

palīdzības

      

sniegšanas

      

gadījumos

      

(tūkst. Ls)

2 012.5

2 246.3

2 318.3

2 402.8

2 497.3

2 607.9

Finansējuma

      

pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

233.8

305.8

390.3

484.8

595.4

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

857.0

809.0

763.7

720.9

680.6

642.5

Apmeklējumu

      

skaita pie-

      

augums

      

(tūkst.)

 

-48.0

-93.3

-136.1

-176.4

-214.5

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

2.35

2.8

3.0

3.3

3.7

4.1

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

0.45

0.65

0.95

1.35

1.75

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

 

5. Ambulatorai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces

1) Nepietiekamā finansējuma dēļ ne visiem pacientiem, kam pamatoti pienākas zāļu iegādes kompensācija, kompensējamās receptes tika izrakstītas līdz 2003.g.;

2) pieaug recepšu vidējās cenas par 8—36% sakarā ar jaunu tehnoloģiju medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un izmaksu ziņā dārgāku ārstēšanas shēmu lietošanu praksē;

3) pieaug izrakstāmo recpšu skaits vidēji par 250 000 receptēm gadā (jaunas diagnozes kompensācijas sistēmā, pacienti labāk informēti par likumīgajām iespējām, ārstiem tiek aprēķinātas kvotas lielākā atbilstībā pacientu spektram un skaitam);

4) no 2003. gada plānojamas lielākas medikamentu izmaksas sakarā ar PVN piemērošanu.

Rādītāji    

Kārtējais   

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads  

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002    

2003

2004

2005      

 

5. Ambulatorai

     

ārstniecībai

     

paredzētās zāles,

     

medicīniskās

     

ierīces un preces

     

(tūkst. Ls)

17 744.3

27 000.0

34 600.0

42 200.0

40 560.0

Finansējuma

     

pieaugums pret

     

2002. gadu

     

(tūkst. Ls)

 

9 255.7

16 855.7

24 455.7

22 815.7

Receptes vidējā

     

cena, Ls

8.4

11.4

13.2

14.7

14.2

Receptes vidējās

     

cenas pieaugums, Ls

 

3.0

4.8

6.3

5.8

Recepšu skaits

     

(tūkst.)

2 113.0

2 363.0

2 613.0

2 863.0

2813.0

Recepšu skaita

     

pieaugums (tūkst.)

 

250.0

500.0

750.0

700.0

      

 

6. Ārstēšana stacionārā ārstniecības iestādē neatliekamos gadījumos, kad palīdzību nevar nodrošināt ambulatori

Ņemot vērā speciālistu prognozi, apjoma aprēķinā ir ņemta vērā dažādu faktoru ietekme uz stacionārajiem pakalpojumiem.

Ietekmes faktorsIetekmes lielums 5 gadu laikā (samazinājums)
PVA attīstības ietekme uz pieprasījumu pēc stacionārajiem pakalpojumiem—5% no kopējā gadījumu skaita
Sociālo pacientu aprūpe sociālās palīdzības centrosLīdz —10% no kopējā gultu dienu skaita pēc sociālās aprūpes centru izveidošanas (bez rehabilitācijas un ilgtermiņa aprūpes)
Dienas stacionāru attīstība—10% no kopējā gadījumu skaita
Medicīnisko tehnoloģiju attīstībaVidējais ārstēšanas ilgums — 10%
Slimnīcu resursu vadības optimizācija Vidējais ārstēšanas ilgums — 3%

 

 

Daļa no sekundārās aprūpes pakalpojumiem, attīstoties tehnoloģijām un darba organizācijai, tiks veikta ambulatori, tā samazinot stacionēšanas indikācijas un nepieciešamību. Ieviešot jaunākās tehnoloģijas, uzturēšanās laiks stacionāros samazināsies.

Plānojot ārstēšanas izmaksas stacionārajās ārstniecības iestādēs, jāņem vēra, ka tuvākajā nākotnē tiek prognozēta turpmāka iedzīvotāju novecošanās. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt veselības aprūpes jaudu adekvātu attīstību, jo vecākiem cilvēkiem ir lielāks pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

6. Ārstēšana

      

stacionārā

      

ārstniecibas

      

iestādē

      

neatliekamos

      

gadījumos,

      

kad palīdzību

      

nevar nodro-

      

šināt ambu-

      

latori

29 892.2

34 893.8

45 429.8

59 246.2

69 310.0

82 366.9

6.1. Stacio-

      

nārā aprūpe

      

(tūkst. Ls)

28 790.0

33 497.8

43 759.8

57 498.2

67 479.0

80 535.9

Finansējuma

      

pieaugums

      

salīdzinājumā

      

ar 2002. gadu

      

(tūkst. Ls)

 

4 707.8

14 969.8

28 708.2

38 689.0

51 745.9

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

211.7

195.6

195.6

195.6

176.0

158.4

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

-16.1

-16.1

-16.1

-35.7

-53.3

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

136.0

171.2

223.7

293.9

383.3

508.3

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

35.2

87.7

157.9

247.3

372.3

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

6.2. Centralizēti iepirktie medikamenti

Centralizēto iepirkumu apjoms katru gadu ir tieši atkarīgs no piešķirto līdzekļu apjoma, regulāri tiek iztērēti visi iegādātie ārstniecības līdzekļi un tiek meklētas iespējas papildu iegādēm. Pašreizējās situācijas raksturojums — ārstējamo pacientu skaits tiek ierobežots (veidojas rindas — kardioķirurģija, elektrokardiostimulatoru implantācija), ārstēšanā tiek ierobežotas jaunāko ārstēšanas shēmu un tehnoloģiju izmantošanas iespējas (onkohematoloģija, asins koagulācijas slimības, hipofīzes aktīva adenoma), visiem atbilstošajiem pacientiem pilnā apmērā netiek nodrošināts pakalpojums (hemodialīžu skaitam jābūt lielākam, trombolītiskā terapija miokarda infarkta pacientiem netiek nodrošināta).

6.2.1. Bērnu kardioķirurģija

1) operējamo bērnu skaita pieaugums uz 2003. un 2004. gadu par 100% un 25 %, lai likvidētu gaidīšanas rindu, turpmākajos gados var prognozēt stabilizāciju;

2) ārstniecības līdzekļu izmaksu palielinājums uz 1 operējamo pacientu 11 — 8%.

Rādītāji    

Kārtējais   

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads  

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002    

2003

2004

2005      

 

6.2.1. Bērnu

     

kardioķirurģija

108.8

240.9

475.0

512.0

466.4

Finansējuma

     

pieaugums

     

(tūkst. Ls)

 

132.1

366.2

403.2

357.6

Operējamo pacientu       skaits

100

200

250

250

240

Operējamo pacientu

     

skaita pieaugums

 

100

150

150

140

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

1088

1205

1900

2048

1914

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

 

117

812

960

826

 

6.2.2. Hemodialīzes aprīkojums un nefroķirurģijas nodrošinājums ar ārstniecības līdzekļiem

1) hemodializējamo pacientu skaita pieaugums par 5 — 10% katru gadu, jo, procedūru kvalitātei un panesamībai uzlabojoties, pacientu dzīvildze palielinās;

2) palielinās pacientu ar transplantētu nieri skaits katru gadu par 10 —15%

Rādītāji    

Kārtējais  

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads 

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002  

2003

2004

2005      

 

6.2.2. Hemodialīzes

     

aprīkojums un

     

nefroķirurģijas

     

nodrošinājums ar

     

ārstniecības līdzekļiem

     

(tūkst. Ls)

993.4

1 090.1

1 128.0

1 167.0

1,160.2

Finansējuma

     

pieaugums

     

(tūkst. Ls)

 

96.7

134.6

173.6

166.8

Ārstējamo pacientu

     

skaits

255

275

280

285

284

Ārstējamo pacientu

     

skaita pieaugums

 

20

25

30

29

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

3896

3964

4029

4095

4084

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksu

     

gadā pieaugums (Ls)

 

68

133

199

163

 

6.2.3. Trombolītiskās terapijas preparātu iegāde pacientu ar miokarda infarktu ārstēšanai

1) ārstējamo pacientu skaita pieaugums katru gadu paredzams 2—3% apjomā.

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002

2003

2004

2005      

 

6.2.3. Trombolītiskās

     

terapijas preparātu

     

iegāde pacientu ar

     

miokarda infarktu

     

ārstēšanai (tūkst. Ls)

 

65.00

67.00

69.00

68.60

Ārstējamo pacientu

     

skaits

0

900

925

925

928

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

0

72

72

75

74

 

7. Dzemdībpalīdzība

Demogrāfi paredz pakāpenisku dzemdību skaita pieaugumu. 2000. un 2001. gadā pieauga dzemdību skaits. Prognozēts pakāpenisks dzemdību skaita pieaugums.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

7. Dzemdīb-

      

palīdzība

      

(tūkst. Ls)

3 102.7

3 762.9

4 964.9

6 588.8

8 763.5

11 853.8

Finansējuma

      

pieaugums,

      

salīdzinot ar

      

2002. gadu

      

(tūkst. Ls)

 

660.2

1 862.2

3 486.1

5 660.8

8 751.1

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

19.8

19.8

20.0

20.2

20.6

21.0

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0.0

0.2

0.4

0.8

1.2

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

156.7

190.0

248.2

326.2

425.4

564.5

Vidējās pa-

      

kalpojuma

      

cenas pieau-

      

gums (Ls)

 

33.3

91.5

169.5

268.7

407.8

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

8. Veselības aprūpes pakalpojumi bērniem

Prognozējot attīstības tendences, jāņem vērā demogrāfiskās tendences:

Prognozētā iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.—2025.g.

vecuma grupa

1998

2005

2010

2020

2025

 

0-14

19,2

14,1

12,3

14,0

13,6

 

15-59

60,9

63,8

65,3

60,9

59,3

 

60+

19,9

22,1

22,4

25,1

27,1

 

 

Saskaņā ar prognozēm sagaidāma iedzīvotāju novecošanās procesa padziļināšanās visās lielākajās pilsētās un rajonos. Jau pašlaik bērnu īpatsvars lielākajās pilsētās, jo sevišķi Rīgā, ir ievērojami zemāks kā rajonos. Prognožu aprēķini rāda, ka šī atšķirība saglabāsies arī turpmāk. Kopā ar 6. punktā minēto ietekmes faktoru darbību tiek prognozēts stacionārās aprūpes rezultatīvo rādītāju samazinājums.

Ambulatorajā aprūpē plānots apjoma pieaugums sakarā ar pieejamības uzlabošanos un tas ir balstīts uz ambulatorā dienesta kopējām attīstības tendencēm.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

8. Veselības

      

aprūpes

      

pakalpojumi

      

bērniem

12 894.8

14 694,2

17 372,8

20 724,6

24 616,5

29 676,6

8.1. Ambu-

      

latorās pa-

      

līdzības

      

izmaksas

      

(tūkst. Ls)

3 317,2

3 961,4

4 417,5

4 995,7

5 665,1

6 455,1

Finansējuma

      

pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

644,2

1 100,3

1 678,5

2 347,9

3 137,9

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits

      

(tūkst.)

1 278,3

1 291,1

1 316,9

1 356,4

1 397,1

1 439,0

Apmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

12,8

38,6

78,1

118,8

160,7

Vidējā pakal-

      

pojuma

      

cena (Ls)

2,6

3,1

3,4

3,7

4,1

4,5

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

0,5

0,8

1,1

1,5

1,9

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84,3

92,5

94,0

95,7

97,6

100,0

8.2. Stacio-

      

nārās palīdzī-

      

bas izmaksas

      

(tūkst. Ls)

9 577,6

10 732,8

12 955,2

15 728,8

18 951,4

23 221,5

Finansējuma

      

pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

1 155,2

3 377,6

6 151,2

9 373,8

13 643,9

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

72,2

66,7

61,6

57,0

52,6

48,6

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

—5,5

—10,6

—15,2

—19,6

—23,6

Vidējā pakal-

      

pojuma

      

cena (Ls)

132,7

160,9

210,3

275,9

360,3

477,8

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

28,2

77,6

143,2

227,6

345,1

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35,1

40,2

50,4

63,3

78,9

100,0

 

9. Pirmā līmeņa medicīniskā rehabilitācija.

Par pamatu aprēķinam un prognozei ir ņemts Rīgas pilsētas pirmā posma rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinājums un to attīstības tempi.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

9. Pirmā

      

līmeņa medi-

      

cīniskā reha-

      

bilitācija

      

(tūkst. Ls)

94.3

127.6

160.9

205.2

263.2

343.2

9.1. Ambula-

      

torās palīdzī-

      

bas izmaksas

      

(tūkst. Ls)

72.5

95.9

115.4

139.3

168.7

205.3

Finansējuma

      

pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

23.4

42.9

66.8

96.2

132.8

Apmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

4.8

5.4

5.9

6.5

7.1

7.9

Apmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0.6

1.1

1.7

2.3

3.1

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

15.1

17.9

19.5

21.4

23.6

26.0

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

2.8

4.4

6.3

8.5

10.9

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

9.2. Stacio-

      

nārās palīdzības

      

izmaksas

      

(tūkst. Ls)

21.8

31.7

45.6

65.9

94.5

137.9

Finansējuma

      

pieaugums

      

pret 2002.

      

gadu

      

(tūkst. Ls)

 

9.9

23.8

44.1

72.7

116.1

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

1.0

1.2

1.3

1.5

1.6

1.8

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0.2

0.3

0.5

0.6

0.8

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

21.8

26.4

35.1

43.9

59.1

76.6

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

4.6

13.3

22.1

37.3

54.8

Pilnas cenas

      

nodrošinā-

      

juma procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

10. Ilgstoši novērojamo pacientu ambulatorā un ilglaicīgā stacionārā aprūpe to hronisko saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālo risku

10.1 Latvijā vērojamas vairākas negatīvas tendences. Jāatzīmē augstais saslimstības līmenis ar tādām infekcijas slimībām kā akūtas zarnu infekcijas, difterija, ērču ierosināts encefalīts, parenterāliem B un C hepatītiem, epidēmisko parotītu. Sākot ar 2000.gadu, vērojama izteikta saslimstības ar seksuāli transmisīvajām slimībām samazināšanās. Taču ņemot vērā to, ka seksuāli transmisīvajām slimībām tāpat kā tuberkulozei piemīt sociāls raksturs, ir pamats domāt, ka šī pozitīvā saslimstības dinamika neatspoguļo patieso situāciju valstī. Iedzīvotāji no sociāli neaizsargātiem slāņiem (bezpajumtnieki, narkomāni, alkoholiķi u.c.), kas inficējušies ar seksuāli transmisīvajām slimībām, vairumā gadījumu neapmeklē ārstu. Līdz ar to šie saslimšanas gadījumi netiek uzskaitīti.

Tā kā ielaists sifiliss un gonoreja pāriet lēni noritošās hroniskās formās, nākotnē varētu parādīties liels skaits šādu hronisku slimnieku. Plānojot stacionārās izmaksas, tiek prognozēta stāvokļa stabilizācija.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.1. Infek-

      

cijas, seksuāli

      

transmisīvās

      

slimības

      

(tūkst. Ls)

1 418.2

1 774.1

2 296.6

2 989.6

3 873.2

5 088.6

10.1.1. Ambu-

      

latorās palī-

      

dzības

      

izmaksas

354.4

484.0

611.1

775.0

985.5

1 259.2

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

129.6

256.7

420.6

631.1

904.8

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

84.1

97.1

112.2

129.6

149.7

172.9

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

13.0

28.1

45.5

65.6

88.8

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

4.2

5.0

5.4

6.0

6.6

7.3

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

0.8

1.2

1.8

2.4

3.1

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

10.1.2. Stacio-

      

nārās palīdzī-

      

bas izmaksas

1 063.8

1 290.2

1 685.4

2 214.5

2 887.7

3 829.4

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

226.4

621.6

1 150.7

1 823.9

2 765.6

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

4.4

4.4

4.4

4.4

4.4

4.4

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0

0

0

0

0

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

241.8

293.2

383.0

503.3

656.3

870.3

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

51.4

141.2

261.5

414.5

628.5

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

100.0

100.0

 

10.2. HIV/AIDS slimnieku ārstēšana

Prognozēts straujš izdevumu pieaugumus, jo pēdējo 5 gadu laikā saslimstība ar AIDS palielinājusies 8 reizes.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.2. HIV/AIDS

      

slimnieku

      

ārstēšana

      

(tūkst. Ls)

1 586.8

2 014.6

2 748.1

4 441.5

9 409.6

15 749.5

10.2.1. Pakal-

      

pojumu ap-

      

maksa

      

(tūkst. Ls)

547.2

814.6

1 454.1

3 046.5

7 905.6

14 245.5

10.2.1.1. Am-

      

bulatoro pa-

      

kalpojumu

      

izmaksas

241.2

387.9

729.3

1 665.6

5 024.6

7 559.5

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

146.7

488.1

1 424.4

4 783.4

7 318.3

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

30.5

41.5

71.3

148.4

406.6

553.0

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

11.0

40.8

117.9

376.1

522.5

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

7.9

9.4

10.2

11.2

12.4

13.7

Vidējās pakal-

      

pojumu cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

1.5

2.3

3.3

4.5

5.8

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

100.0

100.0

10.2.1.2. Sta-

      

cionāro pakal-

      

pojumu

      

izmaksas

306.0

426.8

724.8

1 380.9

2 881.0

6 686.0

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

120.8

418.8

1 074.9

2 575.0

6 380.0

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

0.2

0.2

0.3

0.4

0.7

1.2

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0

0.1

0.2

0.5

1.0

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

1 530.0

1 855.6

2 424.0

3 185.0

4 153.2

5 507.6

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

325.6

894.0

1 655.0

2 623.2

3 977.6

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

10.2.2. Centralizēti iepirktie medikamenti HIV/AIDS ārstēšanai

1) pacientu skaita pieaugums;

2) ārstēšanas shēmu izmaksu pieaugums 2003.g., bet, sākot ar 2004. gadu katru gadu — ārstēšanas shēmu izmaksu samazinājums (sakarā ar generic medikamentu radīšanu un ieviešanu praksē).

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002

2003

2004

2005      

 

10.2.2. Centralizēti

     

iepirktie medikamenti

     

(tūkst. Ls)

1 039.6

1 200.0

1 294.0

1 395.0

1 379.4

Finansējuma pieau-

     

gums (tūkst. Ls)

 

160.4

254.4

355.4

339.8

Ārstējamo pacientu

     

skaits

230

300

350

400

390

Ārstējamo pacientu

     

skaita pieaugums

 

70

120

170

160

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

4 517

4 000

3 697

3 488

3574

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

 

-517

-820

-1 029

-943

      

 

10.3. Tuberkuloze

Kopš 1990.gada Latvijā bija novērojams straujš saslimstības pieaugums ar tuberkulozi. Pateicoties tuberkulozes ārstēšanas un profilakses darba organizācijas uzlabošanai, 1999.gadā pirmoreiz pēc ilgāka laika perioda bija reģistrēta saslimstības samazināšanās. Prognoze balstās uz situācijas stabilizāciju stacionārajā aprūpē un apjoma pieaugumu ambulatorajā daļā, kur tiks izmantotas progresīvās ārstēšanas metodes.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.3. Tuber-

      

kuloze

4 868.1

6 095.2

7 711.6

9 850.1

12 551.0

16 196.4

10.3.1 Pakal-

      

pojumu

      

apmaksa

      

(tūkst. Ls)

4 242.5

5 146.4

6 688.6

8 747.1

11 362.0

15 007.4

10.3.1.1. Am-

      

bulatorās

      

izmaksas

      

(tūkst. Ls)

224.7

273.6

323.1

383.1

455.6

544.3

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

48.9

98.4

158.4

230.9

319.6

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

28.2

29.0

31.4

33.9

36.6

39.5

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0.8

3.2

5.7

8.4

11.3

Vidējā pakal-

      

pojuma cena (Ls)

8.0

9.4

10.3

11.3

12.5

13.8

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

1.4

2.3

3.3

4.5

5.8

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

10.3.1.2. Sta-

      

cionārās

      

izmaksas

4 017.8

4 872.8

6 365.5

8 364.0

10 906.5

14 463.1

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

855.0

2 347.7

4 346.2

6 888.7

10 445.3

Slimnieku skaits

      

(tūkst.)

6.4

6.4

6.4

6.4

6.4

6.4

Slimnieku

      

skaita pieaugums

      

(tūkst.)

 

0

0

0

0

0

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

627.8

761.4

994.6

1 306.9

1 704.1

2 259.9

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

133.6

366.8

679.1

1 076.3

1 632.1

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

10.3.2. Centralizēti iepirktie medikamenti tuberkulozes ārstēšanai

1) ārstējamo pacientu skaita pieaugums (jauni pacienti + recidīvi un rezistentās formas) — skat. augstāk;

2) medikamentu izmaksu pieaugums no 2002. uz 2003. gadu par 52% sakarā ar zāļu iegādes nepieciešamību par reālajām cenām (2002. g. bija iespēja iegādāties medikamentus no PVO par dotētām, ļoti zemām cenām). Katru turpmāko gadu izmaksu pieaugums par 3— 8%.

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 
 

2002

2003

2004

2005      

10.3.2. Centralizēti

     

iepirktie medikamenti

     

(tūkst. Ls)

625.6

948.8

1 023.0

1 103.0

1 090.6

Finansējuma pieau-

     

gums (tūkst. Ls)

 

323.2

397.4

477.4

465.0

Ārstējamo pacientu

     

skaits

2085

2100

2100

2200

2160

Ārstējamo pacientu

     

skaita pieaugums

 

15

15

115

75

1 pacientam medika-

     

mentu izmaksas

     

gadā (Ls)

300

452

487

501

504

1 pacientam medika-

     

mentu izmaksu

     

gadā pieaugums (Ls)

 

152

187

201

204

 

10.4. Psihiatrija

Lai valstī realizētu kvalitatīvu un Pasaules veselības organizācijas prasībām atbilstošu psihiatrisko palīdzību, Labklājības ministrija 2000. gada 21. jūlijā pieņēma “ Psihiatriskās palīdzības stratēģiju 2000.—2003. gadam. Paredzēts vairākas psihoneiroloģiskās slimnīcas reorganizēt par sociālās aprūpes stacionārām institūcijām, psihiatrisko gultu skaitu samazinot no 16 līdz 12,6 gultām uz 10000 iedzīvotājiem. Samazinoties stacionārā ārstēto slimnieku skaitam, plānots paaugstināt ambulatorās aprūpes kapacitāti.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.4. Psihiatrija

8 555.9

9 833.5

12 675.8

15 652.1

19 211.5

23 979.4

10.4.1. Pakal-

      

pojumu ap-

      

maksa

      

(tūkst. Ls)

7 967.5

9 162.8

11 894.4

14 731.2

18 118.1

22 659.5

10.4.1.1. Am-

      

bulatorās

      

izmaksas

      

(tūkst. Ls)

334.9

405.9

454.8

511.9

577.6

655.0

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

71.0

119.9

177.0

242.7

320.1

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

69.4

71.1

72.9

74.7

76.6

78.5

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

1.7

3.5

5.3

7.2

9.1

Vidējā pakal-

      

pojuma cena (Ls)

4.8

5.7

6.2

6.8

7.5

8.3

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

0.9

1.4

2.0

2.7

3.5

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

10.4.1.2. Sta-

      

cionārās iz-

      

maksas

      

(tūkst. Ls)

7 632.6

8 756.9

11 439.5

14 219.3

17 540.5

22 004.5

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

1 124.3

3 806.9

6 586.7

9 907.9

14 371.9

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

28.8

27.2

27.2

25.8

24.4

23.1

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

-1.6

-1.6

-3.0

-4.4

-5.7

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

265.0

321.4

419.9

551.7

719.4

954.0

Vidējās

      

pakalpojuma

      

cenas pieau-

      

gums (Ls)

 

56.4

154.9

286.7

454.4

689.0

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

10.4.2. Pie-

      

spiedu ārstē-

      

šana (tūkst. Ls)

588.4

670.7

781.5

921.0

1 093.4

1 319.9

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

82.3

193.1

332.6

505.0

731.5

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

0.1

0.1

0.1

0.1

0.1

0.2

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

0

0

0

0

0

0.1

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

4 596.9

5 063.0

5 699.2

6 489.5

7 443.7

8 682.5

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

466.1

1 102.3

1 892.6

2 846.8

4 085.6

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

70.7

73.1

77.9

83.9

90.9

100.0

 

10.5. Onkoloģija

Neraugoties uz to, ka katru gadu onkoloģisko slimnieku skaits pieaug par aptuveni 2%, paplašinot ambulatorās ārstēšanas iespējas, esošās onkoloģiskā profila stacionāru jaudas pilnīgi nodrošinās vēža slimnieku ārstēšanu tuvākajos 5—10 gados.

Pie pastāvošās finansēšanas sistēmas, paredzamās pacientu plūsmas, diagnostiskās un ārstnieciskās aparatūras plašākas izmantošanas, ierēķinot atsevišķu tehnoloģiju ietilpīgo pakalpojumu sadārdzināšanos, pakalpojumu finansu apjoms tuvāko 5 gadu laikā var būtiski pieaugt.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.5. Onko-

      

loģija

10 542.2

14 298.5

17 250.0

21 191.4

26 022.2

32 847.2

10.5.1 Pakal-

      

pojumu

      

apmaksa

      

(tūkst. Ls)

6 817.4

8 490.1

11 145.0

14 766.4

19 504.4

26 225.4

10.5.1.1. Am-

      

bulatorās

      

izmaksas

      

(tūkst. Ls)

1 094.8

1 411.0

1 712.3

2 124.4

2 689.7

3 481.3

Finansējuma

      

pieaugums

      

ambulatorām

      

izmaksām

      

(tūkst. Ls)

 

316.2

617.5

1 029.6

1 594.9

2 386.5

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

145.3

158.4

175.8

198.7

228.5

267.3

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

13.1

30.5

53.4

83.2

122.0

Vidējā pakal-

      

pojuma cena (Ls)

7.5

8.9

9.7

10.7

11.8

13.0

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

1.4

2.2

3.2

4.3

5.5

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

10.5.1.2. Sta-

      

cionārās iz-

      

maksas

      

(tūkst. Ls)

5 722.6

7 079.1

9 432.8

12 642.1

16 814.7

22 744.1

Finansējuma

      

pieaugums

      

stacionārajām

      

izmaksām

      

(tūkst. Ls)

 

1 356.5

3 710.2

6 919.5

11 092.1

17 021.5

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

26.8

27.3

27.9

28.4

29.0

29.6

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0.5

1.1

1.6

2.2

2.8

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

213.5

259.0

338.3

444.5

579.6

768.7

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

45.5

124.8

231.0

366.1

555.2

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

10.5.2. Centralizēti iepirktie medikamenti onkoloģijā

1) ārstējamo pacientu skaita pieaugums — skat. augstāk;

2) ārstēšanas shēmu izmaksas palielinās katru gadu sakarā ar jaunu metožu un medikamentu lietošanas iespējām ķīmijterapijā (īpaši hematoloģijā), atbalstošās terapijas lietošanu (antiemētiskā, antianēmiskā, imūnmodulējošā, antibakteriālā) ķīmijterapijas shēmās. Palielinās vēža diagnožu 3. un 4. stadijā īpatsvars, bet to terapija ir dārgāka nekā 1. un 2. stadijā.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.5.2. Cen-

      

tralizēti

      

iepirktie me-

      

dikamenti

      

(tūkst. Ls)

3 724.8

5 808.4

6 105.0

6 425.0

6 517.8

6 621.8

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

2 083.6

2 380.2

2 700.2

2 793.0

2 897.0

Ārstējamo

      

pacientu

      

skaits

18 000

18 150

18 200

18 450

18 500

18 500

Ārstējamo

      

pacientu

      

skaita pieau-

      

gums

 

150

200

450

500

500

1 pacientam

      

medikamentu

      

izmaksas gadā

207

320

335

348

352

358

1 pacientam

      

medikamentu

      

izmaksu gadā

      

pieaugums

 

113

128

141

145

151

 

10.6. Alkoholisms un narkomānija

Narkoloģiskajos stacionāros detoksikācijas, psihoterapijas, rehabilitācijas programmās veidojas rindas narkomānijas ārstēšanai.

Ļoti strauji pieaugusi mirstība ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. Strauji pieaug arī to transportlīdzekļu vadītāju skaits, kas aizturēti, vadot transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē. Arī saslimstība ar alkoholismu valstī pieturas augsta. Prognozēts rezultatīvo un finansu apjoma pieaugums.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.6. Alko-

      

holisms un

      

narkomānija

1 061.0

1 286.7

1 635.1

2 098.8

2 688.0

3 507.4

10.6.1. Am-

      

bulatorās

      

izmaksas

      

(tūkst. Ls)

212.9

253.0

278.0

306.7

339.4

377.3

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

40.1

65.1

93.8

126.5

164.4

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

32.4

32.6

32.7

32.9

33.1

33.2

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0.2

0.3

0.5

0.7

0.8

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

6.6

7.8

8.5

9.3

10.3

11.4

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

1.2

1.9

2.7

3.7

4.8

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

10.6.2. Stacio-

      

nārās izmaksas

      

(tūkst. Ls)

848.1

1 033.7

1 357.1

1 792.1

2 348.6

3 130.1

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

185.6

509.0

944.0

1 500.5

2 282.0

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

9.8

9.8

9.9

9.9

10.0

10.0

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0

0.1

0.1

0.2

0.2

Vidējā pakal-

      

pojuma cena (Ls)

86.5

105.0

137.1

180.2

234.9

311.5

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

18.5

50.6

93.7

148.4

225.0

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

10.7. Leprozorijs

Par pamatu ņemtas pēdējo trīs gadu apjoma izmaiņas un attīstības tendences.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

10.7. Lepro-

      

zorijs

      

(tūkst. Ls)

93.0

103.5

117.6

135.3

156.7

184.6

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

10.5

24.6

42.3

63.7

91.6

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

0.01

0.01

0.01

0.01

0.01

0.01

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

0

0

0

0

0

0

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

8 454.5

9 311.9

10 481.9

11 935.4

13 690.4

15 968.8

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

857.4

2 027.4

3 480.9

5 236.0

7 514.3

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

70.7

73.1

77.9

83.9

90.9

100.0

 

11. Paliatīvā aprūpe

Jāņem vērā tādu faktoru ietekme kā iedzīvotāju novecošanās process un saslimstības pieaugums ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. ar ļaundabīgajiem audzējiem.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

11. Paliatīvā

      

aprūpe

      

(tūkst. Ls)

133.4

194.1

355.1

746.5

1 752.1

2 555.8

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

60.7

221.7

613.1

1 618.7

2 422.4

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

1.3

1.6

2.2

3.5

6.3

6.9

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

0.3

0.9

2.2

5.0

5.6

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

102.6

124.5

162.6

213.6

278.6

369.4

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

21.9

60.0

111.0

176.0

266.8

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

II. No valsts budžeta daļēji apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

1. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes plānveida palīdzība

Ņemot vērā pēdējo gadu ambulatoro izdevumu pieauguma tendences un prognozēto sekundārās ambulatorās aprūpes attīstības dinamiku, plānots būtiski palielināt minētā sektora darbības apjomu. Sevišķi jāakcentē dienas stacionāru attīstība, kuriem prognozēts straujš pieaugums, sākot ar 2004. gadu.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

1. Sekundārās

      

ambulatorās

      

veselības

      

aprūpes plān-

      

veida palīdzība

      

(tūkst. Ls)

14 065.8

18 184.4

25 412.5

29 556.2

34 780.9

40 950.1

1.1. Ambu-

      

latorā palī-

      

dzība

      

(tūkst. Ls)

12 998.0

15 522.1

18 158.1

21 332.1

25 129.8

29 746.1

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

2 524.1

5 160.1

8 334.1

12 131.8

16 748.1

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaits (tūkst.)

5 908.0

5 967.1

6 384.8

6 831.7

7 309.9

7 821.6

Apmeklējumu,

      

izmeklējumu

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

59.1

476.8

923.7

1 401.9

1 913.6

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

2.2

2.6

2.8

3.1

3.4

3.8

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

0.4

0.6

0.9

1.2

1.6

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

1.2. Dienas

      

stacionārs

      

(tūkst. Ls)

1 067.8

2 662.3

7 254.4

8 224.1

9 651.1

11 204.0

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

1 594.5

6 186.6

7 156.3

8 583.3

10 136.2

Slimnieku skaits

      

(tūkst.)

34.3

72.3

180.3

186.1

198.4

208.2

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

38.0

146.0

151.8

164.1

173.9

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

31.1

36.8

40.2

44.2

48.6

53.8

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums (Ls)

 

5.7

9.1

13.1

17.5

22.7

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

84.3

92.5

94.0

95.7

97.6

100.0

 

2. Sekundārās stacionārās veselības aprūpes plānveida palīdzība

Plānots samazināt ārstēto slimnieku skaitu, izmantojot augstāk minēto ietekmes faktoru iedarbību.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2. Sekundārās

      

stacionārās

      

veselības

      

aprūpes plān-

      

veida palīdzība

      

(tūkst. Ls)

15 885.9

17 802.0

23 255.7

29 334.5

34 809.1

41 544.5

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

1 916.1

7 369.8

13 448.6

18 932.2

25 658.6

Slimnieku

      

skaits (tūkst.)

115.3

106.5

106.5

102.3

93.1

83.8

Slimnieku

      

skaita pieau-

      

gums (tūkst.)

 

-8.8

-8.8

-13.0

-22.2

-31.5

Vidējā pakal-

      

pojuma cena

      

(Ls)

137.8

167.1

218.3

286.8

374.0

496.0

Vidējās pakal-

      

pojuma cenas

      

pieaugums

      

(Ls)

 

29.3

80.5

149.0

236.2

358.2

Pilnas cenas

      

nodrošinājuma

      

procents

35.1

40.2

50.4

63.3

78.9

100.0

 

3. Citi centralizēti iepirktie ārstniecības līdzekļi

3.1. Enzīmu preparāta alfa dornāzes (Pulmozima) iegāde pacientu ar mukoviscidozi ārstēšanai

1) valstī ir konkrēts skaits bērnu — pacientu, kuru ārstēšana ar enzīmu preparātu alfa dornāzi ir farmakoekonomiska, salīdzinot ar pieejamo tradicionālo ārstēšanu. Ārstējamo pacientu skaita būtisks pieaugums nav plānojams;

2) ārstēšanas izmaksas gadā palielinās, jo deva tiek aprēķināta atbilstoša ķermeņa svaram, kas, bērniem augot, palielinās.

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002

2003

2004

2005      

 

3.1. Enzīmu prepa-

     

rāta alfa dornāzes

     

(Pulmozima) iegāde

     

pacientu ar muko-

     

viscidozi ārstēšanai

     

(tūkst. Ls)

 

110.0

114.0

118.0

117.2

Ārstējamo pacientu

     

skaits

0

16

16

17

16.6

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

0

6875

7125

6941

7059

 

3.2. Specifisko neiroprotektoru preparāta (Riluzola) iegāde pacientu ar amiotrofo laterālo sklerozi ārstēšanai

1) paredzēta noteikta skaita pacientu ārstēšana stacionārā, kuriem terapiju kā optimālo iespējamo noteikuši speciālisti konsilijā;

2) ārstēšanas izmaksas gadā palielinās sakarā ar prognozējamo medikamentu cenu pieaugumu.

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002

2003

2004

2005      

 

3.2. Specifisko

     

neiroprotektora

     

preparāta (Riluzola)

     

iegāde pacientu ar

     

amiotrofo laterālo

     

sklerozi ārstēšanai

     

(tūkst. Ls)

 

129.3

134.0

139.0

138.1

Ārstējamo pacientu

     

skaits

0

10

10

10

10

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

0

12 925

13 400

13 900

13 805

 

 

3.3. Cilvēka imūnglobulīnu preparātu iegāde pacientu ar disimūno polineiropātiju un miastēniju ārstēšanai

1) paredzēta noteikta skaita pacientu ārstēšana stacionārā, kuriem terapiju kā optimālo iespējamo noteikuši speciālisti konsilijā;

2) ārstēšanas izmaksas gadā palielinās sakarā ar prognozējamo medikamentu cenu pieaugumu un ārstēšanas shēmu izmaiņām.

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu

 

gads

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002

2003

2004

2005      

 

3.3. Cilvēka imūno-

     

globulīna preparātu

     

iegāde pacientu ar

     

disimūno polineiro-

     

pātiju un miastēniju

     

ārstēšanai (tūkst. Ls)

 

28.2

29.0

30.0

29.8

Ārstējamo pacientu

     

skaits

 

15

15

15

15

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā (Ls)

 

1880.00

1933.00

2000.00

1962.90

 

 

3.4. Pieaugušo kardioķirurģijas medikamenti

1) operējamo pacientu skaita palielinājums vairāk tieši 2003. un 2004. gadā, lai mazinātu gaidīšanas rindu;

2) ārstniecības līdzekļu izmaksu palielinājums uz 1 operējamo pacientu sakarā ar jaunu operāciju veidu uzsākšanu (sirds transplantācijas) un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

 

2002

2003

2004

2005

2006

2007

3.4. Pieaugušo

      

kardioķirurģijas

      

medikamenti

      

(tūkst. Ls)

4 792.6

5 740.7

8 467.9

8 578.7

8 651.6

8 783.6

Finansējuma

      

pieaugums

      

(tūkst. Ls)

 

948.5

3 675.3

3 786.1

3 859.0

3 991.0

Operējamo

      

pacientu

      

skaits

750

855

1200

1200

1200

1200

Operējamo

      

pacientu

      

skaita pieau-

      

gums

 

105

450

450

450

450

1 pacientam

      

ārstniecības

      

līdzekļu iz-

      

maksas gadā

      

(Ls)

6 390

6 714

7 057

7 149

7 210

7 320

1 pacientam

      

ārstniecības

      

līdzekļu iz-

      

maksu gadā

      

pieaugums (Ls)

 

324

667

759

820

930

 

3.5. Elektrokardiostimulatori un to ievades ierīces

1) pacientu skaits, kuriem implantē elektrokardiostimulatorus, pieaug par 5 — 12% katru gadu;

2) elektrokardiostimulatoru, to programmēšanas un ievades ierīču vidējās izmaksas uz 1 pacientu pieaug par ~ 1% gadā, jo ne vienmēr un ne visiem pacientiem ir nepieciešamas visaugstākās tehnoloģijas.

Rādītāji

Kārtējais

 

Nākamie trīs gadi

 

Vidēji piecu

 

gads

   

gadu laikā

     

pēc kārtējā

     

gada

 

2002

2003

2004

2005      

 

3.5. Elektrostimulatori

     

un to ievades ierīces

     

(tūkst. Ls)

489.8

623.3

645.0

668.0

663.7

Finansējuma pieau-

     

gums (tūkst. Ls)

 

133.5

155.2

178.2

173.9

Ārstējamo pacientu

     

skaits

450

490

500

510

516

Ārstējamo pacientu

     

skaita pieaugums

 

40

50

60

66

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksas

     

gadā

1088

1272

1290

1309

1286

1 pacientam medi-

     

kamentu izmaksu

     

gadā pieaugums

 

184

202

221

198

 

III. Ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītie izdevumi

Ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītie izdevumi ietver šādas pozīcijas:

1. Administrēšanas izdevumi — 5 slimokasu, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras, tās 3 filiāļu, Rīgas reģionālās nodaļas, Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas, BO VAS “Veselības informācijas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” un valsts nozīmes reģistru un metodisko centru uzturēšanas administrēšanas izdevumi.

Valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai tika noteikti % (no 1 līdz 2) no valsts piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei (Veselības aprūpes finansēšanas likums, 22.pants).

1.1. Administrēšanas izdevumu slimokasēs, aģentūrā un tās filiālēs — finansējuma pieaugums izrēķināts, ņemot par pamatu naudas līdzekļu pieprasījumu šādām pozīcijām:

 200320042005Vidēji piecu gadu laikā
    pēc kārtējā gada
Aģentūra un tās filiāļu372.6372.6389.0382.5
reorganizācija par     
Publisko aģentūru     
(matrica punkts 76.65155.6237.41156.687
4.1.7. un 4.1.8.)     
Programmas     
pieaugums    
2182.4082631.6582710.6082808.8182721.595

 

1.2. Uzraudzības, kontroles un veselības informācijas izdevumi — finansējuma pieaugums izrēķināts, ņemot par pamatu naudas līdzekļu pieprasījumu šādām pozīcijām:

 200320042005Vidēji piecu
    gadu laikā pēc
    kārtējā gada
BO VAS “Veselības88.34 89.9 89.9 89.6
informācijas un     
medicīnas tehno-7.34414.95624.40316.645
loģiju aģentūra”     
(matrica punkts     
1.1.17.)    
156.475252.159261.331270.778 262.720
Medicīnas aprūpes 88.810176.434 238.209 167.818
un darbaspējas     
ekspertīzes kvalitātes     
kontroles inspekcijas    
(matrica punkts     
4.1.7. un 4.1.8.)     
177.408266.218353.842415.617345.226

 

1.3. Reģistru uzturēšanas izdevumi — finansējuma pieaugums izrēķināts, ņemot par pamatu naudas līdzekļu pieprasījumu šādām pozīcijām:

 200320042005Vidēji piecu
    gadu laikā pēc
    kārtējā gada
Seksuālās un repro-83.433 70.062 73.668 77.359
duktīvās veselības     
likuma nodrošinā-    
šanai (matrica 14.759 115.496 205.591 302.213
punkts 4.1.12.)     
programmas     
Reģistru uzturēša-    
nas izdevumi     
408.533506,725594.091687.792 788.105

 

 

2. Rezerves fonds — Veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves fonds tika noteikts fiksēti — 2% no valsts piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei (Veselības aprūpes finansēšanas likums, 26.pants).

3. Rezidentu apmācība — tika paredzēti izdevumi vidēji gadā 350 rezidentiem.

 200320042005Vidēji piecu
    gadu laikā pēc
    kārtējā gada
Ārstu rezidentu darba 293.160 381.360 473.76 431.76
samaksas palielināšana (350 rezi-(350 rezi(350 rezi(350 rezi
atbilstoši valstī dentu skaits* dentu skaits* dentu skaits* dentu skaits*
noteiktajam darba Ls 267 Ls 288 Ls 310Ls 300
samaksas līmenim mēnesī*12)mēnesī*12)mēnesī*12)mēnesī*12)
medicīnā nodarbi-    
nātajiem (matrica     
punkts 4.1.4.)     
828.2401 121.41 209.61 302.01 260.0

 

5. Valsts uzraudzības organizācijas un kontroles izdevumi, saistīti ar Valsts farmācijas inspekcijas, Zāļu cenu aģentūras un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra farmaceitiskās darbības valsts uzraudzības un kontroles veikšanu, kvalitatīvu un drošu farmaceitisko produktu ražošanas un izplatīšanas nodrošināšanu, tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanu un augsti kvalificētu un specializētu tiesu medicīnisko palīdzību vardarbībā cietušām personām sniegšanu.

 200320042005Vidēji piecu
    gadu laikā pēc
    kārtējā gada
Valsts tiesu medicīnas 36.060 36.060 36.060 36.060
ekspertīzes centra     
darba pilnveidošana     
(matrica punkts     
4.1.17.) Vienotas 31.245 31.245 31.245 31.245
zāļu un veterinār-    
farmaceitisko produktu     
aprites uzraudzības     
sistēmas izveidošana     
(matrica punkts     
4.1.18.) 25.647 52.064 79.272 78.242
787.598880.550906.967934.175 933.145

 

6. Sabiedrības veselības veicināšana – izdevumi saistīti ar Nacionālā vides veselības centra, kura pakļautībā ir 10 teritoriālie vides veselības centri, Valsts sanitārās inspekcijas, Latvijas Pārtikas centra un Veselības veicināšanas centra valsts politiku higiēniskās un epidemioloģiskās drošības jomā realizāciju.

 200320042005Vidēji piecu
    gadu laikā pēc
    kārtējā gada
Sabiedrības veselības 241.988 863.2141639.7471204.889
stratēģijas ieviešana     
(matrica punkts     
4.1.6.) 200.316 218.954 242.250229.204
6435.2386877.5427517.4068 317.2357869.331

 

7. Investīcijas — izdevumi ieplānoti atbilstoši stratēģiskās investīcijas konsolidētās veselības investīciju programmai 2002. — 2007. gadam.

Labklājības ministrs V.Jaksons

Valsts sekretāre M.Poršņova

Par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā amatpersona Z.Uzuliņa

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors M.Badovskis

Atbildīgā amatpersona R.Muciņš

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!