Par situāciju sociālajā budžetā

Valsts lielākajā speciālajā budžetā — valsts sociālās apdrošināšanas budžetā — septembra beigās ir izveidojies finansu pārpalikums, un šī ir labākā sociālā budžeta situācija pēc pirmajiem trim ceturkšņiem pēdējo gadu laikā. Īpaši veiksmīgs sociālajam budžetam ir bijis septembris, kad veidojies finansu pārpalikums — nepilni pieci miljoni latu.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš norāda: “Sociālā budžeta situācija šogad ir daudz labāka nekā plānots, pat neraugoties uz neplānotajiem papildu izdevumiem, kas sociālajam budžetam jāveic pēc Satversmes tiesas lēmuma par pensijām. Tas liecina, ka sociālais budžets tuvojas optimālajai situācijai — sabalansētiem ieņēmumiem un izdevumiem. Un šis gads arī ļauj pensionāriem pamatoti cerēt, ka nākamgad pensiju indeksācija vairs nebūs tādā smieklīgi zemā līmenī kā līdz šim.”

Valsts sociālās apdrošināšanas budžets, kurā ietilpst pensiju budžets, nodarbinātības speciālais budžets, darba negadījumu speciālais budžets un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets, 2002.gada deviņos mēnešos kopumā ir saņēmis 409,1 miljonu latu, savukārt tā tēriņi bijuši mazāki — 407,8 miljoni latu. Tā, piemēram, sociālajā budžetā septembra beigās pēc šā gada pirmajiem trim ceturkšņiem bijis 1,25 miljonu latu finansu pārpalikums.

1999.gada septembra beigās sociālā budžeta deficīts bija 48,5 miljoni latu, 2000.gadā — 28,4 miljoni latu, 2001.gadā — 9,3 miljoni latu.

Kopējo situāciju sociālajā budžetā ievērojami uzlabojuši septembra rādītāji — kā liecina Valsts kases operatīvie dati, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā septembrī bruto ieņēmumi bijuši 48,5 miljoni latu, izdevumi — 43,8 miljoni latu, finansu pārpalikums — pat 4,7 miljoni latu.

Valsts budžeta likumā plānotais sociālā budžeta deficīts 2002.gadam bija 24,5 miljoni latu, taču pašreizējā informācija liecina, ka šis līmenis noteikti netiks sasniegts un sociālais budžets gadu beigs daudz labākā situācijā.

Finansu ministrijas preses dienests