Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā uz Latvijas robežām raugās ES eksperti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2001., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6712

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija NATO sabiedrībā būs gaidīta

Vēl šajā numurā

06.04.2001., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā uz Latvijas robežām raugās ES eksperti

Vakar, 5. aprīlī, notika Valsts robežsardzes priekšnieka Gunāra Dāboliņa preses konference par Eiropas Savienības ekspertu vizīti Latvijā un Valsts robežsardzes darbību šā gada pirmajā ceturksnī. Gunārs Dāboliņš teica:

— Šobrīd sabiedrībā, īpaši zemniekos, valda uztraukums par lopu mutes un nagu sērgu. Tādēļ ir slēgts robežpārejas punkts Piedrujā, tika plānots slēgt robežpārejas punktu Pededzē, bet vietējā pašvaldība kopā ar veterināro dienestu atrada iespēju nodrošināt šo punktu ar dezinfekcijas līdzekļiem. Ir ierobežota satiksme caur Aizgāršu — var izbraukt, bet nevar iebraukt. Ja lopu mutes un nagu sērga izplatīsies Vācijas austrumu reģionos, tad robežsardze slēgs visus pārejas punktus uz Latvijas—Lietuvas robežas. Tas neattieksies uz robežkontroles punktiem, kur darbojas Sanitārā robežinspekcija. Tajos robežu varēs šķērsot Latvijas un Lietuvas pilsoņi, ja tie pēdējās 14 dienas nebūs bijuši ārpus Baltijas valstīm. To mums ir viegli kontrolēt pēc zīmogiem pasē.

Par Eiropas Savienības ekspertu vizīti. Tā bija ļoti nopietna komisija. Pirms diviem gadiem mēs runājām par iestāšanos ES, un tolaik tā bija kopēja politiskā nostāja. Šodien attieksme ir mainījusies, var just, ka mēs ļoti ātri tuvojamies iestājai ES, ko arī apliecināja ļoti nopietnais ekspertu darbs Latvijā.

Komisiju vadīja Eiropas Komisijas tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Hamrina kungs. Pirmo reizi pie mums bija eksperti no Portugāles Iekšlietu ministrijas un Francijas Iekšlietu ministrijas. Hamrina kungs nobeiguma sēdē uzsvēra, ka robežsardze ir atvērta struktūra, kurā darbojas godīgi cilvēki.

Francijas eksperts atzina, ka mūsu robežsardzes struktūra pilnībā atbilst visiem standartiem. Tika pievērsta ļoti liela uzmanība mācību procesam, juridiskiem jautājumiem. Eksperti atzina, ka vairāk uzmanības ir jāpievērš darbam ar datoriem un mazāk jākoncentrējas uz militāriem jautājumiem. Mums nebija pārsteigums ekspertu atzinums, ka mūsu Rēzeknes robežsargu skolā materiāli tehniskā bāze ir ļoti sliktā stāvoklī, pēc diviem gadiem tā jau būs pilnīgi novecojusi. Tas ir ļoti nopietns aizrādījums. Mēs ceram, ka Iekšlietu ministrijas Austrumu robežas izbūves nodaļa tuvākās nedēļas laikā izsludinās konkursu par skolas rekonstrukciju un pēc diviem gadiem jau būs pilnvērtīga skola ar augsta līmeņa materiāli tehnisko bāzi. Šogad tam ir paredzēti 10 000 lati, lai līdz apkures sezonai varētu izstrādāt rekonstrukcijas projektu un septembrī veikt katlumājas remontu. Tuvāko divu nedēļu laikā Ministru kabinetā tiks izskatīts Rēzeknes Robežsargu skolas — koledžas nolikums. Mūsu uzdevums ir divos gados izveidot pilnvērtīgu koledžu, kurā mūsu robežsargi trīs gados varētu iegūt augstāko izglītību. Francijas pārstāvis pievērsa uzmanību tam, ka tuvākajos gados strauji var pieaugt nelegālā imigrācija, tāpēc ir jāapmāca personāls. Negatīvi tika novērtēts tas, ka nav demarķēta robeža ar Krieviju, bet tas ir politisks jautājums. Ja sarunas darba grupu līmenī ar Krieviju noritēs, kā paredzēts, tad šis jautājums tiks atrisināts. Eksperti atzina, ka ir jāpalielina robežsargu skaits. Es ceru, ka valdība atradīs līdzekļus, lai apstiprinātu robežsardzes attīstības koncepciju 2001. — 2005. gadam, kas paredz palielināt robežsardzes personālsastāvu par 600 cilvēkiem. Portugāles eksperts vērsa uzmanību uz mūsu lidostas stāvokli. Tajā ir jāizveido divas kontroles plūsmas — cilvēkiem, kas brauc no Eiropas Savienības, un cilvēkiem, kas brauc no valstīm, kurās ir nepieciešamas vīzas. Šobrīd jau notiek rekonstrukcijas darbi. Mūsu uzmanība tika vērsta arī uz to, ka visi robežas šķērsošanas punkti nav savienoti vienotā "on–line" režīmā. Mēs pie tā strādājam, tikai šogad vien 12 vietas jau pieslēgtas šim režīmam. Tika runāts arī par mazajām ostām. Austrumu robeža ir Eiropas Savienības ārējā robeža un arī jūras robeža. Ostas ir jāaprīko ar konteineru pārbaudes iekārtām, lai varētu cīnīties ar kontrabandistiem. Diemžēl robežsardzei nav rentgena aparatūras, ar kuru varētu pārbaudīt konteineru, to neatverot. Tas mums ir nopietns aizrādījums. Mūsu ostas nav nodrošinātas arī ar vizuālās novērošanas sistēmām. Tas prasa ļoti lielus līdzekļus. Pozitīvi tika novērtēts tas, ka personālsastāvs ir jauns un strādā profesionāli. Tikai jāpievērš vairāk uzmanības angļu valodas apguvei. Eksperti uzskata, ka valsts robeža, arī jūras, ir jāapsargā vienai institūcijai, citādi tiek apgrūtināta starptautiskā sadarbība. Šopirmdien notika valdības sēde, kurā tika izskatīts šis jautājums un nolemts, ka par visu robežu apsardzi atbild Valsts robežsardze. Šis likumprojekts tika nosūtīts izskatīšanai Saeimā. Jūras robežu mēs apsargāsim, izmantojot NBS kuģus. Mani uztrauc tas, ka Ministru kabinets (MK) neplāno paredzēt finansējumu robežsardzei peldlīdzekļu iegādei. ES eksperti uzskata, ka pieņemtais lēmums varētu būt starpposms problēmas risinājumam, bet turpmāk tomēr robežsardzei šie līdzekļi būs jāiedala. Robežsardzes attīstības koncepcija ir apstiprināta Ministru kabinetā.

Par darbības pārskatu šī gada pirmajā ceturksnī. Ik gadu pieaug robežu šķērsojošo personu plūsma. Pirmajā ceturksnī robežu šķērsojuši jau divi miljoni cilvēku, mēs paredzam, ka gada beigās būs vairāk par astoņiem miljoniem cilvēku. Autotransporta plūsma arī ir pieaugusi. Tātad palielinās robežsargu darba intensitāte, bet nav atrisināts jautājums par viņu sociālajām garantijām. Civillikums paredz, ka ir jābūt piemaksām par darbu naktīs, diemžēl mūsu robežsargi šo piemaksu nesaņem. Pirmajā ceturksnī robežu ir šķērsojušas 4050 lidmašīnas, mēs ceram, ka attīstīsies arī Daugavpils un Liepājas lidostas. MK ir akceptējis robežsardzes ieteikumu, ka tiem pasažieriem, kuri brauc ar vilcieniem no Sanktpēterburgas uz Viļņu un Kaļiņingradu, ir jābūt tranzītvīzām.

Par aizturētajām personām. Šī gada pirmajā ceturksnī ir aizturēti 1206 robežpārkāpēji, visvairāk to ir uz Latvijas—Lietuvas robežas. Šogad mazāk nekā pērn cilvēki šķērso robežu bez derīgiem dokumentiem un vīzām. Pirmajā ceturksnī mēs kaimiņvalstīm esam nodevuši 87 robežpārkāpējus un mums ir nodoti 48. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis aizturēto meklēšanā esošo personu skaits. Ir pieņemts MK lēmums par to, ka Imigrācijas policija turpmāk būs robežsardzes struktūra.

2001. gada 1. ceturksnī ir atklāti 34 dokumentu viltojumi.

Par aizturētajām mašīnām. Šogad ir aizturētas 18 zagtas automašīnas, visbiežāk zog BMW, VW un "Mercedes Benz".

Robežsargi ir aizturējuši 3200 paciņas cigarešu, 430 litrus alkohola un 5528 litrus degvielas.

Valsts robežsardze ir piedalījusies arī 118 noziegumu atklāšanā.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!