Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Cerībā par savu celulozi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2001., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6708

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Garīgā veselība kā mūsu visu un katra rūpe

Vēl šajā numurā

06.04.2001., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Cerībā par savu celulozi

Pēc celulozes ražotāju pieredzes Zviedrijā.

Pirms celulozes ražošanas darba Latvijā

Latvijā par aktualitāti kļuvis celulozes rūpnīcas celtniecības projekts. Ziemeļvalstīs celulozes ražošana attīstījusies par nozari, kas ir ne tikai veiksmīgs mežu apsaimniekošanas veids, bet nes peļņu gan ar nozari saistītajiem uzņēmējiem un mežu īpašniekiem, gan nozīmīgus ienākumus valsts budžetā. Latgales reģiona Jēkabpils rajona Krustpils pagasta dzīvē būtiskas pārmaiņas varētu notikt jau tuvākajos gados, jo tur paredzēta Latvijas celulozes rūpnīcas celtniecība.

Lai ieskatītos Latvijas nākotnē, "Latvijas Vēstnesis" iepazinās ar Zviedrijas Monsterosas pilsētiņas vadības un iedzīvotāju attieksmi pret samērā netālo celulozes ražotni. Monsterosas pašvaldība atrodas pie Baltijas jūras Zviedrijas dienvidaustrumos, un apmēram 10 kilometru attālumā no pilsētas jau kopš 1959. gada darbojas zviedru kompānijai "Södra" piederošā Monsterosas celulozes rūpnīca, kas saražo 750 tūkstošus tonnu celulozes gadā. Tā ir lielākā celulozes rūpnīca asociācijā "Södra", kuras īpašnieki ir 34 tūkstoši Zviedrijas mežu saimnieku. Rūpnīcas darbības laikā pilnveidots gan ražošanas, gan attīrīšanas process, gan tehnoloģijas. Asociācijas dalībnieki pārvalda 1,9 miljonus hektāru mežu. "Södra" mežu īpašniekiem pieder 5 celulozes rūpnīcas Zviedrijā, kuru kopējā jauda ir 2 miljoni tonnu celulozes gadā. Ražotne uzskatāma par vienu no videi draudzīgākajām pasaulē, ko apliecina "Södra" uzņēmuma "Södra Skog" 2000.gadā saņemtais apbalvojums Eiropas Savienības ekoloģijas balvu konkursā, kura laikā tika vērtēta uzņēmuma vadības spēja nodrošināt pastāvīgu vides jautājumu risinājumu uzlabošana. Zviedrijas "Södra" un Somijas mežu pārstrādes uzņēmums "Metsäliitto" atzīti par piemērotākajiem kandidātiem, lai sadarbībā ar Latvijas valsti īstenotu Latvijas celulozes rūpnīcas celtniecības projektu.

Iepazīstoties ar Monsterosas celulozes rūpnīcas darbību un ietekmi uz vidi, var saskatīt arī Latvijas attīstības iespējas. Turklāt Monsterosas pašvaldībā pilnveidota sadarbība ar rūpnīcas vadību, iespējas aizstāvēt savas tiesības dzīvot ekoloģiski tīrā vidē un citi aspekti, kas ietekmē pašvaldības ikdienu, bet kas Latvijā vēl pagaidām ir tikai nākotnes jautājums.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV

Zviedrijas pieredze

C1.JPG (20717 BYTES) C2.JPG (20769 BYTES) C3.JPG (21071 BYTES) C4.JPG (18904 BYTES) C5.JPG (14211 BYTES)

Publiskajā diskusijā par celulozes ražošanu Latvijā patiesā ieinteresētībā: Krustpils pagasta padomes priekšsēdētāja Mirdza Zirnīte; Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis; Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns; Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš;

SIA "Estonian, Latvian and Lithuanian Environment" direktors Valds Vilnītis

Saikne ar pašvaldību izveidojusies, galvenokārt pateicoties Zviedrijas vides likumdošanas stingrajai nostājai par videi draudzīgu rūpnīcu darbību. Zviedrijā vides likumdošana ir būtisks pamats vides aizsardzībai, un tā nosaka vietējās pārvaldes, reģiona un valsts kompetenci vides aizsardzības jautājumos. Kā informēja Monsterosas pilsētas vides aizsardzības speciāliste Dī Karlsone, visas Zviedrijas mērogā Monsterosas celulozes rūpnīca ir samērā liels uzņēmums. Tāpēc izveidots īpašs rūpnīcas darbības kontroles mehānisms gan reģionālajā, gan valsts līmenī. Centrālā valsts iestāde, kas atrodas Stokholmā, ir pakļauta par vides aizsardzības jautājumiem atbildīgajai ministrijai. Atsevišķi darbojas arī valsts iestādes, kas rūpējas par zvejniecību un lauksaimniecību, kontrolē ķīmisko vielu apriti un citus jautājumus, netieši kontrolējot arī celulozes rūpnīcu darbību valstī.

Pašvaldība savukārt ir zemākais līmenis, tai ir novērotājas funkcijas, bet nav atbildības par rūpnīcas darbību. Taču pašvaldība uzskatāma par nozīmīgāko iestādi, kurā katram iedzīvotājam iespējams griezties, ja viņš jūt diskomfortu rūpnīcas darbības dēļ, un pašvaldības pienākumus ir aizstāvēt iedzīvotāju intereses, kas var izpausties kā atbildes uz jautājumiem, sūdzību uzklausīšana un paskaidrojumu pieprasīšana no rūpnīcas sūdzību gadījumā.

Monsterosas mērs Rolands Okesons atzinis, ka galvenās apkārtnes vērtības ir daba un iedzīvotāji, kuriem līdz šim rūpnīcas darbība nav traucējusi baudīt Baltijas jūras tuvumu, tajā zvejojot un peldoties. Monsterosā dzīvo nedaudz vairāk kā 13 tūkstoši iedzīvotāju, un, kā atzinis pilsētas galva, iedzīvotāju skaits ir audzis tieši rūpnīcas atrašanās vietas dēļ,. R. Okesons ir pašvaldības vadītājs jau kopš 1986. gada un atzīst, ka visu šo laiku sadarbība ar rūpnīcu bijusi ļoti laba, jo tiekot ievērotas Zviedrijas vides aizsardzības prasības un izmantotas augsti attīstītas tehnoloģijas. Gaisā neesot jūtama smaka, nav dūmu, un nav dzirdami traucējoši trokšņi no rūpnīcas.

C6.JPG (26166 BYTES) C7.JPG (25122 BYTES) C8.JPG (21046 BYTES)

Ieinteresētie vietējie iedzīvotāji; "Baltic Pulp" valdes loceklis Arnis Freimanis un projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls; Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols un "Baltic Pulp" izpilddirektors Juka Laitinens

Kā skaidroja Monsterosas pašvaldības vides aizsardzības speciāliste D.Karlsone, izveidota arī īpaša sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība. Ja iedzīvotāji sūdzas par jūtamo smaku gaisā, troksni vai dūmiem, pašvaldība sazinās ar rūpnīcu, lūdzot rūpnīcas vadībai paskaidrojumus un problēmas atrisināšanu. Pašvaldības pārstāvim ir tiesības jebkurā laikā ierasties rūpnīcā, lai pārbaudītu, kā prasības tiek izpildītas. Kā atzina pašvaldībā strādājošā speciāliste, parasti tehniskās problēmas, kuru dēļ no rūpnīcas gaisā nonāk sēra savienojumi, kas izraisa smakas, bet nav veselībai kaitīgi, tiek novērstas ļoti ātri. Gaisā jūtamā smaka arī esot visbiežākais iedzīvotāju sūdzību iemesls. Kā liecina 1999. gadā apkopotie "Södra" statistikas dati par Monsterosas rūpnīcas darbību, gada laikā saņemtas 13 sūdzības par smaku gaisā (1998. gadā tādas bijušas 20), bet tikai dažas sūdzības saņemtas par rūpnīcas trokšņiem un dūmiem. D. Karlsone gan atzina, ka pēdējos divos gados Monsterosas rūpnīcai bijušas problēmas ar jaunu tehnoloģiju uzstādīšanu, tad iedzīvotāji pašvaldībā ar sūdzībām un zvaniem vērsušies visai bieži. Taču par pašvaldības un rūpnīcas savstarpēju uzticēšanos liecinot fakts, ka bieži vien arī paši rūpnīcas darbinieki pēc kādām tehniskām problēmām informējot pašvaldību par gaidāmajām sekām, dažkārt līdzot arī vējš, kas nepatīkamās smakas aizpūšot pāri Baltijas jūrai.

Pašvaldība pastāvīgi sazinās arī ar reģiona pārvaldi, kas atrodas kaimiņu pilsētā Kalmarā aptuveni 50 kilometru attālumā no Monsterosas un rūpnīcas. Rūpnīcas darbības sarežģījumu gadījumā apgabala pārvalde ir tiesiski atbildīga par videi nodarīto kaitējumu, jo nav pietiekami kontrolējusi rūpnīcas darbību. Lai atvieglotu kontroli un ražošana būtu videi draudzīga, Monsterosas rūpnīca izveidojusi savu kontroles jeb monitoringa centru, kas regulāri pārbauda rūpnīcas ietekmi uz vidi. D. Karlsone atzina, ka uzņēmuma kontrole ir būtisks ieguldījums vides aizsardzībā, tāpat kā uzņēmuma kontroles institūcijas sadarbība ar pašvaldības vides aizsardzības institūcijām, jo notiekot regulāra informācijas apmaiņa.

Monsterosas mērs R. Okesons atzīmēja arī reģiona un Monsterosas pašvaldības ieguvumus no rūpnīcas darbības. Pirmkārt, tās ir darba vietas, jo gandrīz 40 procenti Monsterosas pašvaldības iedzīvotāju nodarbināti rūpniecībā. Monsterosas rūpnīcā strādā ap 500 cilvēku, bet visi rūpnīcā un zāģētavā strādājošie maksā nodokļus, kas palīdz pilnveidot sociālo aprūpi un izglītību pašvaldībā. "Södra" apkopotie statistikas dati liecina, ka 124 no nodarbinātajiem ir t. s. baltās apkaklītes, tostarp 36 sievietes un 88 vīrieši, un 357 rūpnīcā strādājošajiem ir nedaudz zemāka kvalifikācija — 39 sievietes un 318 vīrieši ir t.s. zilās apkaklītes. Turklāt ar rūpnīcas darbību saistītās nozarēs strādā apmēram 2 tūkstoši cilvēku gan reģionā, gan valstī, kas arī esot būtisks ieguvums. Otrkārt, R. Okesons uzsver reģiona infrastruktūras attīstību — ceļus, dzelzceļu, informācijas tehnoloģiju attīstību, pakalpojumu tīkla pilnveidošanos, kas pievilinot arvien jaunus cilvēkus apmesties uz dzīvi tieši šajā reģionā. Treškārt, Monsterosas rūpnīca pārstrādes procesos saražo arī enerģiju un siltumu, kas tiek izmantots pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, apkurei. Ceturtkārt, tiek atzīmēta mežsaimniecības kā nozares attīstība reģionā, jo no mežiem tiek iegūts maksimāls labums.

Rūpnīcas projekts

Latvijā kļūst apjaušams

04K.JPG (40384 BYTES)
06K.JPG (26619 BYTES)
Celulozes ražotne Zviedrijā, Monsterosas pilsētiņā Foto: Kārlis Būmani

Pēdējā laikā aktīvi noris diskusijas par līdzīgas rūpnīcas celtniecību arī Latvijā. Šobrīd par rūpnīcas celtniecībai piemērotāko vietu, balstoties uz ekonomisko nosacījumu, transporta, loģistikas un infrastruktūras izvērtējumu, atzīta Jēkabpils rajona Krustpils pagasta Ozolsala. Pagasta pašvaldība jau devusi piekrišanu tālākām sarunām par rūpnīcas celtniecību pagasta teritorijā un izpētei, kas veicama, lai novērtētu rūpnīcas iespējamo ietekmi uz vidi.

Daudzkārt dzirdēts jautājums, kāpēc Latvijai nepieciešama celulozes rūpnīca? Atgriežoties 1994.gadā un ielūkojoties mežsaimniecības un kokrūpniecības attīstības programmā, redzams, ka tā paredz celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā, lai pilnveidotu mežsaimniecības nozari. 1995. gadā Valsts meža dienestā tika izveidota celulozes projekta grupa un uzsākts darbs pie celulozes rūpnīcas apakšprojekta. Līdz 1997. gadam tika plānota investīciju piesaiste, notika starptautisks seminārs par celulozes rūpnīcas ietekmi uz vidi un tika sagatavots Informācijas memorands, ko Latvija izsūtīja iespējamajiem investoriem. Šībrīža projekta partneri — Somijas "Metsäliitto" un Zviedrijas "Södra", kuru īpašnieki ir abu valstu privātie mežu īpašnieki, 1998. gadā tika atzīti par piemērotākajiem kandidātiem.

Sākot rūpnīcas celtniecības projekta īstenošanu Latvijā, "Metsäliitto" un "Södra" finansēja celtniecības projekta izpēti secināja, ka projektu Latvijā iespējams īstenot. 2000. gadā tika dibināta celulozes rūpnīcas projekta kompānija a/s "Baltic Pulp" attiecīgi ar 33 procentiem Latvijas valsts akciju, 34 procentiem Somijas kompānijas akciju un 33 procentiem Zviedrijas akciju. Tā izveides mērķis bija sagatavot priekšnoteikumus rūpnīcas celtniecības projekta īstenošanai.

Šobrīd paralēli a/s "Baltic Pulp" darbībai, kas iesniegusi pieteikumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā, lai saņemtu atļauju rūpnīcas celtniecībai, norit sarunas ar Latvijas valdības nominēto sarunu grupu par projekta īstenošanas līguma nosacījumiem. Sabiedrība par nosacījumiem un līdz ar to par Latvijas ieguldījumu projektā netiek informēta, jo rūpnīcas izveides nosacījumi pēc a/s "Baltic Pulp" dalībnieku vienošanās ir konfidenciāli. Līdz ar šo slepenību rodas daudzi neskaidri jautājumi. Latvijas meža nozaru uzņēmējus uztrauc ne tikai iespējamie nosacījumi par Latvijas puses ieguldījumu, pēc kuriem 33 procentu akciju apmaksāšanai ar valsts meža platībām būtu nepieciešami apmēram 150 tūkstoši hektāru valsts meža jeb aptuveni 10 procenti no valsts meža īpašuma, bet arī rūpnīcas nākotnes tirgus politika, kuras nosacījumu dēļ mazie uzņēmēji nespēs konkurēt. Latgales reģiona iedzīvotāji uztraukušies par rūpnīcas iespējamo ietekmi uz vidi un salīdzina rūpnīcu ar bēdīgi slaveno Slokas ražotni. Dažādu nozaru speciālisti ar bažām domā par ekonomiskajiem aprēķiniem un Latvijas ieguldījumu projektā, kas reizē ar līdzdalību ar pagaidām nezināmiem nosacījumiem nozīmēs arī milzīgas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai, iespējamo 350 tūkstošu hektāru mežu nodošanu rūpnīcas rīcībā, lai nodrošinātu izejmateriālus rūpnīcas nepārtrauktai darbībai. Turklāt nav skaidrības par Latvijas valsts kā uzņēmuma līdzīpašnieces statusu ilgtermiņā, jo pēc īpašuma attiecību pārveides valstij piederošās daļas varētu tikt pārdotas. Taču arī nespeciālistam skaidrs, ka, īstenojot līdz šim Latvijā lielāko investīciju projektu, Latvijai būs jārēķinās ar ieguldījumiem un jāziedo kaut kas no Latvijas visai tīrās vides, lai rūpnīca, kurai dienā nepieciešami 10 tūkstoši kubikmetru koksnes (jeb 3 miljoni kubikmetru gadā) un kura ražos līdz 600 tūkstošiem tonnu celulozes gadā, tiktu uzcelta tieši Latvijā un sāktu ražošanu jau 2005. gadā.

 

Pagasta iedzīvotāji

arī izsaka savu viedokli

27. martā Krustpils pagasta Spuņģēnos notika celulozes rūpnīcas celtniecības projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās vairāk nekā 200 interesentu. Sabiedriskā apspriešana nozīmē katras ieinteresētās personas iespēju izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus projekta īstenotājiem, un tās nepieciešamību nosaka gan likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", gan citi normatīvie akti.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana ir likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" obligāta prasība. Likums nosaka, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā, un likuma 15. pants paredz rīkot paredzēto darbību ietekmes novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kurā ir tiesīga piedalīties un izteikt savus priekšlikumus jebkura ieinteresētā persona. Ņemot vērā rūpnīcas celtniecības projekta investīciju apjomu un iespējamo ietekmi arī uz visas Latvijas sabiedrības dzīvi, tiesības izteikt viedokli tika dotas arī citiem interesentiem Rīgā 3. aprīlī rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā. Sanāksmē Spuņģēnos piedalījās un uz jautājumiem atbildēja a/s "Baltic Pulp" izpilddirektors Juka Laitinens, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš, vispārēju informāciju par rūpnīcas celtniecības projektu sniedza a/s "Baltic Pulp" projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls, bet par celulozes rūpnīcas darbības tehnoloģiskajiem aspektiem runāja a/s "Baltic Pulp" valdes loceklis Arnis Treimanis. Sanāksmē bija aicināts piedalīties arī vides konsultāciju firmas SIA "Estonian, Latvian and Lithuanian Environment" direktors Valts Vilnītis, kura vadībā tiks pētīta un analizēta rūpnīcas celtniecības ietekme uz vidi un iespējamajām izmaiņām rūpnīcas celtniecības un darbības laikā.

A. Ozols atzīmēja, ka celulozes rūpnīca nepieciešama, lai sekmīgāk apsaimniekotu Latvijas lielās mežu platības. Projekta veiksmīgs priekšnoteikums ir Latvijas mežu rūpniecības attīstība pēc neatkarības atjaunošanas, zemes reformas īstenošana, tirgus iespējas. "Šobrīd 30 kilometru rādiusā nav neviena jaunuzcelta objekta, nemaz nerunājot par viesnīcu, kurā varētu pārnakšņot," atzīmēja A. Ozols un uzsvēra, ka rūpnīcas celtniecība varētu netieši ietekmēt pagasta un visa Latgales reģiona attīstību.

J. Avotiņš sanāksmē informēja par ietekmes uz vidi novērtējuma būtību un sākotnējās sabiedriskās apspriešanas uzdevumiem. Viņš skaidroja, ka likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pieņemts 1998. gadā, lai tiktu novērtēta saimnieciskās darbības ietekme uz vidi. Ietekmes uz vidi izvērtējums nozīmē to darbību izpēti, kas varētu izraisīt tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu. Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mērķis savukārt ir informēt visus interesentus par projekta būtību, prognozējamo ietekmi uz vidi un tās mērogiem, un jebkuram cilvēkam ir tiesības iesniegt priekšlikumus Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam, kas tos iestrādās ietekmes novērtējuma izpētes programmā un informēs projekta ierosinātājus. Pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām tiks sagatavota programma, uz kuras pamata ierosinātājs — a/s "Baltic Pulp" — ar konsultantiem veiks izpēti un sagatavos darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu. Pēc tam sabiedrība ar darba ziņojumu tiks iepazīstināta atkārtoti, tiks pieņemti sabiedrības priekšlikumi un veidota papildu programma tālākai izpētei.

J. Avotiņš atzina, ka bieži vien pirmās izpētes laikā un rezultātu apspriešanā var parādīties jaunas un grūti prognozējamas ietekmes, kas jāprecizē. Pēc papildinājumiem Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs saņems a/s "Baltic Pulp" izstrādāto nobeiguma ziņojumu, izvērtēs to un sagatavos atzinumu par rūpnīcas celtniecības atļauju vai aizliegumu. Labvēlīga atzinuma gadījumā izšķirošo lēmumu par atļauju vai aizliegumu rūpnīcas celtniecībai pieņems pašvaldība — Krustpils pagasts. Runājot par rajona iespējām izteikt savu viedokli par projektu, izskanēja Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētāja Jāņa Raščevska teiktais: "Rajonā rūpnīcas celtniecības jautājums izskatīts jau sen, un neviena rajona pašvaldība, ne iepriekšējā, ne jaunajā sasaukumā, nav noskaņota pret projektu Jēkabpils rajona teritorijā." Viņš atzina, ka šobrīd neesot redzams alternatīvs risinājums reģiona attīstībai.

Sanāksmē speciālisti informēja par jau zināmajām iespējamajām vides izmaiņām: varot mainīties gruntsūdeņu režīms, tikšot izcirsts mežs apmēram 300 hektāru platībā, rūpnīcas būvniecības un arī darbības laikā būšot dzirdams troksnis, ūdenī un gaisā nonākšot piesārņojums, atkritumi. Kaut arī a/s "Baltic Pulp" vides standarti nosaka, ka projektā izmantos labāko pieejamo tehnoloģiju atbilstoši ES direktīvām, projekts atbildīs Latvijas likumdošanā paredzētajām ekoloģiskajām prasībām, tiks izmantota Zviedrijas un Somijas pieredze un pastāvīgi pilnveidotas gan ražošanas metodes, gan personāla mācību programmas.

Pēc speciālistu sniegtās informācijas viedokli par rūpnīcas celtniecību varēja izteikt pagasta iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas. Vairākums Krustpils pagasta iedzīvotāju sanāksmē pauda atbalstu rūpnīcas celtniecībai, pamatojot savu viedokli ar cerībām, ka pagastā ienāks investīcijas, kas palīdzēs attīstīties visam reģionam. Liela daļa iedzīvotāju domā par iespējamo darbu rūpnīcā, taču brīžiem bija jaušams vispusīgas informācijas trūkums un neizpratne par rūpnīcas projekta būtību un investīciju miljoniem.

Neraugoties uz a/s "Baltic Pulp" projekta sekretāra G. Rozentāla skaidrojumu, ka rūpnīcā plānotajās 350 darba vietās vismaz sākotnēji strādās speciālisti no Zviedrijas un Somijas, iedzīvotāji vairākkārt izteica cerību strādāt rūpnīcā. To nenoliedza G. Rozentāls un paskaidroja, ka ārvalstu darbaspēks ir ļoti dārgs un, tiklīdz būšot iespējams, tiks piesaistīti vietējie speciālisti. Sākot ar 2002. gadu, notiks darbinieku atlase, ir ieplānota teorētisko un praktisko zināšanu apguve, jo rūpnīcai būs vajadzīgi dažādu profesiju pārstāvji tās celtniecības un darbības laikā. Ja arī daļai pagasta iedzīvotāju lielās konkurences dēļ darbu atrast būs grūtāk, tad noteikti starp vadības 66 cilvēkiem, ražošanas 174 cilvēkiem, kā arī apkalpē un ekspluatācijā nodarbinātajiem 110 cilvēkiem strādās daudzi uzņēmīgi, izglītoti reģiona iedzīvotāji. G. Rozentāls piebilda, ka pēc Zviedrijas un Somijas pieredzes uz katru rūpnīcā strādājošo ir vēl 3 — 5 cilvēki, kas strādā ar celulozes ražošanu tieši vai netieši saistītā nozarē. Kā informēja pagasta padomes priekšsēdētāja Mirdza Zirnīte, apmēram 10 procenti iedzīvotāju ir bezdarbnieki, tāpēc perspektīva strādāt ar celulozes ražošanu saistītā nozarē ir tikpat nozīmīga kā iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās, uzņēmējdarbības iespēju attīstība dažādās nozarēs.

Rūpnīcas celtniecībā paredzēts nodarbināt krietni daudz cilvēku, kuru maksimālais skaits varētu sasniegt pat trīs tūkstošus. A/s "Baltic Pulp" pārstāvji informēja, ka rūpnīcas celtniecības darbā tiks iesaistīti ne tikai Somijas un Zviedrijas speciālisti, bet arī apakšuzņēmēji. Runājot par reģiona attīstības iespējām un rūpnīcas ietekmi uz vidi, iedzīvotāji pauda bažas par Daugavas apkārtnes piesārņošanu, iespējamo apkārtnes mežu izciršanu un smakām, kas dažkārt būšot jūtamas pat piecu sešu kilometru attālumā no rūpnīcas. A/s "Baltic Pulp" pārstāvji informēja, ka vairums kokmateriālu patiešām nākšot no Latvijas mežiem, taču koksnes piegādes līdzsvarošanai papildus tikšot importēta koksne arī no Baltijas kaimiņvalstīm, Krievijas vai Baltkrievijas. Ja ņem vērā to, ka ik gadu no Latvijas tiek eksportēti apmēram trīs miljoni kubikmetru apaļkoksnes, no kuras līdz pat 90 procentiem veido papīrmalka (piemēram, 1998.gadā— 2,77 miljoni kubikmetru, 1999.gadā — 3 miljoni kubikmetru, bet 2000. gada 11 mēnešos — 3,8 miljoni kubikmetru), tad neesot gaidāma nozīmīga papildu ietekme uz vidi sakarā ar mežu izciršanu.

Atbildot uz satrauktajiem jautājumiem par jūtamo smaku gaisā, speciālisti informēja, ka dažkārt tā rūpnīcas apkārtnē esot jūtama, taču neesot iedzīvotāju veselībai kaitīga. Iedzīvotājiem neesot jāuztraucas, ja dzīvesvieta atrodas pārāk tuvu rūpnīcas teritorijai. Piemēram, Somijā Rauma celulozes rūpnīca atrodas apdzīvotā vietā, bet iedzīvotāji esot tikai ieguvēji, jo rūpnīcā uzstādītās iekārtas attīrot arī pilsētas notekūdeņus un nodrošinot lētāku pilsētas apsildīšanu. J. Laitinens pieļāva iespēju, ka arī Ozolsalas rūpnīcas ūdens attīrīšanas iekārtās varētu tikt attīrīti Pļaviņu vai Jēkabpils notekūdeņi.

J. Laitinens piebilda, ka pagaidām gan vēl neesot panākta vienošanās ar Latvijas valdību par nosacījumiem, kādi valstij būs jāizpilda, lai rūpnīca Jēkabpils rajonā tiktu uzcelta. Taču rūpnīcas darbībai ir jānodrošina infrastruktūra, un, iespējams, valstij būtu jāpiemēro nodokļu atvieglojumi, lai atbalstītu atpalikušāko reģionu attīstību. Taču atbildes uz iedzīvotāju satraukumu par vides piesārņojumu un rūpnīcas ietekmi uz vidi speciālisti solīja pēc pilnīgas izpētes veikšanas, jo konkrētu datu un skaitļu vēl neesot.

To, ka arī kaimiņu pašvaldības ir ieinteresētas projekta īstenošanā, apliecināja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns . Viņš atzina, ka celulozes rūpnīcas būvniecība ir atbalstāma, bet projekts atrodas daudzu interešu krustpunktā. Pašvaldības ir ieinteresētas piesaistīt investīcijas, valsts ir ieinteresēta palielināt nacionālo iekšzemes kopproduktu, sabiedrības interesēs ir ekoloģiski tīras vides saglabāšana, tāpēc intereses ir jāsaskaņo.

Citi sanāksmes dalībnieki interesējās gan par projekta ekonomisko pamatojumu, izpētē iegūto datu ticamību un profesionalitāti datu analizēšanā, par ķīmiskajām vielām, kas tiks izmantotas ražošanas procesā un to pārpalikumu nonākšanu vidē vai uzglabāšanu, par garantijām videi un cilvēkiem nodarītā kaitējuma gadījumā, par teritorijas plānošanas nepieciešamību un rūpnīcas vajadzībām piemērotas infrastruktūras izveidošanu. Vairāki projekta skeptiķi aicināja celt vairākas mazas celulozes ražotnes, kas būšot Latvijas situācijai piemērotākas un videi nekaitīgākas, aicināja iedzīvotājus pārdomāt zaudējumus, kas tiks nodarīti dabai, ja tajā nonāks ķimikālijas, piesārņojums un atkritumi. Atsevišķu nozaru speciālisti aicināja Zviedrijas un Somijas investoru pārstāvjus nosaukt patiesos skaitļus un datus, ar kuriem būs jārēķinās Latvijas sabiedrībai, un dažs aicinājums izpelnījās arī zālē sēdošo atbalstītāju aplausus. Taču a/s "Baltic Pulp" projekta sekretārs G. Rozentāls sākotnējo apspriešanu Spuņģēnos vērtē ļoti atzinīgi, paužot gandarījumu par tikšanos un izdevušos dialogu, jo tā mērķis bija dzirdēt iespējami vairāk viedokļu un saskatīt problēmjautājumus, kam turpmāk jāpievērš uzmanība.

Mirdza Zirnīte, Krustpils pagasta padomes priekšsēdētāja,

— "Latvijas Vēstnesim"

— Kāda ir pašvaldības un iedzīvotāju nostāja attiecībā uz celulozes rūpnīcas celtniecību Krustpils pagasta teritorijā?

— Iedzīvotājiem pagaidām trūkst vispusīgas informācijas, tāpēc arī sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā bija dzirdams gan atbalsts, gan noliegums rūpnīcas celtniecībai. Tie pagasta iedzīvotāji, kas iebilst pret rūpnīcas celtniecību, ir noraizējušies par vides piesārņojumu, viņu viedoklis parasti balstās uz nepamatotiem, kaut kur saklausītiem apgalvojumiem. Taču lielākā daļa pagasta iedzīvotāju atbalsta rūpnīcas celtniecību, jo cer uz pagasta attīstību, jaunām darba vietām. Šobrīd pagastā ir apmēram tūkstotis iedzīvotāju, no kuriem darbspējas vecumā ir ap 350, taču bezdarba līmenis ir 9,7 procenti.

Pašvaldības vadība "ir pie vainas", ka piekritusi tik vērienīga projekta īstenošanai mūsu pagastā, taču, manuprāt, būtu muļķīgi atteikties no tāda piedāvājuma. Mēs skatāmies uz savu nākotni ne tikai pagasta robežās, bet arī visa reģiona attīstības kontekstā, cerot uz reģiona un visas Latvijas uzplaukumu un attīstību.

Jo būs vairāk informācijas mūsu un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, jo lielāka būs izpratne par labo un slikto, ko rūpnīcas celtniecība varētu pagasta dzīvē ienest. Tie cilvēki, kas ir interesējušies par rūpnīcas celtniecību, iepazinušies ar dokumentiem, apzinās, cik liels ir projekts un kādas tā izmaksas. Ja mēs nebūvēsim neko jaunu, tad arī paliksim uz vietas šodienas situācijā un naudas mums nebūs nekad.

— Kas pagasta iedzīvotājus un pagasta darbiniekus visvairāk uztrauc saistībā ar rūpnīcas celtniecību?

— Cik esmu dzirdējusi no iedzīvotājiem, tas noteikti nav minimālais sagaidāmais piesārņojums. Mēs taču 50 un vairāk gadus esam dzīvojuši blakus rūpnīcām, Daugavai, kurā ieplūst notekūdeņi, un elpojuši gaisu, kas arī ne vienmēr bijis tīrs. Visu laiku ražošanā, lauksaimniecībā tikušas izmantotas ķimikālijas. Tā kā tehnoloģijas attīstās, ir iespējams kontrolēt piesārņojumu un uzcelt videi draudzīgu rūpnīcu, piesārņojuma problēmas vairs nav tik aktuālas. Vairāk mūs uztrauc tieši tas, vai rūpnīcas celtniecība neietekmēs ekoloģisko situāciju uz slikto pusi. Ja projekts tiks īstenots, mūsu pašvaldība sekos līdzi visiem notikumiem un jebkurā gadījumā izteiks savu viedokli. Mēs jau no šī brīža tiekam informēti par katru soli, ko veic projekta īstenotāji. Visus jautājumus pārrunājam pagasta padomē.

Rūpnīcā tiek solītas 350 darba vietas. Vai jūs nebaida fakts, ka vismaz sākotnēji darbinieki nebūs pagasta iedzīvotāji, bet gan speciālisti no Zviedrijas un Somijas, turklāt lielai daļai pagasta iedzīvotāju nav nepieciešamās augstākās izglītības, lai strādātu ar rūpnīcas sarežģītajām tehnoloģijām?

— Jā, šobrīd pagasta iedzīvotāji galvenokārt tiek nodarbināti zemnieku saimniecībās un vienā kokzāģētavā, kas arī ir vienīgais iedzīvotāju ienākumu avots. Taču es domāju, ka rūpnīcā darbu atradīs ne tikai kāds pagasta iedzīvotājs, bet arī Jēkabpils, Pļaviņu un citu Krustpils pagasta kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji. Domāju, ka tuvākās apkārtnes jaunieši būs ļoti ieinteresēti apgūt zinības, kas nepieciešamas, lai strādātu rūpnīcā.

— Vai Krustpils pagastam ir dibināti kontakti ar kādu Zviedrijas vai Somijas pašvaldību, kuru teritorijās darbojas celulozes rūpnīcas?

— Pagaidām vēl nav, taču pieredzes iegūšanai to noteikti darīsim jau tuvākajā laikā. A/s "Baltic Pulp" informatīvajā izdevumā "Dialogi" izlasījām, ka Zviedrijas Monsterosas pašvaldība labprāt gribētu ar mums sadarboties. Sadarbības iespējas apspriedīsim pagasta padomes sēdē, jo arī mums būtu ļoti svarīgi redzēt, kā rūpnīca darbojas apdzīvotas vietas tuvumā, ko par to saka cilvēki, vai jūtama rūpnīcas ietekme uz viņu ikdienas dzīvi.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktores

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!