• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar, 1. oktobrī, Ministru kabineta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.2002., Nr. 141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66972

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar uzticības zvērestu savai valstij un tautai

Vēl šajā numurā

02.10.2002., Nr. 141

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vakar, 1. oktobrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas un nodevas atlaides”, kuri nosaka: kārtību, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu; kārtību, kādā piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas; kārtību, kādā piemēro atvieglojumus nodevas maksāšanā; nodevas administrācijas iecelšanas kārtību un administrācijas tiesības kārtot visus jautājumus, kas saistīti ar nodevas maksāšanu, uzskaiti, izlietošanu un pārskatu sniegšanu.

Nodevu iemaksā valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda – kontā. Nodevu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, – kredītiestādēs, skaidru naudu, – Ceļu satiksmes drošības direkcijas kasēs. Ceļu satiksmes drošības direkcija triju darbdienu laikā nodevu ieskaita valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda – kontā. Nodevu kā obligātu maksājumu valsts speciālajā budžetā – Valsts autoceļu fondā – iemaksā bez rēķina izrakstīšanas.

Nodevas iekasēšanas izdevumus sedz nodevas maksātājs.

Likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” noteikto nodevas likmi piemēro, pamatojoties uz Latvijas valsts standartā LVS 87: 1997 “Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas” paredzēto transportlīdzekļu klasifikāciju atbilstoši transportlīdzekļa uzskaites tehniskajiem datiem, kas norādīti transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā.

Dokumentā, kas apliecina, ka nodeva ir samaksāta likumā noteiktajā kārtībā, norāda šādu informāciju: maksātājs (īpašnieks vai persona, kas veic maksājumu); transportlīdzekļa marka un modelis; transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs. Izdarot maksājumu par transportlīdzekli, kuram nav valsts reģistrācijas numura, norāda transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numuru; maksājuma veidu un laikposmu (gads un mēnesis), par kuru maksā nodevu; maksājuma apmēru; bankas kodu un valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda – konta numuru.

Ja nodevu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu, šajos noteikumos minēto informāciju norāda maksājuma uzdevumā. Ja ar vienu maksājuma uzdevumu vienlaikus maksā nodevu par vairākiem transportlīdzekļiem un šajā maksājuma uzdevumā nevar norādīt visu šajos noteikumos minēto informāciju, maksājuma uzdevumam pievieno dokumentu, kurā norādīta minētā informācija par tiem transportlīdzekļiem, par kuriem ar šo maksājuma uzdevumu samaksā nodevu. Minēto dokumentu paraksta transportlīdzekļu īpašnieks.

Ja iepriekšējā gadā transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts Latvijā, bet nodeva par iepriekšējo gadu nav maksāta, pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates, kā arī pirms tā noņemšanas no uzskaites nodevai jābūt samaksātai arī par iepriekšējo gadu likumā noteiktajā apmērā. Minētais nosacījums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ja īpašnieks transportlīdzekli reģistrē un uz laiku pārtrauc tā izmantošanu, nododot valsts reģistrācijas numura zīmes, vai ja īpašnieks noņem transportlīdzekli no uzskaites, lai to izvestu no Latvijas, jābūt samaksātai vienai divpadsmitajai nodevas daļai (par reģistrācijas mēnesi).

Nodevas administrācijas pienākumus veic bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu direkcija” ģenerāldirektora iecelti Latvijas Autoceļu direkcijas darbinieki. Satiksmes ministrija kontrolē nodevas administrācijas darbību. Nodevas administrācijai ir šādas tiesības: piemērot nodevas atlaides likumā noteiktajos gadījumos un apmērā; piemērot atbrīvojumus no nodevas maksāšanas likumā noteiktajos gadījumos; atmaksāt nodevu likumā noteiktajos gadījumos; ja rodas strīdi par nodevas maksāšanu, atbrīvojumu no nodevas maksāšanas, nodevas atlaižu piemērošanu un nodevas atmaksāšanu, – pieņemt atbilstoši likumam lēmumus attiecīgi par nodevas maksāšanu, atbrīvojumu no nodevas maksāšanas, nodevas atlaižu piemērošanu un nodevas atmaksāšanu; kontrolēt nodevas likmju piemērošanas, aprēķināšanas un maksāšanas pareizību; izskatīt strīdus, kas rodas par nodevas maksāšanu, atbrīvojumu no nodevas maksāšanas un nodevas atlaižu piemērošanu.

Nodevas administrācijai ir šādi pienākumi: nodrošināt nodevas iekasēšanu un ieskaitīšanu valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda – kontā; veikt nodevas ieņēmumu un izlietojuma uzskaiti; nodrošināt likumā noteiktās iekasētās nodevas daļas ieskaitīšanu pašvaldību speciālo budžetu – pašvaldību autoceļu (ielu) fondu – kontos; reizi mēnesī sniegt pārskatus Satiksmes ministrijai par nodevas iekasēšanas un izlietošanas gaitu; informēt Satiksmes ministriju par konstatētajiem pārkāpumiem nodevas iekasēšanā un izlietošanā; reizi ceturksnī publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nodevas iekasēšanas gaitu un tās sadalījumu starp Valsts autoceļu fondu un pašvaldību autoceļu (ielu) fondiem; nodrošināt ar nodevas maksāšanu saistīto dokumentu glabāšanu. Dokumenti glabājami par kārtējo gadu un pieciem iepriekšējiem gadiem.

Ja nodevas maksātājs nepiekrīt nodevas administrācijas lēmumam, viņam ir tiesības 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas pārsūdzēt nodevas administrācijas lēmumu Satiksmes ministrijā. Lēmuma apstrīdēšanai nepieciešamos pierādījumus nodrošina nodevas maksātājs. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs izskata sūdzību 30 dienu laikā pēc saņemšanas un atbild iesniedzējam, norādot pieņemto lēmumu. Ja nodevas maksātājs nepiekrīt šajos noteikumos minētajam Satiksmes ministrijas valsts sekretāra lēmumam, viņam ir tiesības 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas pārsūdzēt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra lēmumu tiesā.

I un II grupas invalīds, uzrādot noteikta parauga invalīda apliecību, saņem atbrīvojumu no nodevas maksāšanas par vienu vieglo automobili, kas ir reģistrēts vai tiek reģistrēts uz viņa vārda. III grupas invalīds ar pārvietošanās traucējumiem saņem atbrīvojumu no nodevas maksāšanas par vienu invalīdiem paredzētu automobili, kas ir reģistrēts vai tiek reģistrēts uz viņa vārda un atbilst labklājības ministra apstiprinātajam invalīdiem paredzēto preču klasifikatoram, uzrādot šādus dokumentus: noteikta parauga invalīda apliecību; Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības – starprajonu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas - izziņu par attiecīgo medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai, kas paredzēts transporta izdevumu kompensēšanai. Ja invalīdam reģistrēti vairāki vieglie automobiļi, īpašnieks var izvēlēties, par kuru automobili piemērojams atbrīvojums no nodevas maksāšanas. Ja kādam no invalīda automobiļiem kārtējā gadā valsts tehniskā apskate vai reģistrācija veikta bez nodevas samaksas, uzskatāms, ka atbrīvojums no nodevas maksāšanas kārtējā gadā piemērots par šo automobili. Atbrīvojumu no nodevas maksāšanas invalīdam piemēro, neņemot vērā no uzskaites noņemto automobiļu skaitu.

Ārvalstu personas, uzrādot dokumentus, kas apliecina to diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas Latvijā, saņem atbrīvojumu no nodevas maksāšanas par transportlīdzekļiem, kas ir reģistrēti vai tiek reģistrēti uz šo personu vārda.

Atbrīvojumu no nodevas maksāšanas par operatīvajiem transportlīdzekļiem piemēro, ja transportlīdzekļa operatīvais statuss norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, kā arī saskaņā ar iekšlietu ministra, aizsardzības ministra vai labklājības ministra rīkojumu par operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanu.

Nodevu par operatīvajiem transportlīdzekļiem nemaksā arī gadījumos, ja likuma 8.pantā minētās personas šos transportlīdzekļus lieto saskaņā ar nomas vai līzinga līgumu un ja lietotājs kā transportlīdzekļa turētājs norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

Ja transportlīdzekļa īpašnieks atbrīvots no nodevas maksāšanas, bet nākamajam transportlīdzekļa īpašniekam nav piemērojams atbrīvojums no nodevas maksāšanas, pirms transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācijas nodevai jābūt samaksātai. Nodevas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: nodeva = nodeva par gadu x 1/12 x kārtējā gadā atlikušo mēnešu skaits (ieskaitot reģistrācijas mēnesi).

Ja transportlīdzekļa īpašnieks atbrīvots no nodevas maksāšanas, bet nākamajam transportlīdzekļa īpašniekam piemērojama nodevas atlaide, pirms transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācijas nodevai jābūt samaksātai. Nodevas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: nodeva = nodeva par gadu x 1/12 x kārtējā gadā atlikušo mēnešu skaits (ieskaitot reģistrācijas mēnesi) x saskaņā ar likumu maksājamā nodevas daļa (50 % vai 70 %).

Ja transportlīdzekļa īpašnieks atbrīvots no nodevas maksāšanas un arī nākamajam transportlīdzekļa īpašniekam piemērojams atbrīvojums no nodevas maksāšanas, pirms transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācijas nodeva nav jāmaksā.

Juridiskām un fiziskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, nodevas administrācija piemēro nodevas atlaidi 50 % apmērā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 20000 kg, kas ir reģistrēti vai tiek reģistrēti uz šo personu vārda. Nodevas administrācija lēmumu par nodevas atlaidi izsniedz lauksaimniekam. Lai saņemtu šajos noteikumos minēto nodevas administrācijas lēmumu par nodevas atlaidi, lauksaimnieks nodevas administrācijai uzrāda: transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību (uz lauksaimnieka vārda reģistrētam transportlīdzeklim) vai citu transportlīdzekļa īpašnieka tiesības apliecinošu dokumentu (vēl nereģistrētam transportlīdzeklim); dokumentu, kas apliecina lauksaimnieka īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo zemes platību (aramzeme, augļudārzi, pļavas un ganības), kurā lauksaimnieks nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Ja lauksaimnieka īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošās zemes platība atrodas vairāku pašvaldību teritorijā, norādāmas visas zemes platības neatkarīgi no pašvaldības, kuras teritorijā tās atrodas.

Ja uz lauksaimnieka vārda ir reģistrēts viens kravas automobilis ar pilnu masu līdz 20 000 kg, nodevas atlaidi piemēro neatkarīgi no lauksaimnieka īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošās zemes platības, kurā lauksaimnieks nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Ja uz lauksaimnieka vārda ir reģistrēti vairāki kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 20 000 kg, nodevas atlaidi piemēro par vienu kravas automobili uz 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes neatkarīgi no tā, cik pašvaldību teritorijā šī zeme atrodas. Lauksaimnieks var izvēlēties, par kuru kravas automobili piemērojama nodevas atlaide.

Šajos noteikumos minēto nodevas administrācijas lēmumu lauksaimnieks iesniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijā pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates, Latvijā agrāk nereģistrēta transportlīdzekļa reģistrācijas, īpašnieka maiņas reģistrācijas, no uzskaites noņemta transportlīdzekļa atkārtotas reģistrācijas, kā arī pirms transportlīdzekļa noņemšanas no uzskaites.

Ja transportlīdzekļa īpašnieks saņēmis nodevas atlaidi, bet nākamajam transportlīdzekļa īpašniekam nodevas atlaide nav piemērojama, pirms transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācijas nodevai jābūt samaksātai. Nodevas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: nodeva = nodeva par gadu x 1/12 x kārtējā gadā atlikušo mēnešu skaits (ieskaitot reģistrācijas mēnesi).

Likumā noteiktajos gadījumos nodevas administrācija nodevu vai tās daļu atmaksā transportlīdzekļa īpašniekam vai personai, kas veikusi nodevas maksājumu, atbilstoši transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistra datiem.

Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumi Nr.149 “Noteikumi par kārtību, kādā iekasējama transportlīdzekļu gada nodeva”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.

Grozījumi paredz noteikt, ka Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 80 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot līdzi ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu tiešraidē vai ierakstā raidorganizācijas saskaņo ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Šādu notikumu sarakstu un to pārraidīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Noteikts, ka minētie nosacījumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvārī.

Paredzēts noteikt, ka nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7 līdz 22 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.

Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās līdz 40 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

Akceptēti “Noteikumi par muitas galvojumiem”, kuri nosaka galvojuma apjomu, tā iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtību, kā arī kārtību atbrīvošanai no galvojuma. Noteikts, ka šos noteikumus nepiemēro muitas vērtības noteikšanai.

Galvojumu iesniedz galvenais parādnieks – persona, kas uzņemas atbildību par muitas parāda vai iespējamā muitas parāda segšanu. Galvenais parādnieks Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē iesniedz viena galvinieka izsniegtu galvojumu. Ja galvenais parādnieks Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē iesniedz vairāku galvinieku izsniegtos galvojumus, muitas parādu (ja tāds rodas) galvinieki sedz solidāri.

Noteikts, ja galvenais parādnieks iespējamā muitas parāda segšanai ir izvēlējies drošības naudu, viņš iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas atbilst 100 % no iespējamā muitas parāda apjoma, un saņem attiecīgās bankas izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un 15 dienu laikā pēc tam, kad galvenais parādnieks ir iesniedzis dokumentāru muitas režīma vai preču pagaidu uzglabāšanas pabeigšanas apstiprinājumu, drošības naudu atmaksā. Lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienests. Maksu par bankas pakalpojumiem sedz galvenais parādnieks.

Galvojuma apjoms muitas parāda segšanai atbilst muitas maksājumiem, kas maksājami, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Galvojuma apjoms iespējamā muitas parāda segšanai atbilst muitas maksājumiem, kas būtu maksājami, ja ārvalstu preces izlaistu brīvam apgrozījumam.

Noteikts, ka, izvedot (eksportējot) Latvijas preces, galvojuma apjoms muitas parāda segšanai atbilst muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ja muitas maksājumus nesamaksā pirms preču izvešanas.

Muitas procedūrām – tranzītam, ievešanai uz laiku, ievešana muitas noliktavā, kā arī preču pagaidu uzglabāšanai –, ja ir salikta krava, muitas iestāde pēc principāla vai deklarētāja lūguma iespējamo muitas parādu visai kravai nosaka pēc tās preces klasifikācijas, kurai noteikti augstākie muitas maksājumi.

Preču pārvadājumos pa dzelzceļu muitas procedūras – tranzīta – nodrošināšanai galvojums iesniedzams gadījumos, ja pārvadājuma laikā pārvadātājs, kas saņēmis licenci pārvadājuma veikšanai, principāla atbildību nodod citai personai. Muitas iestāde galvojumu nepieņem un pieprasa to papildināt vai iesniegt citu galvojumu, ja: vienreizējā galvojuma apjoms nesedz muitas parādu vai iespējamo muitas parādu; persona, kura ir izsniegusi galvojumu, nav ieguvusi galvinieka statusu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; normatīvajos aktos ir noteikts cits galvojuma veids.

Garantijas muitas iestāde šo noteikumu izpratnē ir: Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde – vispārējā galvojuma gadījumā; muitas iestāde, kurā piemēro muitas režīmu vai veic preču pagaidu uzglabāšanu, – vienreizējā galvojuma gadījumā.

Ja galvenais parādnieks iesniedz papildinātu galvojumu, tā derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekšējā galvojuma derīguma termiņu.

Piesakot precēm muitas režīmu vai preču pagaidu uzglabāšanu, personai nav jāiesniedz galvojums iespējamā muitas parāda segšanai, ja aprēķinātais iespējamais muitas parāds nepārsniedz 50 latu. Šādā gadījumā persona muitas iestādē kopā ar muitas deklarāciju iesniedz parakstītu iespējamā muitas parāda aprēķinu, kurā norādīts tās pavadzīmes numurs, uz kuru attiecas aprēķins. Galvojums tomēr iesniedzams, ja muitas iestādei nav iespējams pārliecināties par preču atbilstību deklarētajām precēm.

Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 20.februāra noteikumi Nr.73 “Galvojumu iesniegšanas un pieņemšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!