Par Liepājas mierīgo dinamiku

Foto: A.F.I.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks:

Uz Liepāju jāskatās kā uz dzīvu organismu. Salīdzinot ar citām pilsētām, Liepāja dzīvo ar citādu attīstības stratēģiju un filozofiju. Kaut vai salīdzinot ar blakus esošajām pilsētām, kurās vairāk vai mazāk viss koncentrējas lielās kompānijās un zem viena menedžmenta. Mums tas ir citādāk. Piemēram, osta Liepājā ir multifunkcionāla jeb daudznozaru. Tajā pārkrauj ļoti dažādas kravas. Ja vienā sfērā parādās kāda problēma, tad Liepājai kopumā tā nav letāla.

Speciālajā ekonomiskajā zonā mums ir divdesmit astoņas kompānijas - viena nodarbojas ar graudu pārkraušanu, cita ar kūdru, cita ar metāliem, cita ar kokvilnu, vēl kāda ar šķidrajām kravām. Tās kā bitītes iet pa pasauli un nāk ar savu pienesumu. Pērn, salīdzinot ar 2000. gadu, katra no bitītēm kravu apjomu ir palielinājusi. Tik tālu esam tikuši, bet piesaistītās kravas vairs tik daudz nevar pieņemt. Iekšējā dzelzceļa struktūra ir bijusi domāta kara ostai un bija paredzēta, lai uzturētu zemūdenes un karavīru cūku kūtis. Piestātnes, kanāls, ceļš, dzelzceļš - tie ir ļoti dārgi objekti, kuri sevi atpelna daudz lēnāk nekā, piemēram, veikals.

Ir pienācis brīdis, kad savu esam izdarījuši, kravas piesaistījuši. Tagad valstij jānāk ar investīciju programmu, mums ir vajadzīgs valdības atbalsts. Mums solīja, ka vēl pie šīs valdības mūsu iesniegtais plāns dzelzceļa mezglu uzlabošanai tiks izskatīts un iekļauts investīciju programmā. Arī finanšu ministrs ir atzinis, ka šī nu ir tā vieta, kur valstij jāiegulda nauda.

Savulaik piedalījos diezgan agresīvā sporta veidā - autorallijā. Rallijā, piemēram, ir 15 posmi. Gan tajā laikā, gan tagad daru visu, lai piecpadsmitajā posmā pie mērķa nokļūtu pēc iespējas ātrāk un nesasitot mašīnu. Arī pilsētas attīstībā var dabūt lielu uzrāvienu pašā sākumā, bet otrajās posmā apgāzties uz jumta. Kamēr vien gāžas un veļas, cits lēnām, bet pamatīgi virzās uz mērķi un to sasniedz.

Pilsētas attīstībā ir līdzīgi. Pilsētas budžetā redzams, ka katra nozare saņēmusi kādu finanšu pieaugumu. Nevar teikt, ka kāda nozare būtu aizmirsta. Sociālajā sfērā šogad būvējām sociālās mājas, izglītībā - vairāk nekā 10 skolas remontējām, ielu remontā ieguldījām tuvu trim miljoniem latu. Tāda mums tā politika - lēnām un pamatīgi.

Protams, ir arī problēmas. Liepāja bija militāra pilsēta, tādēļ vienai daļai cilvēku nav šodienai nepieciešamās profesijas. Šeit palikušais armijas kapteinis vai majors palicis bez profesijas. Paldies Dievam, pašlaik arī paši Karostas iedzīvotāji izrāda iniciatīvu - mācās latviešu valodu. Un, ja apgūst valodu, tad var integrēties, var mācīties citos projektos, apgūt profesiju.

Turklāt mums ir daudzi ārzemju uzņēmumi, kuri labprāt izvietotu savas ražotnes Liepājā, bet negrib iet vecajos mūros. Viņi ir gatavi īrēt vai pat būvēt, bet vajag infrastruktūru, vajag ielas. Ja šī problēma jāuzkrauj uzņēmējam, tad viņš aiziet uz blakus valsti Lietuvu, Igauniju vai kur citur, kur nebūt nav sliktāk kā pie mums.

Mums ir dažādi projekti, kas veicina integrāciju. Karostā ir izveidots kultūras un informācijas centrs, kur ir vesela virkne pasākumu, kā iesaistīt iedzīvotājus: multimediju projekts, kultūras pasākumi bērniem.

Mēs šogad nodarbinām vairāk nekā 100 bezdarbnieku, sākām kopt un pārbūvēt Karostu. Vasarā iesaistījām darbā skolēnus. Karostā un arī fabrikas “Lauma” rajonā veidosim jau otro mazo domi. Tur būs cilvēks, kurš strādās ar apmeklētājiem un nodos iedzīvotāju iesniegumus domes speciālistiem, lai iedzīvotājiem nav jābrauc uz pilsētas centru. Šeit viņiem arī krievu valodā izskaidros nepieciešamos jautājumus.

Tādu milzu nacionālo saasinājumu mums nav. Pastāv viedokļu dažādība un ir, protams, cilvēki, kuri saka - esmu krievs un man ir mazāka pretimnākšana, taču, kad ar cilvēku aprunājas, kad viņa problēmas uzklausa un iesaka risinājumus, cilvēki saprot. Ja vecai tantiņai jāizpilda anketa latviski, bet viņa to nevar, domes darbinieces viņai palīdz. Ja viņa nevar uzrakstīt iesniegumu par sociālā pabalsta prasīšanu, mēs nedrīkstam viņu noraidīt.

Protams, ir šādas tādas lietas, kur vajadzētu aktīvāk rīkoties. Piemēram, tie paši masu mediji varētu piepalīdzēt. Kāpēc neuztaisīt arī krievu valodā cilvēkiem svarīgo brošūru vai informāciju? Tam 60-70 gadus vecajam cilvēkam, kurš visu mūžu ir kalpojis pie militāristiem, ir grūti saprast latviski.

Karostā dzīvo aptuveni 7000 cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka tur ir tikai krievvalodīgie. Krievi Liepājā ir kādi 34 procenti. Mums ir sabiedriskās saskaņas komisija. Tur ir deleģēti dažādu nacionalitāšu pārstāvji. Ja ir kāds strīds, tad šī komisija pēc būtības izskata šīs nacionālās lietas. Komisija darbojas diezgan labi.

Šajā valdībā nebija neviena gudrinieka, kurš varētu pateikt, kādēļ tā reģionālā reforma ir vajadzīga un kādi ir tās mērķi. Latvijas dalīšana piecos reģionos, manuprāt, ir absolūtas muļķības, kuras dzīvē nevar īstenot. Līdzšinējie 26 rajoni ir daudz loģiskāki. Ja kāds vēl cer uz piecām pašvaldībām, paprasiet man vai Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, ko viņš domā par iespēju reģiona centru likt Kuldīgā. Tas ir nerealizējams sapnis, ko kāds nosapņojis, paskatoties uz Latvijas karti un sazīmējot rimbulīšus. Tādas pašvaldības nekad nav bijušas un nekad nebūs. Tāda reforma, kādu virzīja par pieciem reģioniem, mierīgi var gulēt skapī un noputēt.

“LAUKU AVĪZE”