• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 17. septembra noteikumi Nr. 423 "Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2002., Nr. 135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66631

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.425

Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" nolikums

Vēl šajā numurā

20.09.2002., Nr. 135

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 423

Pieņemts: 17.09.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.423

Rīgā 2002.gada 17.septembrī (prot. Nr.39 15.§)
Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka Latvijā audzēto un importēto augļu koku un ogulāju pavairojamā materiāla (turpmāk — materiāls) atbilstības kritērijus un aprites kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām augļu koku un ogulāju ģintīm un sugām, kā arī potcelmiem un citām augu daļām, uz kurām uzpotēts šo noteikumu 1.pielikumā minēto ģinšu vai sugu pavairojamais materiāls.
2. Noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts:

2.1. izmantošanai un realizācijai personiskajām vajadzībām;

2.2. izvešanai (eksportam) un tiek audzēts atsevišķi no pārējā materiāla;

2.3. izmēģinājumiem vai zinātniskās pētniecības darbam;

2.4. selekcijas darbam;

2.5. ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.
3. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests) tam piešķirtā budžeta ietvaros.
4. Materiāla audzētāji un izplatītāji patstāvīgi veic paškontroli un ir atbildīgi par materiāla atbilstību noteiktajiem kritērijiem.
II. Materiāla kategorijas
5. Materiālam ir šādas kategorijas:

5.1. etalonaugi;

5.2. pirmsbāzes materiāls;

5.3. bāzes materiāls;

5.4. sertificēts materiāls;

5.5. standartmateriāls.
6. Materiālus raksturo šādi:

6.1. materiāls ir vīrusbrīvs, ja tas ir atveseļots un atzīts par brīvu no vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem, un tiek turēts no infekcijas brīvos apstākļos vai ir iegūts, veģetatīvā ceļā, pavairojot noteiktā paaudzē vīrusbrīvu materiālu;

6.2. materiāls ir vīrustestēts, ja tas ir testēts un atzīts par brīvu no šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētajiem vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem, un tiek turēts no infekcijas brīvos apstākļos vai ir iegūts, veģetatīvā ceļā pavairojot noteiktā paaudzē vīrustestētu materiālu.
7. Etalonaugi ir šķirnes identitātei un pomoloģiskajām īpašībām atbilstoši augi, kuri tiek testēti, lai konstatētu kaitīgo organismu klātbūtni, un, ja nepieciešams, atveseļoti. Etalonaugus izmanto pirmsbāzes materiāla iegūšanai.
8. Pirmsbāzes materiāls ir vīrusbrīvs materiāls, kas:

8.1. iegūts no vīrusbrīva vai vīrustestēta etalonauga;

8.2. pavairots, saglabājot šķirnes identitāti;

8.3. atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes materiālam noteiktajām prasībām;

8.4. paredzēts bāzes materiāla ražošanai vai iegūšanai.
9. Bāzes materiāls ir vīrusbrīvs materiāls, kas:

9.1. pavairots veģetatīvā ceļā no pirmsbāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti;

9.2. atbilst šajos noteikumos bāzes materiālam noteiktajām prasībām;

9.3. paredzēts sertificēta materiāla ražošanai vai iegūšanai.
10. Materiāls ir sertificēts, ja tas:

10.1. pavairots veģetatīvā ceļā no bāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti;

10.2. atbilst šajos noteikumos sertificētam materiālam noteiktajām prasībām.
11. Materiāls ir standartmateriāls, ja tas:

11.1. pavairots veģetatīvā ceļā, saglabājot šķirnes identitāti;

11.2. atbilst šajos noteikumos standarta materiālam noteiktajām prasībām.
III. Materiāla audzēšana
12. Audzējot pirmsbāzes materiālu, ievēro šādas prasības:

12.1. atklātā laukā šķirņu saglabāšana pieļaujama tikai potējot;

12.2. atklātā laukā nav pieļaujami ražojoši attiecīgās kultūras stādījumi;

12.3. segtajās platībās augu māju pārklāj ar kukaiņus aizturošu tīklu (maksimālais tīkla acs lielums — 1 mm). Pie durvīm novieto dezinfekcijas iekārtu;

12.4. segto platību uztur tīru no nezālēm un kaitīgiem organismiem. Augu māju tīra un dezinficē vismaz reizi gadā. Visas personas, kuras strādā augu mājā, valkā piemērotu apģērbu;

12.5. augi savstarpēji nesaskaras;

12.6. katru gadu vizuālai un ģenētisko īpašību kontrolei sagatavo vismaz 20 stādu in vitro (audu kultūrā) no katras in vitro pavairotās šķirnes. Šos augus saglabā vismaz gadu. Atrastos atšķirīgos stādus iznīcina.
13. Audzējot bāzes materiālu, ievēro šādas prasības:

13.1. augu vecums nepārsniedz:

13.1.1. augļu kokiem — 7 gadus potzaru iegūšanai un 12 gadus potcelmu iegūšanai;

13.1.2. ogulājiem — 4 gadus;

13.1.3. zemenēm — gadu;

13.2. atklātā laukā pieļaujamais ražojošu attiecīgās kultūras stādījumu attālums:

13.2.1. augļu kokiem — ne tuvāk par 50 m;

13.2.2. krūmogulājiem — ne tuvāk par 250 m;

13.2.3. zemenēm — ne tuvāk par 500 m.
14. Audzējot sertificētu materiālu, ievēro, lai augu vecums nepārsniegtu 10–15 gadus sēkleņiem, 8–12 gadus veģetatīvi pavairojamiem potcelmiem, 7–10 gadus kauleņiem, 4 gadus — upenēm, ērkšķogām, jāņogām un avenēm un gadu — zemenēm.
15. Audzējot standartmateriālu, veic augu veselīguma vizuālo kontroli. Materiāla audzētāji nodrošina šķirnes identitātes atbilstību.
16. Dienests izsniedz šo noteikumu 4.pielikumā minēto etiķeti un atbilstības dokumentu materiāla audzētājam vai izplatītājam, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir reģistrējies fitosanitārajai kontrolei pakļauto personu reģistrā (turpmāk — reģistrētā persona).
IV. Materiāla atbilstības un ražošanas procesa pārbaude
17. Dienests materiālu pārbauda veģetācijas periodā un pirms izplatīšanas.
18. Materiāla atbilstības kritēriji ir šādi:

18.1. materiāla atbilstība konkrētai šķirnei un kategorijai;

18.2. materiāla un tā audzēšanas vai glabāšanas vietas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām fitosanitārajām normām;

18.3. materiāla atbilstība šajos noteikumos minētajām prasībām:

18.3.1. kvalitātes prasības atbilst šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām;

18.3.2. materiāls nedrīkst būt inficēts ar karantīnas organismiem un šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem.
19. Ja tiek atklāta karantīnas organismu un šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minēto kaitīgo organismu klātbūtne, reģistrētā persona nekavējoties ziņo dienestam un veic dienesta inspektora noteiktos fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai samazinātu karantīnas un kaitīgo organismu izplatīšanās risku.
20. Dienests, pamatojoties uz ražošanas metodēm, vismaz reizi gadā pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla ražošanas procesā pārbauda:

20.1. materiāla kvalitāti pirms ražošanas procesa uzsākšanas;

20.2. materiāla sēšanu, piķēšanu un stādīšanu;

20.3. materiāla atbilstību fitosanitārajām normām;

20.4. augsnes apstrādes plānu un metodes;

20.5. stādījumu vispārējo kopšanu;

20.6. materiāla pavairošanu un novākšanu;

20.7. materiāla, telpu un darbarīku ķīmisko apstrādi;

20.8. materiāla iesaiņošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.
21. Reģistrētajai personai ir kokaudzētavas grāmata, kurā norāda:

21.1. informāciju par audzēto materiālu:

21.1.1. materiāla suga, šķirne;

21.1.2. izstādītā materiāla daudzums un tā kvalitāte;

21.1.3. audzētā materiāla platība;

21.1.4. kaitīgā organisma nosaukums, lietotā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības un ķīmiskais nosaukums, koncentrācija un lietošanas datums;

21.2. informāciju par materiāla apriti:

21.2.1. iegādātā materiāla suga, šķirne, daudzums, izcelsme un augu pases vai etiķetes numurs;

21.2.2. importētā materiāla suga, šķirne, daudzums un fitosanitārās robežkontroles dokumenta numurs;

21.2.3. realizētā materiāla suga, šķirne un daudzums:

21.2.3.1. izsniegto etiķešu skaits un partijas numurs;

21.2.3.2. augu pasu numuri un skaits;

21.2.3.3. ja dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiālu saiņošanas vai uzglabāšanas laikā saliek vai sajauc kopā, norāda partijas sastāvu un atsevišķu komponentu vai partiju izcelsmi.
22. Reģistrētā persona, kas nodarbojas tikai ar materiāla izplatīšanu, izveido materiāla aprites žurnālu, kurā norāda šo noteikumu 21.2.apakšpunktā minēto informāciju.
23. Visu ar materiāla apriti saistīto dokumentāciju (augu pases, etiķetes, pavairojamā materiāla sertifikātus, pārbaudes aktus, testēšanas rezultātus un kokaudzētavas grāmatu) reģistrētā persona glabā trīs gadus.
24. Ja pirmsbāzes, bāzes un sertificētais materiāls atbilst minētajiem atbilstības kritērijiem, dienests izsniedz pavairojamā materiāla sertifikātu un etiķeti.
25. Ja standartmateriāls atbilst šo noteikumu prasībām, dienests izsniedz etiķeti.
26. Etiķeti piestiprina dienesta uzraudzībā.
27. Ja atbilstības novērtēšanas laikā konstatē, ka materiāls neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests attiecīgi:

27.1. pazemina tā kategoriju;

27.2. aizliedz materiāla izplatīšanu līdz trūkumu pilnīgai novēršanai.
28. Ja trūkumus nav iespējams novērst, dienests neizsniedz pavairojamā materiāla sertifikātu un etiķeti vai aizliedz materiāla izplatīšanu, pieņemot attiecīgu motivētu lēmumu.
29. Izdevumus, kas saistīti ar materiāla pārbaudi, sedz reģistrētā persona.
V. Materiāla izplatīšana
30. Izrokot vai atdalot no mātesauga, izvedot no audzēšanas vietas, uzglabājot vai iesaiņojot un izplatot materiālu:

30.1. to sašķiro pēc izmēra un kvalitātes vienveidīgās partijās un saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu sadala I vai II šķirā;

30.2. pie katras partijas, kura ir pēc sastāva un izcelsmes viendabīgs materiāls un kurai ir viens nosūtītājs un viens saņēmējs, piestiprina etiķeti, kurā norādīta šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija.
31. Ja partija sastāv no vairākām iesaiņojuma vienībām vai saišķiem:

31.1. etiķeti piestiprina pie katras iesaiņojuma vienības vai saišķa un uz etiķetes norāda partijas numuru;

31.2. pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla pavaddokumentiem pievieno arī pavairojamā materiāla sertifikāta kopiju.
32. Pirmsbāzes un bāzes materiālu tirgo jaunā iesaiņojumā, sertificētu materiālu un standartmateriālu — jaunā vai lietotā dezinficētā iesaiņojumā.
33. Izplatot potcelmus, etiķetē norāda to tipu, sugu vai starpsugu hibrīdu.
34. Informācijai uz etiķetes jābūt drukātai un neizdzēšamai. Etiķeti nedrīkst lietot atkārtoti.
35. Lai saņemtu etiķeti materiāla izplatīšanai, reģistrētā persona veģetācijas perioda sākumā iesniedz dienestā pieteikumu par pārbaudes nepieciešamību un norāda pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu, audzēšanas platības un pārbaudes vietu.
36. Dienesta inspektors 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic pārbaudi.
37. Lai saņemtu etiķeti ievestā (importētā) materiāla tālākai izplatīšanai, reģistrētā persona 24 stundu laikā pēc materiāla ievešanas iesniedz dienestā pieteikumu par pārbaudes nepieciešamību un norāda pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu un uzglabāšanas vietu.
38. Dienesta inspektors 48 stundu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic materiāla un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu pārbaudi to uzglabāšanas vietā.
39. Etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tajā norādīta šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija.
40. Izplatot pirmsbāzes, bāzes, sertificētu materiālu vai standartmateriālu, to novieto atsevišķi pa kategorijām.
41. Izplatot materiālu, reģistrētā persona nodrošina pircēju ar tirdzniecībā esošo šķirņu aprakstu, kas ir publicēts katalogā, žurnālā vai specializētā izdevumā.
VI. Noslēguma jautājumi
42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumus Nr.66 “Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 27.nr.).
43. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.oktobri.
44. Noteikumu 24. un 25.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 15.oktobri.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 92/34/EEC; 93/48/EEC; 93/64/EEC; 93/79/EEC.
Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris
1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra noteikumiem Nr.423
Augļu koku un ogulāju ģintis un sugas
1. Fragaria X ananassa Duch. — zemenes

2. Grossularia — ērkšķogas

3. Malus Mill. — ābeles

4. Prunus armeniaca L. — aprikozes

5. Prunus avium L. — saldie ķirši

6. Prunus cerasus L. — skābie ķirši

7. Prunus domestica L. — plūmes

8. Pyrus communis L. — bumbieres

9. Ribes — jāņogas un upenes

10. Rubus — kazenes un avenes
Zemkopības ministrs A.Slakteris
2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra noteikumiem Nr.423
Kaitīgie organismi, kuru izplatība pirmsbāzes, bāzes un sertificētā materiālā nav pieļaujama

Augļu koku un ogulāju kultūras

Augiem kaitīgie organismi

Testēšanas metodes numurs*

Rezultātu derīguma ilgums (gados)

1

2

3

4

1. Zemenes

zemeņu sakņu kakla puve (Phytophthora cactorum)

3

4 - segtajās platībās

sakņu puve (Rhizoctonia fragariae)

3

1 - in vitro

zemeņu miltrasa (Sphaerotheca alchemillae)

3

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

3

virālā zemeņu zaļziedainība

6

virālā zemeņu plankumainība

6

lapu nematodes (Aphelenchoides spp.)

8, 9

zemeņu stublāja nematode (Ditylenchus dipsaci)

8, 9

Chaetosiphon fragaefolli

8

zemeņu ērce (Phytonemus pallidus)

8

parastā tīklērce (Tetranychus urticae)

8

2. Ābeles

hlorotiskā ābeļu lapu plankumainība

5, 6, 7

15 - atklātā laukā

ābeļu fitoplazma

6

virālā ābeļu plakanzarainība

6

virālā ābolu kroplība

6

virālā zvaigžņveida ābolu plaisāšana

6

virālā ābeļu stumbra rievainība

5, 6, 7

virālā ābeļu stumbra bedrainība

6

virālā platicarpas mizas plaisāšana

6

virālā aveņu gredzenplankumainība

5

pūkainā ābeļu laputs (Eriosoma lanigerum)

8

3. Aprikozes un plūmes

bakteriozes Pseudomonas syringae pv. morsprunorum

1

15 - atklātā laukā

sudraboto lapu slimība jeb violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum)

3

10 - segtajās platībās

hlorotiskā ābeļu lapu plankumainība

5, 6, 7

virālā ābeļu mozaīka

6, 7

latentais mirabeļu gredzenplankumainības vīruss

5

virālā plūmju pundurainība

5, 6, 7

nekrotiskā plūmju gredzenplankumainība

5, 6, 7

virālā aveņu gredzenplankumainība

5

plūmju lapu pangērce (Aculus fockeui)

8

plūmju lapu kārpērce (Eriophyes similis)

8

4. Saldie un skābie ķirši

bakteriozes Pseudomonas syringae pv. morsprunorum

1

15 - atklātā laukā

hlorotiskā ābeļu lapu plankumainība

5, 6, 7

10 - segtajās platībās

virālā ābeļu mozaīka

6, 7

arābes mozaīka

5

zaļā ķiršu gredzenplankumainība

6

virālā ķiršu lapu ritināšanās

5, 6

virālā ķiršu lapu plankumainība

6

nekrotiskā rūsveida ķiršu plankumainība

6

virālā rūsveida ķiršu plankumainība

6

ķiršu spūrvīruss

6

virālā plūmju pundurainība

5, 6, 7

nekrotiskā plūmju gredzenplankumainība

5, 6, 7

virālā aveņu gredzenplankumainība

5

latentā zemeņu gredzenplankumainība

5

virālā tomātu melnplankumainība

5

stolburs

5

Longidorus elongatus,
Longidorus macrosoma,
Xiphinema diversicaudatum
(šo nematožu neaktīvās stadijas)

8
8
8

5. Bumbieres

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

2

15 - atklātā laukā

virālā ābeļu stumbra rievainība

6, 7

bumbieru mizas nekroze

6

virālā bumbieru mizas plaisāšana

6

virālais bumbieru brūču vēzis

6

virālā bumbieru gredzenplankumainība (sinonīms - hlorotiskā ābeļu lapu plankumainība)

6, 7

virālā bumbieru augļu kroplība

6

virālā bumbieru lapu dzīslu dzeltēšana

6

kvēpaini virālā cidoniju gredzenplankumainība

6

6. Upenes un jāņogas

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

1, 2

8 - atklātā laukā

ērkšķogu Amerikas miltrasa (Sphaerotheca morsuvae)

3

12 - segtajās platībās

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

3

arābes mozaīka

5, 7

virālās upeņu pilnziedainības izraisītājs jeb virālā pilnziedainība

6

gurķu mozaīka

5, 7

virālā ērkšķogu dzīslu bālēšana

6

virālā aveņu gredzenplankumainība

5, 7

latentā zemeņu gredzenplankumainība

5, 7

virālā tomātu melnplankumainība

5, 7

Aphelenchoides ritzemabosi

8

upeņu pumpurērce (Cecidophyopsis ribis)

8

upeņu lapu pangodiņš (Dasyneura tetensi)

8

parastā tīklērce (Tetranychus urticae)

8

jāņogu stiklspārnis (Sesia tipuliformis)

8

7. Avenes

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium rhizogenes)

1

8 – segtajās platībās

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

2

1 – in vitro

Rhodococcus fascians

1

aveņu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

4

neīstā aveņu miltrasa (Peronospora rubi)

3

aveņu sakņu puve (Phytophthora fragariae var. rubi)

dažādas

aveņu iedegas (Gloeosporium venetum)

4

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

3

gurķu mozaīka

5, 7

virālā aveņu pundurainība

5, 7

virālās aveņu mozaīkas vīrusi

6

virālā aveņu dzīslu hloroze

6

virālā aveņu nīkuļošana

6

aveņu dzinumu pangodiņš (Resseliella theobaldi)

8

* Piezīmes.

1. Testēšanas metodes:

1.1. baktērijām:

Nr.1 - dezinficētus augu gabaliņus novieto uz mākslīgās barotnes;

Nr.2 - imunofluorescence - mikroskopija;

1.2. sēnēm:

Nr.3 - dezinficētus augu gabaliņus novieto uz agara barotnes;

Nr.4 - inkubācija mitrā kamerā;

1.3. vīrusiem:

Nr.5 - indikatoraugu inokulācija;

Nr.6 - potēšana uz indikatorauga;

Nr.7 - seroloģija/elektronmikroskopija;

1.4. kaitēkļiem:

Nr.8 - mikroskopija;

Nr.9 - audzēšana insektārijā kontrolējamos apstākļos.

2. Testēšanas laiks - ierīkojot un atjaunojot izlases stādu audzētavu.

3. Testu skaits atkarīgs no materiāla izcelsmes.

Zemkopības ministrs A.Slakteris
3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra noteikumiem Nr.423
Augiem kaitīgie organismi, kas ietekmē pavairojamā materiāla kvalitāti

Augļu koku un ogulāju kultūras

Kaitīgie organismi

1

2

1. Zemenes

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

lapu nematodes (Aphelenchoides spp.)

zemeņu stublāju nematode (Ditylenchus dipsaci)

tarsonemīdērces (Tarsonemidae)

Sēnes:

sakņu kakla puve (Phytophthora cactorum)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

zemeņu virālā zaļziedainība

2. Ābeles

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

augļu koku gartaustkode (Anarsia lineatella)

ābeļu pūkainā laputs (Eriosoma lanigerum)

bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae)

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

sudraboto lapu slimība jeb violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum)

lapu koku stumbru un zaru vēzis (Nectria galligena)

augļu koku stumbru un zaru iedegas (Criptosporiopsis curvispora)

sakņu puve (Rosellinia necatrix)

sakņu kakla puve (Phytophthora cactorum)

ābeļu kraupis (Venturia spp.)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

visi

3. Bumbieres

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

augļu koku gartaustkode (Anarsia lineatella)

pūkainā ābeļu laputs (Eriosoma lanigerum)

bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Baktērijas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae)

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

sudraboto lapu slimība jeb violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum)

lapu koku stumbru un zaru vēzis (Nectria galligena)

sakņu kakla puve (Phytophthora spp.)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

visi

4. Aprikozes

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

augļu koku gartaustkode (Anarsia lineatella)

kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis)

sakņu pangu nematodes (Meloidogyne spp.)

bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum)

stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae)

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

sudraboto lapu slimība jeb violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum)

lapu koku stumbru un zaru vēzis (Nectria galligena)

vējplūmes (Taphrina deformans)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

plūmju virālā pundurainība

nekrotiskā plūmju gredzenplankumainība

5. Saldie un skābie ķirši

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis)

sakņu pangu nematodes (Meloidogyne spp.)

bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum)

stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae)

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

sudraboto lapu slimība jeb violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum)

lapu koku stumbru un zaru vēzis (Nectria galligena)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

virālā plūmju pundurainība

nekrotiskā plūmju gredzenplankumainība

6. Plūmes

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

plūmju lapu pangērce (Aculus fockeui)

kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis)

plūmju lapu kārpērce (Eriophyes similis)

sakņu pangu nematodes (Meloidogyne spp.)

bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum)

stumbra un lapu bakteriozes (Pseudomonas syringae pv. syringae)

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

sudraboto lapu slimība jeb violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum)

lapu koku stumbru un zaru vēzis (Nectria galligena)

sakņu puve (Rosellinia necatrix)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

virālā plūmju pundurainība

nekrotiskā plūmju gredzenplankumainība

7. Jāņogas un upenes

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

lapu nematodes (Aphelenchoides spp.)

upeņu pumpurērce (Cecidophyopsis ribis)

Baktērijas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

lapu koku sarkankārpainība (Nectria cinnabarina)

sakņu puve (Rosellinia necatrix)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

virālā upeņu pilnziedainība

8. Avenes

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās:

aveņu pangērce (Aceria essigi)

Baktērijas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium rhizogenes)

bakteriālais sakņu vēzis (Agrobacterium tumefaciens)

Rhodococcus fascians

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

aveņu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

neīstā aveņu miltrasa (Peronospora rubi)

aveņu sakņu puve (Phytophthora fragariae var. rubi)

verticilārā vīte (Verticillium spp.)

aveņu iedegas (Gloeosporium venetum)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

virālā avenāju pundurainība

virālā avenāju lapu čokurošanās

Zemkopības ministrs A.Slakteris
4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra noteikumiem Nr.423
Etiķetē norādāmā informācija
1. Valsts kods “LV”.

2. Valsts augu aizsardzības dienesta nosaukuma abreviatūra.

3. Reģistrētās personas reģistrācijas numurs.

4. Reģistrētās personas vārds un uzvārds vai nosaukums.

5. Partijas numurs vai nosaukums.

6. Pavairojamā materiāla sertifikāta numurs.

7. Augļu koka vai krūma botāniskais nosaukums.

8. Augļu koka vai krūma šķirnes nosaukums un potcelma nosaukums.

9. Pavairojamā materiāla kategorija un šķira.

10. Pavairojamā materiāla daudzums.

11. Vārdi “vīrusbrīvs” vai “vīrustestēts”, ja pavairojamais materiāls atbilst šim statusam.

12. Materiāla izcelsmes valsts, ja materiāls ir importēts.
Zemkopības ministrs A.Slakteris
5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra noteikumiem Nr.423
Kvalitātes prasības, kas jāievēro, tirgojot materiālu

1. Augļu koku stādus tirgo:

1.1. nobriedušus

1.2. bez lieliem pumpuru zudumiem

1.3. ar daļēji vai pilnīgi aizaugušām zaru un potcelmu griezumu rētām

1.4. bez lapām (izņemot konteinerstādus)

1.5. bez stipriem mehāniskiem un citiem mizas un sakņu bojājumiem

1.6. bez potcelma dzinumiem

1.7. ar labu potcelma un potes saderību — bez spēcīga uzbrieduma virs potes vietas

1.8. neiežuvušus

1.9. ar neiežuvušām pamatsaknēm

1.10. ar neapsalušu sakņu mizu un kambiju

1.11. bez lūzumiem vadzarā un sānzaros

2. Augļu koku stādiem pieļaujamas šādas novirzes:

2.1. nelieli, sekli mizas bojājumi un nobrāzumi

2.2. iežuvušas sīkās saknes

2.3. apsalusi, viegli dzeltena koksne

2.4. pelējums uz sīkajām saknēm

2.5. līks stumbrs: I šķirai — tāds, kas stādot nav jālabo, II šķirai — tāds, kas stādot jālabo

3. Augļu koku potcelmu kvalitātes prasības attiecas uz sēklaudžu un klonaudžu potcelmiem, kurus izmanto stādu audzēšanai. Augļu koku potcelmus tirgo:

3.1. labi attīstītus un nobriedušus

3.2. ar vienu pietiekami taisnu stumbru, bez sakņu cilpām un ar taisnu sakņu kakliņu

3.3. bez lapām

3.4. neiežuvušus

3.5. bez mizas un stumbra bojājumiem, apdegumiem un apsalumiem

3.6. ja garums no sakņu kakliņa līdz pirmajam sānzaram ir ne mazāks par 15 cm

4. Kvalitātes prasības augļu koku stādiem ir šādas:

Pazīmes

Šķira

 

Ābeles

Bumbieres

Plūmes un aprikozes

Saldie ķirši

Skābie ķirši

potcelmi

sēklaudži un spēcīgaauguma klonaudži

vidēja un maza auguma klonaudži un to starppotes

sēklaudži

cidoniju sēklaudži un maza auguma starppotes

Kaukāza plūmju sēklaudži un klonaudži, aprikožu sēklaudži

sēklaudži un klonaudži

sēklaudži un klonaudži

viengadīgs

divgadīgs

viengadīgs

divgadīgs

viengadīgs

divgadīgs

viengadīgs

viengadīgs

viengadīgs

viengadīgs

Stumbra resnums,

I

1,2

1,8

1,2

1,5

1,2

1,8

1,2

1,4

1,2

1,5

ne mazāk kā (cm)

II

1,0

1,5

1,0

1,2

1,0

1,5

1,0

1,2

1,0

1,2

Kociņa augstums,

I

100

150

100

130

100

150

100

140

120

120

ne mazāk kā (cm)

II

80

120

80

110

80

120

80

120

100

100

5. Kvalitātes prasības augļu koku potcelmiem ir šādas:

Potcelmu grupa

Vecums

Šķira

Sakņu kakliņa resnums

5.1.

ābeļu potcelmi - "Antonovkas" sēklaudži; spēcīga, vidēja un maza auguma ābeļu klonaudžu potcelmi

viengadīgi un divgadīgi

I

> 0,7

II

0,5-0,7

5.2.

bumbieru sēklaudžu potcelmi

viengadīgi

I

> 0,7

II

0,5-0,7

divgadīgi

I

> 1,0

II

0,8-1,0

5.3.

plūmju, skābo un saldo ķiršu un aprikožu sēklaudžu potcelmi

viengadīgi

I

0,6-0,8

II

0,4-0,5

5.4.

veģetatīvi pavairojamie kauleņkoku potcelmi

viengadīgi un divgadīgi

I

0,7-1,0

II

0,5-0,7

6. Augļu koku potzarus, klonu potcelmus un ogulāju spraudeņus tirgo:

6.1. neiežuvušus

6.2. bez lapām (izņemot lapainos spraudeņus)

6.3. ar neizplaukušiem pumpuriem

6.4. bez mehāniskiem, kaitēkļu un slimību bojājumiem

6.5. bez apsaluma pazīmēm

6.6. nobriedušus visā garumā (acošanai vai lapainiem spraudeņiem paredzētos — pumpuru griešanas zonā)

6.7. ar potzaru garumu, ne mazāku par 40 cm, ogulāju spraudeņiem paredzētiem zariem — ne mazāku par 20 cm

7. Zemeņu stādus tirgo:

7.1. viengadīgus

7.2. ar labi attīstītiem galotnes pumpuriem

7.3. ar labi attīstītu sakņu sistēmu baltā un gaiši brūnā krāsā (frigo stādiem — brūnā krāsā)

7.4. ar sakņu kakliņu, ne tievāku par 10 mm

7.5. neiežuvušus

8. Krūmogulāju stādus (upeņu, jāņogu, ērkšķogu) tirgo:

8.1. viengadīgus un divgadīgus

8.2. nesaplaukušus vai, tirgojot pavasarī, izplaukušus ne vairāk par zaļā konusa stadiju (izņemot konteinerstādus)

8.3. ar labi attīstītu sakņu sistēmu

8.4. veselīgus, ar labi attīstītu un nobriedušu virszemes daļu

8.5. neiežuvušus

8.6. bez mehāniskiem un sala bojājumiem

9. Aveņu un kazeņu stādus tirgo:

9.1. viengadīgus

9.2. ar labi attīstītu sakņu sistēmu

9.3. nesaplaukušus (izņemot konteinerstādus)

9.4. ar veselīgu virszemes daļu

9.5. neiežuvušus

9.6. bez mehāniskiem un sala bojājumiem

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!