Lēmuma projekts

Par Pasaules latgaliešu II konferences Aicinājuma īstenošanu

Saeimas dok. Nr. 4892

Saeimas deputātu grupas (V. Lauskis, P. Tabūns, E. Baldzēns,
P. Salkazanovs, J. Urbanovičs, J. Čevers, J. Lāčplēsis, M. Zīle,
A. Panteļējevs, O. Zvejsalnieks, A. Seiksts, V. Kezika)
2002. gada 11. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izvērtējot 2002. gada 12. augustā notikušās Pasaules latgaliešu II konferences, kurā piedalījās 250 dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm — Vācijas, Kanādas, ASV, Krievijas un Zviedrijas — Aicinājumu, Latvijas Republikas Saeima nolemj —

uzdot Ministru kabinetam:

1. Sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektus, lai 2005. gadā vienlaikus ar vietējo pašvaldību vēlēšanām notiktu vēlēšanas atbilstoši Satversmes 3. pantam izveidotajos Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales, kā arī Rīgas kā galvaspilsētas pašvaldību administratīvajos reģionos;

2. Nodrošinot reģionu, tai skaitā Latgales, intensīvāku attīstību, izstrādāt visaptverošu ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvu cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos;

3. Pamatojoties uz 1917. gada aprīļa Rēzeknes kongresa lēmumu par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi, kā arī par Latgales novada tiesībām lemt ticības, valodas un skolu jautājumus, sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam.

Aicinājums

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai

Pasaules latgaliešu II konferences dalībnieki, izvērtējot notikumu attīstību pēc 1992. gada 11. augustā notikušās Pasaules latgaliešu I konferences, izsaka savu attieksmi pret pašreizējo situāciju Latgalē.

Neskatoties uz pozitīvām pārmaiņām — it īpaši kultūras un izglītības jomā —, ir nepieciešama konsekventāka valsts rīcība, lai nodrošinātu Latgales kā savdabīga Latvijas kultūrvēsturiska novada sekmīgāku attīstību.

Noklausoties ziņojumus par saimniecisko un sociālo stāvokli Latgalē, Pasaules latgaliešu II konferences dalībnieki konstatē, ka kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latgalē būtiski pasliktinājusies saimnieciskā situācija, kas radījusi iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos, bezdarba un sociālo problēmu pieaugumu, strauju demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, salīdzinot ar Rīgu un citiem Latvijas reģioniem. Pēdējo gadu laikā Latgale ir kļuvusi par visatpalikušāko reģionu starp visiem ES kandidātvalstu un dalībvalstu reģioniem. Piemēram, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar vidējo kopproduktu ES, Latgales reģionā ir samazinājies no 16,2% 1996. gadā līdz 10,9% 1999. gadā. Savukārt Latvijā kopumā tas ir pieaudzis no 25,7% 1996. gadā līdz 28% 1999. gadā (dati no Latvijas Ekonomikas ministrijas 2001. gada decembra “Ziņojuma par Latvijas ekonomisko attīstību”).

Tāpēc ir būtiski visdrīzākajā laikā veikt kardinālus pasākumus, lai uzlabotu situāciju valstī, īpaši Latgales reģionā.

Mūsu priekšlikumi ir šādi:

Uzskatām par vitāli nepieciešamu iespējami ātri veikt vienlaicīgu, kompleksu valsts pārvaldes, reģionālo un vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu;

Atbilstoši Satversmes 3. pantam izveidot Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales, kā arī Rīgas kā galvaspilsētas pašvaldību administratīvos reģionus, paredzot budžeta dimensiju reģionu griezumā;

Nodrošināt reģionu, tai skaitā Latgales, intensīvāku attīstību, izstrādāt visaptverošu, ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvo cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos;

Pamatojoties uz 1917. gada aprīļa Rēzeknes kongresa lēmumu par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi, kā arī par Latgales novada tiesībām lemt ticības, valodas un skolu jautājumu, izdarīt LR Satversmē nepieciešamos grozījumus latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam;

Nepieciešams izveidot Valsts valodas komisijas latgaliešu valodas apakškomisiju:

izstrādāt valsts programmu “Latgale kā savdabīgs kultūrvēsturisks novads”, kas palīdzētu realizēt Valsts valodas likumā noteiktās garantijas, kā arī aktivizēt pozitīvās tendences izglītības koncepcijā Latgales vēstures, kultūrvēstures un valodas jautājumu risināšanā;

organizēt diskusiju par iepriekš minētajiem jautājumiem ar Jūsu un konferencē izveidotās darba grupas piedalīšanos.

Latvijas valsts uzplaukums nav iedomājams bez Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales reģionu sekmīgas attīstības!

Pasaules latgaliešu II konferences dalībnieku vārdā:

Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs, konferences koordinators P.Keišs

Rēzeknē 2002. gada 12. augustā