• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.2002., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66491

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Izglītības likumā

Vēl šajā numurā

19.09.2002., Nr. 134

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Saeimas dok. Nr. 4925; likumprojekts Nr. 1232

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2002. gada 12. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai 2. lasījumā

 

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3., 14., 15.nr.; 2001, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā: izslēgt 4.punktā vārdus “Ceļu satiksmes drošības direkcijas veikta oficiāla”;

izteikt 26.punktu šādā redakcijā: “26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati— tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai;”.

2. 3. pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

3. 4.pantā: aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrija” ar vārdiem “Valsts policija”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus, piešķir, anulē un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei.”;

izslēgt sestajā daļā vārdus “un tās ieķīlājumus”;

izslēgt devīto daļu.

4. 6.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “un raudzīties, lai ceļš atbilstu kvalitatīvajiem rādītājiem”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “ceļu kvalitatīvos rādītājus un”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pārējo autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanu atbild to īpašnieki.”

5. Papildināt 8.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “vai citi apstākļi” ar vārdiem iekavās “(sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.)”.

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē papildus šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem apliecina arī attiecīga vizuālā informācija (valsts reģistrācijas numura zīmes, pazīšanas zīmes, uzlīmes) uz transportlīdzekļa.

(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās.”

7. 10.pantā izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ceļu satiksmē iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus, piekabes un mopēdus, izņemot šā likuma 47.panta trešajā daļā minēto gadījumu, piecu dienu laikā pēc to iegādes vai ievešanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehniku un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Latvijā aizliegts reģistrēt:

1) mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku;

2) mehāniskos transportlīdzekļus (izņemot traktortehniku un tās piekabes), piekabes un mopēdus, kuru ražotājiem nav piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods. Latvijā starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu piešķir saskaņā ar valsts standartu LVS 88:1997 “Transportlīdzekļu marķēšana”. Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.”

8. Izslēgt 11.panta pirmās daļas 3.punkta otro teikumu.

9. Aizstāt 12.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “citai juridiskajai personai” ar vārdiem “citai personai”.

10. Izteikt 13.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šajā gadījumā visas darbības ar transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, ir izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā visu līdzīpašnieku vai to pilnvaroto pārstāvju klātbūtnē vai arī iesniedzot visu līdzīpašnieku piekrišanu, ko apliecina notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādīta persona.”

11. Papildināt 14.panta septītās daļas otro teikumu ar vārdiem “vai šāda satura Komercķīlu reģistra paziņojums elektroniskā veidā”.

12. 16.pantā izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta, lai kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un to aprīkojumu, aktualizētu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, aktualizētu traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu citas normatīvajos aktos noteiktas kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē.

(2) Ja transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un vides aizsardzības prasībām (vai arī tam ir konstatēti tikai tādi trūkumi vai bojājumi, kas tieši neietekmē satiksmes drošību un vidi) un ja ir izpildītas citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā. Turpmākās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veic atbilstoši atļaujai piedalīties ceļu satiksmē norādītajam termiņam. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne retāk kā divas reizes gadā.

(6) Atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek dota uz laiku līdz 13 mēnešiem atbilstoši transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņam.

(7) Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtību un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles kārtību, kā arī transportlīdzekļiem un to aprīkojumam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.”

13. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

18.pants. Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē

Transportlīdzeklim aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā šādos gadījumos:

1) transportlīdzeklim ir Ceļu satiksmes noteikumos paredzēti bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt;

2) nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

3) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

4) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

5) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas nostiprināšanas prasības.”

14. Papildināt 19.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi.”

15. 20.pantā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots.”

16. 22.pantā izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību var iegūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kurai ir tiesības Latvijā uzturēties ilgāk par sešiem mēnešiem, un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad šo tiesību iegūšana noteiktā laika periodā ir liegta.

(2) Transportlīdzekļa vadītāja apliecību izsniedz uz noteiktu termiņu, kura beigu datums atbilst nākamās kārtējās veselības pārbaudes datumam. Transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas nosaka Ministru kabinets.”

17. 23.pantā izslēgt pirmo daļu;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

papildināt otro daļu ar 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

“17) transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt A1 vai A kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī B1 kategorijas transportlīdzekļus;

18) transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī A1 kategorijas transportlīdzekļus.”

18. 24.pantā izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:  

“2) 18 gadus — A, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai. Tiesības vadīt motociklus, kuru motora jauda pārsniedz 25 kilovatus (34 zirgspēkus) vai 0,16 kilovatus uz kilogramu (0,22 zirgspēkus uz kilogramu), ir personām, kuru A kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi, izņemot gadījumus, kad persona sasniegusi 21 gada vecumu un nokārtojusi attiecīgus vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus;”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā A kategoriju.

19. 25.pantā izslēgt pirmajā daļā vārdus “traktortehnikas vadītājam — arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma”;

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārda “īpašnieka” ar vārdiem “valdītāja vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgas vizuālās informācijas (uzlīmes).”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja transportlīdzekļa vadītājam uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai pavisam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadītāja apliecība uzskatāma par nederīgu no dienas, kad viņam paziņots attiecīgais lēmums. Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.”

20. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

26.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē.

(2) Personas iegūtās transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.”

21. 27.pantā izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par ceļu satiksmes negadījumu transportlīdzekļa vadītājs paziņo Valsts policijai un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti zaudējumi trešās personas mantai (izņemot negadījumā iesaistītos transportlīdzekļus) un tajā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji vienojušies par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, kā arī aizpildījuši saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu. Saskaņotais paziņojums ir dokuments, ko ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstiem apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ceļu satiksmes negadījumu uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.”

22. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

28.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums

Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli:

1) ja alkohola koncentrācija viņa asinīs sasniedz 0,5 promiles, bet transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem — ja alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,2 promiles;

2) atrodoties narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina reakcijas ātrumu un uzmanību;

4) ja viņam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

5) ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.”

23. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

 

“28.1 pants. Aizliegums noteiktā laika periodā iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1) Aizliegumu noteiktā laika periodā iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav piešķirtas šādas tiesības un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.”

24. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

29.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atņemt uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai pavisam.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz likumā noteikto laiku kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro, uzliekot sodu par likumā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai atbilstoši šajā likumā noteiktajai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai, kā arī Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

(3) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņem uz nenoteiktu laiku, ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka transportlīdzekļa vadītājam radušās medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

(4) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu pavisam kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro par šo tiesību izmantošanas kārtības ļaunprātīgu un sistemātisku pārkāpšanu atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai.

(5) Ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas pavisam, tās noteiktā kārtībā atkārtoti var iegūt ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

 

30.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka Valsts policijas amatpersona transportlīdzekļa vadītājam, kas ir izdarījis pārkāpumu, par kuru paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana vai arī saskaņā ar kuru personu par noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību var saukt pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un vadīt transportlīdzekli līdz laikam, kad Valsts policijas amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā pieņem attiecīgu lēmumu.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja:

1) beidzies transportlīdzekļa vadītāja apliecības derīguma termiņš, — līdz jaunas apliecības saņemšanai;

2) par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, — līdz naudas soda samaksai;

3) transportlīdzekļa vadītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav veicis veselības pirmstermiņa pārbaudi, — līdz veselības pārbaudei.

(3) Par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu izdara attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

(4) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma gadījumā aiztur vadītāja apliecību.”

25. Izteikt 30.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, kā arī personas, kuras nosūta viņu uz šo pārbaudi.”

26. Izslēgt 32.pantu.

27. Izslēgt 33.pantu.

28. Izslēgt 34.pantā skaitļus un vārdu “32.un 33.”.

29. 40.pantā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, izvietot reklāmas vai informācijas objektus, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo Latvijas Autoceļu direkcijā un jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) atļauja un zemes īpašnieka atļauja.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Noteikumus par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas vai informācijas objektu izvietošana, nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Samaksu par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu valsts autoceļu nodalījuma joslā un samaksu par darbībām, ko veic Latvijas Autoceļu direkcija, saskaņojot reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, nosaka satiksmes ministrs.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par ceturto daļu.

30. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

VII nodaļa

Administratīvās atbildības par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu īpatnības

31. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

43.pants. Administratīvais ceļu satiksmes pārkāpums

(1) Lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku veselību, dzīvību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie šajā likumā noteiktās administratīvās atbildības, un vainīgajām personām ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(2) Šajā likumā noteiktā ar nodomu vai aiz neuzmanības veiktā darbība vai bezdarbība, kura ir pretrunā ar ceļu satiksmes drošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem vai neatbilst tiem, ir administratīvais pārkāpums, par kuru personu sauc pie šajā likumā noteiktās administratīvās atbildības.

(3) Šajā likumā noteikto izdarīto pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz 10 latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem satiksmes dalībniekiem vai mantai, var atzīt par maznozīmīgu, ņemot vērā kādu no šādiem apstākļiem:

1) satiksmes intensitāti;

2) diennakts laiku;

3) ceļa un laika apstākļus;

4) citus apstākļus, kas mazina konkrētā pārkāpuma potenciālos draudus satiksmes drošībai.”

32. Papildināt likumu ar 43.1, 43.2, 43.3, 43.4, 43.5, 43.6, 43.7 un 43.8 pantu šādā redakcijā:

43.1 pants. Pārkāpumu uzskaites punktu sistēma

(1) Lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, norādot attiecīgajam pārkāpumam atbilstošo uzskaites punktu skaitu.

(2) Maksimālais reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti — pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.

(3) Maksimālais par vienu pārkāpumu reģistrējamais punktu skaits ir astoņi punkti.

(4) Atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā no diviem līdz pieciem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma.

(5) Atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai transportlīdzekļu vadītājiem piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:

1) brīdinājums, nosūtot pa pastu transportlīdzekļa vadītājam informāciju par viņam reģistrēto punktu skaitu, lai veicinātu transportlīdzekļa drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē;

2) apmācības kursi (semināri) ceļu satiksmes drošības jautājumos;

3) eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos;

4) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz gadu, ja sasniegts maksimālais punktu skaits;

5) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana pavisam, ja atkārtoti 10 gadu laikā piemērota tiesību atņemšana uz 12 vai vairāk mēnešiem kā administratīvais sods vai tiesību atņemšana par maksimālā uzskaites punktu skaita sasniegšanu.

(6) Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumus, reglamentējot reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumiem atbilstošos uzskaites punktus, to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un kārtību, kādā reģistrā esošā informācija paziņojama transportlīdzekļa vadītājam, kā arī ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

43.2 pants. Lēmuma par naudas soda samaksu piespiedu izpildes kārtība

(1) Ja par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu ir uzlikts naudas sods, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

1) izsniegt pārkāpumu izdarījušajai personai transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

2) veikt pārkāpumu izdarījušajai personai piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt tos transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

3) veikt transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

4) ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

(2) Uzliktais naudas sods, kas nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā (10 dienu laikā), pieaug 10 procentu apmērā par katru nokavēto samaksas mēnesi, sākot ar trešo mēnesi no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(3) Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem.

(4) Ja iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

(5) Kārtību, kādā noformējams paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

43.3 pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

(1) Administratīvo pārkāpumu lietas izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja pārkāpējs ir gājējs vai persona, kuras vadītais transportlīdzeklis ir apturēts vai stāv pārkāpuma izdarīšanas vietā, un par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir fiksētais naudas sods.

(2) Administratīvo pārkāpumu lietās, kuras izskata cita amatpersona vai kompetenta iestāde, pārkāpuma izdarīšanas vietā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu šai amatpersonai vai iestādei nogādā triju darbdienu laikā pēc protokola sastādīšanas, un šīs lietas izskata, kad ieradusies pārkāpumu izdarījusī persona. Ja pārkāpumu izdarījusī persona neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez tās klātbūtnes.

 

43.4 pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

(1) Administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesības sastādīt:

1) šā likuma 25.panta pirmajā daļā minēto institūciju darbiniekiem, kuri ir tiesīgi apturēt transportlīdzekļus un pārbaudīt transportlīdzekļu vadītāju dokumentus;

2) Latvijas Autoceļu direkcijai, veicot šajā likumā noteiktās funkcijas, — par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

(2) Ja saskaņā ar šo likumu iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, administratīvā pārkāpuma protokolu sastāda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nenorādot ziņas par pārkāpēju. Šajā gadījumā protokolu ir tiesīgas sastādīt arī pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

 

43.5 pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana

(1) Transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja:

1) tā vadītājs ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

2) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību;

3) transportlīdzeklim ir Ceļu satiksmes noteikumos paredzēti bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt;

4) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

5) transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

6) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas nostiprināšanas prasības;

7) transportlīdzeklis saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.

(2) Ja transportlīdzekļa vadītājs atrodas alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu nedrīkst pārvietot, ja tā vadītājs pilnvaro pasažieri vai citu klātesošu personu, kurai ir attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadīt šo transportlīdzekli tālāk.

(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs izdarījis šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. vai 6. punktā minēto pārkāpumu, transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu nedrīkst pārvietot, ja tā vadītājs attiecīgos trūkumus novērš transportlīdzekļa atrašanās vietā vai likumā noteiktajā kārtībā transportlīdzekli pārvieto uz stāvvietu vai trūkumu novēršanas vietu.

(4) Ja nav iespējams transportlīdzekli nogādāt speciālā stāvvietā, amatpersona novērš iespēju transportlīdzekli neatļauti izmantot satiksmē, taču pēc iespējas ievērojot tā vadītāja intereses.

(5) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos transportlīdzekli var piespiedu kārtā pārvietot no vietas, kur tas rada traucējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai, uz citu vietu.

(6) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

43.6 pants. Braukšanas ātruma kontrole

Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

 

43.7 pants. Alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana

(1) Lai noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, taču transportlīdzekļa vadītājs atsakās no izelpotā gaisa pārbaudes. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

43.8 pants. Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli

(1) Pārkāpumus var fiksēt, neapturot transportlīdzekli un izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(2) Ja nav noskaidrots transportlīdzekļa vadītājs, kas vadīja transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, administratīvo sodu par konstatēto pārkāpumu nepiemēro.”

33. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajos sporta pasākumos ir pieļaujamas atkāpes no Ceļu satiksmes noteikumiem tiktāl, ciktāl to nosaka sporta pasākumus reglamentējošie akti.”

34. 47.pantā papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “ja viņam ir klāt” ar vārdiem “Eiropas Savienības valsts izsniegta vadītāja apliecība vai”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “izņemot Eiropas Savienības valsts izsniegtu transportlīdzekļu vadītāja apliecību, kā arī personas, kas bauda diplomātiskās vai konsulārās imunitātes un privilēģijas”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami ārvalstu bruņoto spēku sastāvā esošajām personām, kuras Latvijas Republikā pilda dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros.”

35. Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

IX nodaļa

Atbildība par administratīvajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem

49.pants. Vispārējo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana

(1) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:

1) dokuments, kas apliecina atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

3) dokuments vai uzlīme par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) dokuments vai uzlīme par noteiktā kārtībā veikto transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati;

5) citi vadītāja kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

6) dokumenti, kas nepieciešami, pārvadājot attiecīgu kravu (negabarīta, smagsvara kravu);

7) pilnvara lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ja nav klāt tā īpašnieka (Latvijas iedzīvotājiem);

8) braukšanas mācību instruktora apliecība vai braukšanas mācību atļauja (mācību braukšanas gadījumā), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(3) Par tādas vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta un kuras vietā saņemta jauna vadītāja apliecība, vai tādas vadītāja apliecības izmantošanu, kurai beidzies derīguma termiņš, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apturētas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

(6) Par vadītāja vietas atstāšanu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka pieprasījuma, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(7) Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) — fiziskajai vai juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt latiem.

(8) Par runāšanu pa tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad vadītājs sarunādamies neņem rokā tālruņa klausuli), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(9) Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmās transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(10) Par transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas režīma neievērošanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(11) Par transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas režīma, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt latiem.

(12) Par norīkojumu lietot transportlīdzekli, neievērojot transportlīdzekļu vadītājiem noteikto darba un atpūtas režīmu, vai par darba un atpūtas režīma, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu — personai, kas ir atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(13) Par citu ceļu satiksmes dalībnieku apdraudēšanu vadītāja neuzmanības dēļ vai šajā likumā neminētu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(14) Par agresīvu braukšanu un traucējumu radīšanu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem šādos gadījumos:

1) vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa, apdzenot (apsteidzot) transportlīdzekļus no dažādām pusēm un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu;

2) vairāku stāvošu vai lēni braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšanā pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai;

3) tramvaja apdzīšana pa pretējā virziena sliežu klātni.

 

50.pants. Ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(3) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāls, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(4) Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

 

51.pants. Braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšana

(1) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka brīdinājuma signāla došanas kārtību, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(2) Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļiem, kuriem ir priekšroka, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(3) Par ceļa nedošanu trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas apdzīvotās vietās, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(4) Par sākšanu braukt no pieturas vietas, nepārliecinoties, vai tiek dots ceļš, — trolejbusa vai autobusa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par nogriešanos tā, ka, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis atrodas pretējā braukšanas virziena joslā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par tramvaja sliežu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās, ja tramvaja sliežu klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(8) Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem, kā arī uz gājēju pārejām — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(9) Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā tuneļos vai vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(10) Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

 

52.pants. Transportlīdzekļu izkārtojumu uz brauktuves reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

(1) Par iebraukšanu pretējā braukšanas virziena joslā uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairāk braukšanas joslas, vai kreisajā malējā joslā uz ceļa, kur ir trīs ar ceļa apzīmējumiem apzīmētas braukšanas joslas, no kurām vidējā josla izmantojama braukšanai abos virzienos, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(2) Par iebraukšanu vidējā joslā, kas izmantojama braukšanai abos virzienos, ja šī iebraukšana nav saistīta ar apdzīšanu, apbraukšanu, nogriešanos pa kreisi vai apgriešanos pretējā virzienā, uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs ar ceļa apzīmējumiem apzīmētas braukšanas joslas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par braukšanu pa joslu, kura no abām pusēm ir apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu, gadījumos, kad tas ir aizliegts, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(4) Par braukšanu pa kreiso malējo joslu vai tā paša virziena tramvaja sliežu klātni gadījumos, kad tas nav atļauts, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(5) Par braukšanu pa pretējā virziena tramvaja sliežu klātni — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par braukšanu pa joslu, kas paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem un iekārtota brauktuves labajā pusē (tā paša braukšanas virziena josla), gadījumos, kad tas ir aizliegts, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par braukšanu pa joslu, kas paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem un iekārtota brauktuves kreisajā pusē (pretējā braukšanas virziena josla), gadījumos, kad tas ir aizliegts, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par nebraukšanu pa apzīmētajām joslām (braukšana starp joslām) — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(9) Par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u.tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.  

53.pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

(1) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(5) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(6) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk nekā par 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

(7) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(8) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(9) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(10) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(11) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

(12) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk nekā par 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

(13) Par drošas distances vai intervāla neievērošanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

54.pants. Apdzīšanas noteikumu un samainīšanos ar pretim braucošo transportlīdzekli reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

(1) Par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(2) Par apdzīšanas uzsākšanu, ja pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs rāda kreisā pagrieziena signālu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(3) Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(4) Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, mainot braukšanas trajektoriju, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(5) Par apdzīšanu regulējamos krustojumos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumu, kad apdzīšana notiek uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(7) Par apdzīšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(8) Par apdzīšanu tuvāk par 100 metriem pirms dzelzceļa pārbrauktuves — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(9) Par apdzīšanu uz gājēju pārejām un tuneļos, augšupejošu ceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi un tamlīdzīgi objekti, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(10) Par ceļa nedošanu pretim braucošajam transportlīdzeklim vietās, kur ir apgrūtināta samainīšanās, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

 

55.pants. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram transportlīdzekļa brauktuves malai tuvāko sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) otrajā rindā;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem;

7) uz gājēju pārejām vai tuvāk par 5 metriem pirms tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metrus aiz 534., 535., 536. vai 538. ceļa zīmes vai sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas vai stāvvietas rādītāja;

10) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

11) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

12) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

13) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

14) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par apstāšanos uz tramvaja sliežu klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par apstāšanos tuneļos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram transportlīdzekļa brauktuves malai tuvāko sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

5) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem;

6) uz gājēju pārejām un tuvāk par 5 metriem pirms tām;.

7) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

8) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metrus aiz 534., 535., 536. vai 538. ceļa zīmes vai sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas vai stāvvietas rādītāja;

9) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

10) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

11) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

12) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

13) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;

14) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 metriem no tās;

15) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

16) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(6) Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība vismaz vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;

4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par stāvēšanu tuneļos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(9) Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.–832.papildzīmēm un ceļa apzīmējumiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(10) Par vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

56.pants. Krustojumos noteiktās braukšanas kārtības pārkāpšana.

(1) Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļiem, kuriem ir priekšroka, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par iebraukšanu krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju piespiež apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucē citu transportlīdzekļu kustību, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

57.pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana dzīvojamā zonā.

(1) Par dzīvojamā zonā aizliegtu darbību veikšanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā..

(2) Par ceļa nedošanu citiem satiksmes dalībniekiem, izbraucot no dzīvojamās zonas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

 

58.pants. Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas.

(1) Par ceļa nedošanu gājējiem, kuri šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, beidz to šķērsot, neredzīgiem gājējiem, kuri rāda signālu ar baltu spieķi, vai gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par uzbraukšanu uz gājēju pārejas, ja aiz šīs pārejas izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju apturēt transportlīdzekli uz tās un traucē gājēju pārvietošanos, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

59.pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par ceļa nedošanu vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem..

(2) Par uzbraukšanu uz pārbrauktuves, ja:

1) uzbraukšanu aizliedz pārbrauktuves dežuranta žests;

2) luksoforā deg aizlieguma signāls, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem.

(3) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka transportlīdzekļa apturēšanas vietu, ja aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par uzbraukšanu uz pārbrauktuves, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves, vai ja uz tās stāv transportlīdzeklis, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka vadītāja rīcību gadījumā, kad piespiedu kārtā jāapstājas uz dzelzceļa pārbrauktuves, vai par dzelzceļa sliežu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(6) Par tādu transportlīdzekļu apbraukšanu, kuri apturēti pirms dzelzceļa pārbrauktuves, ja kustība pāri pārbrauktuvei aizliegta, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(7) Par barjeras patvaļīgu atvēršanu, apbraukšanu vai dzelzceļa sliežu ceļu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

(8) Par transportēšanai nesagatavotu lauksaimniecības mašīnu, ceļu būves mašīnu, celtniecības mašīnu un tamlīdzīgu mašīnu vešanu pāri dzelzceļa pārbrauktuvei — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

(9) Par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu bez dzelzceļa distances priekšnieka atļaujas ar transportlīdzekli, kura gabarīti vai faktiskā masa pārsniedz noteiktos lielumus, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

 

60.pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

(1) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, — transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(2) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

(3) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, — velosipēda vai mopēda vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā, bet citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divpadsmit mēnešiem.

(4) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, — velosipēda vai mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, bet citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(5) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, — velosipēda vai mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, bet citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(6) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja ir traucētas darbspējas pēc tādu medikamentu lietošanas, kuru lietošanas instrukcijā norādīts, ka tie samazina lietotāja reakcijas ātrumu un uzmanību, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

(7) Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku pieprasījuma, līdz pārbaudei, kuras rezultātā tiek noteikta alkohola koncentrācija asinīs vai konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme, vai līdz atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā — velosipēda vai mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, bet citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(8) Par atteikšanos no pārbaudes, kuras rezultātā tiek noteikta alkohola koncentrācija asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme, — velosipēda vai mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, bet citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

 

61.pants. Transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos.

(1) Par operatīvā transportlīdzekļa vadīšanu, ja tā nav saistīta ar neatliekamu dienesta uzdevumu pildīšanu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(2) Par bākuguņu un speciālo skaņas signālu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu — operatīvā transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt latiem.

(3) Par operatīvajiem transportlīdzekļiem atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu atbilstoši šā likuma 53.panta pirmajā līdz divpadsmitajā daļā noteiktajām sankcijām.

(4) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka gadījumus, kad, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim, jāaptur transportlīdzeklis, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(5) Par ceļa nedošanu noteiktajā kārtībā operatīvajam transportlīdzeklim — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(6) Par oranžo (dzelteno) bākuguņu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par oranžo (dzelteno) bākuguņu neieslēgšanu gadījumos, kad tās obligāti jāieslēdz, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(8) Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, pārkāpjot noteikto kārtību, kāda jāievēro pēc ceļu satiksmes negadījuma, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(9) Par aizbraukšanu bez atļaujas ar robežkontrolē esošu transportlīdzekli — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.

(10) Par brauktuves neatbrīvošanu pēc ceļu satiksmes negadījuma — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

62.pants. Ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par braukšanu bez iedegtiem dienas gaismas lukturiem vai tuvās gaismas lukturiem diennakts gaišajā laikā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm nepietiekamas redzamības apstākļos vai diennakts tumšajā laikā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(3) Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots vai ja tā var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem noteiktajā attālumā vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par apstāšanos pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par stāvēšanu pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(7) Par apstāšanos apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par stāvēšanu apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties vai stāvēt aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(9) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka gadījumus, kad atļauts iedegt pakaļējos miglas lukturus, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(10) Par priekšējo miglas lukturu iedegšanu kopā ar tālās gaismas lukturiem, braucot diennakts tumšajā laikā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(11) Par prožektora vai grozāmluktura iedegšanu transportlīdzeklim, kuram nav piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(12) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts gaišajā laikā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(13) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

63.pants. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka gadījumus, kad atļauts lietot skaņas signālu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts gaišajā laikā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka, kādā attālumā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme, diennakts gaišajā laikā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(6) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka, kādā attālumā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par avārijas gaismas signalizācijas iedegšanu, apstājoties vietās, kur tas aizliegts, ja nav apstākļu, kas prasa piespiedu apstāšanos, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

64.pants. Transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par transportlīdzekļa vilkšanu, ja pie tā stūres nav vadītāja, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(2) Par noteiktā attāluma neievērošanu starp velkošo un velkamo transportlīdzekli — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par transportlīdzekļu vilkšanas aizlieguma neievērošanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

 

65.pants. Mācību braukšanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par mācīšanu braukt, ja noteiktajos gadījumos instruktoram nav instruktora apliecības vai personai, kura mācās, nav braukšanas mācību atļaujas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par individuālu mācīšanu braukt, ja atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir mazāks par trim gadiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par individuālu mācīšanu braukt ar tādas kategorijas transportlīdzekli, ar kuru nav atļauta individuālā braukšanas apmācība, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par mācīšanu braukt personai, kura nav sasniegusi noteikto vecumu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par mācīšanu braukt uz ceļiem, ja persona, kura mācās, nav pietiekami labi apguvusi braukšanas iemaņas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(6) Par mācīšanu braukt ar transportlīdzekli, kurš nav aprīkots atbilstoši noteiktajām prasībām, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

66.pants. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšana.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

67.pants. Pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem noteikto papildu prasību pārkāpšana.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem, — pajūga vadītājam, jātniekam vai dzīvnieku dzinējam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

68.pants. Gājēju un pasažieru izdarītie pārkāpumi.

Par gājējiem un pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu — gājējam vai pasažierim uzliek naudas sodu no viena lata līdz pieciem latiem.

 

69.pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana.

(1) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(3) Par norīkojumu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, — personai, kas ir atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, uzliek naudas sodu simt latu apmērā.

(4) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(5) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus neviens no priekšējiem miglas lukturiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no bremzēšanas signāllukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(9) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(10) Par braukšanu diennakts gaišajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(11) Par braukšanu lietus vai snigšanas laikā ar transportlīdzekli, kuram vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(12) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stūres iekārtas bojājumi neļauj vadītājam izdarīt manevru, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(13) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura darba bremžu sistēma vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(14) Par braukšanu ar transportlīdzekļu sastāvu, kura vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(15) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš nav aprīkots ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu (aptieciņām) vai ugunsdzēšamo aparātu (aparātiem), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(16) Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(17) Par braukšanu laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam ar automobili vai autobusu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš nav aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(18) Par braukšanu laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim ar automobili vai autobusu, kuram ir riepas ar radzēm, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(19) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(20) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu) un apzīmēts ar speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz trīssimt latiem.

(21) Par norīkojumu lietot transportlīdzekļus, kam ir bojājumi, ar kuriem aizliegts braukt, vai kam noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, — personai, kas ir atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

 

70.pants. Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes.

(1) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kas nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav kādas no noteiktajām numura zīmēm, kāda no tām ir aizsegta vai nav salasāma, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav nevienas no noteiktajām numura zīmēm, tās ir aizsegtas vai nav salasāmas, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(4) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura numura zīmes neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz simt latiem.

(5) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram kaut viena numura zīme nav piestiprināta tam paredzētajā vietā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(6) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no noteiktā attāluma, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(7) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(8) Par braukšanu ar tramvaju vai trolejbusu, uz kura nav uzkrāsoti reģistrācijas numuri, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(9) Par norīkojumu lietot transportlīdzekļus, kuri nav reģistrēti noteiktajā kārtībā, — personai, kas ir atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

 

71.pants. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi.

(1) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kam ir netīras pazīšanas zīmes, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kam piestiprināta jebkāda cita informācija vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav uzstādīta noteiktā pazīšanas zīme (zīmes) vai ir uzstādīta neatļauta pazīšanas zīme, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram neatļauti uzstādīta vadītāja invalīda pazīšanas zīme, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

72.pants. Priekšrocības ceļa zīmju prasību pārkāpšana.

(1) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 206., 207. vai 208. ceļa zīmi (ceļa nedošana transportlīdzekļiem, kuriem ir priekšroka), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 207. ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana tieši noteiktajā vietā), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

73.pants. Aizlieguma ceļa zīmju prasību pārkāpšana.

(1) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 302., 303., 304., 306., 307., 308., 310., 311., 312., 313., 314., 315., 316., 317., 318., 331., 332., 333. vai 334.ceļa zīmi, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(3) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 305., 309. vai 325.ceļa zīmi, — transportlīdzekļa vadītājam vai gājējam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

74.pants. Rīkojuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana.

(1) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422.ceļa zīmi, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā..

(2) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 413., 414., 415., 416. vai 417.ceļa zīmi, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(3) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 409.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa loku), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(4) Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 418.ceļa zīmi, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

75.pants. Norādījuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana.

Par tādas prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 501., 503. vai 504. ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu), — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

 

76.pants. Ceļa apzīmējumu prasību pārkāpšana.

(1) Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, apdzenot no nepārtrauktās līnijas puses, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(2) Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses citos gadījumos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(4) Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu apdzenot — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(5) Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(6) Par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par transportlīdzekļa neapturēšanu tieši pirms 929. vai 930.ceļa apzīmējuma noteiktajos gadījumos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(8) Par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav vadītāja invalīda pazīšanas zīmes, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

77.pants. Pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par lielāka pasažieru skaita pārvadāšanu, nekā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(2) Par bērnu grupu pārvadāšanu autobusā bez pavadoņa klātbūtnes — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka pasažieru pārvadāšanu kravas automobilī ārpus tā kabīnes, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par pasažieru pārvadāšanu ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(6) Par 14 gadu vecumu nesasniegušu personu pārvadāšanu vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, ja tā konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kas aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

78.pants. Kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana.

(1) Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 5 procentiem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(2) Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 20 procentiem — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(3) Par kravas novietošanas drošības noteikumu pārkāpšanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par kravas konteineru vai kokmateriālu pārvadāšanu ar transportlīdzekļiem, kas nav speciāli paredzēti šim nolūkam un nav attiecīgi reģistrēti, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts gaišajā laikā — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(6) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu par ne vairāk kā 2 tonnām vai ass slodzi par ne vairāk kā 0,5 tonnām, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(8) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu robežās no 2 tonnām līdz 4 tonnām vai ass slodzi no 0,5 tonnām līdz 1 tonnai, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu simt latu apmērā.

(9) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu robežās no 4 tonnām līdz 6 tonnām vai ass slodzi no 1 tonnas līdz 1,5 tonnām, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu simt piecdesmit latu apmērā.

(10) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 tonnām vai ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divsimt piecdesmit latu apmērā.

(11) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteiktos transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamos gabarītus, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu simt piecdesmit latu apmērā.

(12) Par neatļautu bīstamo kravu pārvadāšanu — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem, nosūtītājam — fiziskajai personai — uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(13) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja tiek konstatēta bīstamo kravu noplūde cisternu vai iesaiņojuma nehermētiskuma dēļ, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(14) Par bīstamas kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa vadītājam nav normatīvajos aktos noteikto bīstamo kravu autopārvadājumu dokumentu, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

(15) Par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar nepieciešamajiem bīstamo kravu autopārvadājumu dokumentiem — nosūtītājam — fiziskajai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet pārvadātājam vai nosūtītājam — juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(16) Par bīstamas kravas pārvadāšanu, ja nav ievērotas transportlīdzekļa aprīkojuma prasības vai transportlīdzeklim nav uzstādītas pazīšanas un bīstamības zīmes, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(17) Par bīstamas kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa cisternas piepildījums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem, nosūtītājam — fiziskajai personai — uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(18) Par bīstamās kravas iesaiņojuma vai apzīmēšanas prasību neievērošanu — nosūtītājam — fiziskajai personai — uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

 

79.pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana.

(1) Par ceļa zīmju, luksoforu vai citu ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu patvaļīgu noņemšanu vai uzstādīšanu — fiziskajai vai juridiskajai personai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(2) Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu — fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

(3) Par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī par materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas — fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

(4) Par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, informācijas un reklāmas plakātu uzstādīšanu un tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citu objektu izvietošanu autoceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas — fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

(5) Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi, pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļus pievienojot valsts autoceļiem, — fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

(6) Par būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbu veikšanu, grunts rakšanas un pārvietošanas darbu (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) veikšanu, par koku ciršanu, koku un krūmu stādīšanu aizsargjoslās gar ceļiem bez valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas — fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

(7) Par autoceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju neuzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, — ceļa pārvaldītājam — fiziskajai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet ceļa pārvaldītājam — juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(8) Par tādu pasākumu neveikšanu, kādi ir nepieciešami, lai aizliegtu vai ierobežotu transportlīdzekļu satiksmi, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, — ceļa pārvaldītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(9) Par noteikumu par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem pārkāpšanu — darbu veicējam — fiziskajai vai juridiskajai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.”

36. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā: “4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas paredzēti šā likuma 3.panta otrajā daļā, 10.panta pirmajā daļā, 16.panta septītajā daļā, 22.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.1 panta pirmajā daļā, 43.1 panta sestajā daļā, 43.2 panta piektajā daļā, 43.4 panta otrajā daļā, 43.5 panta pirmajā un otrajā daļā un trešās daļas 8. un 9.punktā, 43.6 un 43.7 panta pirmajā un otrajā daļā.

5. Līdz pārejas noteikumu 4.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumi Nr.15 “Ceļu satiksmes noteikumi”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 22.decembra noteikumi Nr.472 “Alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumi Nr.316 “Kārtība, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noformējams paziņojums un nosūtāma informācija par uzlikto naudas sodu, kā arī iekasējams naudas sods”.”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!