Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 10. septembra noteikumi Nr. 418 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.2002., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66264-kartiba-kada-latvijas-republika-notiek-begla-gimenes-atkalapvienosana-ka-ari-tas-personas-gimenes-atkalapvienosana-kurai-pieski...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.419

Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības dienesti (ugunsdzēsības un glābšanas komandas)

Vēl šajā numurā

13.09.2002., Nr. 131

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 418

Pieņemts: 10.09.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.418

Rīgā 2002.gada 10.septembrī (prot. Nr. 38, 24.§)

Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss

Izdoti saskaņā ar Patvēruma likuma

29.pantu un 40.panta trešo daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, un kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts tās personas lūgums par ģimenes atkalapvienošanu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem.

2. Lai veicinātu bēgļa ģimenes atkalapvienošanos un tās personas ģimenes atkalapvienošanos, kurai piešķirts alternatīvais statuss, attiecīgās ģimenes locekļiem izsniedz uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja šajos noteikumos nav paredzēta cita kārtība.

3. Ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir izveidota pirms personas ierašanās Latvijas Republikā un persona par to ir informējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamentu (turpmāk — departaments) pirms lēmuma pieņemšanas par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

 

 

II. Dokumenti un to iesniegšanas kārtība bēgļa ģimenes atkalapvienošanai

4. Lai ģimene varētu apvienoties, bēglis iesniedz departamentā rakstisku iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu. Iesniegumā norāda ziņas par laulāto, nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem, kā arī pilngadīgajiem apgādībā esošajiem bērniem invalīdiem (turpmāk — bērni) un noformē normatīvajos aktos noteikto izsaukumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai (turpmāk — izsaukums).

5. Bēglis departamentā iesniedz:

5.1. personu apliecinoša dokumenta (bēgļa ceļošanas dokumenta) kopiju, uzrādot oriģinālu;

5.2. laulības apliecības vai cita attiecīgajā valstī laulības faktu apstiprinoša dokumenta (turpmāk — laulības apliecība) kopiju;

5.3. laulātā un bērnu ceļošanas dokumentu kopijas;

5.4. bērnu dzimšanas apliecību kopijas;

5.5. dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā;

5.6. izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni.

6. Bēgļa ģimenes locekļi Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz:

6.1. normatīvajos aktos noteikto iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

6.2. izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni;

6.3. ceļošana dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.4. laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

6.5. bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

6.6. katra ģimenes locekļa divas fotogrāfijas (35 x 45 mm, attēlā personas sejai jābūt atsegtai, bez galvassegas).

7. Šo noteikumu 6.4. un 6.5.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ja tie izsniegti ārvalstīs, jābūt tiesību aktos noteiktajā kārtībā legalizētiem vai apliecinātiem, lai tiem būtu juridisks spēks Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, ja dokumenti izsniegti ārvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai saskaņā ar tai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem noteikta cita dokumentu spēkā esības kārtība. Ja attiecīgie dokumenti sastādīti svešvalodā, izņemot angļu, franču, krievu un vācu valodu, tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

8. Ja persona nevar iesniegt kādu no šo noteikumu 5.2., 5.3. un 5.4. vai 6.4. un 6.5.apakšpunktā minētajiem dokumentiem un norāda pamatotu iemeslu, departaments iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu var izskatīt bez attiecīgā dokumenta.

 

 

III. Dokumenti un to iesniegšanas kārtība alternatīvo statusu

ieguvušas personas ģimenes atkalapvienošanai

9. Persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kura Latvijas Republikā ir uzturējusies likumīgi nepārtraukti trīs gadus pēc kārtas, departamentā iesniedz rakstisku lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu un noformē izsaukumu.

10. Papildus šo noteikumu 9.punktā minētajam lūgumam persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, departamentā iesniedz:

10.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.2. laulības apliecības kopiju;

10.3. laulātā un bērnu ceļošanas dokumentu kopijas;

10.4. bērnu dzimšanas apliecību kopijas;

10.5. dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā;

10.6. izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni.

11. Tās personas ģimenes locekļi, kurai piešķirts alternatīvais statuss, Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz:

11.1. ceļošanas dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

11.2. iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

11.3. izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni;

11.4. laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

11.5. bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

11.6. katras personas divas fotogrāfijas (35 x 45 mm, attēlā personas sejai jābūt atsegtai, bez galvassegas).

12. Šo noteikumu 11.4. un 11.5.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ja tie izsniegti ārvalstīs, jābūt tiesību aktos noteiktajā kārtībā legalizētiem vai apliecinātiem, lai tiem būtu juridisks spēks Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, ja dokumenti izsniegti ārvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai saskaņā ar tai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem noteikta cita dokumentu spēkā esības kārtība. Ja attiecīgie dokumenti sastādīti svešvalodā, izņemot angļu, franču, krievu un vācu valodu, tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

13. Ja persona nevar iesniegt kādu no šo noteikumu 10.2., 10.3. un 10.4. vai 11.4. un 11.5.apakšpunktā minētajiem dokumentiem un norāda pamatotu iemeslu, departaments iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu var izskatīt bez attiecīgā dokumenta.

 

 

IV. Dokumentu nosūtīšana un lēmuma pieņemšana

14. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šo noteikumu 6. un 11.punktā minētos dokumentus nosūta departamentam.

15. Departaments izskata dokumentus, salīdzina ar tā rīcībā esošo informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa precizējošas ziņas no Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, no ārvalstīm vai personas, kura dokumentus iesniegusi.

16. Departaments triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt un nosūta lēmumu Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.

17. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz departamenta lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu bēgļa ģimenes locekļiem, izsniedz viņiem imigrācijas vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz attiecīgajām personām pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas reģistrējama kārtībā, kāda noteikta bēglim.

18. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz departamenta lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu tās personas ģimenes locekļiem, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz imigrācijas vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz minētās personas ģimenes locekļiem uzturēšanās atļauju uz laiku, kas sakrīt ar termiņuzturēšanās laiku, kāds noteikts personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.

19. Ja pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju bēgļa ģimenes locekļiem vai tās personas ģimenes locekļiem, kurai piešķirts alternatīvais statuss, departaments par to rakstiski informē bēgli vai minēto personu. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība informē attiecīgo personu ģimenes locekļus par departamenta lēmumu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Iekšlietu ministra vietā — aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 14.septembri.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!