Šī traģēdija vēl vairāk tuvinājusi visas mūsu tautas

Sols Bukingolts, Latvijas Valsts prezidentes ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos, — no Ņujorkas, speciāli “Latvijas Vēstnesim”

— Arī jūs pērnā gada septembrī bijāt Ņujorkā. Kādas bija jūsu spilgtākās 11. septembra izjūtas?

— Vispirms bija šoks. Tas, ko tobrīd redzēju televīzijā... Jā, terora aktu brīdī es jau biju Čikāgā, taču pirms astoņām stundām es arī pats biju pie Pasaules tirdzniecības centra Ņujorkā. Skatoties televīzijā terora aktus, mani, tāpat kā cilvēkus man līdzās, vispirms pārņēma pilnīgs šoks. Bija grūti noticēt, ka cilvēks ko tādu spējīgs izdarīt pret saviem līdzcilvēkiem. Nākamās izjūtas bija milzu satraukums par to, kādas šausmas vēl gaidāmas, jo gaisā taču bija daudz lidmašīnu. Grūti aprakstīt baiso sajūtu, kad redzēju tūkstošiem cilvēku izmisīgi skrienam projām no brūkošajiem Dvīņu torņiem. Viņu acīs bija izmisums un sāpes. Cilvēki skrēja izmisīgā cerībā glābt savu dzīvību.

— Var teikt, ka tikai laimīga sagadīšanās jūs pašu paglāba no traģēdijas?

— Jā, man patiesi palaimējās, jo nakti pirms 11. septembra traģēdijas biju devies uz Čikāgu.

— Kādas, jūsu skatījumā, galvenās pārmaiņas šā gada laikā notikušas Ņujorkā?

— Cilvēki tagad citādi skatās uz dažādajām brīvības izpausmēm, kas viņiem dotas. Pagātnē aizgājis laiks, kad cilvēki, dzīvojot Amerikā, par to varēja nedomāt. Tagad, lai kur arī cilvēki Amerikā ietu, viņi atceras 11. septembra mācību. Otrkārt, 11. septembra traģēdija amerikāņus padarījusi emocionāli daudz stiprākus. Stiprākus dzīvot jaunajā pasaulē un saprast, ka cīņa pret sātaniskajiem spēkiem, kas 11. septembrī apliecināja savu esamību, saistīta arī ar izglītību, ar cīņu pret nabadzību. Saistīta ar ikvienas ģimenes labklājību un uzplaukumu. Amerika taču allaž bijusi plaukstoša, pārtikusi valsts, un tagad amerikāņi pieliek daudz pūļu, lai šī labklājība arī turpmāk pieaugtu. Bet amerikāņi šai gadā sapratuši, ka par labklājību un drošību jāmaksā. Tagad amerikāņi vairs nesatraucas un neapvainojas, redzot savu pilsētu ielās daudz policistu ar automātiem rokās.

— Ko, jūsuprāt, varam secināt pēc 11. septembra traģēdijas?

— Man ir vairāki šādi secinājumi. Pirmkārt, Amerika saprata, ka tai ir ienaidnieki. Taču Amerika arī redzēja, ka tai visā pasaulē ir daudz draugu, kas Amerikai nekavējoties sniedza palīdzību pēc baisajiem 11. septembra terora aktiem. Amerikāņu tauta ne mirkli nebija viena, un joprojām, līdz pat šai dienai, mieru mīlošie cilvēki no visas pasaules amerikāņiem apliecina savu draudzību un solidaritāti. Arī man pašam šajā gadā bijis ļoti aizkustinoši vērot, kā citas valstis un tautas amerikāņiem sniedz savu palīdzību. Piemēram, vakar es uz Ņujorku lidoju kopā ar amerikāņu ugunsdzēsējiem un viņu ģimenēm, kas bija ciemojušies Vācijā pie vācu ugunsdzēsēju ģimenēm. Tā viņiem bija tāda bezmaksas ciemošanās vācu kolēģu ģimenēs. Arī šis projekts, manuprāt, ļoti skaidri apliecina cilvēcisko vērtību prioritāti pasaulē, ko 11. septembra traģēdija vēl vairāk aktualizēja.

— Kā 11. septembra traģiskie notikumi iespaidoja Latvijas un ASV attiecības?

— Starp Latviju un ASV šajā gadā ir bijušas īpaši draudzīgas attiecības. Es domāju, gan Latvijas, gan ASV interešu vārdā mums ne vien jāvēro mūsu valstu labās attiecības, bet arī nemitīgi tās jāpadziļina, aizvien vairāk tuvinot mūsu tautas, padarot tās aizvien tuvākas. Es atceros, kā pērn pēc 11. septembra cilvēki no Latvijas zvanīja uz Ameriku un prasīja, kā var palīdzēt. Tas turpinājās vēl diezgan ilgi pēc 11. septembra, jo tūdaļ pēc terora aktiem bija pārtraukti telefona sakari. Es biju ārkārtīgi aizkustināts, kad arī man tobrīd Amerikā tik daudzi cilvēki no Latvijas zvanīja un raizējās par mani. Šādus zvanus saņēma arī daudzi cilvēki Amerikā man līdzās, un varu apliecināt, ka amerikāņi to patiesi augstu novērtēja. Man kā amerikānim un reizē Latvijas pārstāvim šī amerikāņu un latviešu vienotība nozīmēja un joprojām nozīmē īpaši daudz. Mēs bijām garīgi vienoti dramatiskajās 2001. gada septembra dienās un esam vienoti joprojām. Es domāju, Latvijas Valsts prezidentes piedalīšanās 11. septembra atceres pasākumos ir visuzskatāmākā liecība tam, cik labas ir mūsu valstu attiecības. Esmu dziļi pārliecināts, ka mums šī abu tautu kopība ir jāsargā un jāattīsta tālāk. Mūsu emocionālā dvēseļu kopība jāturpina, no tās Latvijai būs gan ģeopolitiski, gan ģeoekonomiski ieguvumi.

— Kāda ir prezidentes programma pirms un pēc 11. septembra un ārpus ANO Ģenerālās asamblejas sākuma?

— Vakar bija virkne tikšanos ar oficiālām ASV amatpersonām. Arī man bija vairākas tikšanās ar ASV darījuma aprindu pārstāvjiem, lai tālāk sekmētu Latvijas ekonomiskās intereses, īpaši pārrunājot enerģētikas un lauksaimniecības jautājumus, kā arī lietas, kas cieši saistītas ar ikdienas dzīvi. Varu teikt, ka mūsu valsts ekonomikas rādītāji izraisījuši mūsu amerikāņu kolēģu ļoti pozitīvu reakciju. Mums paredzētas arī ļoti svarīgas tikšanās ar Amerikas Ebreju komiteju un arī ar ļoti spēcīgo Amerikas ebreju organizāciju “Bnei Bris” , lai informētu viņus par Latvijas ebreju kopienas panākumiem, kā arī veiksmīgo integrācijas procesu Latvijā. Viņus šis aspekts ļoti interesēja, un mēs šo organizāciju informēsim gan par integrācijas sekmīgo norisi, gan arī par ebreju aktīvu līdzdalību brīvās Latvijas sabiedriskās dzīves norisēs kopumā. Arī ebreji taču ir daļa no Latvijas vēstures un aktīvi piedalās brīvās Latvijas uzplaukuma veicināšanā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors