Kad ES atbalsts stiprina kodoldrošību

Eduards Bruno Deksnis, Eiropas Komisijas vecākais administrators, — “Latvijas Vēstnesim”

Jau vairākus gadus Latvijai līdzīgi pārējām Eiropas Savienības kandidātvalstīm ir pieejami pirmsstrukturālās finansu palīdzības programmas PHARE līdzekļi. Arī šogad PHARE Nacionālās programmas ietvaros apstiprināti 18 projekti tādās jomās kā sabiedrības integrācija, tirgus uzraudzība, ārējā tirdzniecība, arī projekti policijas un muitas darba uzlabošanai, nacionālās nodarbinātības stratēģijas īstenošanas atbalstam u.c. Bet blakus PHARE nacionālajai programmai darbojas arī vairākas PHARE horizontālās programmas atsevišķu nozaru attīstības veicināšanai. 2001. gadā pirmoreiz tika izsludināta projektu pieteikšana PHARE horizontālajai programmai par atbalstu kodoldrošības jomā, šī gada sākumā Latvija un Eiropas Komisija parakstīja finansu memorandu par vairāku kodoldrošības projektu finansēšanu Latvijā.

Šo projektu sagatavošanā un izskatīšanā no Eiropas Komisijas (EK) puses darbojas arī latviešu tautības filozofijas doktors Eiropas Komisijas vecākais administrators prof. Eduards Bruno Deksnis, kas sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pastāstīja par apstiprinātajiem projektiem un analizēja vispārējo kodoldrošības situāciju Latvijā.

— 2001. gadā EK nāca klajā ar iniciatīvu — daļu PHARE naudas atvēlēt kodoldrošības jautājumiem, un Latvija šīs programmas ietvaros līdzdarbojas trijos projektos, divi no tiem tiks individuāli realizēti tikai Latvijā, bet trešais ir visām kandidātvalstīm kopējs.

Kopējais projekts ar nosaukumu “Access” (nejaukt ar citu PHARE projektu ar tādu pašu nosaukumu, kas veicina nevalstisko organizāciju stiprināšanu un sociālo jautājumu risināšanu) ir par kodolmateriālu inventāra apsekošanu.

Pirmais Latvijas individuālais projekts, finansiāli mazākais no diviem projektiem, ir par radioaktīvo atkritumu papildu tvertnes projektēšanu Baldonē. Pēdējā laikā, pēc Salaspils atomreaktora darbības apturēšanas, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kur pēc reaktora demontāžas uzglabāt ap 1200 m3 radioaktīvo atkritumu.

Lai šo problēmu risinātu, kā arī radītu vietu citiem iespējamajiem radioaktīvajiem atkritumiem Latvijā, Baldonē jau esošajā atkritumu poligonā plānots izveidot papildu radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas tvertni. PHARE projekta ietvaros tiks sagatavotas atkritumu tvertnes skices un tvertnes tālākas izbūves projektam nepieciešamā dokumentācija. Projekta izmaksas ir aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Otrs projekts saistīts ar radioloģijas drošības uzlabošanu Latvijā, un šī projekta mērķis ir ieviest Latvijā Eiropas Komisijas direktīvu par indivīdu veselības aizsardzību no jonizētās radiācijas apdraudējuma medicīnā. Projekts tiks izstrādāts vairākās fāzēs. Pirmkārt, plānots sagatavot nepieciešamos likumdošanas aktus par medicīnā lietoto radioloģisko iekārtu tehnisko uzraudzību. Otrkārt, projekts sniegs nozīmīgu finansiālo atbalstu kopumā 83 dozimetrisko aparātu iegādei. Šī aparatūra ļaus izmērīt, kādu starojumu pacients saņem parastas rentgena apskates vai citu ar radioloģiju saistītu procedūru laikā. Ir izstrādāts saraksts, kurās vietās Latvijā šī aparatūra tiks izvietota. Treškārt, projekta ietvaros paredzēts īstenot visaptverošu vietējo speciālistu apmācības programmu radioloģijas drošības jautājumos. Vietējie ārsti, zobārsti un tehniskais personāls tiks apmācīti, ko īsti nozīmē modernā dozimetrija un kā praksē lietojama iegādātā aparatūra. Radioloģijas drošības uzlabošanas kopējās izmaksas sasniedz 1,65 miljonus eiro.

Šis projekts radioloģijas drošību Latvijā nenostiprina, bet palīdz situācijas apzināšanā, lai pēc tam strādātu pie tās uzlabošanas.

Tā kā līdz šim Latvijas puse radioloģijas drošības jomā patstāvīgi neizstrādāja nevienu PHARE projektu, sagatavošanas darbi noris visai lēni, tomēr es ceru, ka līdz gada beigām visi priekšdarbi būs pabeigti, aparatūra būs ceļā un apmācības programma jau tiks sākta.

Visi līgumi par projektu ietvaros veicamo darbu īstenošanu jāpabeidz līdz 2003. gada novembra beigām, bet līdzekļu izmantošana iespējama līdz 2004.gada novembra beigām.

Arī 2002. gada PHARE kodoldrošības programmai Latvija ir iesniegusi vienu projektu, bet pagaidām nav iespējams runāt par to sīkāk, jo programmas galīgā apstiprināšana notiks tikai šā gada beigās. Paredzams, ka PHARE programma kodoldrošības stiprināšanai darbosies vēl divus gadus.

— Lūdzu, pastāstiet sīkāk par kandidātvalstu kopējo projektu “Access”!

— Eiropas Komisijai Luksemburgā atrodas nodaļa — koordinācijas centrs, kurā tiek uzskaitīti visi radioaktīvie materiāli ES dalībvalstīs. Dalībvalstu uzdevums ir pašām veikt inventāra kontroli un uzskaiti uz vietas, bet savākto informāciju darīt zināmu kopīgajam koordinācijas centram Luksemburgā. “Access” projekta mērķis ir harmonizēt mērīšanas un uzskaites principus visās kandidātvalstīs, lai šī sistēma būtu jau gatava un strādātu brīdī, kad kandidātvalstis kļūs par dalībvalstīm. Projekta aptuvenās izmaksas ir 3 miljoni eiro, no kuriem iedzīvotāju skaitam proporcionāla daļa nonāks arī Latvijā.

— Vai Latvijā ir vēl kādas problēmas kodoldrošības jomā, kuras būtu jānovērš tuvākajā laikā?

— Viena problēma, kas noteikti parādīsies tad, kad Latvija būs ES dalībvalsts un atradīsies uz ES ārējās robežas, — būs jāveic stingrāka kontrole, kāda veida radioaktīvie materiāli tiek transportēti cauri valsts teritorijai. Bet šī problēma sāks aktualizēties tikai pēc kādiem desmit, piecpadsmit gadiem, kad sāks nojaukt Ignalinas atomelektrostaciju. Protams, šā procesa laikā radīsies kārdinājums daudzus tūkstošus tonnu pusvērtīgu metālu sagriezt lūžņos un eksportēt tādā veidā, kā to nevajadzētu darīt. Tas būs laiks, kad šajā reģionā vajadzēs ievērojami pastiprināt kontroli pār radioaktīvo materiālu transportēšanu.

Bet pieredze rāda, ka vismaz pēdējos desmit gados neviens nelegāls radioaktīvo materiālu transportēšanas mēģinājums nav atklāts tehnisku iemeslu dēļ. Šo gadījumu atklāšana bijusi saistīta ar informācijas noplūdi par šādu materiālu transportēšanu, un tikai tad nāk speciālisti ar tehnisko aparatūru un konstatē faktu, ka tiešām šāda nelegāla un kodoldrošības standartiem neatbilstoša transportēšana notiek vai tiek plānota. Tādēļ šajā jomā ir visai grūti sniegt kādu īpašu tehnisko palīdzību.

Latvijas ostās ir radiācijas detektori, kuriem brauc cauri transports. Līdzīgu kontroli vajadzētu nodrošināt arī uz dzelzceļa. Ja šādas aparatūras nebūtu, tad situācija būtu vērtējama kā traģiska, tomēr jāatzīst, ka šie tehniskās kontroles mehānismi nav veids, kā apturēt nopietni plānotas nelegālas akcijas. Par laimi, pēdējos gados šādas nopietnas nelegālas akcijas Latvijā nav konstatētas. Iespējams, ka padomju laikos un 90. gadu sākumā šādi gadījumi bija, bet tie netika konstatēti. Šobrīd šis process ir izsīcis, jo arī bīstamo materiālu avots ir izsīcis.

— Tātad iespējams apgalvot, ka Latvijā šobrīd nav un arī nav gaidāmas nopietnas problēmas kodoldrošības jomā.

— Jā, šobrīd Latvijā nav saskatāmas nopietnas problēmas. Tādas varētu rasties vienīgi tad, ja nu pēkšņi tiks atdzīvināta vēl pilnīgi nenomirusī ideja par atomelektrostacijas būvniecības nepieciešamību Latvijā. Ja kādreiz tas tomēr notiks, tad kodoldrošības jautājums gan tehniski, gan juridiski tiks pacelts pavisam citā pakāpē, kādai Latvija šobrīd nav sagatavota.

Bet, ja nu kādreiz šāda stacija Latvijā tiks uzcelta, tad diezgan droši iespējams prognozēt, ka arī Latvijas kodoldrošību sargājošās iestādes būs tādā kvalitātē, ka spēs tikt ar šo uzdevumu galā. Šobrīd šīs iestādes nav tam domātas un arī nebūtu spējīgas pienācīgi reaģēt uz iespējamo avāriju.

Artis Nīgals,  LV” Eiropas lietu redaktors