Par pensiju otro līmeni

Par ieskaitītajiem līdzekļiem

Valsts fondēto pensiju shēmā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras līdz 2002.gada 1.septembrim jau bija ieskaitīti 8 984 545 lati. Valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītāja — Valsts kase — šo naudu ir ieguldījusi valsts parādzīmēs un banku termiņnoguldījumos ar vidējo ienesīguma likmi 4,85% gadā. Kopš fondēto pensiju līmeņa darbības sākuma shēmā ieskaitītie līdzekļi jau ir nopelnījuši procentos 316 041 latu.

Mazākā ienesīguma likme vērtspapīros un depozītos ieguldītajiem pensiju līdzekļiem ir 3,4% gadā, lielākā — 7,46% gadā. Valsts vērtspapīros ieguldīti 76,64% pensiju fonda līdzekļu, banku termiņnoguldījumos — 17,73%, norēķinu kontā glabājas 5,63% līdzekļu.

Līdz 2002.gada 31.decembrim otrā līmeņa pensiju līdzekļus saskaņā ar likumu pārvalda tikai Valsts kase (drīkst līdzekļus ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko banku depozītos), savukārt pēc tam pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieki paši varēs izvēlēties savu līdzekļu pārvaldītāju.

Valsts fondēto pensiju jeb otrā pensiju līmeņa līdzekļu turētājbanka ir Nordea, kas uzvarēja Valsts kases rīkotā izsolē.

Likums par valsts fondētajām pensijām stājās spēkā 2001.gada 1.jūlijā, līdz ar to Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Otrais pensiju līmenis paredz, ka daļa no katras personas sociālajām iemaksām vecuma pensijai ar līdzekļu pārvaldītāju starpniecību tiek ieguldīta finansu un kapitāla tirgū, lai nodrošinātu šī uzkrājuma ieguldījumu peļņu un vērtības pieaugumu.

Personām līdz 30 gadiem piedalīšanās otrajā pensiju līmenī ir obligāta, savukārt 31–49 gadus vecie cilvēki to var izvēlēties brīvprātīgi. Pieteikumu par pievienošanos otrajam pensiju līmenim var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Finansu ministrijas preses dienests

Par līdzekļu pārvaldītājiem

Līdz ar valsts fondētās pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieviešanu 2001. gada 1. jūlijā tika pabeigta pensiju reforma Latvijā, kas nodrošina trīs līmeņu pensiju sistēmas darbību mūsu valstī. Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) svarīgākais uzdevums ir sagatavoties valsts fondētās pensiju shēmas darbības otrajam posmam, 9. septembrī preses konferencē informēja VSAA ģenerāldirektore Inese Šmitiņa. Šo posmu raksturo konkurences veidošanās fondētās pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā: sākot ar 2003. gada 1. janvāri, Valsts kase vairs nebūs vienīgā līdzekļu pārvaldītāja, jo darbību varēs sākt arī privātie līdzekļu pārvaldītāji, kas būs saņēmuši Finansu un kapitāla tirgus komisijas licenci. Līdz ar to pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībniekam būs jāizvēlas, kuram līdzekļu pārvaldītājam vismaz uz vienu turpmāko gadu uzticēt sava valsts fondētās pensijas kapitāla pārvaldīšanu, izraugoties kādu no izstrādātajiem ieguldījumu plāniem. Par savu izvēli klientam jāpaziņo VSAA, uzrakstot iesniegumu.

Pārdomājot, kā šo procesu labāk organizēt, VSAA speciālistu skatieni vērsās banku tīkla virzienā, pastāstīja I. Šmitiņa. Priekšlikumu sadarboties aģentūra izteica Latvijas Komercbanku asociācijai, jo komercbankām ir sazarots filiāļu tīkls visā valstī. Tas radīs iedzīvotājiem plašākās iespējas un papildu ērtību, ja iesniegumu varēs nodot iespējami tuvu dzīvesvietai. Pirmā aicinājumam sadarboties atsaucās a/s “Hansabanka”, kas ar VSAA ir noslēgusi līgumu par sadarbību 2. pensiju līmeņa dalībnieku iesniegumu pieņemšanā un personu informēšanā par līdzekļu pārvaldītājiem un ieguldījumu plāniem, pastāstīja I. Šmitiņa.

Līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu varēs mainīt vienu reizi gadā. Arī turpmāk saglabāsies iespēja līdzekļu pārvaldīšanu tāpat kā līdz šim uzticēt Valsts kasei.

Lai 2. pensiju līmeņa dalībnieki uzzinātu par iespēju izvēlēties līdzekļu pārvaldītāju, VSAA oktobrī sāks informēšanas kampaņu, kuras laikā mēneša vidū katrs no apmēram trīssimt tūkstošiem pašreizējo klientu saņems tiešo sūtījumu ar bukletu, iesnieguma veidlapu un aprakstiem par tiem līdzekļu pārvaldītājiem, ar kuriem aģentūra jau būs noslēgusi līgumus, kā arī informāciju par ieguldījumu plāniem, informēja VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Laima Zīlīte. Pašlaik VSAA tiek sagatavoti līgumi. Drīzumā tiks noslēgts līgums ar a/s “Hansabanka” ieguldījumu sabiedrību “Hansa fondi”. Tuvākajā laikā varētu tikt noslēgts līgums arī ar ieguldījumu sabiedrību “Optimus fondi”, bet līdz gada beigām VSAA cer sagaidīt pieteikumus vēl no citiem potenciālajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem. Kopumā tādi varētu būt vismaz pieci, prognozēja L. Zīlīte.

A/s “Hansabanka” kā universālai bankai ir jāsniedz saviem klientiem pilns bankas pakalpojumu klāsts, tai skaitā pensijas līdzekļu pārvalde, uzskata bankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma. Pieteikties pensiju 2. līmenim, kā arī izvēlēties tā līdzekļu pārvaldītāju varēs gan “Hansabankas” filiālēs, gan internetbankā “hanza.net”, gan telefonbankā.

A/s “Hansabanka” Finansu tirgus daļas vadītājs Māris Mančinskis informēja, ka “Hansa fondi” piedāvās divus ieguldījumu plānus: “Stabilitāte” un “Dinamika”. Pirmā ieguldījumu plāna politika būs konservatīva, jo līdzekļi tiks ieguldīti finansu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu — parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādēs. Turpretī otra ieguldījumu plāna līdzekļus (līdz 30%) paredzēts ieguldīt arī kapitāla vērtspapīros jeb akcijās. Vismaz 50% abu plānu līdzekļu tiks investēti Latvijas vērtspapīros. Neviens no plāniem neparedz ieguldījumu koncentrāciju kādā konkrētā tautsaimniecības nozarē, stāstīja M. Mančinskis.

I. Blūma atzina, ka banka valsts fondētās pensijas shēmas līdzekļu pārvaldē plāno iegūt vismaz 30% tirgus, bet, tā kā “Hansabanka” ir lielākā privātpersonas apkalpojošā banka Latvijā un tai turklāt ir augsts uzticības reitings un izvērsts filiāļu tīkls visā valstī, viņa pieļāva, ka 2. pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas tirgus daļa varētu būt lielāka.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore