Kā mūsu uzņēmējiem klāsies Eiropā

Par biznesa forumu “Latvijas uzņēmēju iespējas Eiropas Savienībā”

“Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nenozīmē tikai politisku, tiesisku, ekonomisku integrāciju. Tas ir izaicinājums katram Latvijas uzņēmējam palūkoties uz sevi un uz savu biznesu citā mērogā — ES mērogā. Iestāšanās process ES ir iestājpārbaudījums, kas jānokārto, lai varētu turpmāk augt kopā ar savu biznesu ES tirgū,” atklājot biznesa forumu “Latvijas uzņēmēju iespējas Eiropas Savienībā”, kas notika 4. septembrī, sacīja viena no pasākuma rīkotājām — izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” izpilddirektore Aiva Vīksna.

ES šobrīd ir acīmredzamākā, būtiskākā Latvijas valsts attīstības perspektīva, citas mums nav, uzsvēra A. Vīksna. Viņa uzsvēra, ka forumam nav jāsniedz tiešas atbildes katram uzņēmējam, kā veidot savu biznesu tuvākajā nākotnē, bet jādod ieskats par tām iespējām, ekonomisko vidi, politiskajiem un tiesiskajiem ietvariem, kur būs jāstrādā pavisam tuvā nākotnē. ES ir gan iespēja, gan izaicinājums ikvienam Latvijas uzņēmējam. Tā ir iespēja Latvijas tautsaimniecībai kļūt ekspansīvākai. ES tirgū valda milzīga produktu un pakalpojumu diversifikācija, tā mazajam un vidējam biznesam paver pilnīgi jaunas tirgus nišas un izaugsmes iespējas gan ģeogrāfiskajā, gan ekonomiskajā telpā.

Latvijas uzņēmēju viedoklis — pozitīvs vai negatīvs — ir ļoti būtisks Latvijas valdībai, lai tā spētu pārstāvēt viņu intereses iestāšanās sarunās, sacīja A. Vīksna. Pakāpeniska integrācija ES nozīmē politisko risku samazināšanos, lielāku politisko stabilitāti un pieeju gan lētākiem, gan pilnīgi jauniem resursiem mūsu uzņēmumu attīstībai.

Latvijas uzņēmumiem ir vairākas iespējas rast vietu Eiropas ekonomikas struktūrā. Viena no tām — rast savu specifisko tirgus nišu, jo ES tirgus nav viendabīgs, tas kļūst aizvien daudzveidīgāks un piedāvā aizvien jaunas nišas un segmentus. Otra iespēja — kļūt par apakšuzņēmējiem jeb piegādātājiem lielajiem ES ražotājiem. Tieši apakšuzņēmēji ir tas pamats, uz kura pastāv un darbojas lielie koncerni. Jāņem vērā, ka ES ekonomiskā telpa ir ar daudz augstāku konkurences pakāpi, tieši tāpēc tas ir katalizators visai Latvijas tautsaimniecībai.

Treškārt, integrējoties ES, ir jāņem vērā arī Latvijas un Krievijas, NVS un Āzijas valstu attiecību aspekts. Latvija kā potenciālā ES dalībvalsts, kas atrodas uz ES nākotnes austrumu robežas, var kļūt daudz interesantāka austrumu investoriem nekā tas ir pašlaik. A. Vīksna uzskata, ka ir pamats runāt par līdzsvarotām investīcijām un kapitāla ieplūšanu no dažādām pusēm. Latvija var

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Foruma atklāšanā: foruma rīkotāju izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” pārstāve, izpilddirektore Aiva Vīksne (augšējā attēlā); Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pirmā padomniece Hella Gerta (apakšējā attēlā)

kļūt par sadarbības partneri un konsultantu daudziem Krievijas un NVS valstu uzņēmumiem, kas arī cenšas iekarot ES tirgu. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu jāanalizē ne tikai Zviedrijas, Somijas vai Polijas uzņēmēju pieredze, bet arī austrumu kaimiņu vērtējums par ES. Neatkarīgi no tā, vai Latvija izšķirsies par labu ES vai noraidīs iespēju tai pievienoties, šī valstu kopiena ir un būs viens no lielākajiem un spēcīgākajiem spēlētājiem pasaules politikā un ekonomikā, no kura Latvija neizbēgami būs atkarīga. Tas ir pietiekams iemesls, lai Latvijas uzņēmēji precīzi zinātu iespējas, trūkumus, riska faktorus un spēles noteikumus šajā ekonomiskajā telpā.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka iestāšanās ES ir nevis pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai paaugstinātu Latvijas valsts, katra tās reģiona, katra uzņēmuma konkurētspēju. “Nesen veiktajā SKDS pētījumā apmēram 60% aptaujāto atzina, ka mūsu uzņēmumi ir spējīgi konkurēt starptautiski. Tātad esam optimisti — un tas ir labi, jo jebkura sabiedrība, kas nākotnē raugās cerīgi, ir vairāk tendēta uz panākumiem nekā tā, kas negatīvi vai nepietiekami novērtē iespējas. Tomēr 60% vēl nav pietiekams rādītājs. Mums vēl ir laiks līdz brīdim, kad kļūsim par pilntiesīgiem ES locekļiem, lai šo rādītāju paaugstinātu gan cilvēku apziņā, gan realitātē,” sacīja I. Bērziņš. To, kā Latvijas iedzīvotāji nobalsos referendumā par iestāšanos ES, lielā mērā izšķirs uzņēmēji: ja uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs teiks, ka uzņēmuma interesēs ir iestāties ES vai ka ES ir bīstama viņa biznesam, cilvēki attiecīgi balsos par vai pret. Tāpēc patlaban Latvijas uzņēmējiem ir divi uzdevumi: iegūt pilnīgu informāciju un labāk sagatavoties mūsu visu kopējai nākotnei, norādīja ārlietu ministrs.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pirmā padomniece Hella Gerta atzina, ka iestāšanās ES liek kandidātvalstīm izturēt spēcīgu konkurenci, tāpēc tām ir jārada pamats, lai uzņēmumu konkurētspēja augtu, radot preces un sniedzot pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību. H. Gerta apgalvoja, ka ES strukturālo fondu līdzekļi, prasmīgi izmantoti, sekmēs ekonomisko izaugsmi. Svarīgi, lai Latvija prastu pareizi vadīt šos fondus, un šajā ziņā vislielākā atbildība gulstas uz valdības un pašvaldību pleciem. Saskaņā ar ES standartiem valstī ir jāveido iekšējā sabiedrības kohēzija, kas savukārt nodrošinās labāku biznesa attīstību. Tikai un vienīgi no Latvijas būs atkarīgs tas, vai tā pratīs izmantot iespējas, ko, valstij pievienojoties ES, radīs pieeja strukturālajiem un Kohēzijas fondam, uzsvēra H. Gerta.

Nīderlandes goda konsuls Austrijā un vairāku uzņēmumu īpašnieks un ģenerālmenedžeris Hūberts Berčs pastāstīja, ka Austrijas kā mazas valsts ekonomikā nozīmīga vieta ir eksportam, tāpēc viens no lielākajiem ieguvumiem pēc iestāšanās ES bija robežkontroles likvidēšana un preču brīvas kustības nodrošināšana. Uz muitas procedūru izmaksu samazināšanās rēķina valsts varēja ietaupīt miljoniem eiro. Tāpat attaisnojās valsts cerības, ka palielināsies ārvalstu tiešo investīciju apjoms — tas pieauga trīskārt. Tagad gan tās samazinās, un Austrija pati ik gadu investē vairāk nekā divus miljardus eiro citu valstu kompānijās. H. Berčs pastāstīja, ka liels ieguvums ir arī iespēja iesaistīties starptautiskos zinātniskās pētniecības projektos. Kā atzina H. Berčs, iestāja ES pozitīvi ietekmēja reģionu attīstību. ES subsīdiju apjoms, ko līdzfinansēja Austrija, dažādos reģionos bija atšķirīgs, un tas ļāva uzplaukt un sekmīgi attīstīties pirms tam salīdzinoši nabadzīgākiem rajoniem.

Savukārt Austrijas Federālās ekonomikas palātas Eiropas politikas koordinācijas departamenta vadītājs Kristians Mandls pastāstīja, ka ES dalības ietekmi pozitīvi izjuta gandrīz visas Austrijas tautsaimniecības nozares, izņemot lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi. Tomēr zaudējumus šajās divās nozarēs kompensēja ieguvumi pārējās. Konkurences saasināšanās nodrošināja produktu un vadības kvalitāti. Kā problēmas, ar ko nākas saskarties uzņēmējiem Austrijā, K. Mandls minēja nepietiekamu ES direktīvu iekļaušanu nacionālajā likumdošanā un to, ka ES likumi reizumis tiek publicēti ar novēlošanos.

Ungārijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas institūta pētnieks Ondrešs Bakāčs norādīja, ka Ungārijā ir liels sabiedrības atbalsts iestājai ES. Valdība daudz skaidro, kā mainīsies situācija pēc pievienošanās ES. Dalība ES ir svarīga, jo garantē drošību, paver plašas iespējas tirdzniecībā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Aprēķini liecina, ka Īrija, kļūstot par ES dalībvalsti, guvusi apmēram sešsimt eiro uz vienu iedzīvotāju. Ungārija no pirmsiestāšanās fondiem saņem divdesmit divus eiro uz vienu iedzīvotāju, bet pēc iestāšanās finansējums pieaugs četras piecas reizes. Prasībā darbaspēka brīvai kustībai noteikt vairāku gadu pārejas periodu O. Bakāčs saskata pozitīvu aspektu, jo pieļauj: ja darbaspēks nevarēs aizplūst uz ES, tad kapitāls plūdīs uz Ungāriju. Runājot par ārvalstu tiešajām investīcijām, O. Bakāčs uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi zināt, kad konkrēti valsts iestāsies ES, lai potenciālajos investoros jau tagad viestu lielāku drošību.

Igaunijas Bankas Starptautisko un iekšējo sakaru departamenta vadītājs Tanels Ross uzsvēra, ka kandidātvalstis jau tagad ir sekmīgi iekļāvušās ES tirgū. Viņš atzina, ka Igaunija negaida tūlītēju situācijas uzlabošanos, tomēr norādīja, ka dalība ES ļaus sasniegt augstāku iekšzemes kopprodukta pieauguma līmeni un gūt lielākus ienākumus. Veiksme ir atkarīga no nacionālās politikas valstī, sacīja T. Ross, un valsts turpmākā izaugsme būs pašreizējās politikas likumsakarīgas sekas. ES nodrošina izaugsmi, bet viss atkarīgs no valsts prasmes izmantot radītās iespējas — par to liecina iepriekšējās paplašināšanās reizēs ES iestājušos valstu, piemēram, Īrijas un Grieķijas, atšķirīgā pieredze.

ES Helsinku biroja vadītāja Eija Nailande uzskata, ka Somijas lielākais ieguvums pēc iestāšanās ES bija tas, ka tā beidzot tika pamanīta Eiropas kartē. Somija kļuva par pazīstamu valsti, un no tā ieguva arī bizness. Svarīgi, ka ES nosaka vienotus standartus — tie ir kā spogulis, kur pavērties, lai salīdzinātu savu situāciju ar vispārējo. Nozīmīgs ieguvums bija arī partnerattiecību veidošana un jaunu zināšanu apguve. Lai administrētu ES fondus, bija jāapgūst it kā jauna angļu valoda, ko lieto projektos un dokumentos, atzina E. Nailande.

Īrijas Mazo uzņēmumu asociācijas prezidents Kīrens Kroulijs, iepazīstinot ar savas valsts “veiksmes stāstu”, uzsvēra, ka ES fondi ir jāizmanto tā, lai gūtu ilgtermiņa labumu. Sākotnēji Īrijā tika atbalstīta lauksaimniecība, bet tas nenodrošināja ilgtermiņa attīstību. Tagad šis atbalsts sarūk un lielāka vērība tiek veltīta infrastruktūras, transporta, mājokļu un veselības aprūpes attīstīšanai. Dalība ES Īrijai nozīmēja beigas vecajām problēmām — bezdarbam, valsts parādiem un emigrācijai. K. Kroulijs ieteica kandidātvalstīm veidot viegli saprotamus un izmantojamus normatīvus, pārskatīt esošos likumus ar mērķi tos vienkāršot, kā arī samazināt uzņēmējiem obligātās dokumentācijas apjomu.

Zviedrijas Tirdzniecības federācijas vecākais konsultants Jānis Grīns atzina, ka konkurences palielināšanās pēc iestājas ES bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmēja ekonomikas pieaugumu. Izaugsme Zviedrijā palielinājās galvenokārt tirdzniecības un iekšējā tirgus attīstības, kā arī investīciju ieplūdes dēļ.

Ar Somijā veikto pētījumu par šīs valsts uzņēmēju attieksmi pret ES paplašināšanos un viņu sniegto vērtējumu par kandidātvalstu attīstības iespējām iepazīstināja Pasaules tirdzniecības centra Centrālās tirdzniecības palātas izpilddirektors Kari Jallass.

A/s “Hansabanka” valdes loceklis Druvis Mūrmanis analizēja Latvijas konkurētspēju, kā būtiskākos tās faktorus minot lētāku darbaspēku un izejvielas, ģeogrāfisko izdevīgumu un labi izglītotus speciālistus. Panākumus nākotnē Latvijai nodrošinās ārvalstu kapitāls, labi izglītots vietējais sadarbības partneris un profesionāls vietējais menedžments un darbinieki. Savukārt “IT Alise” tehniskais direktors Raimonds Simanovskis rosināja izmantot informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus, lai vairotu uzņēmumu konkurētspēju. Tā kā Latvijas uzņēmumiem nav lielas “vēsturiskās IT bagāžas”, ir vieglāk ieviest jaunus, modernus, integrētus IT risinājumus, uzsvēra R. Simanovskis. Par Latvijas lauksaimnieku cerībām un bažām, kas diemžēl ir pārsvarā, nākotnē raugoties, forumā stāstīja zemnieku saimniecības “Mežateteri” īpašnieks Juris Ozoliņš. “Consensus PR” prezidents Māris Graudiņš akcentēja sabiedrisko attiecību izmantošanas nozīmi, veidojot uzņēmuma tēlu ES.

Foruma noslēgumā A. Vīksna pauda cerību, ka apspriestās tēmas rosinās uzņēmēju diskusiju par ES.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore