“Es aktīvi sekoju Latvijas attīstībai”

Sestdien, 31. augustā, Malaizijas valsts svētki

Dato Sieds Sultans bin Seni Pakirs, Malaizijas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, 31. augusts ir Malaizijas valsts svētki kopš 1957. gada.

— Jā, Malaizija ieguva neatkarību no Lielbritānijas varas 1957. gada 31. augustā. Tātad šogad mūsu valsts atzīmē jau četrdesmit piekto neatkarības gadadienu. Kopš 31. augusts mūsu valstī ir svētku diena, dažādām rasēm piederīgie mūsu valsts pilsoņi, gan malaizieši, gan ķīnieši, gan indieši un citi piedalās neatkarības gadskārtas svinībās, kas arī šogad tiks organizētas visā valstī. Svinību programmā būs gan iespaidīga svētku parāde, gan dažādi priekšnesumi un, protams, tradicionālie karnevāli ar plašu iepirkšanos. Savukārt mošejās, baznīcās un tempļos notiks tradicionālās lūgšanas. Par tradīciju kļuvusi arī premjerministra uzruna valstij Neatkarības dienas priekšvakarā.

— Mūsu intervijas brīdī šīs runas saturs vēl, protams, nav zināms. Taču premjerministrs tajā acīmredzot raksturos arī pašreizējo stāvokli valstī. Kāds tas ir?

— Malaizija premjerministra Dr. Mahathira Muhameda vadībā ir veidojusies kā miermīlīga un stabila valsts. Viņš ir premjerministrs kopš 1981. gada 16. jūlija. Divdesmit viena gada laikā valstī notikušas vērā ņemamas pārmaiņas gan sociālā, gan politiskā un ekonomiskā aspektā. Veidojusies arī harmonija un saprašanās starp dažādu rasu malaiziešiem.

— Ik valsti uzskatāmi raksturo tās ekonomiskā situācija. Ko šajā sakarā varat teikt par Malaiziju?

— Par spīti dažiem kritumiem, Malaizijas ekonomiskais stāvoklis ir visnotaļ labs. Dr. Mahathira prasme ekonomikas vadīšanā ir panākumu stāsts. Savienojumā ar efektīvu administrāciju tā ļāvusi valstij pārvarēt visus ekonomikas satricinājumus deviņdesmito gadu nogalē, kad daudzas valstis globālās lejupslīdes apstākļos piedzīvoja ekonomiskas grūtības. Mēs ar gandarījumu varam teikt, ka mūsu valsts bez kādas ārējās palīdzības saglabāja konkurētspēju. Mūsu ekonomiskie pasākumi ir vainagojušies panākumiem, un tie vieš pārliecību, ka arī turpmākajos gados mūsu valsti gaida uzplaukums.

— Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Malaiziju tika nodibinātas 1993. gada 12. jūnijā. Taču viens no plašāku kontaktu attīstības ierobežojošiem faktoriem, manuprāt, ir lielais attālums. Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Divpusējās attiecības starp Malaiziju un Latviju allaž bijušas siltas un sirsnīgas.

Mēs ceram, ka attiecības starp mūsu valstīm arī turpmāk nostiprināsies un kļūs intensīvākas, pateicoties ciešākai sadarbībai un kontaktiem, kā arī abu valstu privātā sektora pārstāvju sadarbībai. Jāatzīst, ka abām pusēm pietrūcis informācijas par esošajām biznesa iespējām. Tomēr mūsu uzņēmējiem ir plašākas sadarbības iespējas, attīstot tirdzniecību un īstenojot investīcijas, un mums viņi jāiedrošina šajā procesā. Mēs ceram, ka turpmāk būs plašāka gan oficiālo, gan zemāka līmeņa vizīšu apmaiņa no Latvijas, jo arī tā varētu palīdzēt attīstīt ciešākas divpusējās attiecības un sekmēt vēl labāku saprašanos starp mūsu valstīm.

— Latvijas ārpolitikas stratēģiskās prioritātes ir iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO — organizācijās, kas ir ģeogrāfiski tālas jūsu valstij un reģionam.

— Taču mēs jūtam, ka Latvijas iestāšanās ES būs ļoti nozīmīgs solis jūsu integrācijai Eiropas valstu saimē. Runājot par Latvijas dalību NATO nākotnē, jāteic, ka tas būs sākums ļoti nozīmīgai Latvijas attīstībai un sadarbībai drošības un aizsardzības jomā ar eiroatlantisko kopienu.

— Malaizijas intereses Latvijā jūs pārstāvat kopš 1999. gada 16. novembra, tātad drīz jums šajā amatā apritēs trīs gadi. Kā pats esat apmierināts ar iespējām pildīt savu misiju Latvijā?

— Kaut arī Latvijā akreditētais Malaizijas vēstnieks rezidē Zviedrijā, es konsekventi un aktīvi sekoju Latvijas attīstībai visās mūs interesējošajās jomās. Tāpēc es gribu novēlēt Latvijas tautai panākumus tās centienos tālāk attīstīt savu valsti un nostiprināt tajā mieru un stabilitāti. Es gribu atkārtot savu aicinājumu latviešiem iepazīties plašāk ar Malaiziju un tās tautu, jo es ticu, ka cilvēku tiešie kontakti sekmēs labāku saprašanos starp abām unikālajām kultūrām.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors