Ministru kabineta rīkojums Nr.470

Rīgā 2002.gada 28.augustā (prot. Nr.34, 26.§)

Par informatīvo ziņojumu “Par Rīgas pils reģenerācijas nodrošināšanu”

1. Pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Rīgas pils reģenerācijas nodrošināšanu”.

2. Lai nodrošinātu Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta Kancelejas izvietošanu Rīgas pils reģenerācijas laikā, atļaut Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai pirkt piemērotu privāto nekustamo īpašumu, ievērojot likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasības.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

Informatīvais ziņojums “Par Rīgas pils reģenerācijas nodrošināšanu”  

Problēmas izklāsts

Rīgas pils kompleksa elementu vizuālās apskates rezultātā un, iepazīstoties ar dažādu organizāciju iepriekš sagatavotajiem apsekošanas un izpētes materiāliem, secināts, ka Rīgas pils vispārējais stāvoklis ir slikts, pie tam atsevišķu daļu tehniskais stāvoklis ir stipri atšķirīgs. Vissliktākajā stāvoklī šobrīd ir Rīgas pils vecākā daļa – Konvents, kur nevienmērīgas sēšanās rezultātā pamatu un sienu stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Kā neapmierinošs vērtējams arī ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kā arī elektrosistēmas tehniskais stāvoklis. Priekšpils Ziemeļaustrumu korpusa pamatu nostiprināšanas rezultātā, kas veikti laika posmā no 1993.gada līdz 1998.gadam, daļēji apturēti nevienmērīgās sēšanās procesi, taču pamatu nostiprināšanas darbi ir jāturpina. Atsevišķās vietās sienās izveidojušās plaisas. Baltā zāle, Svētku zāle un vēl atsevišķas citas telpas atrodas avārijas stāvoklī. Labākā stāvoklī ir Priekšpils Ziemeļrietumu korpuss, kur restaurācijas darbi veikti laika posmā no 1993.gada līdz 1995.gadam.

Jāatzīmē, ka vairāku gadsimtu gaitā celtajā Rīgas pils kompleksā izmantotie materiāli un konstrukcijas ir visai atšķirīgi, kas prasa detalizētu izpēti un kompleksu pieeju visam Rīgas pils reģenerācijas procesam. Iepriekšējā Rīgas pils reģenerācijas koncepcija apstiprināta 1996.gadā. Diemžēl detalizēta Rīgas pils kompleksa izpēte, kas dotu materiālus restaurācijas metodisko pamatu un principu izstrādāšanai, nav veikta.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nepiekrīt Rīgas pils pamatu lokālai nostiprināšanai, prognozējot, ka šāda atsevišķu posmu fragmentāra nostiprināšana var tikai pastiprināt kompleksa atsevišķu daļu sēšanās nevienmērīgumu. Tātad tālāka projektēšana ir iespējama pēc izvērstu pētījumu veikšanas, kam nepieciešama Rīgas pils telpu pakāpeniska atbrīvošana. Pie tam pirmkārt nepieciešams atbrīvot Rīgas pils daļu, ko šobrīd aizņem Ārzemju mākslas muzejs.

Ņemot vērā, ka Rīgas pils nomnieku pārvietošana uz pastāvīgu vai pils reģenerācijas laiku ir dārga un laikietilpīga, pirms šī procesa uzsākšanas ir nepieciešams konceptuāls apstiprinājums vairākos jautājumos:

1. telpu lietotāji, kas atgriežas Rīgas pilī pēc reģenerācijas pabeigšanas;

2. telpu zonējums – publiskajās un dienesta telpās;

3. precīzs telpu sadalījums starp lietotājiem, t.sk. koplietošanas telpas;

4. nomnieku atsevišķas funkcijas (dienesti), ko varētu izvietot ārpus Rīgas pils kompleksa. 

Iespējamās sekas

Neveicot Rīgas pils nomnieku pārvietošanu, nav iespējams uzsākt pils ansambļa detalizētu izpēti ar tam sekojošiem projektēšanas un reģenerēšanas darbiem. Savukārt, neveicot neatliekamos reģenerācijas darbus, Rīgas pils stāvoklis turpinās pasliktināties, atrašanās pils telpās var kļūt bīstama, kā rezultātā sadārdzināsies reģenerācijas process kopumā. 

Situācijas apraksts

Šobrīd Rīgas pilī ir 5 faktiskie telpu lietotāji:

1. Valsts prezidenta Kanceleja – telpas ēkās lit.1, lit.2 un lit.3 ar kopējo platību 3395m² Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta Kancelejas vajadzībām;

2. Latvijas Vēstures muzejs – telpas ēkā lit.1 ar kopējo platību 4182,94 m² muzeja vajadzībām;

3. Ārzemju mākslas muzejs – telpas ēkā lit.1 ar kopējo platību 2252,98 m² muzeja vajadzībām;

4. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs – telpas ēkā lit.1 ar kopējo platību 1018,37 m² muzeja vajadzībām;

5. Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests – telpas ar kopējo platību 316,88 m².

Avārijas stāvoklī un nepabeigtās celtniecības stadijā ir telpas ar kopējo platību 1830 m².

Lai izstrādātu korekcijas 1996.gadā apstiprinātajā Rīgas pils reģenerācijas koncepcijā, pielāgojot to šodienas prasībām un radot kompromisu starp unikāla vēsturiska objekta maksimālu saglabāšanu, tā sabiedriski politisko nozīmi un funkcionāli atšķirīgo telpu izmantošanas režīmu, ar Finansu ministrijas 2000.gada 25.augusta rīkojumu Nr.874 tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas kultūras pieminekļu inspekcijas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras speciālisti.

Darba grupa piedāvā Rīgas pils Priekšpili un tā Austrumu piebūvi veidot Valsts prezidenta rezidencei un Valsts prezidenta kancelejai, bet Konventa nama daļu muzejam kā vienotu, telpiski nesadrumstalotu arhitektūras pieminekli. Valsts prezidenta rezidences zonā iekļaujams arī Sv.Gara tornis. Rīgas pilī saglabājams tikai viens muzejs – Latvijas Vēstures muzejs, kas papildina un pastiprina visa pils kompleksa reprezentatīvo raksturu un izveidojams tā, lai nepieciešamības gadījumā būtu ērti izmantojams arī Valsts prezidenta vajadzībām.

Reģenerācijas procesa reālai uzsākšanai nepieciešams atrast piemērotas telpas Ārzemju mākslas muzeja pārvietošanai, savukārt Valsts prezidenta Kancelejai, Valsts prezidenta rezidencei un Latvijas Vēstures muzejam nepieciešamas to funkciju nodrošināšanai piemērotas telpas Rīgas pils reģenerācijas laikā.

Savukārt Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejam jāpāriet uz speciāli šim mērķim ar Ministru Kabineta 2001.gada 21.februāra rīkojumu Nr.105 Kultūras ministrijas valdījumā nodoto nekustamo īpašumu Rīgā, Pils laukumā 2. Rīgas pils reģenerācijas projekta ietvaros nav risināts jautājums par minētā muzeja pārvietošanas izmaksām, jo muzejs nav precīzi definējis savu darbības un ekspozīcijas izvietošanas programmu. Muzeja fondu glabāšanai VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” piedāvā telpas Rīgā, Pulka ielā 6, 8, 12. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka šobrīd Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja pārvietošana nekavē pārējos ar Rīgas pils reģenerāciju saistītos procesus. 

Iespējamie risinājuma varianti

Apskatīti vairāki varianti Rīgas pils pašreizējo nomnieku pastāvīgai vai pagaidu pārvietošanai (1.tabula). Diemžēl jāsecina, ka Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā Rīgā nav šiem mērķiem piemērotu nekustamo īpašumu, tādēļ jāizskata iespējas šādus objektus iegādāties vai pielāgot tos konkrētajām vajadzībām, veicot pārbūves darbus.

Nekustamais īpašums Rīgā, Kronvalda bulvārī 6.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1840 m² platībā, uz kura atrodas 4–stāvu skolas ēka ar jumta izbūvi ar kopējo platību 4183 m².

Saskaņā ar Ministru Kabineta 1998.gada 9.decembra rīkojumu Nr.589 objekts saglabājams valsts īpašumā Satiksmes ministrijas valdījumā.

Šobrīd telpas aizņem Latvijas Jūras Akadēmija, kura, pietiekama finansējuma gadījumā, līdz 2003.gada 1.septembrim ir gatava pāriet uz citām telpām Rīgā, Flotes ielā 6, 8. Pārvietošanās izmaksas sastāda Ls 2 700 tūkst.

Problēmas. Nepietiekams finansējums Latvijas Jūras Akadēmijas pārvietošanai uz telpām Rīgā Flotes ielā 6, 8. Jārisina nekustamā īpašuma valdītāja maiņas jautājums. Ēkai nepieciešams kapitālais remonts.

Nekustamais īpašums Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 5202m² platībā, uz kura atrodas 4–stāvu administratīvā ēka ar kopējo platību 4506m².

Zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības Latvijas valstij Ārlietu ministrijas personā.

Šobrīd ēku aizņem Rīgas Dome. Pēc tam, kad Rīgas Dome pāries uz jaunajām telpām Rātsnamā, ēkā paredzēts izvietot Ārlietu ministriju.

Problēmas. Ārlietu ministrija plāno jau 2003.gadā sākt projekta izstrādi telpu Kr.Valdemāra 3 rekonstrukcijai. Lai telpas atbilstu Ārlietu ministrijas vajadzībām, tajās ir jāplāno vieta visām Ārlietu ministrijas struktūrvienībām, jāievieš vairāki drošības līmeņi, kurus nosaka paredzamā Latvijas darbība NATO. Paliekot pašreiz aizņemtajās telpās līdz 2007.gadam, arī tur būs jāveic rekonstrukcijas darbi, pielāgojot tās NATO standartiem. Jāatzīmē, ka šobrīd Ārlietu ministrijas struktūrvienības ir izvietotas dažādās vietās un ieguldījumi būs jāveic vairākos objektos. Pēc laika pārceļoties uz telpām Kr.Valdemāra ielā 3, par telpu pielāgošanu Ārlietu ministrijas vajadzībām būs jāmaksā otru reizi.

Valsts prezidentes Kancelejas funkcijas atšķiras no Ārlietu ministrijas funkcijām, tādēļ ēkas Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, pārplānošana būtu jāveic divas reizes īsā laika posmā. Veicot rekonstrukcijas darbus, varētu daļēji ņemt vērā Ārlietu ministrijas īpašās prasības (NATO standarti), tā samazinot izmaksas, pielāgojot telpas divu dažādu valsts institūciju vajadzībām.

Šī risinājuma gadījumā Rīgas pils reģenerācijas procesu varētu uzsākt tikai 2005.gadā, pie nosacījumiem, ka Rīgas Dome telpas atbrīvo 2003.gadā, 2004.gadā Valsts nekustamā īpašuma aģentūra veic rekonstrukcijas darbus un 2005.gadā Valsts prezidenta Rezidence un Valsts prezidenta Kanceleja uzsāk darbu Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Brīvības bulvārī 36 daļā, ko šobrīd aizņem Ārlietu ministrija ar kopējo platību 4526 m².

Zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības Latvijas valstij Valsts nekustamā īpašuma aģentūras personā.

Šobrīd telpas aizņem Ārlietu ministrija. Pēc to atbrīvošanas, telpas paredzētas Tieslietu ministrijas vajadzībām.

Problēmas. Šobrīd Rīgas apgabaltiesai un Augstākajai tiesai ārkārtīgi nepieciešamas papildus telpas. Ārlietu ministrijas atbrīvotajās telpas paredzēts pārbūvēt, lai tur izvietotu tiesnešu kabinetus. Uz laiku atliekot telpu nodošanu Tieslietu ministrijas rīcībā, tiktu apgrūtināts tiesu darbs, kā arī radīta nepieciešamība īsā laika periodā divas reizes tērēt Valsts budžeta līdzekļus ēkas rekonstrukcijai, pielāgojot to Valsts prezidentes Kancelejas un pēc tam Tieslietu ministrijas vajadzībām.

Šī risinājuma gadījumā Rīgas pils reģenerācijas procesu varētu uzsākt tikai 2006.gadā, pie nosacījumiem, ka Rīgas Dome 2003.gadā atbrīvo ēku Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, 2004.gadā Ārlietu ministrija veic telpu rekonstrukciju Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, un pēc tās pabeigšanas atbrīvo telpas Rīgā, Brīvības bulvārī 36, 2005.gada laikā Valsts nekustamā īpašuma aģentūra veic rekonstrukcijas darbus un 2006.gadā Valsts prezidenta rezidence un Valsts prezidenta Kanceleja uzsāk darbu ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36.

Nekustamais īpašums Rīgā, Kr.Barona ielā 12.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 2346 m² platībā, uz kura atrodas 4–stāvu administratīvā ēka lit.1 ar kopējo platību 2612,72 m² un 2–stāvu administratīvā ēka lit.2 ar kopējo platību 296,1 m². Nekustamais īpašums Rīgā, Kr.Barona ielā 12 ir kultūras piemineklis.

Īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā Ilzei Stokvudai 1/3 domājamās daļas apmērā, Pēterim Benjāmiņam 1/3 domājamās daļas apmērā un Georgam Jurim Benjāmiņam 1/3 domājamās daļas apmērā. Līdzīpašnieki ir izteikuši vēlmi atsavināt viņiem piederošo īpašumu par 3200 tūkst. ASV dolāru.

Ēkās šobrīd nav nomnieku.

Problēmas. Objektam nepieciešams kapitālais remonts.

Pēc kapitālā remonta un pārbūves veikšanas ēkas kopējā platība sastādīs 3500 m².

Nekustamais īpašums Rīgā, J.Alunāna ielā 2.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1871 m² platībā, uz kura atrodas 4–stāvu administratīvā ēka (lit.1) ar kopējo platību 3512 m², kas ir daļa no kopējā gruntsgabala, uz kura vēl atrodas ēka lit.2.

Nekustamais īpašums ir privātīpašums. Īpašnieki izteikuši piedāvājumu objektu nomāt vai pirkt Valsts prezidentes rezidences un Kancelejas vajadzībām.

Problēmas. Īpašnieki piedāvā slēgt nomas līgumu uz 5 gadiem, kas ir ilgāks periods nekā būtu nepieciešams, nosakot nomas maksu Ls 12,50 par kvadrātmetru mēnesī, kā arī samaksāt kompensāciju pašreizējam nomniekam par telpu atbrīvošanu Ls 195 000 apmērā. Lai gan ēkā nesen veikti apjomīgi remonta darbi, būs nepieciešami ieguldījumi apmēram Ls 50 tūkst., pielāgojot telpas īpašajām Valsts prezidentes rezidences un Kancelejas vajadzībām.

Kā alternatīvs risinājums tiek piedāvāta iespēja ēku (lit.1) un tai piesaistīto zemes gabala daļu nopirkt par Ls 5 100 tūkst. Šajā gadījumā nekustamo īpašumu nepieciešams sadalīt un risināt komunikāciju ekspluatācijas jautājumus.

Nekustamais īpašums Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 7.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1510 m² platībā, uz kura atrodas administratīvā ēka ar kopējo platību 1659 m². Nekustamais īpašums Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 7, ir kultūras piemineklis.

Nekustamais īpašums ir privātīpašums. Īpašnieki izteikuši vēlēšanos to atsavināt, piedāvājot cenu 2 000 tūkst. dolāru.

Problēmas. Objektam nepieciešams kapitālais remonts. Nepietiekama platība.

Nekustamais īpašums Rīgā, Doma laukumā 6.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1675 m² platībā, uz kura atrodas 5–stāvu administratīvā ēka ar kopējo platību 3939 m².

Zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” personā.

Par nekustamā īpašuma izmantošanu 1994.gadā noslēgts nomas līgums uz 20 gadiem ar a/s “Rīgas Fondu birža” ar tiesībām nodot telpas apakšnomā. Lai atbrīvotu telpas, a/s “Rīgas Fondu birža” prasa kompensēt ieguldījumus orientējoši Ls 500 tūkst. apmērā.

Nekustamais īpašums Rīgā, Mārstaļu ielā 21.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1144 m² platībā, uz kura atrodas 3 stāvu muzeja ēkas lit.1 ar kopējo platību 3256 m².

Īpašuma tiesības reģistrētas Latvijas valstij VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” personā.

Problēmas. Ēkas platība nenodrošina neviena Rīgas pils nomnieka vajadzības. Ēkai nepieciešams kapitālais remonts, tās plānojums nosaka paaugstinātu ugunsbīstamību. Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 22.janvāra rīkojumu Nr. 31 daļa telpu Rīgā, Mārstaļu ielā 21 jāsaglabā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vajadzībām.

Risinot jautājumu par Ārzemju mākslas muzeja un Latvijas Vēstures muzeja fondu glabāšanu, Valsts nekustamo īpašumu aģentūra ir apskatījusi nekustamo īpašumu Rīgā, Pulka ielā 6, 8 un 12 piemērotību minētajām vajadzībām.

Nekustamais īpašums Rīgā, Pulka ielā 6.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 10 626m² platībā, uz kura atrodas 2–stāvu kazarmas ēkas lit.2 (1747m²), 1–stāvu noliktavas lit.12 (260 m²), 1–stāvu ēkas lit.20 (117 m²) un transformatora lit.25.

Objekts ieguldīts valsts a/s “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitālā.

Ēkām nepieciešams kapitālais remonts.

Nekustamais īpašums Rīgā, Pulka ielā 8.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 7743m² platībā, uz kura atrodas 2–stāvu kazarmas ēkas lit.4 (1738m² ) un sardzes ēkas lit.26.

Objekts ieguldīts valsts a/s “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitālā.

Ēkām nepieciešams kapitālais remonts.

Nekustamais īpašums Rīgā, Pulka ielā 12.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 7754 m² platībā, uz kura atrodas saimniecības ēkas lit. 14 (390 m²) noliktavas lit.16 (600 m²) un darbnīcas lit.18 (290 m²).

Objekts ieguldīts valsts a/s “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitālā.

Ēkām nepieciešams kapitālais remonts, bet ēkas lit.14, 16 ir lietderīgāk nojaukt.

Kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem izskatīta jaunas būvniecības iespēja Rīgā, Līvu laukumā, kur Valsts nekustamā īpašuma aģentūras īpašumā ir divi gruntsgabali (kadastra Nr.01000062000 un 01000060081) 1182 m² un 333 m² platībā, kas robežojas ar Rīgas Domei piederošiem gruntsgabaliem (kadastra Nr. 01000060079 un 01000060082) 306 m² un 339 m² platībā. Apvienojot minētos gruntsgabalus, izveidotos vienots jaunai būvniecībai piemērots gruntsgabals. VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” ierosināja veikt nekustamo īpašumu maiņu ar Rīgas Domi, vienlaicīgi risinot jautājumu par ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 3, pārņemšanu valsts īpašumā Krievijas konsulāta vajadzībām. Piedāvātais nekustamo īpašumu maiņas variants tika akceptēts Ministru kabineta 2001.gada 6.marta sēdē, bet diemžēl neguva Rīgas Domes atbalstu. 

Valsts nekustamā īpašuma aģentūras secinājumi

Izskatījusi iepriekš minētos variantus (2.tabula), VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” piedāvā:

• Izskatīt vairākus variantus Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta Kancelejas nodrošināšanai ar darba telpām: 

1. Valsts īpašuma objektos. 3.tabulā apkopotas priekšrocības un trūkumi, Valsts prezidenta Kanceleju un Valsts prezidenta rezidenci izvietojot valsts nekustamos īpašumos.

1.1.variants. Valsts prezidenta rezidenci un Valsts prezidenta Kanceleju uz laiku ( 2005.–2006.gads) izvietot ēkā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, pēc tam, kad telpas būs atbrīvojusi Rīgas Dome.

Ņemot vērā, ka nekustamajā īpašumā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, paredzēts izvietot Ārlietu ministrijas struktūrvienības, pirms tam veicot NATO prasībām atbilstošus rekonstrukcijas darbus, kuru aptuvenās izmaksas sastāda Ls 1 milj., īsā laika ēku nāktos pārplānot un remontēt divas reizes.

Prognozējamās izmaksas, pielāgojot telpas Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām sastāda – Ls 2 700 tūkst.

1.2.variants. Valsts prezidenta rezidenci un Valsts prezidenta Kanceleju uz laiku ( 2005.–2006.gads) izvietot ēkā Rīgā, Kronvalda bulvārī 6, pēc tam, kad telpas būs atbrīvojusi Latvijas Jūras Akadēmija.

Šajā gadījumā nepieciešams risināt jautājumu par valdītāja maiņu valsts nekustamajam īpašumam Rīgā, Kronvalda bulvārī 6, nododot to no Satiksmes ministrijas valdījuma Finansu ministrijas valdījumā un veikt tur atbilstošu rekonstrukciju.

Prognozējamās izmaksas ēkas pašreizējā nomnieka pārvietošanai sastāda Ls 2 700 tūkst., savukārt remonta izmaksas, pielāgojot telpas Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām – Ls 2 300 tūkst. Kopā izmaksas sastāda Ls 5 000 tūkst.

1.3.variants. Valsts prezidenta rezidenci un Valsts prezidenta Kanceleju uz laiku ( 2006.– 2007.gads) izvietot ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36, pēc tam, kad telpas būs atbrīvojusi Ārlietu ministrija.

Prognozējamās izmaksas, pielāgojot telpas Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām, sastāda – Ls 2 700 tūkst. 

2. Privātā īpašuma objektos.

Jāatzīmē, ka nekustamā īpašuma iegāde valsts vajadzībām jāveic, ievērojot likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasības.

Piemēram var minēt uz šo brīdi Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā saņemtos piedāvājumus:

 1.piemērs. Iegādāties nekustamo īpašumu Rīgā, Kr.Barona ielā 12, un veikt tur atbilstošu remontu.

Prognozējamās minētā nekustamā īpašuma iegādes izmaksas sastāda 3200 tūkst. ASV dolāru jeb Ls 2 050 tūkst. Savukārt izmaksas objekta piemērošanai Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām sastāda Ls 2 800 tūkst., t.sk. ir objekta izpēte, projekta izstrādāšana, ēkas renovācija un pārplānošana, kā arī inženierkomunikāciju nomaiņa, kondicionēšanas un sakaru sistēmas ierīkošana un teritorijas labiekārtošana, t.sk. apakšzemes stāvvietas izbūve. Bez tam paredzēta bēniņu izbūve un zāles izbūve, aizņemot daļu no zemes gabala brīvās platības, kas ļautu palielināt ēku platību par 600 m².

 2.piemērs. Nomāt telpas nekustamajā īpašumā Rīgā, J.Alunāna ielā 2, un veikt tur nepieciešamos rekonstrukcijas darbus, saskaņojot ar ēkas īpašnieku.

Īpašnieki piedāvā slēgt līgumu uz pieciem gadiem ar nomas maksu Ls 12,50 par kvadrātmetru mēnesī un izmaksāt kompensāciju esošam nomniekam par telpu atbrīvošanu Ls 195 tūkst. Remonta izmaksas, pielāgojot telpas Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām, sastāda Ls 50 tūkst.

Kopējās prognozējamās izmaksas, nomājot telpas uz 5 gadiem, sastāda – Ls 2 879 tūkst.

 3.piemērs. Iegādāties nekustamo īpašumu Rīgā, J.Alunāna ielā 2, un veikt tur nepieciešamos rekonstrukcijas darbus.

Prognozējamās izmaksas sastāda Ls 5 150 tūkst., t.sk. remonta izmaksas, pielāgojot telpas Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām – Ls 50 tūkst.

Pēc Rīgas pils reģenerācijas pabeigšanas, kad Valsts prezidenta rezidence un Valsts prezidenta Kanceleja atgriezīsies Rīgas pilī, nekustamo īpašumu Rīgā, Kr.Barona ielā 12, Rīgā, Kronvalda bulvārī 6 vai J.Alunāna ielā 2, ja tas tiks nopirkts valsts vajadzībām, varētu izmantot Valsts kancelejas un Ministru Prezidenta Biroja vajadzībām. Šajā gadījumā tiktu atbrīvota Tiesu pils ēka Rīgā, Brīvības ielā 36.

• Ārzemju mākslas muzeja ekspozīciju izvietot Rīgā, Doma laukumā 6. Ekspozīciju iespējams izvietot telpās ar kopējo platību 1658 m². Muzeja personāla un palīgtelpu kopējā platība sastāda apmēram 511 m². Pēc renovācijas darbiem kopējā izmantojamā platība sastāda 2170 m². Šāda platība ir nepietiekoša muzeja vajadzībām, tādēļ piedāvājam veikt bēniņu izbūvi, kas dos 1000m² papildus platību un iespēju muzeja vajadzībām nodot 3170 m². Ieguldījumi ēkā vispārceltnieciskiem darbiem un restaurācijai sastāda apmēram Ls 600 tūkst. Nepieciešamie papildus izdevumi, pielāgojot telpas muzeja vajadzībām, sastāda apmēram Ls 550 tūkst., t.sk. ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izbūve Ls 200 tūkst., apkures sistēmas, ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūve Ls 50 tūkst., ugunsdrošības un apsardzes signalizācijas, vājstrāvu tīklu un elektroinstalāciju ierīkošana Ls 200 tūkst., projektēšanas darbi un neparedzētie izdevumi Ls 100 tūkst. Nepieciešamie izdevumi iespējamai bēniņu izbūvei sastāda Ls 300 tūkst., bet lifta izbūvei – Ls 30 tūkst. Kopējās orientējošās izmaksas Ārzemju mākslas muzeja izvietošanai Rīgā, Doma laukumā 6, sastāda Ls 1 150 tūkst., bet izbūvējot bēniņus un liftu – Ls 1 480 tūkst.

• Ārzemju mākslas muzeja un Latvijas Vēstures muzeja fondu glabātuvi izvietot Rīgā, Pulka ielā 6, 8 un 12, pie nosacījuma, ka tiek veikta atbilstoša pārbūve, un uzbūvējot jaunu korpusu muzeja fondu glabāšanai. Aptuvenās izmaksas šiem mērķiem sastāda Ls 1200 tūkst. 

Priekšlikumi

Rīgas pils reģenerācijas procesa turpināšanai nepieciešama pils pašreizējo nomnieku pārvietošana uz citām, nomnieku funkciju veikšanai piemērotām telpām, lai to realizētu, nepieciešams Ministru kabineta akcepts vienam vai otram no Valsts a/s “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” piedāvātajiem risinājuma variantiem. 

1. Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta Kancelejas nodrošināšanai ar darba telpām: 

1.1. uz laiku piemērot minētajām vajadzībām nekustamo īpašumu Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3 

vai

1.2. atbrīvot nekustamo īpašuma Rīgā, Kronvalda bulvārī 6, un nodot to Finansu ministrijas valdījumā 

vai

1.3. uz laiku piemērot minētajām vajadzībām nekustamā īpašuma daļu Rīgā, Brīvības bulvārī 36 

vai

1.4. pirkt piemērotu privāto nekustamo īpašumu, ievērojot likuma “ Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasības 

vai

1.5. nomāt piemērotu privāto nekustamo īpašumu, ievērojot likuma “ Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasības. 

2. Ārzemju mākslas muzeja ekspozīciju izvietot Rīgā, Doma laukumā 6, bet fondu glabātuvi – Rīgā, Pulka ielā 6, 8, 12. 

3. Latvijas Vēstures muzeja ekspozīciju saglabāt Rīgas pilī, bet fondu glabātuvi izvietot Rīgā, Pulka ielā 6, 8, 12. 

4. Valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” izvērtēt Kultūras ministrijas ierosinājumus un sagatavot priekšlikumus par Rīgas pils pašreizējo nomnieku pārvietošanas uz citām telpām finansēšanas avotiem un precizēt izmaksas. Sagatavotos priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetā trīs mēnešu laikā.

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”
ģenerāldirektors K.Bricis

1.tabula 

Rīgas pils nomnieku iespējamie pārvietošanas varianti

Adrese	Īpašnieks	Kopējā platība (m2)	Iznomātā platība (m2) nomnieks	Izmaksas (Ls)				Piezīmes
				Iegādes cena	Remonta izmaksas	Citas	Kopā
1	2	3	4	5	6	7	8	9
Valsts prezidenta Kanceleja un Valsts prezidenta rezidence
Rīga, Kronvalda bulv.6	Latvijas valsts Satiksmes min. personā	Zeme 1840 Ēka 4183	4183 Latvijas Jūras Akadēmija		2 300 650	2 700 000 nomnieka pārvietošana	5 000 650	Nepieciešama valdītāja maiņa
Rīga, Kr.Valdemāra 3	Valsts īpašums Ārlietu min. personā	Zeme 5202 Ēka 4506	4506 Rīgas Dome		2 700 000		2 700 000	Ēka paredzēta Ārlietu ministrijas vajadzībām.
Rīga, Brīvības 36 (ēkas daļa, ko aizņem Ārlietu ministrija)	Valsts īpašums VNĪA personā	Ēkas daļa 4526	4526 Ārlietu ministrija		2 700 000		2 700 000	Šī ēkas daļa paredzēta Tieslietu ministrijas vajadzībām
Rīga, Kr.Barona 12	Privātīpašums	Zeme 2346 Ēkas 2909	Nav	2 044 800	2 800 000		4 844 800
Rīga, J.Alunāna 2	Privātīpašums	Zeme 1871 Ēka 3512		5 100 000	50 000		5 150 000
				vai noma uz 5 gadiem 2 634 000	50 000	195 000 kompensācija nomniekam par telpu atbrīvošanu	2 879 000
Ārzemju mākslas muzejs
Rīga, Doma lauk.6	VNĪA	Zeme 1675 Ēka 3939	1460 t.sk. brīva 692		1 480 000	500 000 nomnieka ieguldījumu kompensācija	1 980 000
Latvijas Vēstures muzeja, Ārzemju mākslas muzeja fondu glabātuve
Rīga, Pulka 6/8/12	VNĪA	Zeme 26123 Ēkas 4067	Nav		1 200 000		1 200 000
Citi apskatītie varianti
Rīga, Mārstaļu 21	Latvijas valsts VNĪA personā	Zeme 1144 Ēka 3256	Nav		1 600 000		1 600 000	MK 22.01.97. rīkoj.Nr31 – daļu telpu saglabāt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam
Rīga, Kr.Valdemāra 7	Privātīpašums	Zeme 1510 Ēkas 1659	Nav	1 252 000	1 700 000		2 952 000	Nepietiekoša platība

Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors K.Bricis

2.tabula

Valsts a/s “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” priekšlikumi Rīgas pils nomnieku pārvietošanai

Nomnieks	Aizņemtā platība (m2)	Piedāvātais pārvietošanas variants	Piedāvātā platība (m2)
Valsts prezidenta Kanceleja un Valsts prezidenta rezidence	3395	Uz Rīgas pils reģenerācijas laiku
		1.variants Rīga, Kr.Valdemāra 3	4506
		2.variants Rīga, Kronvalda bulv.6	4183
		3.variants Rīga, Brīvības bulv.36	4526
		4.variants Rīga, Kr.Barona 12	3500 (pēc pārbūves)
		5.variants Rīga, Alunāna 2	3512
Latvijas Vēstures muzejs	4182,94	Ekspozīcija –Rīgas pilī, nav nepieciešams pārvietot uz reģenerācijas laiku, Fondu glabātuve – Rīgā, Pulka 6/8/12	Ekspozīcija– 6800 Fondu glabātuve – 2033
Ārzemju mākslas muzejs	2252,98	Ekspozīcija – Rīga, Doma lauk.6, Fondu glabātuve – Rīgā, Pulka 6/8/12	Ekspozīcija–3170 (pēc pārbūves) Fondu glabātuve– 2034
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs	1018,37	Rīga, Pils laukums 2 (saskaņā ar 21.02.2001. MK rīk. Nr.105) Saskaņā ar 02.02.2000. MK rīk.Nr.55 Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejam nav paredzētas telpas Rīgas pilī.

Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors K.Bricis

3.tabula

 

Priekšrocības un trūkumi, Valsts prezidenta Kanceleju un Valsts prezidenta rezidenci izvietojot valsts nekustamos īpašumos

Priekšrocības	Trūkumi
Rīga, Kr.Valdemāra 3
Kopējās izmaksas – Ls 2 700 000 Tehniskais stāvoklis – apmierinošs Valsts prezidenta Kanceleja var atsākt darbu Rīgas pilī pēc reģenerācijas pabeigšanas – 2007.gadā – veicot rekonstrukcijas darbus varētu daļēji ņemt vērā Ārlietu ministrijas īpašās prasības (NATO standarti), tā samazinot izmaksas, pielāgojot telpas divu dažādu valsts institūciju vajadzībām; – salīdzinoši vislabākais ēkas novietojums.	– Ārlietu ministrija iebilst pret šādu risinājuma variantu, jo telpās paredzēts koncentrēt visas ministrijas struktūrvienības, pirms tam veicot NATO standartiem atbilstošu remontu. Atliekot struktūrvienību pārvietošanu uz ēku Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, NATO standartiem atbilstošs remonts būs jāveic vairākos objektos un tad tie jāatbrīvo; – Atliekot Ārlietu ministrijas pārvietošanos, kavējas ministrijas pašreiz aizņemto telpu Rīgā, Brīvības ielā 36 nodošana Tieslietu ministrijas vajadzībām; – platība pārsniedz nepieciešamo apjomu.
Rīga, Kronvalda bulvāris 6
Kopējās izmaksas – Ls 5 000 650 Tehniskais stāvoklis – nepieciešams kapitālais remonts Valsts prezidenta Kanceleja var atsākt darbu Rīgas pilī pēc reģenerācijas pabeigšanas – 2006.gadā – optimāla telpu platība, – pēc Valsts prezidenta Kancelejas atgriešanās Rīgas pilī var izmantot Valsts kancelejas vajadzībām un atbrīvot telpas Rīgā, Brīvības bulvārī 36; – visātrāk realizējamais risinājuma variants.	– Nepietiekama zemes platība; – Satiksmes ministrija prasa tās valdījumā nodot citu nekustamo īpašumu 2000 m2 platībā ministrijas struktūrvienību izvietošanai; – Patreizējais objekta nomnieks – Latvijas Jūras akadēmija var pāriet uz jaunajām telpām tikai papildus finansējuma gadījumā. Valsts prezidenta Kancelejas pārvietošanas grafiks un izmaksas var mainīties; – Valsts prezidenta Kanceleja nav atbalstījusi šo piedāvājumu; – visdārgākais no apskatītajiem 3 variantiem (Ls 5 milj.).
Rīga, Brīvības bulvāris 36 ( ēkas daļa)
Kopējās izmaksas – Ls 2 700 000 Tehniskais stāvoklis – apmierinošs Valsts prezidenta Kanceleja var atsākt darbu Rīgas pilī pēc reģenerācijas pabeigšanas – 2008.gadā – atrašanās vieta Rīgas vēsturiskajā centrā, laba piebraukšana.	– Tieslietu ministrija iebilst pret šādu risinājuma variantu, jo telpas nepieciešamas Rīgas apgabaltiesas un Augstākās tiesas vajadzībām, ēkā paredzēts izvietot tiesnešu kabinetus; – Valsts prezidenta Kancelejas un tiesas funkcijas atšķiras, kā rezultātā rekonstrukcijas darbi īsā laikā būs jāveic divas reizes; – tiesājamo personu pārvietošana notiks tiešā Valsts prezidenta Kancelejas tuvumā; – Rīgas pils reģenerācijas procesu var uzsākt visvēlāk no apskatītajiem 3 variantiem – 2006.gadā; – platība pārsniedz nepieciešamo apjomu.

Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors K.Bricis