Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par cilvēka pamattiesībām visu kopējā Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2002., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65865

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par nacionālo parlamentu lomu nākotnes Eiropā

Vēl šajā numurā

29.08.2002., Nr. 121

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par cilvēka pamattiesībām visu kopējā Eiropā

Inese Birzniece, Saeimas Eiropas lietu komisijas locekle, Latvijas pārstāve Eiropas konventā

Ziņojums otrajā nacionālajā konventā par Eiropas nākotni Latviešu biedrības namā Rīgā 22.augustā. Darba grupa “Pamattiesību harta”

Eiropas Savienībai ir jābūt līgumos nostiprinātam juridiskam pienākumam ievērot cilvēktiesības. Tādēļ ir jāatbild uz diviem jautājumiem.

Vai Eiropas pamattiesību hartai jābūt juridiski saistošai Eiropas Savienības dalībvalstīm?

Potenciālie ieguvumi: cilvēktiesības kļūs juridiski saistošas ES institūcijām; pamattiesību harta darīs redzamākas kopīgās Eiropas cilvēktiesību vērtības; pamattiesību harta darīs cilvēktiesības redzamākas un skaidrākas indivīdam, dalībvalstīm un ES institūcijām; Eiropas Kopienas tiesa un ES institūcijas iegūs leģitimitāti, pieņemot lēmumus cilvēktiesību jomā; pamattiesību harta atspoguļos jaunus pamattiesību aspektus, kas nav iekļauti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, piemēram, jautājumus, kas skar biomedicīnu, labu administrāciju u.c.

Paredzamās problēmas: pamattiesību harta regulēs pienākumus daudzās cilvēktiesību jomās, tādējādi daudzām valstīm tiks uzlikts pienākums regulēt cilvēktiesības jomās, kur līdz šim tas netika darīts vai tika darīts šaurākā apjomā (piemēram — pamattiesību harta ir balstīta uz vairākām starptautiskām konvencijām un citiem dokumentiem, bet daudzas ES dalībvalstis, pievienojoties šiem dokumentiem individuāli, ir noteikušas atrunas); būs juridiski sarežģīti piemērot atsevišķas vispārīgas pamattiesību hartas normas; pamattiesību hartā nav skaidri noteikts tiesību saturs un ierobežojumu mehānisms, piemēram, hartas 52.pantā noteiktās vadlīnijas tiesību ierobežošanai ir ļoti vispārīgas un neskaidras; nav atrisināts jautājums, kā piemērot tos hartas pantus, kuri šobrīd nav ES kompetencē.

Darba grupa, ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka Eiropas pamattiesību hartu vajadzētu iekļaut jaunajā Eiropas Savienības pamatlīgumā, sadalot hartu trīs daļās: politiskās vadlīnijas (preambula); daļa, kas ir saistoša ES institūcijām un vienlaikus dod ES pilsoņiem un dalībvalstīm iespējas ierobežot ES institūciju varu, ieviešot ES tiesību aktus; daļa, kas ir saistoša dalībvalstīm.

Lai realizētu šos priekšlikumus, nemainot pamattiesību hartas pamattekstu, ir nepieciešams memorands, kas norāda, kuri pamattiesību hartas panti ir juridiski saistoši un kuri ir programmatiska satura.

Vai Eiropas Savienībai būtu jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai?

Potenciālie ieguvumi: indivīds varēs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā pret Eiropas Savienību/Eiropas Kopienu; tiks novērsti draudi dažādai cilvēktiesību interpretācijai Eiropā (Eiropas Cilvēktiesību tiesai un nevis Eiropas Kopienas tiesai būs galavārds, interpretējot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas.

Paredzamās problēmas: Eiropas Cilvēktiesību konvencija pašlaik neparedz iespēju starptautiskām organizācijām ratificēt to, tāpat arī ES pamatlīgumi neparedz ES šādu kompetenci, līdz ar to ratificēšanas process būtu saistīts ar daudzām izmaiņām un varētu prasīt ilgu laiku; tiktu pagarināts tiesas process.

Darba grupa, ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka ES vajadzētu ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo tādējādi indivīdam tiktu nodrošināta konkrētu cilvēktiesību aizsardzība.

Kādas ir Latvijas intereses?

Latviju interesē, kādas ir ES cilvēktiesību normas un kā tās visefektīvāk īstenot.

Šai sakarā iespējamais ieteikums ir sīkāk analizēt attiecības starp Latvijas Satversmes, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un citām spēkā esošām starptautiskām cilvēktiesību konvenciju normām, no vienas puses, un Eiropas pamattiesību hartas normām, no otras puses.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!