Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 27. augusta noteikumi Nr. 384 "Adresācijas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.2002., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65839

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.385

Kārtība, kādā izveidojama tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) datu bāze

Vēl šajā numurā

29.08.2002., Nr. 121

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 384

Pieņemts: 27.08.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.384

Rīgā 2002.gada 27.augustā (prot. Nr.36, 3.§)

Adresācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas

administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu

statusa noteikšanu” 20.panta otro daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka adresācijas sistēmu valstī, Valsts adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību.

2. Adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts zemes dienesta informācijas sistēmā – Valsts adrešu reģistrā (turpmāk – adrešu reģistrs).

3. Adresācijas objekts ir:

3.1. administratīvā teritorija, administratīvās teritorijas teritoriālā dalījuma vienība (novada pilsēta, novada pagasts, pilsētas lauku teritorija), apdzīvotā vieta (ciems, arī viensēta un viensētu grupa);

3.2. iela (piemēram, bulvāris, aleja, prospekts, laukums);

3.3. apbūvei paredzēts zemesgabals (turpmāk – zemesgabals);

3.4. dzīvošanai, komercdarbībai, kā arī saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka (turpmāk – ēka);

3.5. telpu grupa, kas paredzēta noteiktam izmantošanas veidam (dzīvošanai, komercdarbībai, kā arī saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai, vai mākslinieku darbnīcas ierīkošanai) un ir konstruktīvi norobežota ēkas daļa, kurā ir viena vai vairākas funkcionāli saistītas telpas ar atsevišķu izeju uz ielu vai pagalmu vai caur koplietošanas telpām.

 

 

II. Adresācijas sistēma

4. Adresācijas sistēma nosaka adreses un tās elementu veidošanas, piešķiršanas, uzskaites un adreses pieraksta kārtību.

5. Adresācijas sistēmas pamatprincipi:

5.1. administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties;

5.2. katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi;

5.3. adresācijas objektu nosaukumi atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām;

5.4. viena adreses elementa garums nepārsniedz 30 rakstzīmes;

5.5. adresācijas objekta nosaukumā nedrīkst izmantot iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), komersantu un plašsaziņas līdzekļu nosaukumus;

5.6. adresācijas objektu numuros izmanto arābu ciparus.

6. Administratīvajā teritorijā, teritoriālā dalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā adresācijas vajadzībām izmanto šādus adreses elementus:

6.1. pilsētā – ielu nosaukumus, zemesgabalu vai ēku numurus un telpu grupu numurus;

6.2. novadā, pagastā, novada pagastā un pilsētas lauku teritorijā – ciemu nosaukumus;

6.3. ciemā – atbilstoši attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskajām tradīcijām:

6.3.1. ielu nosaukumus, zemesgabalu vai ēku numurus un telpu grupu numurus;

6.3.2. zemesgabalu vai ēku nosaukumus vai numurus un telpu grupu numurus;

6.3.3. ciema teritorijas daļā, kur nav ielu, – zemesgabalu vai ēku nosaukumus vai numurus un telpu grupu numurus;

6.4. novada, pagasta, novada pagasta un pilsētas lauku teritorijas apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem, – viensētu, zemesgabalu vai ēku nosaukumus un telpu grupu numurus.

7. Adresē iekļauj šādus adreses elementus:

7.1. republikas pilsētā:

7.1.1. pilsētas nosaukumu;

7.1.2. ielas nosaukumu;

7.1.3. zemesgabala vai ēkas numuru;

7.1.4. telpu grupas numuru (ja tāds ir);

7.2. rajona pilsētā:

7.2.1. rajona nosaukumu;

7.2.2. pilsētas nosaukumu;

7.2.3. ielas nosaukumu;

7.2.4. zemesgabala vai ēkas numuru;

7.2.5. telpu grupas numuru (ja tāds ir);

7.3. novada pilsētā:

7.3.1. rajona nosaukumu;

7.3.2. novada nosaukumu;

7.3.3. novada pilsētas nosaukumu;

7.3.4. ielas nosaukumu;

7.3.5. zemesgabala vai ēkas numuru;

7.3.6. telpu grupas numuru (ja tāds ir);

7.4. novada ciemā:

7.4.1. rajona nosaukumu;

7.4.2. novada nosaukumu;

7.4.3. novada pagasta nosaukumu;

7.4.4. ciema nosaukumu;

7.4.5. ielas nosaukumu (ja tāds ir);

7.4.6. zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru;

7.4.7. telpu grupas numuru (ja tāds ir);

7.5. pagasta vai pilsētas lauku teritorijas ciemā:

7.5.1. rajona nosaukumu;

7.5.2. pagasta nosaukumu vai pilsētas lauku teritorijas nosaukumu;

7.5.3. ciema nosaukumu;

7.5.4. ielas nosaukumu (ja tāds ir);

7.5.5. zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru;

7.5.6. telpu grupas numuru (ja tāds ir);

7.6. novada pagasta apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem:

7.6.1. rajona nosaukumu;

7.6.2. novada nosaukumu;

7.6.3. novada pagasta nosaukumu;

7.6.4. viensētas, zemesgabala vai ēkas nosaukumu;

7.6.5. telpu grupas numuru (ja tāds ir);

7.7. pagasta vai pilsētas lauku teritorijas apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem:

7.7.1. rajona nosaukumu;

7.7.2. pagasta nosaukumu vai pilsētas lauku teritorijas nosaukumu;

7.7.3. viensētas, zemesgabala vai ēkas nosaukumu;

7.7.4. telpu grupas numuru (ja tāds ir).

8. Pašvaldība piešķir:

8.1. jaunveidojamām ielām nosaukumus saskaņā ar ģenerālplānu, parcelācijas plānojumu vai detālplānojumu;

8.2. zemesgabaliem un ēkām adreses saskaņā ar parcelācijas plānojumu vai detālplānojumu, rezervējot numurus neapbūvētiem zemesgabaliem.

9. Zemesgabalam kopā ar ēku (un ar to funkcionāli saistītajām ēkām), kura uz tā atrodas, piešķir vienu adresi.

10. Pilsētās un ciemu teritorijās, kur ir ielas, zemesgabaliem un ēkām piešķir numurus ar piesaisti ielas nosaukumam.

11. Ja uz zemesgabala atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas un katrai ir piešķirta adrese, zemesgabalam piešķir adresi, kas piešķirta vienai no ēkām, neatkarīgi no tā, vai ēka un zemesgabals ir viena vai dažādu īpašnieku īpašumā (valdījumā).

12. Pagastu, novadu pagastu un pilsētu lauku teritoriju apvidos, kas atrodas ārpus ciemiem, zemesgabaliem un ēkām piešķir nosaukumus.

13. Dārzkopības sabiedrību teritorijās, kurās ir šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētie objekti, adreses piešķir:

13.1. pilsētās – veidojot ielas un piešķirot zemesgabalam un ēkai numuru ar piesaisti ielas nosaukumam;

13.2. ciemos:

13.2.1. veidojot ielas un piešķirot zemesgabalam un ēkai numuru ar piesaisti ielas nosaukumam;

13.2.2. piešķirot zemesgabalam un ēkai nosaukumu vai numuru, ja tas atbilst attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

13.3. pagastu, novadu pagastu, pilsētu lauku teritoriju apvidos, kas atrodas ārpus ciemiem, – piešķirot dārzkopības sabiedrības teritorijai ciema statusu:

13.3.1. veidojot ielas un piešķirot zemesgabalam un ēkai numuru ar piesaisti ielai;

13.3.2. piešķirot zemesgabalam un ēkai nosaukumu vai numuru, ja tas atbilst attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskajām tradīcijām.

14. Garāžu īpašnieku sabiedrību teritorijām adresi piešķir:

14.1. pilsētās un ciemu teritorijās, kur ir ielas, – piešķirot numuru ar piesaisti ielai;

14.2. ciemu teritorijās, kur nav ielu, – piešķirot nosaukumu;

14.3. katram jebkādas konstrukcijas garāžas boksam – piešķirot telpu grupas numuru.

15. Zemesgabalu un ēku numurus ielās pašvaldība piešķir secīgi no ielas sākuma virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali. Ielas kreisajā pusē piešķir nepāra numurus, labajā pusē – pāra numurus.

16. Lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, zemesgabala un ēkas numuru papildina:

16.1. ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm);

16.2. ar mazo burtu “k” un defisi. Aiz defises norāda korpusa numuru.

17. Zemesgabalam un ēkai numuru piešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras tajā var nokļūt.

18. Ja zemesgabals vai ēka atrodas pie ielas, kas turpinās citā administratīvajā teritorijā, vai uz vairāku administratīvo teritoriju robežas, pašvaldības savstarpēji saskaņo numuru piešķiršanu.

19. Pašvaldība ar lēmumu piešķir numurus telpu grupām, pamatojoties uz būvprojektu vai īpašnieka (valdītāja) sniegto informāciju.

20. Numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malējās kāpņu telpas augošā secībā no zemākā stāva uz augstāko stāvu. Vienā ēkā telpu grupas numuri nedrīkst atkārtoties. Lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, telpu grupas numuru papildina ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm). Telpu grupu numerācijas kārtību nedzīvojamās ēkās nosaka tās īpašnieks (valdītājs) vai īpašnieki (valdītāji), savstarpēji vienojoties.

21. Ja ēku veido viena telpu grupa, telpu grupai numuru nepiešķir.

22. Telpu grupai, kas veidota, apvienojot vairākas telpu grupas, saglabā numuru, kas piešķirts vienai no apvienotajām telpu grupām. Pārējo ēkas telpu grupu numerācija netiek mainīta.

23. Pašvaldība lēmumam par adreses piešķiršanu pievieno adreses vietas situācijas plānu vai izkopējumu no detālplānojuma, kā arī lēmumā norāda:

23.1. konkrētajam adresācijas objektam piešķirto nosaukumu vai numuru;

23.2. veiktās darbības – nosaukuma (numura) piešķiršana, maiņa vai likvidācija.

24. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz tā kopiju vai izrakstu Valsts zemes dienestam.

25. Valsts zemes dienests piecu darbadienu laikā pēc lēmuma kopijas vai izraksta saņemšanas reģistrē tajā norādītās adreses adrešu reģistrā. Ja adrese neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts zemes dienests par to rakstiski paziņo pašvaldībai. Ja pašvaldība mēneša laikā nenovērš neatbilstību, Valsts zemes dienests par to ziņo Pašvaldību lietu pārvaldei.

26. Dokumentos, oficiālajā informācijā un visās valsts informācijas sistēmās un reģistros izmanto adrešu reģistrā norādīto adresi.

27. Adreses un tās elementu pieraksta kārtība dokumentos un oficiālajā informācijā – adreses pieraksta specifikācija – ir noteikta šo noteikumu pielikumā.

 

 

III. Adrešu reģistrs un informācijas aprites kārtība

28. Adrešu reģistrs ir vienota informācijas sistēma, kas nodrošina:

28.1. datorizētu rajonu, pilsētu, novadu, pagastu, novadu pilsētu, novadu pagastu, pilsētu lauku teritoriju, ciemu, viensētu, ielu, zemesgabalu, ēku un telpu grupu uzskaiti teksta (ar detalizāciju līdz telpu grupai) un kartes veidā (ar detalizāciju līdz zemesgabalam vai ēkai), kā arī vēsturiskās informācijas saglabāšanu;

28.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 16.jūnija noteikumiem Nr.222 “Noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu” izstrādātā adrešu klasifikatora – sistematizēta adrešu saraksta –uzturēšanu, kurā katrai adresei piešķirts individuāls un nemainīgs kods, kas tiek lietots tās identificēšanai;

28.3. ar adresēm saistītās informācijas sniegšanu.

29. Ar adresēm saistīto informāciju valsts un pašvaldību iestādēm Valsts zemes dienests sniedz bez maksas.

30. Valsts zemes dienests reizi kalendāra gadā nekustamā īpašuma īpašniekam (valdītājam) informāciju par viņa īpašumā (valdījumā) esošo zemesgabalu, ēku un telpu grupu adresēm sniedz bez maksas. Ja adrešu reģistrā nav attiecīgās informācijas vai tā ir kļūdaina, Valsts zemes dienesta pienākums ir novērst neatbilstību.

31. Adrešu reģistru uztur Valsts zemes dienests kārtējā gada valsts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

32. Informāciju no adrešu reģistra sniedz elektroniski (arī – tiešsaistes režīmā) vai manuālā veidā.

 

 

IV. Noslēguma jautājumi

33. Informāciju par adresēm, kas piešķirtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pašvaldības sadarbībā ar Valsts zemes dienestu precizē un Valsts zemes dienests reģistrē adrešu reģistrā šādā kārtībā:

33.1. ielu nosaukumus, zemesgabalu vai ēku nosaukumus vai numurus – līdz 2003.gada 1.jūlijam, Rīgā – līdz 2004.gada 1.janvārim;

33.2. telpu grupu numurus – līdz 2003.gada 1.jūlijam, Rīgā – līdz 2004.gada 1.janvārim.

34. Pašvaldības līdz 2003.gada 1.jūlijam pieņem lēmumu par to adrešu precizēšanu, kas neatbilst šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām.

35. Šo noteikumu 26.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Tieslietu ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām

finansu institūcijām R.Zīle

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 30.augustu.

Pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 27.augusta noteikumiem Nr.384

Adreses pilnā pieraksta specifikācija

1. Specifikācija nosaka adreses un tās elementu pieraksta kārtību, kas lietojama dokumentos un oficiālajā informācijā.

2. Republikas pilsētā adreses pierakstā norāda:

2.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu;

2.2. otrajā pozīcijā – zemesgabala vai ēkas numuru;

2.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), pirms tā lietojot domuzīmi;

2.4. ceturtajā pozīcijā – pilsētas nosaukumu.

Piemēram:

 

Brīvības iela 108–14, Rīga

Maskavas iela 250 k-2 –35, Rīga

Ģertrūdes iela 4/6–15, Ventspils

Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 3A–1, Rīga

Sarmas iela 1, Jelgava

3. Rajona pilsētā adreses pierakstā norāda:

3.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu;

3.2. otrajā pozīcijā – zemesgabala vai ēkas numuru;

3.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), pirms tā lietojot domuzīmi;

3.4. ceturtajā pozīcijā – pilsētas nosaukumu;

3.5. piektajā pozīcijā – rajona nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “raj.”.

Piemēram:

 

Mālkalnes prospekts 20–4, Ogre, Ogres raj.

Meldru iela 47, Salacgrīva, Limbažu raj.

4. Novada pilsētā adreses pierakstā norāda:

4.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu;

4.2. otrajā pozīcijā – zemesgabala vai ēkas numuru;

4.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), pirms tā lietojot domuzīmi;

4.4. ceturtajā pozīcijā – novada pilsētas nosaukumu;

4.5. piektajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “nov.”;

4.6. sestajā pozīcijā – rajona nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “raj.”.

Piemēram:

 

Bērzu iela 3, Sabile, Sabiles nov., Talsu raj.

Rīgas iela 15–2, Līvāni, Līvānu nov., Preiļu raj.

5. Novada ciemā adreses pierakstā norāda:

5.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

5.2. otrajā pozīcijā – zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru;

5.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), pirms tā lietojot domuzīmi;

5.4. ceturtajā pozīcijā – ciema nosaukumu;

5.5. piektajā pozīcijā – novada pagasta nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “pag.”;

5.6. sestajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “nov.”;

5.7. septītajā pozīcijā – rajona nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “raj.”.

Piemēram:

 

Ābeļu iela 4–2, Ieriķi, Drabešu pag., Amatas nov., Cēsu raj.

“Liepiņas”, Valdeķi, Kandavas pag., Kandavas nov., Tukuma raj.

6. Pagasta vai pilsētas lauku teritorijas ciemā adreses pierakstā norāda:

6.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

6.2. otrajā pozīcijā – zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru;

6.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), pirms tā lietojot domuzīmi;

6.4. ceturtajā pozīcijā – ciema nosaukumu;

6.5. piektajā pozīcijā – pagasta nosaukumu vai pilsētas lauku teritorijas nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “pag.” vai “l. t.”;

6.6. sestajā pozīcijā – rajona nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “raj.”.

Piemēram:

 

Pirmā iela 40–25, Ādaži, Ādažu pag., Rīgas raj.

“Noras”–2, Merķeļi, Nītaures pag., Cēsu raj.

“1”, Āne, Cenu pag., Jelgavas raj.

“Lejas”, Bebri, Cesvaines l. t., Madonas raj.

7. Novada pagasta apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem, adreses pierakstā norāda:

7.1. pirmajā pozīcijā – zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru;

7.2. otrajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), pirms tā lietojot domuzīmi;

7.3. trešajā pozīcijā – novada pagasta nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “pag.”;

7.4. ceturtajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “nov.”;

7.5. piektajā pozīcijā – rajona nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “raj.”.

Piemēram:

 

“Krustiņi”, Abavas pag., Sabiles nov., Talsu raj.

“Ābeles 2”–3, Zundāni, Turku pag., Līvānu nov., Preiļu raj.

8. Pagasta vai pilsētas lauku teritorijas apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem, adreses pierakstā norāda:

8.1. pirmajā pozīcijā – zemesgabala vai ēkas nosaukumu vai numuru;

8.2. otrajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), pirms tā lietojot domuzīmi;

8.3. trešajā pozīcijā – pagasta nosaukumu vai pilsētas lauku teritorijas nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “pag.” vai “l. t.”;

8.4. ceturtajā pozīcijā – rajona nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu “raj.”.

Piemēram:

 

“Birznieki”, Jaunlutriņu pag., Saldus raj.

“Elkšņi”–4, Salas pag., Jēkabpils raj.

“Amoliņi”, Saulkrastu l. t., Rīgas raj.

9. Ja nepieciešams, adreses pieraksta beigās norāda pasta indeksu.

10. Zemesgabala vai ēkas nosaukuma vai numura rakstībā jāievēro:

10.1. ja nosaukums (numurs) nav piesaistīts ielas nosaukumam, to liek pēdiņās;

10.2. numurus raksta ar arābu cipariem;

Piemēram: 5; 87; 348

10.3. ja nosaukumu veido viens vārds, to raksta ar lielo sākuma burtu (pārējie burti – mazie);

Piemēram: Bērzi, Viesturi, Skola, Krejotava

10.4. ja nosaukumu veido vairāki vārdi un visi ir īpašvārdi, tos visus raksta ar lielo sākuma burtu;

Piemēram: Doles Stūrīši, Ošu Sūniņi, Valdeķu Pirtnieki

10.5. ja nosaukumu veido divi vai vairāki vārdi, bet otrais (trešais utt.) nav īpašvārds, tos raksta ar mazo sākuma burtu;

Piemēram: Skolas māja, Kraukļu tautas nams

10.6. ja nosaukumu veido vārds, kam seko numurs, numuru raksta ar arābu cipariem un no nosaukuma to atdala ar atstarpi;

Piemēram: Kalniņi 2, Apses 5

10.7. ja nosaukumu veido numurs, kam seko sugas vārds vai īpašvārds, numuru raksta ar arābu cipariem, aiz numura liek punktu un, atdalot ar atstarpi, raksta attiecīgo sugas vārdu vai īpašvārdu;

Piemēram: 2. kopmītnes

10.8. ja dzelzceļa māju nosaukumā norādīts arī kilometrs, to raksta aiz nosaukuma, atdalot ar atstarpi. Aiz kilometra numura liek punktu un, atdalot ar atstarpi, raksta kilometra apzīmējumu “km”;

Piemēram: Dzelzceļa māja 532. km, Dzelzceļa ēka 455,7. km

10.9. ja nosaukums vai numurs ir papildināts ar korpusa numuru, tad aiz nosaukuma vai numura, atdalot ar atstarpi, raksta mazo burtu “k”, pēc tam, neatdalot ar atstarpi, – defisi un korpusa numuru;

Piemēram: Ievas k-2, 250 k-5

10.10. ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai zemesgabalam vai ēkai piešķirts dubultnumurs, starp numuriem liek slīpsvītru. Numurus un slīpsvītru ar atstarpi neatdala. Otrais numurs ir lielāks par pirmo, turklāt abi ir vai nu pāra skaitļi vai nepāra skaitļi;

Piemēram: 9/11; 54/56; 448/450; 175/177

10.11. ja aiz numura seko burts, to no numura ar atstarpi neatdala.

Piemēram: 3A; 35B; 248C

Tieslietu ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām

finansu institūcijām R.Zīle

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!