Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.2002., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65714

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar domu par Eiropas nākotni

Vēl šajā numurā

27.08.2002., Nr. 120

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums. Rīga, 2002. gada jūnijs

Turpinājums. Sākums — “LV” nr. 113, 6.08.2002.; 118. 20.08.2002.

2001. gadā preču eksportu labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās, straujāk pieaugot eksporta cenām sakarā ar valūtas kursa labvēlīgākām izmaiņām un pasaules cenu kāpumu, it īpaši pārtikas produktiem. Taču 2002. gada sākumā šie nosacījumi atkal pasliktinājās – importa cenas pieauga straujāk nekā eksporta cenas. 2001. gadā eksporta vienības vērtība vidēji bija par 2,6% augstāka nekā iepriekšējā gadā, bet 2002. gada pirmajā ceturksnī tās pieauguma tempi nedaudz palēninājās un tā bija par 1% lielāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

 

3.13. zīmējums

Latvijas preču eksporta dinamika pa mēnešiem

(milj. latu)

1 COPY.GIF (15892 bytes)

Preču eksporta apjomi 2001. gadā ir palielinājušies visās preču grupās. Visstraujāk pieauga pārtikas preču, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas eksports. Līdz ar to nedaudz mainījās eksporta struktūra, palielinoties minēto preču grupu produkcijas daļai (skatīt 3.10. tabulu). Savukārt samazinājusies koksnes un to izstrādājumu daļa.

2002. gada sākumā (janvārī-aprīlī), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, jūtami lielāks ir pārtikas produktu un mašīnbūves produkcijas eksports. Tomēr koksnes un tekstilrūpniecības izstrādājumu eksporta samazinājums noteica mērenos kopējā eksporta pieauguma tempus.

Eksports uz ES valstīm 2001. gadā pieauga par 5%. Savukārt 2002. gada janvārī-aprīlī eksports uz ES valstīm samazinājās par 1,8%. Samazinājums bija vērojams visās preču grupās, turklāt vislielākais, kā jau minēts, koksnes un tās izstrādājumu grupā, kas sastādīja vairāk nekā pusi no kopējā eksporta krituma uz ES valstīm.

 

3.10. tabula

Latvijas eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām

(FOB cenās)

 

2000

2001

 

milj. latu

struk-

tūra (%)

pieaugums pret iepriekšējo gadu (faktiskajās cenās, %)

milj. latu

struktūra (%)

pieaugums pret iepriekšējo gadu (faktiskajās cenās, %)

Kopā

1131,3

100

12,2

1256,4

100

11,1

tai skaitā:

           

koksne un tās izstrādājumi, papīrs un kartons

 

423,3

 

37,4

 

12,6

 

427,3

 

34,0

 

0,9

transporta līdzekļi, metālapstrādes un mašīnbūves produkcija

 

229,3

 

20,7

 

27,4

 

264,2

 

21,0

 

15,2

vieglās rūpniecības preces

 

169,7

 

15,0

 

2,5

 

189,5

 

15,1

 

11,7

lauksaimniecības un pārtikas produkti

 

65,8

 

5,8

 

2,0

 

111,0

 

8,8

 

68,7

ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru produkcija un plastmasas

 

85,4

 

7,5

 

18,9

 

96,2

 

7,7

 

12,7

pārējās preces

157,8

13,6

4,2

168,2

13,4

6,5

 

Ļoti strauji 2001. gadā pieauga Latvijas eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm – par 32%. Pārtikas preču eksports 2001. gadā uz NVS valstīm 2 reizes pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. 2002. gada sākumā pārtikas preču eksporta apjomi turpināja palielināties. Arī citās preču grupās bija eksporta pieaugums.

 

3.14. zīmējums

Latvijas eksporta struktūra pa valstu grupām

(procentos)

2 COPY.GIF (25934 bytes)

Eksports uz Igauniju un Lietuvu 2001. gadā pieauga ļoti strauji – par gandrīz 20%. Eksporta apjomu palielinājums bija gandrīz visās preču grupās, it īpaši būtisks pārtikas precēm un metālapstrādes un mašīnbūves produkcijai. Taču 2002. gada sākumā vairākās preču grupās Latvijas eksports uz tuvākajām kaimiņvalstīm saruka. Tikai elektrības eksporta vairākkārtīgā palielinājuma dēļ salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu kopējais Latvijas eksports uz Lietuvu un Igauniju bija nedaudz lielākā apjomā.

 

Preču importa apjomi 2001. gadā pieauga par 13,8%. Arī 2002. gada janvārī-aprīlī imports auga līdzīgā tempā – 10,2% (skatīt 3.15. zīmējumu). Pieaugums ir vērojams gandrīz visās preču grupās, un importa struktūra mainījusies maz. Lielākais pieaugums ir metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas grupā, – nedaudz vairāk par 1/3 daļu no visa importa pieauguma. Importa pieaugumā nozīmīgas tāpat ir bijušas lauksaimniecības un pārtikas produktu, transporta līdzekļu un ķīmiskās rūpniecības grupas. Savukārt importa samazinājums ir vērojams vienīgi minerālo produktu grupā – par 16,9 procentiem.

 

3.15. zīmējums

Latvijas preču importa dinamika pa mēnešiem

(milj. latu)

3 COPY.GIF (11998 bytes)

Imports no ES valstīm 2001. gadā pieauga par 14,1%, 2002. gada janvārī-aprīlī – par 14,8%. Pieaugumi bija vērojami visās preču grupās, izņemot minerālo produktu grupu, vislielākais metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas grupā, kas sastādīja aptuveni 1/3 daļu no importa pieauguma uz ES valstīm.

 

3.11. tabula

Latvijas importa struktūra pa galvenajām preču grupām

(CIF cenās)

 

2000

2001

 

milj. latu

struktūra (%)

pieaugums pret iepriekšējo gadu (faktiskajās cenās, %)

milj. latu

struktūra (%)

pieaugums pret iepriekšējo gadu (faktiskajās cenās, %)

Kopā

1933,9

100

12,2

2201,6

100

13,8

tai skaitā:

           

metālapstrādes un mašīnbūves produkcija

 

563,6

 

29,1

 

13,0

 

647,3

 

29,4

 

14,9

ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru produkcija, plastmasas

 

294,4

 

15,2

 

3,9

 

334,6

 

15,2

 

13,7

lauksaimniecības un pārtikas produkti

 

245,5

 

12,7

 

10,1

 

282,7

 

12,8

 

15,2

transporta līdzekļi

150,2

7,8

5,1

206,6

9,4

37,6

minerālie produkti

249,4

12,9

27,4

245,1

11,1

-1,7

vieglās rūpniecības preces

 

170,3

 

8,8

 

11,2

 

188,7

 

8,6

 

10,8

koksne un tās izstrādājumi

23,7

1,2

23,3

29,3

1,3

23,3

pārējās preces

236,8

12,3

14,1

267,3

12,2

12,9

 

Imports no NVS valstīm 2001. gadā samazinājās par 0,8%, 2002. gada janvārī-aprīlī vēl straujāk – par 10,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šo kritumu galvenokārt noteica minerālo produktu importa kritums, kas sastādīja aptuveni 90% no kopējā importa no NVS valstīm. Savukārt būtiskākais importa pieaugums bija vērojams koksnes un tās izstrādājumu grupā, kas nedaudz mazināja importa samazinājumu no NVS valstīm.

Latvijas lielākie tirdzniecības partneri 2002. gada 4 mēnešos bija Vācija – 16,4% no kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma, Lietuva – 9,1%, Zviedrija – 8,1%, Krievija – 7,6% un Lielbritānija – 6,7 procenti.

 

3.16. zīmējums

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums* 2001. gadā

(milj. latu)

4 COPY.GIF (20511 bytes)

* ar valstīm, kurām ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Latviju kopējā īpatsvarā nav mazāks par 5%.

2001. gadā strauji palielinājās Latvijas negatīvais tirdzniecības saldo ar Lietuvu (par 39%), kā arī ar Igauniju (par 11%) (skatīt 3.17. zīmējumu). Arī 2002. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ārējās tirdzniecības saldo ar Lietuvu turpināja pasliktināties, taču ar Igauniju tas nedaudz saruka. Latvijas kopējais eksports uz abām kaimiņvalstīm šajā periodā palielinājies par 11%. Savukārt imports pieaudzis straujāk – par 15%. Kā jau minēts, eksporta pieaugumu uz Lietuvu un Igauniju galvenokārt noteica minerālo produktu grupas pieaugums, bet importa – lauksaimniecības preču, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas importa palielinājums.

 

3.17. zīmējums

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu un Igauniju pa ceturkšņiem

(milj. latu)

5 COPY.GIF (18252 bytes)

Aptuveni 40% no Latvijas ārējās tirdzniecības darījumiem notiek eiro zonas valūtās, nedaudz mazāk – ASV dolāros, un tikai neliela daļa – latos vai kādā citā valūtā (skatīt 3.18. zīmējumu). Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinās darījumu skaits, kurus veic eiro zonas valūtās, kā arī nedaudz latos. Savukārt ik gadu samazinās darījumu skaits ASV dolāros.

 

 

3.18. zīmējums

Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa norēķinu valūtas veidiem 2001. gadā

6 COPY.GIF (13002 bytes)

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

Latvijas izteikti negatīvo preču tirdzniecības bilanci daļēji nosedz pozitīvais pakalpojumu saldo (skatīt 3.12. tabulu). No maksājumu bilances datiem redzams, ka par 5,5% ir pieaudzis pakalpojumu eksports un par 1% – imports. Ņemot vērā to, ka eksporta faktiskie apjomi ir lielāki nekā importam, pakalpojumu pozitīvais saldo ir jūtami palielinājies.

 

 

3.12. tabula

Pakalpojumu eksports un imports 2001. gadā

 

milj. latu

struktūra (%)

izmaiņas pret 2000. gadu (%)
 

eksports

imports

saldo

eksports

imports

eksports

imports

Pakalpojumi – pavisam

775,9

472,4

303,5

100,0

100,0

5,5

1,0

tai skaitā:

 
 

 
       

Pārvadājumi

496,0

133,1

362,9

63,9

28,2

2,9

-7,2

– jūras transports

287,1

39,4

247,7

37,0

8,3

1,8

5,1

– gaisa transports

34,2

38,7

-4,5

4,4

8,2

-8,3

-3,3

– pārējais transports

174,7

55,1

119,6

22,5

11,7

7,2

-16,5

Ceļojumi

75,2

140,8

-65,6

9,7

29,8

-5,4

-6,6

Komercdarbības pakalpojumi

 

192,8

 

154,9

 

37,9

 

24,8

 

32,8

 

19,4

 

15,4

Pārējie pakalpojumi

11,9

43,5

-31,6

1,5

9,2

-2,9

11,6

 

Vairāk nekā 60% no pakalpojumu eksporta sastāda ar tranzītpārvadājumiem gūtie ienākumi. 2001. gads bija veiksmīgs tranzītbiznesam – palielinājās kravu apgrozījums ostās un pa dzelzceļu, kaut gan, kā liecina maksājumu bilances dati, kopīgie ienākumi latos no pārvadājumiem 2001. gadā pieauga minimāli – par 2,9%. Galvenais tranzītpakalpojumu ienākumu pieaugums atspoguļojas citu komercpakalpojumu pozīcijās, tādās kā apdrošināšana, dažādu transporta aģentēšanas firmu sniegtie pakalpojumi u.tml. Palielinās arī ienākumi no finansu pakalpojumiem.

 

3.19. zīmējums

Pakalpojumu eksports pa ceturkšņiem

(milj. latu)

7 COPY.GIF (12015 bytes)

Pēdējos gados maz ir mainījušies ienākumi no tūrisma, – tie nepalielinās. Nelielu pieaugumu deva Rīgas jubilejas pasākumu apmeklētāji 2001. gada vasarā, bet vienlaikus samazinājās dienesta ceļotāju izdevumi Latvijā. Līdz ar to kopīgie ienākumi no ceļotājiem 2001. gadā bija mazāki nekā iepriekšējā.

Tāpat jūtami ir sarukuši ienākumi no ārvalstniekiem sniegtajiem sakaru pakalpojumiem. Tie 2001. gadā bija uz pusi mazāki nekā iepriekšējā gadā.

 

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

Latvija īsteno salīdzinoši liberālu ārējās tirdzniecības politiku. Liberālas tirdzniecības politikas izvēle izriet no Latvijas stratēģiskā novietojuma Austrumu-Rietumu galveno tirdzniecības ceļu krustpunktā un ārējās tirdzniecības ievērojamā īpatsvara iekšzemes kopproduktā. To pamato gan Latvijas ekonomiskās intereses, gan arī starptautiskās saistības un pienākumi.

Latvijas ārējās tirdzniecības politikas mērķis ir labvēlīgu eksporta-importa proporciju stimulēšana un Latvijas konkurētspējas veicināšana ārvalstu tirgos, kā arī Latvijas tālāka iekļaušanās starptautiskajā tirdzniecības apritē, tai skaitā Latvijas integrācija Eiropas Savienībā un veiksmīga saistību izpilde Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Lai mērķtiecīgi veicinātu eksportu, Ministru kabinets ir apstiprinājis Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu (skatīt 3.1. ielikumu).

8 COPY.GIF (50330 bytes)

3.1. ielikums

Ārējās tirdzniecības nacionālā programma.

Nacionālās programmas īstenošana ir uzsākta 2000. gadā, un tā paredz īstenot pasākumus Latvijas eksporta mērķtiecīgai veicināšanai.

Informatīvā nodrošinājuma jomā tiek turpināta Latvijas līdzdalība projektā “SME Website Baltic Sea States” (http://www.balticmarket.org), kur angļu valodā ir pieejama informācija par visām Baltijas jūras reģiona valstīm. 2002. gada 13. martā LAA atklāja jaunu mājas lapu: http://www.exim.lv, kur interesenti var iepazīties ar informāciju, kas nepieciešama, veicot eksporta un/vai importa operācijas.

Daudzpusējo un divpusējo starpvalstu attiecību jomā galvenokārt tiek nodrošināts brīvās tirdzniecības līgumu apvienoto komiteju, kā arī starpvaldību komiteju darbs. Tāpat ir sniegts neliels atbalsts Latvijas uzņēmumiem, īpaši jaunizveidoto industriālo klasteru dalībnieku, līdzdalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās.

Nozīmīgs pasākums programmas īstenošanā ir 2002. gada 23. aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātā Ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepcija, kas paredz, atjaunojot un attīstot LAA pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un nostiprinot tās atbalstošo institūciju Latvijā, pilnveidot valsts ārējo ekonomisko interešu pārstāvēšanas sistēmu.

 

 

Latvijas integrācija Eiropas Savienībā.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija ir gatava pilnībā ieviest Eiropas Komisijas Likumdošanas caurskatīšanas A - listes 26. sadaļā “Ārējās ekonomiskās attiecības” minētās prasības.Jau 2000. gada beigās šī sarunu sadaļa tika provizoriski slēgta, t.i., sagatavota Latvijas pozīcija ārējo ekonomisko attiecību jomā.

Nozaru ministriju apvienotās darba grupas “Ārējās ekonomiskās attiecības un reģionālā sadarbība” ietvaros regulāri tiek apspriesti ar Eiropas integrāciju saistītie ārējo ekonomisko attiecību jautājumi saistībā ar 26. sadaļu. 2000. un 2001. gadā šīs darba grupas ietvaros tika apzināta situācija likumdošanas caurskatīšanas 26. sadaļas implementācijā, izvērtējot nepieciešamos pasākumus likumdošanas pārņemšanai un īstenošanai, institucionālo kapacitāti un cita veida pasākumus, gatavojot ziņojumu par faktisko situāciju Latvijā. Balstoties uz šo ziņojumu, pašreiz darbs tiek turpināts, lai izvērtētu: vai ir pieņemti un stājušies spēkā visi nepieciešamie Latvijas normatīvie akti šajā jomā; kāda būs ES normatīvā akta ieviešanas ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību, uzņēmēju interesēm; kā notiks ES normatīvo aktu administrēšana Latvijā pēc iestāšanās ES; kāda būs Latvijas un ES kompetence šajā jomā.

 

 

Latvijas un ASV sadarbība.

Turpinās Latvijas un ASV sadarbība 1998. gada 16. janvārī noslēgtās Baltijas valstu un ASV partnerības hartas ietvaros, kas paredz valstu sadarbību tādās svarīgās starpvalstu attiecību jomās kā drošība un integrācija transatlantiskajās institūcijās, kā arī ekonomiskā sadarbība.

Realizējot Baltijas valstu un ASV partnerības hartā minēto, šogad tiek plānota kārtējā ASV un Baltijas valstu tikšanās un Partnerības komisijas ietvaros – kārtējā ASV-Latvijas divpusējās ekonomiskās darba grupas sanāksme, kuras laikā turpināsies apspriešanās par esošo ekonomisko situāciju, tās izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ar tirdzniecību saistīto jautājumu īstenošanu un sadarbības veicināšanu.

 

 

Pasaules tirdzniecības organizācija.

Pasaules tirdzniecības organizācijā sastāv 144 dalībvalstis, un 32 valstis atrodas iestāšanās procesā. Latvija par pilntiesīgu PTO dalībvalsti kļuva 1999. gada 10. februārī.

Šobrīd PTO darbībā pēc Dohas Ministru konferences jūtama zināma augšupeja, jo vairāk nekā pēc 3 gadu ilgām diskusijām dalībvalstīm beidzot izdevās vienoties par jaunā sarunu raunda uzsākšanu. Galvenais sasniegums – šīs būs visaptverošas sarunas par plašu PTO jautājumu spektru.

Tomēr darbs rit salīdzinoši lēni un pastāv nopietnas bažas, vai izdosies sarunas pabeigt paredzētajā laikā – līdz 2005. gada 1. janvārim.

Saskaņā ar Dohas deklarāciju sarunas šobrīd notiek atsevišķās sarunu grupās (skatīt 3.2. ielikumu).

9 COPY.GIF (38025 bytes)

3.2. ielikums

Dohas deklarācijas sarunu raunds.

Sarunu grupā par pakalpojumiem

ir sasniegts vislielākais progress, jo tās ilgušas jau vairāk par diviem gadiem. 2001. gada pavasarī tika pieņemtas sarunu vadlīnijas, kas nosaka sarunu darba organizāciju. Paredzams, ka šī sarunu grupa varētu beigt darbu līdz raunda beigām.

Sarunu grupā par tirgus pieejamību

šobrīd sasniegts vismazāk, jo šī ir viena no PTO pamatsfērām, līdz ar to dalībvalstu pozīcijas ir ļoti “jutīgas”. Nav pat izdevies vienoties par darba programmu sarunu laikā. Problēmas rada arī tas, ka atsevišķas dalībvalstis cenšas radīt saikni starp sarunu grupām, šādā veidā bremzējot kopējo sarunu gaitu. Tomēr šim gadam programma ir skaidra, vienīgi nav pārliecība, ka šai sarunu grupai būs pa spēkam beigt darbu līdz 2005. gada beigām.

Sarunu grupā par tirdzniecības noteikumiem

sarunas ir agrā sākuma fāzē. Tiklīdz runa sāksies par konkrētām līgumu izmaiņām, situācija var mainīties.

 

Paredzams, ka sarunu progresu pilnībā būs iespējams novērtēt nākamās Ministru konferences laikā nākamā gada rudenī. Tad būs skaidrs, vai raundu izdosies pabeigt laikā.

Latvijai kā PTO pilntiesīgai dalībvalstij notiek divpusējās un daudzpusējās sarunas ar Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Dienvidslāviju un Maķedoniju – ar valstīm, kas atrodas iestāšanās procesā PTO. Divpusējo sarunu objekts ir tirgus pieejamība tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem. Sarunu objekts tirdzniecībā ar precēm ir koncesiju grafiks5 jeb saistītie muitas tarifi, kurus eventuālā dalībvalsts nedrīkstēs pārsniegt, piemērojot vislielākās labvēlības režīmu. Tirdzniecībā ar pakalpojumiem sarunu objekts ir pakalpojumu specifisko saistību grafiks6, kurā tiek nostiprināta tirgus pieejamība, kāda valstij būs jāievēro, kļūstot par PTO dalībvalsti. Daudzpusējo sarunu objekts ir nākamās dalībvalsts vispārējā tirdzniecības politika.

Kopumā divpusējo sarunu gaitu var raksturot pozitīvi, jo PTO kandidātvalstu ieinteresētība ir ļāvusi pabeigt divpusējās sarunas ar Ukrainu tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem, un tuvākajā laikā tiks pabeigtas sarunas ar Maķedoniju. Paredzams, ka arī ar Krieviju drīzumā tiks pabeigtas sarunas, taču šo sarunu virzība ir lēna, ņemot vērā sarunu objektu komplicētību. Tāpat turpinās divpusējo sarunu process ar Kazahstānu par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem.

Ņemot vērā, ka vairākas valstis, kas atrodas iestāšanās procesā, ir un būs Latvijai svarīgi starptautiskās tirdzniecības partneri, divpusējo un daudzpusējo sarunu iznākums atstās lielu iespaidu uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju šo valstu tirgos. Latvijas pozīcija šajās sarunās ir balstīta uz Ministru kabinetā apstiprinātu mandātu, kas izstrādāts sadarbībā ar uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

 

 

Iekšējā tirgus aizsardzība.

Šo jomu Latvijā regulē likums “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, Antidempinga likums un likums “Par aizsardzību pret subsidēto importu”. Iepriekšminētos likumus administrē Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestāde – Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (VITAB).

2002. gada pirmajā pusē VITAB ir uzsācis četras antidempinga pārbaudes: attiecībā uz medus importu no Ungārijas, Ukrainas un Krievijas, portlandcementa importu no Igaunijas, kā arī piena un sviesta importu no Lietuvas. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas ražotāji savu interešu aizstāvībai ir sākuši aktīvāk izmantot iespējas, ko piedāvā tirgus aizsardzības likumi.

Latvijas ražotājus ir ietekmējuši arī citu valstu veiktie aizsardzības pasākumi. Atbildot uz ASV veiktajiem tērauda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem (kas neattiecas uz Latviju), ES 2002. gada martā ieviesa pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai novērstu nopietna kaitējuma draudus un aizsargātu savu tirgu no tērauda produkcijas, kas ASV ieviesto pasākumu dēļ varētu pārpludināt ES tirgu. Latvija ir paudusi savu pozīciju attiecībā uz atsevišķiem šo pasākumu piemērošanas aspektiem un cer, ka šie argumenti tiks ņemti vērā, pieņemot lēmumu par galīgo aizsardzības pasākumu ieviešanu.

Vispārējās tirdzniecības liberalizācijas apstākļos, kad ir ievērojami mazinājusies tarifu barjeru loma starptautiskajā tirdzniecībā, lielākā daļa pasaules valstu aktīvi izmanto PTO noteiktos tirdzniecības aizsardzības instrumentus – iekšējā tirgus aizsardzības, antidempinga vai pretsubsīdiju pasākumus.

 

 

Brīvās tirdzniecības telpa.

Latvijas reģionālās ekonomiskās integrācijas pamatā ir Latvijas prioritāte kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tāpēc tuvākajā laika posmā Latvija pamatā orientēsies uz integrācijas padziļināšanu un brīvās tirdzniecības līgumu (BTL) sagatavošanu un slēgšanu ar Eiropas Savienību un valstīm, valstu grupām un apvienībām, kas atrodas integrācijas procesā ar ES.

BTL, kas ir noslēgti starp Eiropas Savienības un asociētajām valstīm, aptver 30 valstis un veido vienotu brīvās tirdzniecības telpu. Latvija ir iekļāvusies brīvās tirdzniecības telpā, kas gala rezultātā apvienos šīs 30 valstis. Latvija vēl nav noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus ar Bulgāriju un Rumāniju.

Šobrīd Latvija ir noslēgusi 11 brīvās tirdzniecības līgumus ar 28 valstīm: ar 15 Eiropas Savienības valstīm, ar 4 Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kā arī ar Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Poliju, Ungāriju, Turciju un Ukrainu.

2001. gadā 80,8% no Latvijas kopējā importa un 82,4% no Latvijas eksporta sedza brīvās tirdzniecības līgumu valstis.

Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums ir parafēts un sagatavots parakstīšanai. Plānots, ka līgums varētu stāties spēkā 2002. gada otrajā pusē.

 

Turpinās tirdzniecības līgumu projektu saskaņošana arRumāniju un Dānijas Karalistei piederošām Farēru salām.

Noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu administrēšanai, izpildes uzraudzībai, kā arī grozījumu sagatavošanai līgumu ietvaros tiek veidotas Apvienotās komitejas (AK), kuru sēdes notiek ne retāk kā reizi gadā (skatīt 3.3. ielikumu).

10 COPY.GIF (74158 bytes)

3.3. ielikums

BTL apvienotās komitejas.

Brīvās tirdzniecības līgumu AK ietvaros turpinās sarunas par tālāko tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm liberalizāciju ar Čehiju, Ungāriju un Poliju.

Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās Komitejas piektās sēdes laikā 2001. gada novembrī Rīgā, tika parakstīti trīs AK lēmumi. Šie lēmumi ir saistīti ar nepieciešamību veikt grozījumus Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu brīvās tirdzniecības līguma tekstā un tā pielikumos, jo kopš Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi un šajā laika periodā ir stājies spēkā PTO Līgums par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem, Šveice un Lihtenšteina ir atcēlušas valsts monopolu uz šaujampulveri un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu 2002. gadā aizstāt spēkā esošo protokolu “Par “izcelsmes produkcijas” definējumu un administratīvās sadarbības metodēm” (turpmāk Protokols) ar konsolidēto šī Protokola versiju.

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas sēdē, kas notika 2002. gada janvārī Viļņā, tika apspriesti jautājumi par Lietuvas ieviestajiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem pret rauga importu no visām valstīm, tai skaitā no Latvijas un Igaunijas, kā arī jautājums par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm.

2002. gada martā Rīgā notika Latvijas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas sanāksme, kuras laikā tika izskatīts jautājums par izmaiņām muitas nodokļos un preču klasifikācijā, kā arī administratīvās sadarbības pilnveidošanas iespējas.

 

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu 2002. gadā ieviest jauno konsolidēto protokola par preču izcelsmes noteikumiem versiju. Līdz ar to Latvijai ir jāievieš grozījumi Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas un divpusējo brīvās tirdzniecības līgumu protokolos par preču izcelsmi (izņemot LR-Ukrainas BTL).

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Ekonomikas ministrija saskaņo grozījumus ar Līgumslēdzēju Pusēm un veic visas nepieciešamās procedūras saskaņā ar LR likumdošanu, lai jaunā konsolidētā protokola par preču izcelsmes noteikumiem versija varētu stāties spēkā ar visām BTL partnervalstīm.

 

 

Baltijas valstu ekonomiskā integrācija.

2000. gada 1. jūlijā Latvijas valdība uzsāka savu trešo prezidentūru Baltijas Ministru padomē, bet 2001. gada 1. jūlijā to no Latvijas pārņēma Lietuva. Šīs prezidentūras laikā galvenās prioritātes bija:

– savstarpēja informācijas apmaiņa un politikas koordinēšana par jautājumiem, kuri saistīti ar integrāciju ES un NATO;

– biznesa vides uzlabošana, sakārtojot likumdošanu un atvieglojot robežu šķērsošanas procedūru starp Baltijas valstīm;

– savstarpējo kontaktu un sadarbības veicināšana, lai nākotnē izveidotu vienotu Baltijas izglītības telpu un attīstītu tūrismu.

Baltijas valstu sadarbība ir bāzēta uz to kopējām interesēm un sasniegumiem tādās sfērās kā ārējā politika, drošība un labklājība, ekonomiskās attīstības veicināšana, integrācija ES un NATO un reģionālā sadarbība. Liela nozīme Baltijas valstu ekonomiskai sadarbībai ir paredzama arī pēc iestāšanās ES, lai palielinātu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesā.

 

 

Baltijas jūras valstu padome.

Lai veicinātu Baltijas jūras reģiona ekonomiskā potenciāla attīstību un radītu jaunas iespējas šī potenciāla veiksmīgākai izmantošanai, 2002. gada martā Maskavā notika Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu ekonomikas un tirdzniecības ministru sanāksme.

Sanāksmes laikā tika apspriesti Baltijas jūras valstu sasniegumi ekonomikas un tirdzniecības jomā un izteikti viedokļi par tālākām aktivitātēm, lai veicinātu ekonomisko attīstību šajā reģionā. Galvenais uzsvars tika likts uz investīciju piesaistīšanu Baltijas jūras reģionam, biznesa vides sakārtošanu, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kā arī esošo barjeru novēršanu tirdzniecības un investīciju jomā.

Kā ļoti veiksmīgs sasniegums tika atzīmēts Ekonomiskās sadarbības darba grupas realizētais projekts “SME Website Baltic Sea States”.

 

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls un investīcijas

Investīcijas ir viens no dinamiskākajiem kopējā pieprasījuma elementiem. Kā produktīvās kapacitātes veidotājas investīcijas palielina uzkrātā fiziskā kapitāla (producēto aktīvu) apjomu, to tehnoloģiskā un nozaru struktūra lielā mērā nosaka valsts resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Pirmajos ekonomikas pārkārtošanas gados (no 1990. gada līdz 1994. gadam) investīcijas samazinājās vidēji gadā vairāk nekā par 30%, tas ir, gandrīz divreiz straujāk nekā IKP. 1994. gadā reālajā sektorā tika investēts piecas reizes mazāk nekā 1990. gadā. Jāatzīmē, ka tas bija vislielākais investīciju kritums starp visām Austrum- un Centrāleiropas pārejas ekonomikas valstīm. Stabilizējoties ekonomikai un uzlabojoties uzņēmējdarbības videi, atjaunojās investēšanas procesa pozitīvā dinamika.

Laikā no 1996. gada līdz 2000. gadam investīcijas reālajā sektorā pieauga vidēji gadā par 18%, un tie bija vislielākie pieauguma tempi ES kandidātvalstu starpā (skat. 3.20. zīmējumu). Investīciju un IKP dinamikas analīze ES kandidātvalstīs liecina par to, ka investīcijas pieaug straujāk nekā IKP, ka valstīs ar straujākiem investīciju pieauguma tempiem ir lielāks IKP pieaugums. Tai pašā laikā ir jāatzīmē, ka investīciju ietekme uz IKP pieaugumu Latvijā salīdzinājumā ar ES kandidātvalstīm ir samērā zema. Investīciju pieaugums par vienu procentu nodrošināja IKP pieaugumu vidēji par 0,3%. Vislielākā investīciju atdeve šajā laika posmā bija Igaunijā (0,9%).

 

3.20. zīmējums

IKP un investīciju gada vidējie pieauguma tempi ES kandidātvalstīs 1996.-2000. gadā

(procentos)

11 COPY.GIF (12883 bytes)

Avots: Economic Survey of Europe 2002. No.1 UN New York and Geneva, 2002.

Tupmāk — vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!