• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad Maskavas varastrīce atbalsojās Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.08.2002., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65682

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

No Latvijas nācis nu Latvijā atgriezies

Vēl šajā numurā

23.08.2002., Nr. 119

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad Maskavas varastrīce atbalsojās Latvijā

Par PSRS valsts apvērsumu pirms 11 gadiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr.117, 16.08.2002., Nr.118, 20.08.2002.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Paziņojuma projekts par tiesisku valsti

Iesniedz T.Jundzis

Latvijas Republikas Augstākās Padomes

Prezidija sēde 29.08.91.

 

1991.gada 21.augusta Latvijas Republikas Augstākās Padomes Konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu 1.pantā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras starptautiski tiesisko statusu nosaka 1922.gada 15.februāra Latvijas Republikas Satversme.

Katra demokrātiska valsts ir vienlaikus tiesiska valsts un tās pamatā līdzās likumdošanas varai un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.

Prasība pēc neatkarīgas tiesas ir katra cilvēka tiesības. Šīs tiesības ir nostiprinātas Vispārējās cilvēku tiesību deklarācijas 10.p. un citos ANO pieņemtajos starptautisko tiesību aktos.

1990.gada 4.maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas pievienošanas starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”. Starp aktiem, kuriem pievienojās Latvijas Republika, minēti arī tiesu neatkarības pamatprincipi.

ANO Ģenerālā asambleja savā 1985.gada 13.decembra rezolūcijā Nr.40/146 apsveica tiesu neatkarības pamatprincipu izstrādāšanu un ieteica ANO valstu valdībām tos respektēt un ņemt vērā, izstrādājot nacionālās likumdošanas aktus un tos piemērojot praksē.

Saskaņā ar šo pamatprincipu 1.p.tiesu neatkarība ir jāgarantē valstij un tā ir jānosaka konstitūcijā vai likumā. Valdības un citu valsts iestāžu pienākums ir respektēt un ievērot tiesu neatkarību.

Ņemot vērā visu teikto, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs paziņo:

1. Latvijas Republikā ir pilnībā jāatjauno tiesiska valsts.

2. Latvijas valsts garantē pilnīgi patstāvīgu un neatkarīgu tiesu varu.

3. Ir jāizstrādā un jāpieņem likums par tiesu varu.

4. Ir jānodrošina tiesu un tiesnešu darbības sociālās un materiālās garantijas.

5. Lai Latvijas Republikas tiesas varētu darboties saskaņā ar Latvijas Satversmes un Latvijas Republikas likumu prasībām, Latvijas tiesām ir jāatdod padomju varas iestāžu atņemtās tiesu ēkas, ieskaitot Tiesu pili Rīgā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija sekretārs

LVA, 290.f., 14.apr., 241.l., 151., 152.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu

Latvijas Republikā

Saskaņā ar 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un ievērojot to, ka PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Likvidēt Latvijas PSR Valsts drošības komiteju.

2. Lai kontrolētu likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvās darbības izbeigšanu un pārņemtu tās īpašumu, izveidot speciālu Latvijas Republikas Augstākās Padomes komisiju šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs — Vilis Seleckis

Komisijas locekļi: Eduards Berklavs, Arnolds Bērzs, Emerita Buķele, Jānis Endele, Egils Einars Jurševics, Jānis Lagzdiņš, Igors Movels, Dainis Vanags, Ziedonis Ziediņš, Aleksejs Zotovs*

3. Jebkura sadarbība ar PSRS valsts drošības iestādēm pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm pēc 1991.gada 24.augusta kvalificējama kā nodevība pret republiku un sodāma saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu.

4. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm Latvijas Republikas teritorijā izziņas un izmeklēšanas iestāžu pilnvaras, izdarot attiecīgus grozījumus likumdošanas aktos. Izziņā un izmeklēšanā esošās lietas nodot Latvijas Republikas Prokuratūrai.

5. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm tiesības veikt Latvijas Republikas teritorijā esošajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jebkādas darbības, kas saistītas ar slepenības režīma nodrošināšanu, un likvidēt visas attiecīgās struktūrvienības tajās.

6. Latvijas Republikas Prokuratūrai saukt pie likumā noteiktās atbildības Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekus, kuru rīcībā valsts apvērsuma dienās ir nozieguma sastāvs.

7. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, kuri nav izdarījuši noziegumus pret Latvijas tautu, nav piedalījušies valsts apvērsumā Padomju Savienībā un nav to atbalstījuši, dot iespēju pāriet citā darbā Latvijas Republikā.

8. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas īpašumu pārņemt Latvijas Republikas īpašumā.

9. Pašvaldībām pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas rajonu, pilsētu un ostu daļu telpas.

10. Latvijas Republikas Sakaru ministrijai pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas sakaru līdzekļus.

11. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu (krimināllietu kopojumu) nodot Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirektoram.

12. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvo arhīvu un kartotēkas pārņemt speciālai Latvijas Republikas Augstākās Padomes izveidotai deputātu komisijai.

13. Uzdot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai nodrošināt Latvijas PSR Valsts drošības komitejas objektu apsardzi.

14. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus normatīvos aktus:

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1954.gada 10.aprīļa dekrētu “Par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas pie Latvijas PSR Ministru Padomes nodibināšanu”, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1990.gada 5.marta dekrētu “Par biedra E.Johansona iecelšanu par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju”, Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumus par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieku iecelšanu.

15. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs

A.Gorbunovs

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs

Rīgā 1991.gada 24.augustā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,

Nr.35/36, 1664., 1665.lpp.

* Ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 25.augusta lēmumu komisiju papildināja ar šādiem Latvijas Republikas tautas deputātiem: Einaru Repši, Ivaru Silāru.

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību

Kopš 1940.gada, iekļāvusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā kā tās teritoriāla vienība, Latvijas Komunistiskā partija izveidoja vienpartijas monopolu un totalitāras varas sistēmu Latvijā, kļuva par valsts varas un pārvaldes noteicošu sastāvdaļu. Līdz ar to Latvijas Komunistiskā partija ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu. Izmantojot pašas radītās priekšrocības, Latvijas Komunistiskā partija vairāku gadu desmitu laikā ir piesavinājusies Latvijas tautai piederošo īpašumu.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja joprojām patur savā valdījumā arhīvu materiālus, kas ir Latvijas Republikas un visas Latvijas tautas vēsturiskā vērtība un vēstures liecinieki. 60.gados tā nelikumīgi pārņēma savā valdījumā presi, laikrakstu un žurnālu izdevniecību, kā arī poligrāfisko bāzi, tādējādi diktējot totālu vienpartijas ideoloģiju. 1991.gada janvārī vardarbīgi sagrābjot Preses namu, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja uz ilgu laiku paralizēja Latvijas demokrātisko laikrakstu un žurnālu izdošanu.

Latvijas Komunistiskās partijas vadība kategoriski noliedz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Sadarbojoties ar dažādiem militāriem grupējumiem, tā aizvien noteiktāk uzstājas kā alternatīva varas institūcija. Jau vairāk nekā pusgadu par tās darbības dominanti ir kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasījušas daudzu cilvēku upurus un iznīcinājušas lielas materiālās vērtības.

1991.gada janvāra notikumi un augusta valsts apvērsums pārliecināja, ka Latvijas Republikas un demokrātijas visbīstamākais pretinieks ir Latvijas Komunistiskā partija. Valsts apvērsums bija Latvijas Komunistiskās partijas reakcionāro līderu organizēta akcija pret Latvijas Republiku un tās likumīgo varu.

Tādējādi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja ir kļuvusi par antidemokrātisko spēku konsolidējošo, koordinējošo un vadošo centru, kura mērķis ir destabilizēt situāciju, izjaukt neatkarības un demokrātijas procesu, gāzt Latvijā likumīgo varu un atjaunot totalitārismu.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Komunistiskā partija ar savu līdzšinējo rīcību ir nostādījusi sevi ārpus likuma, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Atzīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par antikonstitucionālu.

2. Atdot visu Latvijas Komunistiskās partijas mantu tās likumīgajai īpašniecei — Latvijas tautai — un uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei pārņemt:

— Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēku un izmantot to humanitāriem mērķiem;

— Preses namu un izmantot to Latvijā iznākošo laikrakstu un žurnālu iespiešanai;

— Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Sabiedriski politisko pētījumu centra arhīvu un nodot tā fondus Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārziņā;

— kopīgi ar pašvaldībām — pārējo Latvijas Komunistiskās partijas mantu un izlemt jautājumu par tās turpmāko izmantošanu.

3. Uzdot Latvijas Republikas teritorijā esošajām banku iestādēm pārtraukt naudas līdzekļu izmaksu no Latvijas Komunistiskās partijas un tās struktūrvienību norēķinu kontiem.

4. Uzdot Latvijas Republikas Prokuratūrai ierosināt krimināllietas par noziegumiem, ko izdarījušas Latvijas Komunistiskās partijas amatpersonas.

5. Piederība pie Latvijas Komunistiskās partijas nav pamats cilvēka tiesību ierobežošanai, diskriminācijai vai vajāšanai.

6. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” Latvijas Republikas tieslietu ministram ierosināt izskatīt tiesā jautājumu par to masu informācijas līdzekļu darbību, kuri savās publikācijās aicināja nepakļauties Latvijas Republikas likumiem un atbalstīja valsts apvērsuma mēģinājumu.

7. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs

A.Gorbunovs

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs

Rīgā 1991. gada 23. augustā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,

1991. gada 12. septembrī, Nr. 35/36 (3475–3476), 1655., 1656. lpp.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju

darbības izbeigšanu

Izpildot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 24. augusta lēmumu “Par dažu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības apturēšanu”, Latvijas Republikas tieslietu ministrs ir iesniedzis Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pārbaudes materiālus un priekšlikumu aizliegt Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas ĻKJS, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes un Kara un darba veterānu organizācijas darbību.

Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome, Kara un darba veterānu republikāniskā padome jau 1990. gada maijā izveidoja PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komiteju, kura 1990. gada 25.novembrī tika pārdēvēta par Sabiedrības glābšanas Vislatvijas komiteju. Šī komiteja pretēji Latvijas PSR Konstitūcijas 2.pantam, kas nosaka, ka visa vara republikā pieder tautai un neviens paralēli padomēm vai tās apejot nav tiesīgs realizēt valsts varas pilnvaras, jau novembrī uzņēmās valsts varas funkcijas, paziņojot, ka tā nosūtīs delegāciju Savienības līguma parakstīšanai.

1991.gada 15.janvārī Sabiedrības glābšanas Vislatvijas komiteja paziņoja par visas varas pāriešanu tās rokās un Latvijas Republikas Augstākās Padomes un valdības atstādināšanu.

1991.gada augustā Latvijas Komunistiskās partijas CK, Latvijas ĻKJS CK, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome, Kara un darba veterānu republikāniskā padome atbalstīja valsts apvērsumu. Turklāt Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs kopā ar LKP Rīgas pilsētas komitejas biroju pieņēma lēmumu, ar kuru ne vien apliecināja atbalstu PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejai, bet arī izveidoja operatīvo grupu, lai sniegtu palīdzību šai komitejai.

Ņemot to visu vērā, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Izbeigt Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas, kā arī šo organizāciju koalīcijas — Sabiedrības glābšanas Vislatvijas komitejas darbību kā antikonstitucionālu un pārņemt šo organizāciju mantu valsts īpašumā bez atlīdzības.

2. Izskaidrot Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas ĻKJS, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas bijušajiem biedriem, ka viņiem ir tiesības apvienoties partijās un citās sabiedriskās organizācijās, kuru mērķi un praktiskā darbība nav vērsti uz pastāvošās valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu vai gāšanu vai citādi nav pretrunā ar Pamatlikumu un Latvijas Republikas likumiem.

3. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs

A.Gorbunovs

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs

Rīgā 1991.gada 10.septembrī

Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,

Nr.37/38. 1991.gada 26.septembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!