• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumi Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.08.2002., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65619

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 373

Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu

Vēl šajā numurā

23.08.2002., Nr. 119

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 372

Pieņemts: 20.08.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 372

Rīgā 2002.gada 20.augustā (prot. Nr.35, 16.§)

Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma

25.panta 3.punktu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus – izstrādājumus, ierīces, iekārtas un sistēmas, kuras nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no viena vai vairāku darba vides riska faktoru iedarbības (turpmāk – aizsardzības līdzekļi).

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. darba apģērbiem vai formas tērpiem, kas nav paredzēti nodarbinātā drošības vai veselības aizsardzības garantēšanai;

2.2. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto avāriju seku likvidēšanas un glābšanas dienesti vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti;

2.3. aizsardzības līdzekļiem, ko valkā vai lieto militārā dienesta, policijas vai cita sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienesta amatpersonas;

2.4. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto tikai glābšanai uz kuģiem un lidmašīnās;

2.5. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto autotransportā;

2.6. aizsardzības līdzekļiem – sporta piederumiem, ko lieto, nodarbojoties ar sportu, un kas aizsargā cilvēkus no traumām;

2.7. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto pašaizsardzībai vai uzbrucēja iebiedēšanai;

2.8. pārnēsājamām mērīšanas ierīcēm, kas paredzētas darba vides riska faktoru vai traucējumu atklāšanai un informēšanai par tiem.

3. Individuālos aizsardzības līdzekļus (1.pielikums) lieto, ja no darba vides riska faktora iedarbības nav iespējams izvairīties vai to nav iespējams mazināt, lietojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus (aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti vairāk nekā viena nodarbinātā drošības un veselības aizsardzībai) vai ieviešot nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus.

4. Atļauts lietot tikai tādus aizsardzības līdzekļus, kuri projektēti un izgatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un atbilst:

4.1. attiecīgajiem darba vides riska faktoriem (aizsardzības līdzeklis nedrīkst radīt vēl lielāku risku);

4.2. apstākļiem darba vietā;

4.3. ergonomikas prasībām un nodarbināto veselības stāvoklim;

4.4. nodarbināto auguma īpatnībām (ja nepieciešams, aizsardzības līdzekli attiecīgi pielāgo).

5. Aizsardzības līdzekļa lietošanas ilgumu nosaka, ņemot vērā darba vides riska faktorus un to, cik bieži un ilgi nodarbinātais tiek pakļauts riskam, kā arī darba vietas raksturojumu un aizsardzības līdzekļa efektivitāti.

6. Darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem, veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu glabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).

7. Aizsardzības līdzekļus lieto tikai ražotāja instrukcijās paredzētajiem mērķiem un atbilstoši šajās instrukcijās noteiktajām drošības prasībām. Darba devējs nodrošina, lai instrukcijas ir nodarbinātajiem saprotamas.

8. Aizsardzības līdzekļa pārbaudi pirms lietošanas, tā apkopi, tīrīšanu, dezinfekciju un remontu saskaņā ar aizsardzības līdzekļa ražotāja pievienoto instrukciju veic šajos darbos apmācīti nodarbinātie.

9. Aizsardzības līdzekļus glabā tā, lai nepieļautu to mehāniskus vai bioloģiskus bojājumus, kā arī ķīmiski aktīvu vai citādi bīstamu, vai kaitīgu vielu, gaismas, temperatūras vai mitruma kaitīgu iedarbību.

10. Ja aizsardzībai pret vienu vai vairākiem darba vides riska faktoriem nodarbinātais vienlaikus lieto vairākus aizsardzības līdzekļus, tiem jābūt savstarpēji savietojamiem un jānodrošina nodarbinātā aizsardzība pret visu attiecīgo riska faktoru iedarbību.

11. Katrs individuālais aizsardzības līdzeklis ir paredzēts vienam nodarbinātajam. Ja vienu un to pašu aizsardzības līdzekli pārmaiņus lieto vairāki nodarbinātie, darba devējs veic atbilstošus pasākumus, lai tiktu ievērotas higiēnas prasības un netiktu nelabvēlīgi ietekmēta lietotāju veselība.

12. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

13. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

 

 

II. Darba vides riska un aizsardzības līdzekļu novērtējums

14. Darba devējs pirms attiecīgo darbu uzsākšanas novērtē darba vides risku atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības kārtību un nosaka tos darba vides riska faktorus, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi.

15. Darba devējs dokumentē darba vides riska faktorus un to novēršanai lietojamos aizsardzības līdzekļus, izmantojot šo noteikumu 2.pielikumā noteiktā parauga veidlapu vai citu līdzvērtīgu dokumentu. Mainoties darba videi, darba devējs izdara grozījumus minētajā dokumentā.

16. Atbilstoši darba vides riska faktoriem darba devējs nosaka aizsardzības līdzekļus un darbus, kuros attiecīgie aizsardzības līdzekļi lietojami (1. un 3.pielikums). Mainoties darba videi, ja nepieciešams, izdara grozījumus noteikto aizsardzības līdzekļu un darbu sarakstā.

17. Darba devējs nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem arī tad, ja kāds darbs vai aizsardzības līdzeklis nav norādīts šo noteikumu 1. un 3.pielikumā, bet aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai.

18. Pirms nodarbinātie uzsāk lietot aizsardzības līdzekli, darba devējs novērtē, vai izraudzītais aizsardzības līdzeklis atbilst šo noteikumu 4. un 10.punktā noteiktajām prasībām.

19. Novērtējumā darba devējs:

19.1. nosaka, vai darba vides riska faktoru nevar novērst ar citiem līdzekļiem un pasākumiem;

19.2. nosaka aizsardzības līdzekļiem nepieciešamos raksturlielumus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret attiecīgo darba vides riska faktoru, ņemot vērā paša aizsardzības līdzekļa radīto risku;

19.3. salīdzina izraudzītā aizsardzības līdzekļa raksturlielumus un šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētos raksturlielumus.

20. Ja mainās kāds darba vides riska faktors, tiek mainīts kāds aizsardzības līdzeklis vai kāda aizsardzības līdzekļa sastāvdaļa, darba devējs pārskata aizsardzības līdzekļu novērtējumu.

 

 

III. Informēšana, apmācība, konsultēšanās un līdzdalība

21. Darba devējam ir šādi pienākumi:

21.1. informēt nodarbinātos par darba vides riska faktoriem, arī par tiem riska faktoriem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis;

21.2. informēt nodarbinātos par visiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot aizsardzības līdzekļus;

21.3. nodrošināt, lai informācija par aizsardzības līdzekļiem nodarbinātajiem būtu pieejama un saprotama;

21.4. organizēt nodarbināto apmācību (teorētisko un praktisko) aizsardzības līdzekļu lietošanā.

22. Nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem ir šādas tiesības:

22.1. piedalīties jautājumu apspriešanā par nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, lietojot aizsardzības līdzekļus (arī aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un izvēlē);

22.2. izteikt priekšlikumus par šo noteikumu 16.punktā noteiktajiem darbiem un tiem atbilstošajiem aizsardzības līdzekļiem, par aizsardzības līdzekļu novērtējumu un izvēli, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai.

23. Konsultēšanās ar nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem par šajos noteikumos minētajiem jautājumiem notiek saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs V.Jaksons

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 24.augustu.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.372

 

Individuālie aizsardzības līdzekļi

1. Galvas aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

1.1. aizsargķiveres galvaskausa aizsardzībai;

1.2. galvas virsmas aizsardzības līdzekļi (cepures, kapuces, tīkliņi matiem ar acu aizsargu vai bez tā);

1.3. galvas aizsargsegas (cepures, kapuces, ūdensnecaurlaidīgas aizsargcepures no auduma, gumijota auduma).

2. Dzirdes aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

2.1. ausu ieliktņi;

2.2. austiņas;

2.3. akustiskās ķiveres;

2.4. austiņas, kas tiek piestiprinātas pie rūpnieciskajām aizsargķiverēm vai ir ķiveres daļa;

2.5. ausu aizsargi ar zemfrekvences uztvērēju;

2.6. ausu aizsargi ar sakaru ierīcēm.

3. Sejas un acu aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

3.1. brilles;

3.2. aizsargbrilles;

3.3. rentgena, lāzera, ultravioletā un infrasarkanā starojuma un redzamās gaismas aizsargbrilles;

3.4. sejas aizsegi;

3.5. sejas aizsegi metināšanai (rokas maskas, ap galvu stiprināmas maskas vai maskas, kas piestiprināmas pie ķiverēm).

4. Elpošanas un parenterālo ceļu aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

4.1. putekļu, gāzu, radioaktīvo putekļu filtri kopā ar masku;

4.2. izolācijas ierīces ar gaisa piegādi;

4.3. respiratora tipa ierīces, arī noņemamas metināšanas maskas;

4.4. niršanas ierīces;

4.5. ūdenslīdēju tērpi.

5. Roku aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

5.1. cimdi:

5.1.1. dūraiņi;

5.1.2. bezpirkstu cimdi;

5.1.3. dielektriskie cimdi;

5.1.4. aizsargcimdi pret mehānisku iedarbību (aizsardzībai pret durtām, grieztām brūcēm, vibrāciju), ķīmisku iedarbību, jonizējošu radiāciju un radioaktīvo piesārņojumu, karstumu un cita veida iedarbību;

5.2. pirkstu aizsargi (uzpirksteņi);

5.3. uzroči;

5.4. plaukstu locītavu aizsargi smagiem darbiem.

6. Kāju un pēdu aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

6.1. apavi:

6.1.1. zemi apavi, zābaki līdz potītēm, stulmzābaki, aizsargzābaki;

6.1.2. ātri piesienami vai pieāķējami apavi;

6.1.3. apavi ar papildu aizsardzību pirkstgaliem;

6.1.4. apavi un virsapavi ar karstumizturīgu zoli;

6.1.5. karstumizturīgas kurpes, zābaki un virszābaki;

6.1.6. termiskas kurpes, zābaki un virszābaki;

6.1.7. vibrāciju slāpējošas kurpes, zābaki un virszābaki;

6.1.8. antistatiskas kurpes, zābaki un virszābaki;

6.1.9. elektroizolācijas kurpes, zābaki un virszābaki;

6.1.10. aizsargapavi pret ķīmisku iedarbību;

6.1.11. aizsargzābaki darbam ar motorzāģi;

6.1.12. koka apavi;

6.1.13. dielektriskie apavi;

6.2. ceļu aizsargi;

6.3. kāju aizsargi darbam ar motorzāģi;

6.4. izņemami pēdas pacēluma aizsargi;

6.5. getras;

6.6. noņemamas pazoles (karstumizturīgas, dūrienizturīgas, sviedru izturīgas);

6.7. noņemamas rādzes staigāšanai pa ledu, sniegu, slidenām grīdām.

7. Ādas aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

7.1. aizsargkrēmi;

7.2. aizsargziedes.

8. Vēdera un citu ķermeņa daļu aizsardzībai lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

8.1. aizsargvestes, žaketes, priekšauti aizsardzībai pret kustīgām mašīnu daļām (griežot, urbjot, frēzējot, kausējot metālus);

8.2. aizsargvestes, žaketes, uzsvārči (virsvalki, apmetņi), priekšauti aizsardzībai pret ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem;

8.3. siltas vestes;

8.4. glābšanas vestes;

8.5. priekšauti aizsardzībai pret rentgena starojumu;

8.6. aizsargpriekšauti darbam ar rokas nažiem;

8.7. jostas.

9. Aizsardzībai pret kritieniem lietojami šādi aizsardzības līdzekļi:

9.1. līdzekļi, kas novērš kritienu;

9.2. ierīces ķermeņa noturēšanai (drošības siksnas);

9.3. aprīkojums kritiena enerģijas amortizēšanai (pilns komplekts ar nepieciešamajiem piederumiem).

10. Pret kaitīgu darba vides faktoru iedarbību lietojami šādi aizsargapģērbi (divdaļīgi vai kombinezoni):

10.1. apģērbs aizsardzībai pret mehāniskām traumām (urbjot, griežot, frēzējot);

10.2. aizsargapģērbs darbam ar motorzāģi;

10.3. apģērbs aizsardzībai pret ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem;

10.4. apģērbs aizsardzībai pret kausētiem metāliem un infrasarkano starojumu;

10.5. apģērbs aizsardzībai pret elektromagnētisko starojumu;

10.6. karstumizturīgs aizsargapģērbs;

10.7. termisks aizsargapģērbs;

10.8. apģērbs aizsardzībai pret radioaktīvām vielām;

10.9. apģērbs aizsardzībai pret putekļiem;

10.10. gāzu necaurlaidīgs aizsargapģērbs;

10.11. fluorescējošs vai atstarojošs aizsargapģērbs vai piederumi;

10.12. aizsargapmetnis.

Labklājības ministrs V.Jaksons

PIEL.NOT.372 COPY.GIF (65403 bytes)

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr. 372

 

Darbi, kuros lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi

1. Galvas aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

1.1. būvdarbi, darbs uz sastatnēm, zem tām vai to tuvumā, darbs uz paaugstinājuma, sastatņu uzstādīšana un nojaukšana, veidņu izgatavošana un izjaukšana, instalāciju uzstādīšana, demontāža;

1.2. darbs uz tērauda tiltiem, tērauda būvkonstrukcijām, torņiem, mastiem, hidrauliskajām konstrukcijām, kurtuvēs, pie velmēšanas statņiem, liela izmēra konteineriem, liela izmēra cauruļvadiem, boileriem, spēkstacijās;

1.3. darbs kanālos, tuneļos, šahtās, būvbedrēs;

1.4. zemes rakšana un kalnrūpniecības darbi;

1.5. apakšzemes darbi, darbs karjeros, šahtu balstu noņemšana;

1.6. darbs ar kniedēšanas instrumentiem;

1.7. spridzināšana;

1.8. darbs ar liftu vai pacēlāju, kravas celtņu vai konveijeru tuvumā;

1.9. darbs domnās, rūdas bagātināšanas uzņēmumos, tēraudlietuvēs, velmētavās, metalurģijas uzņēmumos, kaltuvēs un lietuvēs;

1.10. darbs pie tehnoloģiskajām kurtuvēm, konteineriem, mašīnām, bunkuriem, cauruļvadiem;

1.11. kuģu būvniecība;

1.12. vilcienu sastāvu veidošana;

1.13. darbs lopkautuvēs;

1.14. mežizstrādes darbi;

1.15. metināšana;

1.16. pārtikas ražošana;

1.17. zāļu ražošana;

1.18. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem;

1.19. darbs tekstilrūpniecībā;

1.20. metālpārstrāde;

1.21. elektromontāža.

2. Dzirdes aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

2.1. darbs ar metāla presēm vai to tuvumā;

2.2. darbs ar pneimatiskajiem un elektriskajiem instrumentiem;

2.3. tehniskā apkalpošana lidostās;

2.4. pāļu dzīšana;

2.5. kokapstrāde;

2.6. darbs ar tekstilmašīnām vai to tuvumā;

2.7. kompresoru apkalpošana;

2.8. citi darbi, kuros trokšņa līmenis pārsniedz pieļaujamās normas.

3. Sejas un acu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

3.1. kalšana, gravēšana;

3.2. metināšana, slīpēšana ar abrazīviem instrumentiem, virpošana un atdalīšana (piemēram, nogriešana, nozāģēšana);

3.3. iežu izstrāde un apstrāde;

3.4. kniedēšana;

3.5. frēzēšana;

3.6. karstā štancēšana;

3.7. lūžņu smalcināšana un aizvākšana;

3.8. abrazīvu materiālu izsmidzināšana;

3.9. darbs ar skābēm, sārmiem vai bāziskiem šķīdumiem, dezinfekcijas līdzekļiem, korozijas tīrīšanas līdzekļiem un citām vielām ar ķīmisku iedarbību;

3.10. darbs ar šķidrumu un sausu vielu izsmidzinātājiem;

3.11. darbs ar izkausētām vielām vai to tuvumā;

3.12. darbs ar lāzeriem;

3.13. darbs, kurā iespējams rentgena, ultravioletais un infrasarkanais starojums;

3.14. kokapstrāde.

4. Elpošanas un parenterālo ceļu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

4.1. darbs konteineros, slēgtās telpās, gāzes degļu tuvumā, kur var būt gāzes noplūde un pazemināts skābekļa saturs gaisā;

4.2. darbs gāzes konvertoru un domnu gāzes pievadcauruļu tuvumā;

4.3. darbs domnu ielādējamo un izlaižamo atveru tuvumā (metālu tvaiki);

4.4. krāšņu oderēšana, metāla liešana kausos, iežu sausā izstrāde un apstrāde;

4.5. darbs ar stikla vati un azbestu;

4.6. kokapstrādes darbi, kur var būt daudz putekļu;

4.7. krāsošana ar smidzināšanas metodi;

4.8. darbs kanalizācijas un gāzes šahtās un akās, kolektoros un citos ar kanalizāciju saistītos objektos;

4.9. darbs refrižeratoros, kur iespējama dzesējošās vielas (siltumapmaiņas aģenta) noplūde;

4.10. darbs uz vai zem ūdens, kur nepieciešama skābekļa pievadīšana;

4.11. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem un gremošanas orgāniem;

4.12. darbs ar aktīvām bioloģiskām vielām un mikroorganismiem.

5. Roku un plaukstu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

5.1. darbs ar skābēm, sārmiem vai bāziskiem šķīdumiem, dezinfekcijas līdzekļiem, korozijas tīrīšanas līdzekļiem un citiem līdzekļiem ar ķīmisku iedarbību;

5.2. darbs ar radioaktīvām vielām;

5.3. darbs ar karstiem materiāliem, kā arī pie karstiem materiāliem;

5.4. darbs saldētavā un darbs ar aukstiem materiāliem;

5.5. metināšana;

5.6. kalšana un liešana;

5.7. darbs ar atklātu ugunsavotu, kā arī pie atklāta ugunsavota;

5.8. darbs ar sprādzienbīstamām vielām vai aprīkojumu;

5.9. darbības ar asiem priekšmetiem (ja tās nav saistītas ar tādiem mehānismiem, kuros varētu ieraut cimdus);

5.10. darbs ar stiklu;

5.11. darbs ar skrošu apstrādes iekārtām;

5.12. ciršana un siešana;

5.13. darbs ar nažiem (lopkautuvēs);

5.14. mašīnu nažu nomaiņa;

5.15. darbs ar pneimatiskajiem āmuriem;

5.16. zemes rakšana un kalnrūpniecības darbi;

5.17. smaguma pārvietošana ar fizisku spēku;

5.18. darbs, kur iespējams kontakts ar elektroenerģijas avotam pieslēgtām iekārtām, – nepieciešami dielektriskie cimdi;

5.19. pārveidošanas (montāžas, pārbūves) darbi, tehniskā apkope un remonts.

6. Kāju un pēdu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

6.1. mežizstrāde un darbs ar motorzāģi;

6.2. darbs uz slidenām virsmām;

6.3. darbs ar karstiem vai ļoti aukstiem priekšmetiem, kā arī uz karstiem vai ļoti aukstiem priekšmetiem;

6.4. darbs ar vibrējošu virsmu;

6.5. darbs, kuru nodarbinātais veic rāpus;

6.6. darbs, kur iespējama kausējumu iekļūšana zābakos, – nepieciešami viegli un ātri novelkami aizsargzābaki;

6.7. darbs, kur iespējams kontakts ar elektroenerģijas avotam pieslēgtām iekārtām, – nepieciešami dielektriskie aizsargapavi;

6.8. aizsargapavi ar purngala daļas aizsardzību un necaurduramu zoli nepieciešami šādos darbos:

6.8.1. ēku karkasu montāža, pamatu likšana, ceļu būve un remonts;

6.8.2. sastatņu montāža;

6.8.3. betonēšana, arī veidņu izgatavošana un izjaukšana;

6.8.4. darbs uzņēmuma teritorijā ārpus telpām un noliktavās;

6.8.5. jumiķa darbs;

6.9. aizsargapavi ar purngala daļas aizsardzību nepieciešami šādos darbos:

6.9.1. darbs uz tērauda tiltiem, būvkonstrukcijām, mastiem, torņiem, liftos, pacēlājos, uz tērauda hidrauliskajām konstrukcijām, pie domnām, tērauda lietuvēs un velmētavās, uz lieliem konteineriem, liela izmēra cauruļvadiem, celtņiem, tvaika katliem un spēkstacijās;

6.9.2. krāšņu, sildāmo ierīču, ventilācijas sistēmu, metāla konstrukciju montāža;

6.9.3. pārveidošana (montāža, pārbūve), tehniskā apkope un remonts (apkope, uzturēšana);

6.9.4. darbs pie reducēšanas krāsnīm un tērauda liešanas ierīcēm velmēšanas, štancēšanas, kalšanas, presēšanas un izvilkšanas iecirkņos;

6.9.5. darbs atklātos karjeros;

6.9.6. iežu izstrāde un apstrāde;

6.9.7. stikla lokšņu un līdzīgu izstrādājumu ražošana un apstrāde;

6.9.8. darbs ar veidnēm, krāšņu apšuve, formēšana keramikas ražotnēs;

6.9.9. transports un uzglabāšanas darbi noliktavās;

6.9.10. darbs ar sasaldētas gaļas blokiem, konservētas pārtikas iepakojumiem;

6.9.11. kuģu būve;

6.9.12. vilcienu sastāvu veidošana;

6.9.13. smagumu pārvietošana, lietojot fizisku spēku;

6.10. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem.

7. Ādas aizsardzības līdzekļi lietojami:

7.1. krāsu un laku ražošanā;

7.2. ģērēšanā;

7.3. darbā ar naftas produktiem;

7.4. darbā ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem.

8. Visa ķermeņa aizsardzības līdzekļi, vēdera un citu ķermeņa daļu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

8.1. darbs ar skābēm, sārmiem, dezinfekcijas līdzekļiem un korozijas tīrīšanas līdzekļiem;

8.2. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem;

8.3. darbs ar radioaktīvām vielām;

8.4. darbs ar bioloģiski aktīvām vielām un mikroorganismiem;

8.5. darbs ar karstiem materiāliem, kā arī pie karstiem materiāliem;

8.6. darbs pie atklāta ugunsavota;

8.7. darbs ar sprādzienbīstamām vielām vai iekārtām;

8.8. darbs ar lentzāģi un motorzāģi;

8.9. darbs ar kausētiem metāliem un darbs, kur iespējams infrasarkanais starojums;

8.10. darbs saldētavās;

8.11. darbs ar stiklu;

8.12. darbs ar skrošu apstrādes iekārtām;

8.13. ciršana;

8.14. darbs ar nažiem, īpaši, ja nazis tiek vērsts pret nodarbinātā ķermeni;

8.15. metālapstrāde;

8.16. kalšana un liešana;

8.17. urbšana, griešana, frēzēšana;

8.18. darbs uz ūdens vai tā tuvumā;

8.19. darbs, kur iespējams rentgena starojums;

8.20. darbs, kur iespējams elektromagnētiskais starojums;

8.21. metināšana, kalšana, liešana;

8.22. darbs ārā lietū un aukstumā;

8.23. darbi, kur nodarbinātajam jābūt labi redzamam (darbs uz ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās, ostās), nepieciešams fluorescējošs vai atstarojošs aizsargapģērbs;

8.24. mežizstrāde un kokapstrāde;

8.25. būvdarbi.

9. Aizsardzības līdzekļi visa ķermeņa aizsardzībai pret kritieniem lietojami, ja tiek veikti šādi darbi:

9.1. darbs uz sastatnēm un jumtiem;

9.2. dažādi montāžas, remonta un apkopes darbi augstumā;

9.3. darbs mastos un torņos;

9.4. darbs augstos kravas celtņos;

9.5. darbs noliktavās augstās iekraušanas ierīcēs;

9.6. darbs urbšanas torņu augšējos stāvos;

9.7. darbs šahtās, akās, kolektoros un tvertnēs;

9.8. darbs, kas saistīts ar kāpšanu stabā (kokā).

Labklājības ministrs V.Jaksons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!