Valsts prezidente:

— par dzīves izstumto problēmām

Valsts prezidente vakar, 4. aprlī, apmeklēja Brasas cietuma nepilgadīgo personu iepriekšējās izmeklēšanas izolatoru, tiekoties ar ieslodzītajiem un pārrunājot cietuma problēmas ar tieslietu ministri Ingrīdu Labucku un cietuma vadību.

Pēc apmeklējuma prezidente žurnālistiem sacīja, ka iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, kurā uzturas nepilngadīgie, ir personīgi pārliecinājusies par vairākām problēmām, kas prasa ātru risinājumu. Kā vienu no aktuālākajām V.Vīķe-Freiberga minēja ilgo laiku līdz tiesas sprieduma saņemšanai, prezidente arī atzīmēja, ka valstij jānodrošina jaunieši ar izstrādātu izglītības programmu izmeklēšanas izolatorā pavadāmajā laikā, kā arī ar attiecīgiem fiziskajiem apstākļiem. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, vēl viena būtiska problēma ir narkomānijas izplatība.

Valsts prezidentes vadībā Rīgas pilī notika otrā sanāksme par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, kurā ar atbildīgajām amatpersonām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika spriests arī par cīņu pret narkomānijas izplatību jauniešu vidū un iespējas samazināt laiku, kas jauniešiem jāpavada izolatorā, gaidot tiesas spriedumu.

— par bērnu tiesību aizsardzību

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vadībā vakar, 4.aprīlī, notika otrā sanāksme par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, kurā nolemts šīs sanāksmes turpināt. Valsts prezidente informēja klātesošos par atklāto centru "Dardedze", atzinīgi novērtējot sabiedrības ieguldījumu centra nodibināšanā, un Brasas cietuma apmeklējumu, kā arī aicināja atbildīgās amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz tālāku konkrētu rīcību vairāku bērnu tiesību jautājumu risināšanā. Prezidente uzsvēra bērnu tiesību problemātiku ieslodzījuma vietās — izmeklēšanas termiņu ievērošanas nepieciešamību pirmstiesas izmeklēšanas periodā, izglītības programmas un dzīves apstākļu nodrošināšanu, rehabilitācijas iespējas no vardarbības cietušajiem bērniem, jauniešiem, narkomāniem, HIV un ar hepatītu inficētajiem, cīņu ar narkomānijas izplatību jauniešu vidū u.c. Sanāksmes laikā Rīgas pilī prezidente lūdza atbildīgās amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus novērtēt padarīto kopš pagājušās tikšanās reizes aizvadītā gada nogalē un aicināja rīkoties jaunu uzdevumu īstenošanā.

Sanāksmes laikā konstatēts, ka nav pietiekamas sadarbības starp vairākām ministrijām, kas savukārt kavē izglītības programmu nodrošinājumu un narkomānijas izplatības ierobežošanu iepriekšējās izmeklēšanas procesā. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka informēja par ministrijas plāniem tuvākajā laikā iesniegt vairākus priekšlikumus grozījumiem vairākos normatīvajos aktos, kas saistītas ar nepilngadīgajām ieslodzītajām personām.

Ģenerālprokurors atzina, ka nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, kas ievērojami atslogotu lietu izskatīšanu apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās un nodrošinātu adekvātu soda un drošības līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajiem, uzsverot diskusijas nepieciešamību sabiedrībā par jautājumu, kas ir prioritāte valstī – indivīda izolācija vai cilvēktiesību ievērošana.

Narkoloģijas centra vadītāja Astrīda Stirna uzsvēra, ka efektīvai cīņai ar narkomānijas izplatību jauniešu vidū valstī jāveido kopīga ārstēšanas un rehabilitācijas sistēma. A.Stirna informēja, ka cietumos nav ilgtermiņa rehabilitācijas programmas cīņai ar narkomāniju. Arhibīskapi Jānis Vanags un Jānis Pujats uzsvēra ētikas vai kristīgās mācības kā obligāta priekšmeta ieviešanu skolās, kas bērnos stiprinātu vērtību sistēmu un būtu profilaktisks līdzeklis cīņai ar kaitīgiem ieradumiem, tai skaitā narkomānijas izplatību.

Sarunā piedalījās tieslietu ministre Ingrīda Labucka, izglītības ministrs Kārlis Greiškalns, IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra direktore Ineta Ielīte, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, asociācijas "Ielu bērniem" pārstāve Inga Lukašinska, Narkoloģijas centra vadītāja A.Stirna, LU Psiholoģijas katedras pārstāve Sandra Sebre.

Valsts prezidenta preses dienests

— bērnu rehabilitācijas centra atklāšanā

Uzruna no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijas centra "Dardedze" atklāšanā Rīgā 2001.gada 4.aprīlī

Bērziņa kungs,

jūsu ekselences ministri,

vēstnieki, sponsori,

dāmas un kungi!

Vardarbība ir psiholoģiska un sociāla sērga, tā nodara kaitējumu sabiedrībai, kuru pat grūti izmērīt un izsvērt, bet it īpaši vardarbība atstāj sekas uz bērniem un jauniešiem, kas vēl tikai veidojas savā personībā un izaugsmē. Vardarbība ne tikai viņus ievaino, ne tikai rada paliekošas rētas, bet rada burvju loku no paaudzes paaudzē, kad brutāli vecāki sit savus bērnus, izaudzina nākamo paaudzi, kas savukārt sit savus bērnus un nodara tiem pāri. Un tāpat notiek ar jebkuru citu vardarbības veidu.

Sabiedrībai ir atbildība gādāt par to, lai tiktu ieviesti kontroles mehānismi, kas liek pieaugušajiem saprast un zināt, ka viņiem nav tiesību veikt šos vardarbības aktus pret bērniem un jauniešiem, ka tas ir pret likumu, ka tas nav pieciešams, ka tas nes adekvātu sodu. Bet, lai tā notiktu, ir nepieciešami mehānismi, lai, apsūdzot to, kas ir atbildīgs par vardarbību, cietušais netiktu atkal un atkal traumatizēts. Tā tas nedrīkstētu notikt. Tagad ir metodes un paņēmieni, kas atļauj nopratināt bērnu, nopratināt cietušo vienreiz un tad šīs liecības vēlāk izmantot. Šādas iespējas piedāvā šis centrs, vienīgais Latvijā, un tas ir ārkārtīgi svarīgs solis uz priekšu tiesiskā vardarbības kontrolē, panākot, ka nenotiek bērnu un jauniešu atkārtota traumatizēšana.

Šādam centram ir arī otra darbības puse — terapeitiskā palīdzība, kas ir vajadzīga upuriem. Visbriesmīgākā sajūta upurim ir tā, ka viņam nav kur griezties pēc palīdzības, ka viņš ir bezspēcīgs. Tā ir tā sajūta, kas rada visdziļāko kaitējumu, visdziļāko traumu. Šāda centra eksistence, kurā kaut uz īsu laiku ir iespējams saņemt palīdzību, saņemt atbalstu, ir neatsverami svarīga. Tā var panākt izmaiņas cilvēka dzīvē. Tā var būt pagrieziens, kas nosaka to, vai jaunietis uz visu mūžu tiek deformēts, degradēts un pazūd sabiedrībai kā pilnvērtīgi funkcionējošs loceklis jeb vai viņam tiek dota izdevība pārdzīvot, tikt dziedētam un, kaut ar rētām, atrast sev veidu, kā izdzīvot. To visu viņam šeit var sniegt profesionāļi, kas tam ir īpaši sagatavoti, kam ir pieredze un zināšanas, kas var bērnam un jaunietim sniegt to atbalstu, kas viņam ir nepieciešams.

Protams, ideāli būtu, ja sabiedrībā mēs līdz minimumam varētu samazināt šī ļaunuma saknes. Tas ir vēl viens ceļš, kas sabiedrībai ir jāiet, lai profilaktiski samazinātu vardarbību pret bērniem un jauniešiem. Bet, kamēr vien tā notiek, sabiedrības atbildība ir gādāt, lai tiktu likvidētas vardarbības sekas. Paldies visiem, kas ar savām dāvanām ir šo centru uzcēluši un izveidojuši. Lai Dievs jūs svētī un jums atmaksā!

— informācijas tehnoloģiju forumā

Uzruna "Baltic IT&T 2001 Forum" pieņemšanā Rīgā 2001. gada 4. aprīlī

Godātie viesi!

Dāmas un kungi!

Vispirms es gribētu sirsnīgi sveikt šā gada "Baltic IT&T Forum" viesus un dalībniekus, kā arī izteikt savu pateicību tā rīkotājiem par viņu iniciatīvu un pūlēm. Šis forums ir īpaši piemērots notikums, ņemot vērā milzīgās tehnoloģiskās pārmaiņas, kas pašlaik norit pasaulē.

Pērngad Feirā Eiropas Savienības valstu galvas nāca klajā ar diviem nozīmīgiem paziņojumiem. Pirmkārt, viņi apliecināja savu apņemšanos pārvērst Eiropas tautsaimniecību par viskonkurentspējīgāko un dinamiskāko pasaulē. Otrkārt, viņi uzstādīja mērķi vistuvākajā laikā pārvērst Eiropu par informācijas sabiedrību jeb, īsumā sakot, izveidot vienu e–Eiropu.

Mēs, Baltijas valstis, pilnīgi atbalstām šos vērienīgos mērķus. Vēl vairāk, mēs vēlamies kļūt par Eiropas visdinamiskāko reģionu. Mēs vēlamies kļūt par Eiropas galveno informācijas tehnoloģijas reģionu un izveidot vienu e–Baltiju, kā skaidri norādīts šajā "Baltic IT&T 2001 Forum" programmā.

Tas nozīmē, ka mums ir jāpārveido mūsu lauksaimnieciskās un rūpnieciskās sabiedrības par pasaules tīkla sabiedrībām. Tas arī nozīmē, ka informācijas komunikāciju tehnoloģijām ir jākļūst par prioritāru stratēģiju mūsu valsts attīstībā. Mums ir bijuši tikai desmit gadi, lai no jauna uzceltu savu tautsaimniecību no nulles. Mūsu izaicinājums ir atgūt zaudēto laiku pēc piecdesmit gadu ilgās okupācijas un pilnībā izmantot jaunās, topošās globālās iespējas.

Ar inteliģentu plānošanu un mērķtiecīgām pūlēm mums ir visas iespējas izveidot savu e–Baltiju. Mūsu mērķis ir kļūt par informācijas preču un pakalpojumu eksportētājvalstīm ar augstu pievienoto vērtību un daudzsološām izredzēm mūsu iedzīvotāju labklājībai.

Bet, lai tas notiktu, mūsu politikai un stratēģijai ir jāveicina, pirmkārt, plašāka pieeja informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem; otrkārt, līdzekļu ieguldīšana IT zināšanās un, treškārt, e–tautsaimniecības attīstība.

Katram mūsu valsts iedzīvotājam ir jāiegūst viegla pieeja interneta pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka mums vēl ir jāpilnveido mūsu esošā informācijas komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūra un likumdošana. Mums būtu jāsamazina likmes par pieeju internetam. Mums būtu jārada nodokļu un kredīta atlaides, lai personīgie datori būtu vieglāk iegūstami. Un mums būtu jāpalielina interneta pieejas punktu skaits mūsu skolās, bibliotēkās, pašvaldību iestādēs un interneta kioskos.

Katram vajadzētu dot iespēju kļūt par ‘’digitālu lasītpratēju’’. Nevienam nevajadzētu tikt izslēgtam no informācijas sabiedrības tādēļ, ka viņam vai viņai trūkst izglītības vai pieejas datoriem un internetam. Lielāks uzsvars jāliek uz profesionālo augstāko izglītību IT speciālistiem, ņemot vērā pasaules mēroga IT zināšanu deficītu.

Ar likumdošanas un finansiāliem mudinājumiem ir jāveicina plašāka elektronisko pakalpojumu izmantošana dažādos valsts pārvaldes līmeņos, kā arī e—komercijas izaugsme privātajā sektorā.

Mūsu valdībām būs jāizrāda lielas vadīšanas spējas un apņēmība, lai īstenotu sapni par e–Baltiju. Katrai Baltijas valstij atsevišķi ir maza loma uz starptautiskās skatuves, bet, kopīgi ieguldot savas pūles tādos pasākumos kā šis forums, mums noteikti būs panākumi. Mums veiksies vēl labāk, ja viss Baltijas reģions saskaņoti sadarbosies, lai kļūtu par nozīmīgu dalībnieku jaunajā pasaules tautsaimniecībā.

Es vēlu veiksmi un panākumus šī foruma dalībniekiem! Lai tas vestu Baltijas valstis vienu soli tuvāk pilnvērtīgajām partnerattiecībām Eiropas informācijas sabiedrībā!