Ministru kabineta noteikumi Nr.334

Rīgā 2002.gada 30.jūlijā (prot. Nr.31 33.§)

Noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu

Izdoti saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma

14.pantu, 15.panta pirmo un trešo daļu, 16.panta pirmo daļu,

19. un 20.pantu, 21.panta otro un ceturto daļu un 22.panta ceturto daļu

un Darba likuma 62.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku (turpmāk – biroja darbinieks) atalgojumu (mēnešalga, piemaksas un prēmijas), papildu atvaļinājumu piešķiršanas kārtību, sociālās garantijas un to apmērus, zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, kā arī ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanas kārtību.

2. Biroja darbiniekam, kurš amata vai darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli šo pienākumu pildīšanas laikam.

3. Biroja darbinieks nesaņem atalgojumu par laiku, kurā viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus amata vai darba pienākumus.

II. Biroja darbinieka mēnešalga

4. Biroja darbinieku mēnešalgu nosaka šādā apmērā (latos):

5. Biroja darbinieka mēnešalgas apmēru nosaka biroja priekšnieks, ņemot vērā darba sarežģītību, darba ieguldījumu, slodzi, atbildību un darba rezultātus.

III. Piemaksas, prēmijas, kā arī pabalsts gadījumā,  ja, pildot amata vai darba pienākumus, biroja darbinieka veselībai ir nodarīts kaitējums

6. Biroja darbinieks saņem piemaksu līdz 40 % no viņam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esošā biroja darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu un/vai vakanta biroja darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata vai darba pienākumiem. Noteiktās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā biroja darbinieka vai vakantā biroja darbinieka amata mēnešalgu.

7. Ja prombūtnē esošā biroja darbinieka amata vai darba pienākumus vai vakantā biroja darbinieka amata vai darba pienākumus papildus tiešajiem amata vai darba pienākumiem veic vairāki biroja darbinieki, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā biroja darbinieka vai vakantā biroja darbinieka amata mēnešalgu.

8. Biroja darbinieks saņem piemaksu līdz 20 % no viņam noteiktās mēnešalgas par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos. Piemaksas konkrēto apmēru biroja darbiniekam nosaka biroja priekšnieks, bet biroja priekšniekam – tieslietu ministrs.

9. Biroja darbinieks nedrīkst par vienu un to pašu amata vai darba pienākumu pildīšanu vienlaikus saņemt piemaksu gan par papildu pienākumu pildīšanu, gan par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

10. Piemaksu par izdienu biroja darbinieks saņem atbilstoši darba stāžam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Darba stāžu aprēķina, summējot nostrādāto laiku Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

11. Piemaksu par izdienu, ņemot vērā biroja darbinieka mēnešalgu, nosaka šādā apmērā:

11.1.  15 % apmērā, ja darba stāžs ir no trim līdz pieciem gadiem;

11.2.  20 % apmērā, ja darba stāžs ir no sešiem līdz deviņiem gadiem;

11.3.  25 % apmērā, ja darba stāžs ir no 10 līdz 14 gadiem;

11.4.  30 % apmērā, ja darba stāžs ir no 15 līdz 24 gadiem;

11.5.  40 % apmērā, ja darba stāžs ir 25 un vairāk gadu.

12. Biroja darbinieku atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot finansu līdzekļus līdz 15 % no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda. Konkrētus prēmēšanas apmērus biroja darbiniekam nosaka biroja priekšnieks, biroja priekšniekam – tieslietu ministrs. Prēmēšanas kritērijus nosaka biroja priekšnieks.

13. Biroja darbinieks, kurš, pildot amata vai darba pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai kura veselībai nodarīts citāds kaitējums un kurš nevar pildīt amata vai darba pienākumus, saņem vienreizēju pabalstu šo noteikumu pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot amata vai darba pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi procentos, ko noteikusi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

IV. Biroja darbinieka obligātā valsts apdrošināšana

14. Saskaņā ar obligāto valsts apdrošināšanu biroja darbiniekiem nodrošina valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kas ietver medicīnas izdevumu un ar rehabilitācijas pasākumiem saistīto izdevumu segšanu, kā arī apdrošina viņus pret nelaimes gadījumiem.

15. Apdrošinot biroja darbiniekus, izmanto apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumus. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt attiecīgā darbinieka 24 mēnešalgu apmēru.

V. Biroja darbinieka vai viņa radinieka mantai nodarīto zaudējumu atlīdzība

16. Ja biroja darbinieka vai viņa pirmās pakāpes radinieka mantai ir nodarīti zaudējumi viņa profesionālās darbības dēļ, biroja darbinieks zaudējumu atlīdzības saņemšanai iesniedz biroja priekšniekam šādus dokumentus:

16.1. iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu;

16.2. dokumentu, kas apliecina, ka zaudējumi nodarīti biroja darbinieka profesionālās darbības dēļ;

16.3. īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;

16.4. personas īpašumam (mantai) nodarītos zaudējumus un to apmērus apliecinošus dokumentus;

16.5. radniecību apliecinošus dokumentus, ja zaudējumi nodarīti biroja darbinieka radinieka mantai.

17. Biroja priekšnieks triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu saņemšanas izskata tos un pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību un tās apmēru. Biroja priekšnieks ir tiesīgs pieaicināt speciālistus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai.

18. Zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz biroja priekšnieka lēmumu, izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Atmaksājamā summa tiek pārskaitīta atlīdzības saņēmēja norādītajā norēķinu kontā.

VI. Biroja darbinieka papildu atvaļinājums

19. Papildu atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu, biroja darbiniekam piešķir biroja priekšnieks, bet biroja priekšniekam – tieslietu ministrs šādos gadījumos:

19.1. par amata vai darba pienākumu veikšanu virs nedēļas normālā darba laika – līdz piecām darbadienām;

19.2. par darbu īpašos apstākļos (piemēram, paaugstināta darba intensitāte, paaugstināta atbildība) – līdz 12 darbadienām;

19.3. par darbu nakts laikā (no pulksten 22 līdz 6) – līdz 10 darbadienām.

20. Papildu atvaļinājumu, kas nedrīkst pārsniegt 12 darbadienas kalendāra gada laikā, pievieno ikgadējam atvaļinājumam vai pēc biroja darbinieka vēlēšanās piešķir citā laikā kārtējā kalendāra gadā, kad darba apstākļi to atļauj.

21. Papildu atvaļinājumu par pirmo darba gadu biroja darbiniekam var piešķirt, ja viņš ir nostrādājis birojā nepārtraukti vismaz astoņus mēnešus.

VII. Mācību maksas atmaksāšana par biroja darbinieka mācībām izglītības iestādē

22. Biroja darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai atlaiž no darba pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nostrādājis birojā mazāk nekā piecus gadus, mācību gada maksas daļu, kuru sedzis birojs, atmaksā pilnā apmērā.

23. Biroja darbinieks saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu noteikto naudas summu atmaksā mēneša laikā pēc tam, kad viņš iesniedzis rakstisku iesniegumu par atbrīvošanu no amata vai atlaišanu no darba pēc paša vēlēšanās vai, ņemot vērā biroja darbinieka materiālo stāvokli, – biroja noteiktajā termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc biroja darbinieka atbrīvošanas no amata vai atlaišanas no darba.

24. Biroja darbinieks, kurš ir izslēgts no izglītības iestādes, mācību gada maksas daļu, kuru sedzis birojs, atmaksā pilnā apmērā biroja noteiktajā termiņā.

25. Ja biroja darbinieks neatmaksā mācību gada maksas daļu, kuru sedzis birojs, vai apstrīd tās apmēru, birojs attiecīgo summu piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VIII. Biroja darbinieka kvalifikācijas celšana ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšana

26. Biroja priekšnieks izvērtē nepieciešamību biroja darbiniekam celt kvalifikāciju ārvalstīs, kā arī ārvalsts piedāvātās programmas atbilstību biroja vajadzībām un pieņem lēmumu par attiecīgā biroja darbinieka norīkošanu mācību komandējumā, kas saistīts ar kvalifikācijas celšanu (turpmāk – mācību komandējums).

27. Biroja darbiniekam sedz mācību komandējuma izdevumus atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” un mācību maksu, izņemot gadījumus, ja šos izdevumus daļēji vai pilnā apmērā sedz ārvalsts, kas organizē mācības.

28. Biroja darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai atlaiž no darba pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību komandējuma nostrādājis birojā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksu, ko sedzis birojs, atmaksā šādā apmērā:

28.1.  100 % apmērā, ja pēc mācību komandējuma ir nostrādāts mazāk par gadu;

28.2.  80 % apmērā, ja pēc mācību komandējuma ir nostrādāts no viena līdz diviem gadiem;

28.3.  60 % apmērā, ja pēc mācību komandējuma ir nostrādāts no diviem līdz trim gadiem;

28.4.  40 % apmērā, ja pēc mācību komandējuma ir nostrādāts no trim līdz četriem gadiem;

28.5.  20 % apmērā, ja pēc mācību komandējuma ir nostrādāts no četriem līdz pieciem gadiem.

29. Biroja darbinieks saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu noteikto naudas summu atmaksā mēneša laikā pēc tam, kad viņš iesniedzis rakstisku iesniegumu par atbrīvošanu no amata vai atlaišanu no darba pēc paša vēlēšanās vai, ņemot vērā biroja darbinieka materiālo stāvokli, – biroja noteiktajā termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc biroja darbinieka atbrīvošanas no amata vai atlaišanas no darba.

30. Ja biroja darbinieks neatmaksā saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu noteikto naudas summu, birojs attiecīgo summu piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

31. Līdzekļus, kas iegūti saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu, ieskaita biroja budžetā.

32. Nespēja vai nevēlēšanās pabeigt kvalifikācijas celšanas kursu neatbrīvo biroja darbinieku no pienākuma atmaksāt ar kvalifikācijas celšanu saistīto mācību maksu. Atmaksājamos izdevumus aprēķina, ņemot vērā faktiskās mācību kursa izmaksas uz brīdi, kad tika pārtrauktas mācības.

IX. Noslēguma jautājumi

33. Noteikumu izpildi finansē atbilstoši kārtējā gada valsts budžetā birojam piešķirtajam finansējumam.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 10.augustu.

Pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 30.jūlija noteikumiem Nr.334

Pabalsta apmērs atbilstoši amata vai darba pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpei

(procentos)

Finansu ministrs G.Bērziņš