ATSAUCĒ IETVERT:
Par teritoriju pievilcību, caurbraucot un paliekot uz dzīvi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.2002., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65088
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par teritoriju pievilcību, caurbraucot un paliekot uz dzīvi
Oļģerts Krastiņš, profesors, Valentīna Locāne, pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”
Latvijā ir tik daudz skaistu vietu — Gaujas senleja, Gaiziņkalns, Ventas rumba, Mazsalacas Skaņaiskalns…, ka to īsi apraksti ar pāris fotogrāfijām aizpilda pabiezus tūristu ceļvežus. Ir pat radīti apzīmējumi, kuriem nav tiešu ģeogrāfisku koordināšu: Latgales zilie ezeri, Kurzemes Šveice, Vidzemes pērle u.c. Tik skaisti visu to aplūkot caur automašīnas logu. Vēl skaistāk, ja pietiek spēka un uzņēmības apstaigāt kājām, parasti gan iepriekš painteresējoties, cikos ies vilciens vai autobuss uz Rīgu… Atskaitot tos laimīgos, kuriem ir savs auto. Bet arī viņi, kā atbraukuši, tā pēc laiciņa aizbrauc.
Kas paliek šajās un citās Latvijas skaistajās vietās uz dzīvi, uz gadiem vai visu mūžu? Izvēlēties par dzīvesvietu skaisto Siguldu vai Ogri nebūs vienkārši, jo īpašuma vai dzīvokļa iegūšana nerisināsies viegli. Bet skaistie līči aiz Salacas, Ventas, Aiviekstes? Daudzi no tiem palikuši neapdzīvoti. Šā raksta uzdevums nav aplūkot Latvijas teritoriju pievilcību no tūrista, bet no palicēja viedokļa. Teritoriju statistisko pievilcību mērīsim ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, ko tās ieguvušas vai zaudējušas pēdējos piecos gados.
Zaudējumi, mirstībai pārsniedzot dzimstību
Mūsu pētījums attiecas uz periodu, kad Latvijā bija jūtamas vairs tikai tālas atbalsis no Otrā pasaules kara, okupāciju, kolonizāciju un represiju sekām. Demogrāfiskie un iedzīvotāju pārvietošanās procesi, kas notika 1996.—2001.gadu periodā, veidojās jau relatīvi stabilā valstī. Tādēļ to pamatcēloņi jāmeklē nevis pagātnē, bet gan tagadnē.
Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā mainās, summējoties diviem procesiem: dzimstības pārākumam pār mirstību (mūsu gadījumā tas ir otrādi) un starpteritoriju migrācijas saldo.
Mazās teritorijās, kādi ir pagasti un rajonu pilsētas, šie procesi no gada uz gadu ir diezgan nestabili, tādēļ lietderīgāk aplūkot nevis atsevišķa gada, bet piecu gadu vidējos datus. Pat rajonus kā daudz lielākas teritoriālas vienības lietderīgāk vērtēt ilglaicīgākā skatījumā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas dzimstības un mirstības dēļ 1996.–2000.gadu periodā, rēķinot vidēji uz 1000 iedzīvotājiem, parāda, ka šajā laikā Latvijā nevienu gadu nav bijis neviena rajona un republikas pilsētas, kur dzimušo būtu vairāk nekā mirušo (1.tabula). Vidējais dabiskā pieauguma (zuduma) rādītājs aprēķināts pēc 1996.—2000.gadu datiem, atsevišķi uzrādot 2001.gada datus, un teritorijas sakārtotas vidējo dabisko zudumu augošā secībā.
Spriežot pēc Latvijas vidējiem datiem, 1999. un 2000.gadā daži vadoši valsts demogrāfi jau izteica optimistiskas cerības: dabiskā zuduma rādītāji pakāpeniski samazinās. Paši jaunākie 2001.gada dati šādam optimismam vismaz uz kādu laiku ir pārvilkuši svītru. Latvijā no 1996. līdz 2000.gadam uz katriem 1000 iedzīvotājiem nomirst 5—6 cilvēki vairāk nekā piedzimst (ar nelielām svārstībām pa gadiem, kurām pagaidām ir vairāk haotisks nekā likumsakarīgs raksturs).
Vismazākie iedzīvotāju “dabiskā” zuduma rādītāji ir bijuši virknē Kurzemes rajonu (Saldus, Tukuma, Talsu, Kuldīgas), kā arī Pierīgas rajonos, Bauskas rajonā, Jelgavas pilsētā, lai gan vairākās nosauktajās teritorijās labklājība nav tā augstākā. Kā rāda dzīves līmeņa pētījumi, dažās no šīm teritorijām dzīves līmenis ir relatīvi zems.
Saraksta lejasdaļā, kur vidēji piecu gadu periodā ik gadus, mirstībai pārsniedzot dzimstību, ir zaudēti vairāk nekā 10 iedzīvotāji uz tūkstoti, stabilas vietas ieņem Ludzas, Balvu, Krāslavas, Rēzeknes rajons — tātad Latgale. Ar mazāku intensitāti “izmirst” Jūrmala, Rēzekne, pat Rīga.
Var rasties jautājums: vai ar dzimstības, mirstības un to starpības rādītājiem vispār drīkst raksturot teritoriju pievilcību pastāvīgai dzīvošanai? Protams, šie rādītāji nedod tik tiešu atbildi kā migrācijas plūsmas. Tomēr netieša nozīme tām ir. Kā rāda citi mūsu pētījumi, iedzīvotāju dzimstības un mirstības intensitāte maz ietekmē īslaicīgas labklājības izmaiņas (Rīgas piemērs, kur dzīves līmenis ir visaugstākais!). Toties dzimstība atspoguļo iedzīvotāju ilglaicīgas cerības par savu nākotni, ticību savām spējām nodrošināt turpmāko labklājību vismaz nākamajiem 15–18 gadiem, kas nepieciešami bērnu izaudzināšanai un izskološanai. Mirstības intensitātes rādītāji samērā jutīgi reaģē uz medicīniskās aprūpes pieejamību, resp., nepieejamību, teritorijā, nabadzības izplatību, kad iedzīvotāji masveidā nespēj iegādāties vajadzīgās zāles, pilnvērtīgu uzturu u.c.
Migrācija — īslaicīgāks pievilcības barometrs
Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija vērojama plaša starpvalstu migrācija, – daļa latviešu un krievu atgriezās savās etniskajās dzimtenēs. Koprezultātā Latvija zaudēja samērā daudz iedzīvotāju, taču pieauga latviešu kā valsts pamatiedzīvotāju īpatsvars.
Deviņdesmito gadu otrajā pusē šie procesi bija visumā beigušies, vismaz tāds ir mūsu vērtējums. Nozīmīgāka par starpvalstu kļuva starprajonu un starppilsētu migrācija, iedzīvotājiem meklējot labākus darba un dzīves apstākļus. Tādēļ šajā pētījumā vietas ekonomijas dēļ par 1996.—2000. gadu periodu starpvalstu un starprajonu (starppilsētu) migrāciju neesam izdalījuši (2.tabula); migrāciju vienas pilsētas vai administratīvā rajona robežās statistika vispār nereģistrē).
Vērtējot pa valsti kopumā, arī migrācijas rezultātā 1996.—2001.gada periodā Latvija turpināja iedzīvotājus zaudēt. Taču šie zaudējumi ir vismaz divas reizes mazāki, nekā mirstībai pārsniedzot dzimstību. Turklāt procesa uzlabošanās tendence ir pārliecinošāka, atkal atskaitot 2001.gadu.
Mirstībai pārsniedzot dzimstību, savus iedzīvotājus aplūkojamā periodā zaudēja visas Latvijas lielās pilsētas un rajoni, tikai ar dažādu intensitāti, tad migrācijas plūsmu saldo rezultātā parādās arī teritorijas ieguvējas, un tādu nav nemaz tik maz.
No lielajām pilsētām ik gadus iedzīvotājus pratušas piesaistīt Jūrmala, Jelgava un Ventspils, kaut gan atsevišķos gados ar dažādu intensitāti. No rajoniem, saprotams, pievilcīgākie ir tie, kas atrodas tiešā Rīgas tuvumā (Rīgas, Ogres). Samērā negaidīti migrācijas dēļ iedzīvotājus ir piesaistījuši arī vairāki Latvijas rajoni, kuri atrodas sava apgabala lielo pilsētu tiešā tuvumā (Rēzeknes, Daugavpils rajoni). Acīmredzot šajos rajonos iedzīvotāji atrod lētas dzīvesvietas, bet darbavietu tuvējās lielajās pilsētās.
Saraksta lejasdaļā samērā negaidīti nonāk virkne teritoriju, kuras pēc iedzīvotāju dabiskās izmaiņas rādītājiem ieņēma augstas vietas (Kuldīgas, Jelgavas, Saldus rajons). Arī Rīga migrācijas procesu dēļ joprojām savus iedzīvotājus zaudē, ko varētu saistīt ar neatrisinātajām dzīvokļu problēmām galvaspilsētā.
Laika gaitā migrācijas procesi ir daudz dinamiskāki un līdz ar to nestabilāki nekā dzimstība un mirstība. Piemēram, 2001.gadā negaidīti daudz iedzīvotāju ir piesaistījusi Jelgava un Tukuma rajons, bet zaudējis Gulbenes rajons.
Iedzīvotāju skaita pieaugums teritorijai perspektīvā sola priekšrocības, taču īslaicīgā skatījumā var sagādāt arī grūtības, ja tam nav sagatavota attiecīga infrastruktūra: dzīvokļi, skolas, veselības aprūpes iestādes u.c. Iedzīvotāju aizplūdums varbūt atslogo vidi, bet sociālā skatījumā bieži rada ļoti sāpīgas sekas: mazās skolas paliek bez skolēniem, un tās ekonomisku apsvērumu dēļ nākas slēgt. Tas pats var notikt ar mazajiem doktorātiem, veikaliem, aizaug lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Teritorija pakāpeniski kļūst vēl nepievilcīgāka. Tādēļ ar valstiskas regulēšanas pasākumiem šos procesus vajadzētu ierobežot.
Teritoriju pievilcības indekss
Lai valstiski risinātu reģionālās politikas jautājumus, tajā skaitā izvirzītu kandidātus īpaši atbalstāmo teritoriju statusam, pēc mūsu domām, viens no svarīgākajiem rādītājiem ir iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums dzimstības, mirstības un migrācijas saldo koprezultātā. Pārrēķinot šos skaitļus uz attiecīgās teritorijas 1000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem, iegūstam rādītāju, kuru nosaucām par teritorijas pievilcības indeksu, ar to saprotot pievilcību ilglaicīgai dzīvošanai, nevis apmeklējumiem tūrisma nolūkos (3.tabula).
Šādā nozīmē piecu gadu skatījumā “pievilcīgi” ir bijuši Rīgas un Ogres rajoni, Jūrmala, Jelgava un Ventspils, kur iedzīvotāju skaits palielinājies. Pašā pēdējā — 2001.gadā — gan Jūrmala un daļēji arī Ogres rajons savu pievilcību ir zaudējuši.
Par pārējām teritorijām diemžēl jāsaka, ka to pievilcība ir jāmēra ar negatīviem skaitļiem. Par pievilcīgām jāuzskata tās teritorijas, kur relatīvais iedzīvotāju zudums ir mazāks, vismaz manāmi mazāks nekā vidēji valstī. Kā tādas var minēt Cēsu, Dobeles, Limbažu un virkni citu rajonu ar nedaudz mazāku pievilcību (3.tabula).
Saraksta lejasdaļā ir nonākuši rajoni no dažādiem apgabaliem: Kuldīgas, Balvu, Preiļu, Ludzas un kā pārsteigums arī Jelgavas rajons un pati Rīga! Kā nu Rīga varētu būt “nepievilcīga”? Acīmredzot šeit nozīmīga loma ir vēl nepabeigtajai starpvalstu migrācijai un lielajam mirstības pārsniegumam pār dzimstību.
Tādēļ teritoriju pievilcības indekss kā statistisks rādītājs vairāk orientēts nākotnei, kad visi pārejas procesi būs beigušies. Pagaidām tas var būt viens no rādītājiem, bet ne vienīgais īpaši atbalstāmo teritoriju kandidātu pamatošanai. Vairāk tas piemērots rajoniem, mazāk — lielajām pilsētām.
Turpmāk — vēl
1.tabula
Iedzīvotāju skaita izmaiņas dzimstības un mirstības rezultātā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem
| Vidēji gadā 1996.—2000. gadu periodā |
Dabiskais pieaugums uz 1000 iedzīvotājiem |
|||||||||
|
dzimuši |
miruši |
1996 |
1997 |
1998 |
1999 |
2000 |
vidēji 1996.–2000. |
2001 |
||
|
Saldus rajons |
411 |
482 |
–2,2 |
–2,8 |
–2,4 |
–1,2 |
–0,4 |
–1,8 |
–1,9 |
|
|
Tukuma rajons |
559 |
721 |
–2,3 |
–3,2 |
–3,0 |
–4,3 |
–1,9 |
–2,9 |
–3,6 |
|
|
Talsu rajons |
482 |
636 |
–3,4 |
–3,7 |
–2,9 |
–2,2 |
–3,3 |
–3,1 |
–3,6 |
|
|
Dobeles rajons |
404 |
533 |
–3,3 |
–2,4 |
–4,1 |
–3,3 |
–2,6 |
–3,2 |
–3,2 |
|
|
Rīgas rajons |
1196 |
1662 |
–3,3 |
–3,3 |
–3,9 |
–3,6 |
–2,0 |
–3,2 |
–3,3 |
|
|
Ogres rajons |
540 |
763 |
–3,2 |
–2,8 |
–5,1 |
–3,6 |
–3,0 |
–3,5 |
–4,2 |
|
|
Kuldīgas rajons |
398 |
552 |
–6,0 |
–3,8 |
–3,3 |
–3,3 |
–3,1 |
–3,9 |
–3,5 |
|
|
Jelgava |
544 |
818 |
–4,3 |
–4,0 |
–5,4 |
–2,6 |
–3,2 |
–3,9 |
–3,3 |
|
|
Bauskas rajons |
488 |
699 |
–4,6 |
–5,3 |
–4,3 |
–2,2 |
–3,7 |
–4,0 |
–4,0 |
|
|
Limbažu rajons |
350 |
521 |
–3,9 |
–4,3 |
–5,2 |
–4,1 |
–3,5 |
–4,2 |
–3,2 |
|
|
Ventspils |
358 |
561 |
–4,6 |
–4,2 |
–4,9 |
–3,8 |
–4,4 |
–4,4 |
–3,7 |
|
|
Cēsu rajons |
555 |
827 |
–5,0 |
–4,1 |
–5,5 |
–4,0 |
–3,5 |
–4,4 |
–3,6 |
|
|
Ventspils rajons |
141 |
206 |
–3,0 |
–6,0 |
–5,0 |
–5,2 |
–3,8 |
–4,6 |
–2,4 |
|
|
Valmieras rajons |
519 |
807 |
–4,2 |
–4,5 |
–6,4 |
–5,0 |
–3,6 |
–4,7 |
–4,1 |
|
|
Aizkraukles rajons |
383 |
591 |
–5,6 |
–5,6 |
–5,2 |
–2,9 |
–5,0 |
–4,9 |
–6,5 |
|
|
Madonas rajons |
419 |
661 |
–4,5 |
–4,9 |
–6,0 |
–4,9 |
–5,1 |
–5,1 |
–4,9 |
|
|
Jelgavas rajons |
370 |
558 |
–6,3 |
–5,2 |
–5,7 |
–4,0 |
–4,7 |
–5,2 |
–5,3 |
|
|
Liepājas rajons |
486 |
758 |
–6,0 |
–5,9 |
–5,4 |
–5,5 |
–4,4 |
–5,4 |
–6,5 |
|
|
Liepāja |
736 |
1276 |
–5,3 |
–6,2 |
–7,2 |
–5,4 |
–4,1 |
–5,6 |
–6,0 |
|
|
Valkas rajons |
302 |
505 |
–6,3 |
–4,8 |
–6,2 |
–6,9 |
–4,6 |
–5,8 |
–6,5 |
|
|
Daugavpils |
821 |
1497 |
–6,2 |
–6,0 |
–6,6 |
–5,4 |
–4,8 |
–5,8 |
–5,4 |
|
|
Alūksnes rajons |
259 |
418 |
–5,4 |
–5,1 |
–7,6 |
–6,0 |
–5,1 |
–5,9 |
–5,8 |
|
|
Jēkabpils rajons |
509 |
864 |
–7,3 |
–6,3 |
–6,9 |
–5,8 |
–4,6 |
–6,2 |
–6,4 |
|
|
Gulbenes rajons |
275 |
458 |
–5,7 |
–6,8 |
–9,6 |
–4,8 |
–4,6 |
–6,3 |
–5,4 |
|
|
Rīga |
5111 |
10321 |
–6,5 |
–6,7 |
–6,8 |
–6,3 |
–6,1 |
–6,5 |
–6,3 |
|
|
Jūrmala |
413 |
795 |
–6,2 |
–6,0 |
–7,9 |
–6,8 |
–5,8 |
–6,5 |
–7,8 |
|
|
Rēzekne |
292 |
561 |
–6,9 |
–7,7 |
–7,1 |
–6,0 |
–5,0 |
–6,5 |
–7,3 |
|
|
Preiļu rajons |
350 |
678 |
–7,4 |
–7,3 |
–9,4 |
–7,8 |
–7,1 |
–7,8 |
–8,4 |
|
|
Daugavpils rajons |
367 |
754 |
–8,4 |
–9,2 |
–9,4 |
–8,4 |
–8,3 |
–8,7 |
–10,8 |
|
|
Rēzeknes rajons |
407 |
802 |
–8,7 |
–9,5 |
–11,6 |
–8,1 |
–8,9 |
–9,4 |
–8,9 |
|
|
Krāslavas rajons |
319 |
712 |
–9,4 |
–11,9 |
–9,9 |
–10,1 |
–10,4 |
–10,3 |
–10,0 |
|
|
Balvu rajons |
274 |
616 |
–10,3 |
–11,6 |
–11,6 |
–11,2 |
–9,4 |
–10,8 |
–8,9 |
|
|
Ludzas rajons |
297 |
808 |
–14,2 |
–14,3 |
–13,1 |
–12,6 |
–12,6 |
–13,4 |
–11,5 |
|
|
Latvija |
19333 |
33420 |
–5,8 |
–5,9 |
–6,4 |
–5,5 |
–5,0 |
–5,7 |
–5,7 |
|
Datu avoti šai un nākamajām tabulām: Demogrāfijas gadagrāmatas par attiecīgajiem gadiem. Par 2001.gadu — Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, LR CSP, Nr.4., 2002.
Teritorijas sakārtotas pēc 9.ailes datiem dilstošā secībā.
2.tabula
Iedzīvotāju skaita izmaiņas kopējās (starpvalstu un starpteritoriju) migrācijas rezultātā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem
|
Visā 1996.—2000. gadu periodā skaits uz 1000 iedzīvotājiem |
|
Iedzīvotāju skaita izmaiņas migrācijas rezultātā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem |
||||||||||
|
iebrauca |
izbrauca |
iebrauca |
izbrauca |
1996 |
1997 |
1998 |
1999 |
2000 |
vidēji 1996.—2000. |
2001 |
||
|
Rīgas rajons |
19883 |
9749 |
27,4 |
13,5 |
4,7 |
4,4 |
10,3 |
11,6 |
8,8 |
8,0 |
5,6 |
|
|
Jūrmala |
7299 |
3707 |
25,0 |
12,7 |
5,7 |
6,0 |
6,0 |
9,0 |
9,4 |
7,2 |
0,8 |
|
|
Ogres rajons |
9312 |
5147 |
29,3 |
16,2 |
3,5 |
2,4 |
5,4 |
7,8 |
4,8 |
4,8 |
2,7 |
|
|
Rēzeknes rajons |
6075 |
3072 |
28,8 |
14,6 |
5,6 |
5,5 |
0,2 |
4,0 |
8,4 |
4,7 |
3,9 |
|
|
Jelgava |
7831 |
3070 |
22,6 |
8,8 |
4,4 |
4,6 |
4,4 |
2,4 |
4,5 |
4,1 |
24,7 |
|
|
Ventspils |
3523 |
1250 |
15,3 |
5,4 |
1,3 |
5,0 |
2,8 |
2,2 |
1,4 |
2,5 |
7,1 |
|
|
Daugavpils rajons |
5106 |
3140 |
23,1 |
14,2 |
0,4 |
2,5 |
1,3 |
2,5 |
3,4 |
2,0 |
3,3 |
|
|
Ludzas rajons |
4879 |
2819 |
25,6 |
14,8 |
1,2 |
5,1 |
1,9 |
1,4 |
–1,1 |
1,7 |
–4,5 |
|
|
Gulbenes rajons |
3568 |
2086 |
24,5 |
14,3 |
–3,6 |
2,4 |
2,7 |
0,3 |
5,2 |
1,4 |
–7,3 |
|
|
Cēsu rajons |
7524 |
4317 |
24,5 |
14,1 |
2,8 |
1,5 |
1,2 |
3,2 |
–2,1 |
1,3 |
–4,8 |
|
|
Alūksnes rajons |
3060 |
1499 |
22,6 |
11,1 |
–0,7 |
2,4 |
0,8 |
–0,3 |
0,6 |
0,6 |
–3,6 |
|
|
Jēkabpils rajons |
7721 |
4782 |
26,9 |
16,7 |
–0,1 |
1,7 |
2,3 |
1,4 |
–3,0 |
0,5 |
–5,5 |
|
|
Limbažu rajons |
4154 |
2117 |
20,4 |
10,4 |
–0,3 |
0,6 |
1,5 |
–1,2 |
1,1 |
0,3 |
–1,4 |
|
|
Krāslavas rajons |
4677 |
2859 |
24,6 |
15,1 |
–0,1 |
–2,7 |
–1,5 |
1,5 |
2,1 |
–0,1 |
0,3 |
|
|
Dobeles rajons |
3632 |
2589 |
17,8 |
12,7 |
–0,5 |
0,5 |
–1,6 |
0,1 |
–0,4 |
–0,4 |
–5,2 |
|
|
Madonas rajons |
4160 |
2734 |
17,5 |
11,5 |
–2,2 |
–3,5 |
2,2 |
–1,8 |
1,2 |
–0,8 |
–4,3 |
|
|
Ventspils rajons |
2172 |
1318 |
30,6 |
18,5 |
–0,6 |
–2,5 |
–1,6 |
1,7 |
–3,3 |
–1,2 |
–2,1 |
|
|
Valmieras rajons |
6127 |
3830 |
20,2 |
12,6 |
–2,8 |
–0,4 |
–1,4 |
–0,6 |
–1,3 |
–1,3 |
–1,7 |
|
|
Talsu rajons |
4554 |
2725 |
18,3 |
11,0 |
–3,7 |
–3,0 |
–0,9 |
–1,0 |
–1,0 |
–1,9 |
–6,5 |
|
|
Daugavpils |
6584 |
–779 |
11,3 |
–1,3 |
–2,5 |
–2,3 |
–2,7 |
–2,7 |
–4,1 |
–2,9 |
–4,0 |
|
|
Balvu rajons |
3618 |
2675 |
22,9 |
17,0 |
–1,6 |
–3,1 |
–4,0 |
–1,7 |
–4,5 |
–3,0 |
–4,8 |
|
|
Liepāja |
5005 |
5537 |
10,5 |
11,6 |
–7,0 |
–4,2 |
–1,5 |
–1,1 |
–1,4 |
–3,0 |
–5,1 |
|
|
Tukuma rajons |
3085 |
2537 |
11,2 |
9,2 |
–6,1 |
–3,7 |
–2,6 |
–0,6 |
–2,7 |
–3,2 |
10,7 |
|
|
Liepājas rajons |
4823 |
3587 |
19,4 |
14,4 |
–2,5 |
–2,7 |
–4,5 |
–2,9 |
–3,2 |
–3,2 |
–1,3 |
|
|
Valkas rajons |
3853 |
2556 |
21,9 |
14,5 |
–1,6 |
–3,8 |
–2,0 |
–5,4 |
–3,3 |
–3,2 |
–6,1 |
|
|
Bauskas rajons |
2677 |
2321 |
10,2 |
8,9 |
–8,3 |
–6,8 |
–1,3 |
–1,7 |
–2,3 |
–4,1 |
–3,2 |
|
|
Preiļu rajons |
3195 |
3094 |
15,2 |
14,7 |
–9,2 |
–3,3 |
–2,8 |
–4,5 |
–1,5 |
–4,3 |
–3,2 |
|
|
Rēzekne |
4547 |
3036 |
22,2 |
14,8 |
0,7 |
–1,8 |
–5,4 |
–5,3 |
–9,6 |
–4,3 |
–9,4 |
|
|
Rīga |
36748 |
40967 |
9,2 |
10,2 |
–6,4 |
–5,4 |
–4,7 |
–4,2 |
–3,4 |
–4,8 |
–6,3 |
|
|
Aizkraukles rajons |
3373 |
3001 |
15,8 |
14,1 |
–5,0 |
–5,5 |
–5,5 |
–5,3 |
–2,9 |
–4,8 |
0,6 |
|
|
Saldus rajons |
3130 |
5639 |
16,0 |
28,8 |
–4,7 |
–4,4 |
–4,9 |
–6,2 |
–6,4 |
–5,3 |
–6,0 |
|
|
Jelgavas rajons |
2673 |
2567 |
14,9 |
14,3 |
–15,7 |
–10,9 |
–9,9 |
–0,4 |
4,9 |
–6,4 |
–0,8 |
|
|
Kuldīgas rajons |
2940 |
4062 |
15,0 |
20,7 |
–0,9 |
–46,0 |
–5,0 |
–3,9 |
–2,0 |
–11,6 |
–4,2 |
|
|
Latvija |
201508 |
143256 |
16,4 |
11,7 |
–2,9 |
–2,7 |
–1,3 |
–0,8 |
–0,8 |
–1,7 |
–2,2 |
|
Teritorijas sakārtotas pēc 11.ailes datiem dilstošā secībā.
3.tabula
Teritoriju pievilcības indekss
(iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums dzimstības, mirstības un ilgtermiņa migrācijas koprezultātā)
| 1996.—2000. gadu periodā vidēji gadā teritorija ieguva/zaudēja iedzīvotājus |
Pa gadiem, rēķinot uz 1000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem |
|||||||||
|
skaits |
uz 1000 iedzīvotājiem |
1996 |
1997 |
1998 |
1999 |
2000 |
2001 |
|||
|
|
||||||||||
|
Rīgas rajons |
688 |
4,7 |
1,4 |
1,0 |
6,4 |
8,0 |
6,8 |
2,3 |
||
|
Ogres rajons |
80 |
1,3 |
0,4 |
–0,4 |
0,3 |
4,2 |
1,8 |
–1,5 |
||
|
Jūrmala |
39 |
0,7 |
–0,4 |
0,0 |
–1,9 |
2,2 |
3,6 |
–6,9 |
||
|
Jelgava |
9 |
0,1 |
0,1 |
0,6 |
–1,0 |
–0,2 |
1,3 |
21,4 |
||
|
Ventspils |
–86 |
–1,9 |
–3,4 |
0,8 |
–2,1 |
–1,7 |
–3,0 |
3,4 |
||
|
Cēsu rajons |
–192 |
–3,1 |
–2,3 |
–2,6 |
–4,3 |
–0,8 |
–5,6 |
–8,4 |
||
|
Dobeles rajons |
–145 |
–3,5 |
–3,9 |
–1,8 |
–5,8 |
–3,2 |
–3,0 |
–8,4 |
||
|
Limbažu rajons |
–158 |
–3,9 |
–4,2 |
–3,7 |
–3,8 |
–5,3 |
–2,4 |
–4,6 |
||
|
Rēzeknes rajons |
–195 |
–4,6 |
–3,1 |
–4,0 |
–11,4 |
–4,2 |
–0,5 |
–5,0 |
||
|
Gulbenes rajons |
–143 |
–4,9 |
–9,3 |
–4,4 |
–6,8 |
–4,5 |
0,7 |
–12,7 |
||
|
Talsu rajons |
–250 |
–5,0 |
–7,1 |
–6,6 |
–3,8 |
–3,1 |
–4,4 |
–10,1 |
||
|
Alūksnes rajons |
–143 |
–5,3 |
–6,1 |
–2,6 |
–6,8 |
–6,3 |
–4,6 |
–9,4 |
||
|
Jēkabpils rajons |
–328 |
–5,7 |
–7,3 |
–4,7 |
–4,6 |
–4,4 |
–7,6 |
–11,9 |
||
|
Ventspils rajons |
–83 |
–5,9 |
–3,6 |
–8,5 |
–6,6 |
–3,5 |
–7,0 |
–4,5 |
||
|
Madonas rajons |
–281 |
–5,9 |
–6,7 |
–8,5 |
–3,7 |
–6,6 |
–3,9 |
–9,2 |
||
|
Valmieras rajons |
–368 |
–6,1 |
–7,0 |
–4,9 |
–7,9 |
–5,6 |
–4,9 |
–5,8 |
||
|
Tukuma rajons |
–337 |
–6,1 |
–8,4 |
–6,9 |
–5,5 |
–4,9 |
–4,6 |
7,1 |
||
|
Daugavpils rajons |
–299 |
–6,8 |
–8,1 |
–6,7 |
–8,1 |
–5,9 |
–4,9 |
–7,5 |
||
|
Saldus rajons |
–279 |
–7,1 |
–6,9 |
–7,3 |
–7,3 |
–7,4 |
–6,8 |
–7,8 |
||
|
Bauskas rajons |
–427 |
–8,1 |
–13,0 |
–12,1 |
–5,6 |
–3,9 |
–6,0 |
–7,2 |
||
|
Liepājas rajons |
–429 |
–8,6 |
–8,5 |
–8,6 |
–9,9 |
–8,4 |
–7,6 |
–7,9 |
||
|
Daugavpils |
–1008 |
–8,6 |
–8,7 |
–8,3 |
–9,3 |
–8,1 |
–8,9 |
–9,5 |
||
|
Liepāja |
–835 |
–8,8 |
–12,3 |
–10,4 |
–8,7 |
–6,5 |
–5,5 |
–11,1 |
||
|
Valkas rajons |
–316 |
–9,0 |
–7,9 |
–8,6 |
–8,1 |
–12,3 |
–8,0 |
–12,6 |
||
|
Aizkraukles rajons |
–415 |
–9,7 |
–10,6 |
–11,1 |
–10,7 |
–8,2 |
–7,9 |
–5,8 |
||
|
Krāslavas rajons |
–398 |
–10,5 |
–9,5 |
–14,6 |
–11,4 |
–8,6 |
–8,3 |
–9,7 |
||
|
Rēzekne |
–440 |
–10,8 |
–6,1 |
–9,5 |
–12,5 |
–11,4 |
–14,5 |
–16,7 |
||
|
Rīga |
–9101 |
–11,3 |
–12,9 |
–12,1 |
–11,5 |
–10,6 |
–9,5 |
–12,7 |
||
|
Jelgavas rajons |
–419 |
–11,6 |
–22,1 |
–16,1 |
–15,7 |
–4,5 |
0,2 |
–6,1 |
||
|
Ludzas rajons |
–444 |
–11,6 |
–12,9 |
–9,2 |
–11,2 |
–11,3 |
–13,7 |
–16,0 |
||
|
Preiļu rajons |
–509 |
–12,1 |
–16,5 |
–10,5 |
–12,2 |
–12,4 |
–8,6 |
–11,6 |
||
|
Balvu rajons |
–436 |
–13,8 |
–11,9 |
–14,7 |
–15,6 |
–13,1 |
–13,8 |
–13,7 |
||
|
Kuldīgas rajons |
–616 |
–15,7 |
–6,9 |
–49,8 |
–8,3 |
–7,1 |
–5,1 |
–7,7 |
||
|
Latvija |
–18263 |
–7,4 |
–8,7 |
–8,7 |
–7,7 |
–6,3 |
–5,8 |
–7,9 |
||
Pilsētas un rajoni sakārtoti pēc 3. ailes datiem dilstošā secībā.