• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Krievijas attieksmes maiņu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.08.2002., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/65025

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Mažeiķu scenāriju Ventspilī

Vēl šajā numurā

02.08.2002., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Krievijas attieksmes maiņu

Pārliecinājusies, ka jautājums par Baltijas valstu iekļaušanu NATO jau ir izlemts, Krievija vairs neuzbāžas kaimiņiem Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ar saviem aizsardzības piedāvājumiem. Krievija pietiekami ilgu laiku skandējusi par krievu stāvokli Latvijā un Igaunijā, taču pēdējā laikā šajā tēmā aizvien skaļāk ieskanas jaunas notis.

Krievijas politiķi, runājot par tā sauktajiem saviem tautiešiem Baltijas valstīs, nekad nav bijuši godīgi. Sākot kaut vai ar to, ka Krievija ne reizi neformulēja, ko īsti nozīmē jēdziens «tautieši». Atsevišķās situācijās tie bija tikai Krievijas pilsoņi, citos gadījumos - visi, kuriem krievu valoda bija dzimtā, trešajā gadījumā - visi bijušie PSRS pilsoņi. Tāpat Krievijai bija grūti formulēt Latvijai un Igaunijai izvirzītās konkrētas prasības par it kā «pārkāpumiem pret tautiešu tiesībām». Uzskatāmāk to var ilustrēt ar Igaunijas piemēru, kura atšķirībā no Latvijas nesaņēma labvēlīgāku statusu tirdzniecībai ar Krieviju, kaut arī tās likumdošana apmierina krietni lielāku austrumu kaimiņa prasību skaitu.

Rodas iespaids, ka Krievija izmanto jautājumu par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem kā universālu trumpi savā spēlē ar Baltiju un nemaz negatavojas no tā atteikties. Šī mākslīgi radītā situācija, no vienas puses, deva vietējiem krieviem iluzoras cerības, ka var droši paļauties uz «lielo brāli», bet, no otras puses, bija iemesls dažiem turēt krievus aizdomās kā svešai valstij potenciāli lojālus. Tas radīja sajukumu arī pašu «tautiešu» rindās: Krievijas pilsoņu savienība organizēja mītiņu Narvā (tātad ārvalstī), nosodot Igaunijas likumu par pilsonību, savukārt Igaunijas parlamenta deputāts (šīs valsts pilsonis) piedalījās krievu pilsoņu saietā Maskavā - un neviens par to nebrīnījās!

Pēdējā laikā Krievija arvien vairāk sākusi precīzi formulēt savu interesi jautājumā par «tautiešiem». Un, spriežot pēc visa, Maskava prioritāti nolēmusi piešķirt repatriācijai. Grūti pateikt, kas īsti izraisījis šādu politikas maiņu - vai tā ir valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās vai kas cits -, bet Krievija nenoliedzami cenšas savākt savus pilsoņus savas valsts robežās.

Pirms mēneša pieņemtajā likumā par pilsonību ir ievērojami apgrūtināta pilsonības iegūšana bijušajiem PSRS pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Krievijas robežām, tāpat aiz Krievijas robežām jauktajās laulībās dzimušie bērni ir zaudējuši tiesības automātiski iegūt pilsonību.

Formāli tagad arī tiek skaidrots jēdziens «tautietis». «Par tautiešiem mēs saucam cilvēkus, kas dzīvo ārzemēs, prot krievu valodu, ir audzināti krievu kultūras garā un ir ieinteresēti saglabāt saiknes ar Krieviju. Viņu pilsonība un nacionalitāte netiek ņemta vērā,» paziņoja šonedēļ amatā ieceltais prezidenta administrācijas nodaļas darbam ar tautiešiem ārzemēs vadītājs Aleksejs Sitņins.

Administrācija pārņem vēl aizvien aktīvās Domes iniciatīvu darbam ar tautiešiem, taču tagad šī darba mērķis izskatās krietni pieticīgāks. Pēc Sitņina vārdiem, galvenā prasība tautiešiem - saglabāt krievu valodu un iemācīt to bērniem. Plus, protams, atbalstīt ārzemēs krievu biznesa ekspansiju.

Bet kā tad ar mazākuma politiskajām prasībām? Ar tām, šķiet, Krievija ļaus tikt galā pašam mazākumam. Parasti Kremlim tuvā aģentūra “Interfakss” šajā nedēļā izplatīja anonīmu informāciju, kura izskaidro Krievijas vadītāju nolūkus attiecībā uz saviem tautiešiem. Viņiem iesaka «izlemt, kādu viņi redz savu un savu bērnu likteni zemēs, kur viņi dzīvo. Ja viņi uzskata, ka dzīve tur nav komfortabla, tad viņiem labāk doties uz Krieviju. Ja viņi grib turpināt dzīvot tajā zemē, tad viņiem mērķtiecīgāk ir integrēties vietējā sabiedrībā, aktīvi iesaistīties tās valsts dzīvē.»

Protams, Krievija pat nedomā atteikties no Latvijas un Igaunijas kritizēšanas krievu mazākuma jautājumā, taču tā vairs nav prioritāte. Šķiet, pragmatisms un rietumnieciskais virziens Krievijas iekšpolitikā pašlaik «nonācis» līdz savstarpējo attiecību veidošanai ar Baltijas valstīm. No vienas puses, tas var visu nolikt savā vietā un atņemt krievu sabiedrības darboņiem Latvijā un Igaunijā ilūzijas par Kremļa un Smoļenskas laukuma atbalstu, bet viņu attiecībās - iespējas runāt par «Maskavas roku» un «piekto kolonnu». No otras puses, Latvijas un Igaunijas politiķiem jāmeklē jaunas formas to mazākuma problēmu paturēšanai redzeslokā, kuras, pietrūkstot vērīgam skatienam no Krievijas, draud izslīdēt no sabiedrības uzmanības loka, taču nekur tās nezudīs.

 

BNS

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!