Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgā dzima arī mūsu lauku "Alma mater". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2001., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6488

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Somijas zemē un savā dzimtajā krastā

Vēl šajā numurā

04.04.2001., Nr. 54

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgā dzima arī mūsu lauku " Alma mater "

Baiba Rivža, LLMZA prezidente, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, Sigizmunds Timšāns, LLMZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums "LV" Nr. 51, 29.03.2001., Nr. 52, 30.03.2001.

Mācībspēki tēvzemei

*

(Periodā tikai līdz

Jelgavas Lauksaimniecības

akadēmijas nodibināšanai)

Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes mācībspēku lielākais devums bija godprātīgs darbs studiju sistēmas izveidē, tālaika lauksaimniecības apstākļiem atbilstoši pētījumi un to popularizēšana. Šos darbus fakultātes mācībspēki pildīja godam, par ko liecina viss dokumentētais par viņu darbu. Jau gadsimta sākumā vairāki universitātes mācībspēki apguva pētniecības darba iemaņas, piedalījās dažādās sabiedriskās organizācijās, kas pulcināja progresīvus latviešus, kuru dzīves un darbības mērķi bija neatkarīga Latvijas valsts. Mūsu valsts pamatu likšanas darbā piedalījās arī Lauksaimniecības fakultātes absolventi.

Pēc profesora Arvīda Lepika (Leppika) rakstītās Lauksaimniecības fakultātes vēstures 1939.gada 1.janvārī fakultātē darbojās 57 personas. Visā fakultātes pastāvēšanas laikā darbojušās 114 personas. Taču fakultātes izveidē piedalījās un atsevišķus kursus vai seminārus vadīja un rosināja arī citu fakultāšu mācībspēki. Vairāki fakultātes mācībspēki piedalījās Latvijas brīvības cīņās, daudzi apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni (diemžēl nav precīzu statistikas datu). Gandrīz visi profesori un docenti piedalījās Latvijas valsts iestāžu izveidē, strādājot tajās dažādu gadu skaitu. Vienā rakstā nav iespējams iztirzāt visu mācībspēku devumu, tādēļ to dosim izlases veidā (arī norādes –literatūras nav par viņiem). Tā kā LU Lauksaimniecības fakultātes štata darbinieku biogrāfijas publicētas enciklopēdijā "Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā", turpmāk tikai īsi raksturosim pētniecības darbu un devumu Latvijas valsts veilaindošanā.

Lauksaimniecības fakultātes pirmsākumu tiešie veidotāji bija Jānis Bergs (pirmais dekāns), Paulis Lejiņš, Jānis Vārsbergs, Augusts Kirhenšteins, Arvīds Lepiks, Pēteris Nomals, Pēteris Kulitāns, Arnolds Bušmanis.

Pirmā Lauksaimniecības fakultātes dekāna profesora Jāņa Berga darba gaitas pēc RPI absolvēšanas sākās kā muižu pārvaldniekam Dienvidkrievijā un turpinājās Besarābijā. Tur viņš bijis speciālo priekšmetu pasniedzējs Ginancu (Grinvucu) lauksaimniecības skolā. Gadsimta sākumā atgriezies dzimtenē. Vadījis Jelgavas Lauksaimniecības biedrības izmēģinājumu saimniecību "Bērzmuiža". Te uzsākti pirmie nopietnie un sekmīgie pētījumi lauksaimniecībā. Lauksaimniecības fakultātes "kodola" loceklis (1919). Viņš ir pirmais Augkopības katedras vadītājs līdz mūža beigām (1927). Izveidojis mācību un pētījumu saimniecību "Vecauce". Vairāk nekā 300 publikāciju autors. Sarakstījis mācību grāmatas "Īpatnējā augkopība", "Laukkopība", "Saimniekošanas mācība". Mēnešraksta "Zemkopis" redaktors un vēlāk līdzredaktors (1895—1915). Studiju gados Rīgā bijis Rīgas Latviešu biedrības teātra aktieris un režisors. Jaunības gados rakstījis stāstus un lugas, publicējot tos laikrakstos "Baltijas Zemkopis" un "Tiesu Vēstnesis". Saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju. LLU nodibināta Jāņa Berga balva. Vecaucē J. Bergam uzcelts piemineklis.

Profesors Paulis Lejiņš — iecienītākais lauksaimniecības zinātņu lektors Latvijā 20.gadsimta sākumā. Jelgavas zemkopības skolas skolotājs un mācību saimniecības vadītājs Lustē (1909—1914) izstrādā racionālu metodiku lauksaimniecības pamatu mācīšanā. Te P.Lejiņš sācis pētījumus augkopībā un lopkopībā. Rosīgs LU veidotājs (1919), LU prorektors (1919—1920). Darbs LU un tās mācību un pētījumu saimniecībā "Rāmava" ir sevišķi ražīgi mūža gadi. Latviju pārstāvējis pasaules kongresos un izstādēs (skat.enciklopēdiju). Latvijas Agronomu biedrības priekšsēdētājs (1920—1922), Latvijas Lopkopības centrālās valdes priekšsēdētājs (1925—1935), Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs (1935—1936). LU Lauksaimniecības fakultātes goda doktors (Dr.agr.h.c.). Apbalvots ar Krievijas Staņislava ordeni (1915), Triju Zvaigžņu ordeni (1934). Saņēmis ārvalstu atzinību. Ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmo prezidentu (1946). PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (no 1946.g.). Latvijā nodibināta (1994) LZA un LLMZA Paula Lejiņa balva. Literatūra par P.Lejiņu minēta tekstā par Rāmavu.

Profesors Augusts Kirhenšteins beidzis Tērbatas Veterināro institūtu (1902). Tūlīt sācis veterinārsta darbu (1902). Jau 1903.gadā iespiestas pirmās publikācijas veterinārmedicīnā. Ļoti rosīgs rakstītājs. Apzinātas 1100 viņa publikācijas. Apbrīnojami daudzveidīgs zinātnisko interešu loks —mikrobiologs, imunologs, vitaminologs un higiēnists, zinātnes un ražošanas organizators. Īpašu rosību A.Kirhenšteins izrāda LU tapšanā. Lauksaimniecības fakultātē viņš pirmais aizstāv doktora disertāciju (1923). LU viņš 20 gadu laikā izveidojis vairākas zinātniskās iestādes, kurām bija liela praktiska nozīme lauksaimniecībā (skat. enciklopēdijā). Rosīgi darbojies vairāk nekā 10 biedrībās un kongresos ārzemēs. Triju Zvaigžņu ordenis un citi apbalvojumi.

Profesors Arvīds Lepiks LU tapšanas gadā ierodas ar uzkrāto pieredzi pētniecībā Priekuļu (vēlāk Baltijas) lauksaimniecības mašīnu izmēģināšanas stacijā un pedagoģiskā darba pieredzi Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. Darbojas vairākās komisijās Zemkopības ministrijā. Pārstāv Latviju starptautiskos kongresos. Pirmās grāmatas autors lauksaimniecības mašīnās (1926) latviešu valodā. Plaša vēriena zinātnieks inženierzinātnēs, par ko liecina profesora sabiedriskā darbība un viņa publikācijas. Līdz šim A.Lepiku var uzskatīt par rūpīgāko lauksaimniecības izglītības pētnieku līdz 1940.gadam. Liels ir viņa veikums latviešu terminoloģijas darba organizēšanā Latvijā. A.Lepiks pats izstrādājis 1000 terminus tehnikā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1937). LLU nodibināta profesora Arvīda Lepika balva.

Profesors Pēteris Kulitāns 1919. gada 26.augustā tika ievēlēts Lauksaimniecības fakultātes vadībā. Topot jaunajai Latvijas valstij, P.Kulitāns bija Ilūkstes un Jēkabpils apriņķu valsts zemju inspektors. Atbrīvotajā Latvijas teritorijā palīdzēja ieviest civilpārvaldi. Augsnes zinātne un lauksaimniecības ķīmija bija profesora pedagoģiskā un pētniecības darba virzieni. Zemkopības ministrijā bijis konsultants zemes vērtēšanas darbos. P.Kulitāns bija Starptautiskā lauksaimniecības institūta zinātniskās padomes loceklis. Piedalījies starptautiskos kongresos. Ilggadējs Starptautiskās augsnes zinību biedrības biedrs. Latvijas Lauksaimniecības kameras vicepriekšsēdētājs (1936—1938). Apbalvots ar diviem Triju Zvaigžņu ordeņiem un Lietuvas valsts 10 gadu jubilejas medaļu.

Profesors Jānis Vārsbergs līdzdarbojies LU Lauksaimniecības fakultātes izveidē. Bez pamatdarba fakultātē un "Vecaucē" apbrīnojami rosīga bija viņa darbība. J.Vārsbergs piedalījies Latvijas Republikas pasludināšanā 1918.gada 18. novembrī. Tautas Padomes un Satversmes sapulces loceklis, kur pārstāvējis Zemnieku savienību (darbojies vairākās komisijās). Dažus gadus bijis Latvijas Tautas bankas padomes loceklis, Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējās kredītbiedrības padomes loceklis un valdes priekšsēdētājs, centrālās savienības "Konzums" padomes loceklis un priekšsēdētājs. Latvijas Agronomu biedrības priekšsēdētājs (12 gadus), Starptautiskās sēklu kontroles savienības loceklis. Piedalījies vairākos Baltijas valstu agronomu savienības zinātniskajos kongresos. Zinātnes vēsturnieks Dr. Ilgvars Grosvalds vēl šodien atzinīgi vērtē profesora mācību grāmatu pamatskolām "Dabaszinības un lauksaimniecība". Profesors apballainvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1927) un Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.

Fakultātes kodolam 1920.gadā piebiedrojās docents Jānis Bickis . Viņš jau bija ieguvis atzinību Pēterburgā, Maskavā, Kijevā un citās vietās Krievijā par darbību paša dibinātajā Baltijas bioentomoloģijas stacijā Priekuļos (1913—1918). Uz tās bāzes vēlāk nodibināja Latvijas Augu aizsardzības institūtu. Viņš bija arī Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas dibinātājs un pirmais tās direktors. LU viņš 6 gadus vadīja Augu kaitēkļu (..) katedru. J.Bicka sastādītais "Latvijas augu noteicējs" (Cēsis, 1920.) piedzīvoja trīs izdevumus.

Vecāko docentu arhitektu Augustu Raisteru 1919.gada septembrī uzaicināja par Latvijas Augstskolas (LU) organizācijas padomes locekli kā Latvijas Izglītības biedrības augstskolas sekcijas pārstāvi. Docents lasīja lauksaimniecības būvniecības kursu. Viņš piedalījies LU ēku pārbūvēs un jaunbūvēs. Docents bija K. Morberga fonda pārvaldes saimniecības komisijas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Profesors Pēteris Delle fakultātē ierodas kā pieredzes bagāta personība —lauksaimnieks, tirgotājs, redzams sabiedriskais darbinieks. Viņš jau bija strādājis Vācijas, Dānijas un Krievijas pētniecības iestādēs. Bez studijām Rīgā RPI viņš vēl augstākās izglītības diplomu lauksaimniecībā saņēma Maskavā. Viņš jau bija paspējis piedalīties vīnkopības un dārzkopības nozaru veidošanā Krievijā. Tādēļ 1920.gadā, ierodoties LU, viņš organizēja un vadīja Rūgšanas un lauksaimniecības tehnoloģijas katedru. Viņš nodibina un vada arī kontroles, izmēģinājumu un tīrkultūru staciju. Plašāks ieskats par to dots grāmatā "Zinātne tēvzemei". Eksperimentālie un analītiskie darbi noderēja praktiskajā Latvijas tautsaimniecībā. P.Delle Latviju pārstāvēja vairākos starptautiskos kongresos. Latvijas Agronomu, Latvijas Biologu biedrības biedrs, arī Rīgas Dārzkopības biedrības mūža biedrs. Īpašs viņa devums ir jaunu likumu un obligātu ražošanas noteikumu sastādīšanā, it īpaši augļkopībā. P.Delle bijis Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Profesors Arvīds Kalniņš RPI ieguvis pirmās šķiras inženiera tehnologa diplomu. Talantīgs zinātnes organizators. Kā Mežu departamenta inženieris viņš piedalās LU mežkopības nodaļas programmu izstrādē un 1920.gadā sācis docenta darbu. Līdztekus darbam Lauksaimniecības fakultātē jo plaša ir viņa darbība jaunās Latvijas labā: Tautas saimniecības padomes Mežu nodaļas vadītājs (1919—1920), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas, kā arī Zemkopības ministrijas Tehniskās nodaļas inženieris (1920). Latvijas Republikas zemkopības un izglītības ministrs. LR 1.Saeimas deputāts (1922—1925). Latvijas Šaha savienības priekšsēdētājs. Latvijas Preses biedrības biedrs. A.Kalniņš piedalījies Starptautiskās mežu pētīšanas staciju apvienības dibināšanā (1929), ievēlēts par tās pastāvīgo locekli. Mežzinātņu biedrība Somijā viņu ievēlējusi par korespondējošo biedru (1934). Pamatdarbs LU —Meža tehnoloģijas katedras vadītājs (1922—1939). Vairāku grāmatu un rakstu autors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1929), Polijas Zelta Lauvas ordeni. Tikpat rosīga profesora un LZA akadēmiķa darbība bija arī pēc Otrā pasaules kara.

Talantīgas personības izglītībā un zinātnē LU Lauksaimniecības fakultātē iekļaujas 1921.gadā: Alfrēds Kalniņš, Fridrihs Neilands, Kārlis Bambergs, Jānis Sudrabs un Pēteris Starcs.

Profesors Alfrēds Kalniņš ir jaunās paaudzes pārstāvis, kurš iesāk LU ar praktiskā darba pieredzi. Viņš strādājis Lauksaimniecības tehnoloģijas katedrā. Kolēģi A.Kalniņu uzskata par augsnes mikrobioloģijas zinātnes pamatlicēju Latvijā. Viņš bija Mikrobiologu biedrības, kā arī Augsnes pētnieku biedrības biedrs. Starptautiskās Augsnes pētnieku asociācijas loceklis (no 1927.g.). Pedagoga un zinātnieka radošākais devums atraisījās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.

Profesors Fridrihs Neilands pēc RPI absolvēšanas (1904) līdz 1920. gadam strādāja Krievijā, galvenokārt piensaimniecības izmēģinājumu stacijās un laboratorijās. LU viņu ievēlēja par Piensaimniecības katedras vadītāju. Kolēģu vērtējumā, viņš kļuvis par vadošo piensaimniecības organizācijas un tehnoloģijas speciālistu Latvijā (1920—1940). Kopš 1920.gada darbojās arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā par piensaimniecības speciālistu. F.Neilands organizējis valsts eksportsviesta kontroli un vadījis līdz 1927.gadam. Latvijas Piensaimniecības darbinieku biedrības goda biedrs, Latvijas Agronomu biedrības biedrs. 1938.gadā F.Neilandu ievēlēja par Starptautiskās piensaimniecības apvienības Latvijas nacionālās komitejas locekli. Viņš rediģējis vairākus Lauksaimniecības departamenta, Lauksaimniecības pārvaldes un Lauksaimniecības centrālbiedrības izdevumus. Izdevis grāmatu "Piensaimniecība" (512 lpp., Rīgā, 1939.), kā arī citas grāmatas un publicējis vairāk nekā 100 rakstu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Profesors Kārlis Bambergs RPI Ķīmijas nodaļā iestājās 1913.gadā, taču kara dēļ studijas nācās pārtraukt un tikai 1923.gadā beidzis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti. Tūlīt sācis strādāt par asistentu docenta P.Kulitāna vadībā LU Augsnes zinību un lauksaimniecības ķīmijas katedrā. Mūža skatījumā K.Bamberga devums agroķīmijas jomā ir ļoti plašs un apjomīgs: augšņu ķīmiskās analīzes, agroķīmisko pētniecības metožu izstrāde un pilnveide, organisko mēslu uzkrāšanas, sastāva un lietošanas jautājumi, augšņu kaļķošana, mikroelementu saturs augsnē, augos, to saturošo mēslošanas līdzekļu lietošana, augšņu ielabošana un auglības celšana, augu ķīmiskā sastāva pētījumi, izmēģinājumi ar minerālmēsliem u.c.

K.Bambergs piedalījies Latvijas brīvības cīņās Studentu rotā. Strādājis Zemes bagātību pētīšanas komitejā. Vairākus gadus bijis Latvijas Minerālvielu pētīšanas biedrības valdes loceklis, bet no 1937.gada — tās priekšnieks. Latvijas Ģeoloģijas biedrības valdes loceklis (no 1937.g.). Latvijas Ķīmijas un Starptautiskās augsnes pētnieku biedrības biedrs un piedalījies tās konferencēs. Kad nodibināja LZA, viņu ievēlēja par īsteno locekli (1951). Izdevis vairākas grāmatas un publicējis ap 200 rakstu. Par K.Bambergu izdota monogrāfija.

Turpinājums — seko

* Visiem docētājiem publicēts tāds zinātniskais nosaukums, kāds viņam bija mūža beigās.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!