Par pilsonisku sabiedrību

“Ekonomistu apvienības 2010” loceklis Edmunds Krastiņš:

Tagad, kad pagājis 12 gadu, mēs jau redzam iezīmējamies jauno sabiedrības struktūru, taču neapšaubāmi paies vēl vismaz 10 gadu, kamēr tā nostabilizēsies. Sabiedrībā ir parādījušies pilnīgi jauni slāņi, piemēram, uzņēmēji, politiķi, bezdarbnieki, arī to saites un attiecības kļuvušas daudz sarežģītākas.

Sabiedrības struktūru un darbību var aprakstīt dažādi, tai skaitā izmantojot pilsoniskas sabiedrības jēdzienu. Pilsoniskai sabiedrībai ir desmitiem definīciju, piemēram, iepretī Briseles komisijas birokrātiskajiem formulējumiem man labāk patīk Hēgeļa pilsoniskā sabiedrība kā sfēra, kurā brīvi, vienlīdzīgi indivīdi cenšas apmierināt savas vēlmes un personālo autonomiju, tai pašā laikā akceptējot kopīgas, universālas vērtības.

Pašlaik Latvijā notiek intensīva individuālās identitātes, vērtību un interešu apzināšanās. Ļoti svarīga ir sabiedrības universālo vērtību veidošanās. Tās (vērtības) vēsturiski bieži ir bijušas iracionālas, balstītas reliģijā vai nacionālismā. Manuprāt, Latvijas daudznacionālajā vidē viena no labākajām sabiedrību vienojošajām vērtībām varētu būt patriotisms - lepnums par Latviju, par tās sasniegumiem, stipras saites un identifikācija ar to, vēlme labot trūkumus un padarīt to vēl labāku.

Identitātes un interešu apzināšanās veicina interešu grupu un dažādu asociāciju veidošanos, kas cenšas ietekmēt politiku un valsti.

Tā kā sabiedrības un interešu grupu formēšanās un nostiprināšanās vēl intensīvi turpinās, daudzas no šīm grupām nespēj veiksmīgi aizstāvēt savas intereses, ir vāji organizētas un bez finansējuma. Mazas grupas parasti spēj organizēties daudz ātrāk, ir efektīvākas, taču, panākot savu interešu ievērošanu, bieži nenodrošina kopējā sabiedriskā labuma pieaugumu.

Sabiedrības struktūras stabilizācija, interešu grupu nostiprināšanās pieprasa uzlabot un padarīt saprotamāku interešu saskaņošanas mehānismu politikā. Neefektīvs, nesaprotams interešu saskaņošanas mehānisms nedod vislabāko sabiedrisko iznākumu, rada risku, ka kādas interešu grupas var gūt nepamatotas privilēģijas un labumus.

Formāli publiski saskaņošanas mehānismi atsevišķās jomās Latvijā jau ir ieviesti. Tā, piemēram, pašvaldībās attīstības projektiem un detālplānojumiem paredzētas sabiedriskās apspriešanas. Diemžēl praksē tās labi nefunkcionē. Manuprāt, galvenā vaina ir informācijas vājajā pieejamībā, apspriešanu pasīvajā formā, kā arī neticībā, ka kaut ko iespējams mainīt. To, cik auglīga var būt publiska apspriešana, ja tā ir organizēta aktīvā formā, pierādīja Sabiedriskās politikas institūta organizētā Rīgas centra attīstības plāna diskusija.

Domāju, ka jau vistuvākajā nākotnē vajadzētu ieviest jaunus, atklātus, pārskatāmus un aktīvus interešu saskaņošanas mehānismus pašvaldību, valdības un Saeimas līmenī. Pašvaldībās tas prasītu labāku informācijas pieejamību un aktīvu diskusiju organizēšanu. Valdībā būtu jāievieš obligāts ieinteresēto grupu identifikācijas un viedokļu izzināšanas mehānisms, sagatavojot normatīvos dokumentus. Savukārt Saeimā es piedāvāju izveidot publisko debašu instrumentu, kas noteiktā likumprojekta izskatīšanas posmā uzliktu par pienākumu rīkot atklātas diskusijas ar ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām un citiem interesentiem.

Plašāka apspriešana ļaus izvairīties no tik biežajām kļūdām, radīs sabiedrības uzticību, ļaus izvairīties no vienpusīgu lēmumu pieņemšanas. Domāju, ka tas aktivizēs arī sabiedrisko rosību un nostiprinās pilsonisko sabiedrību.

“DIENA”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avotia