Par 80 gadiem Latvijas un ASV attiecībās

Foto: A.F.I.

Dr.habil.hist. asoc.prof. Antonijs Zunda:

28. jūlijā aprit 80 gadu kopš Latvijas un ASV diplomātisko attiecību nodibināšanas. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu izvērtēt šo attiecību lomu un nozīmi Latvijas valstiskuma tapšanā un attīstībā.

Kopumā Latvijas un ASV attiecību sākumposms bija sarežģīts. 1918. gadā nodibinātajai Latvijas valstij vajadzēja gandrīz četrus gadus cīnīties par sava valstiskuma atzīšanu. ASV prezidents V. Vilsons sīksti turējās pie vienotās Krievijas idejas un Latviju, Lietuvu un Igauniju uzskatīja par šīs lielvalsts Baltijas provinci. Tikai 1921. gadā pēc V. Hārdinga ievēlēšanas par ASV prezidentu politika pret Baltijas valstīm pakāpeniski kļuva labvēlīgāka. Īpaši nopelni tajā bija valsts sekretāram Č. Hjūzam, un, pateicoties viņa aktivitātēm, ASV 1922. gada 28. jūlijā beidzot atzina visas Baltijas valstis de iure.

Visus atlikušos starpkaru perioda gadus Latvijas un ASV attiecības bija draudzīgas. 1928. gada 20. aprīlī tika parakstīts abu valstu draudzības, tirdzniecības un konsulāro tiesību līgums. Tas ietvēra tirdzniecības un kuģniecības brīvību, kā arī abu valstu pilsoņu tiesību aizsardzību. Divdesmito gadu sākumā Rīgā tika izveidota liela ASV tirdzniecības pārstāvniecība, kurā strādāja ap 70 darbinieku. Ar 1939. gadu sākās regulāra kuģu satiksme starp Latviju un ASV, Ņujorkā darbu uzsāka Latvijas tirdzniecības aģentūra.

Latvijai traģiskajās 1940. gada jūnija un jūlija dienās ASV strikti nosodīja PSRS īstenoto Baltijas valstu okupāciju un iestājās par to neatkarības atjaunošanu. Valsts sekretāra vietnieka Samnera Vellesa deklarācija kļuva par unikālu dokumentu diplomātijas vēsturē, jo tā noteica ASV politiku Baltijas jautājumā vairāk nekā 50 gadu garumā. Balstoties uz šo deklarāciju, ASV visai pasaulei demonstrēja Baltijas valstu okupācijas un inkorporācijas nelikumību. Latvijas diplomātiskajai pārstāvniecībai Vašingtonā visus okupācijas gadus līdz ar to bija iespēja pārstāvēt Latvijas valstiskumu, starptautiski saglabāt tā tiesisko statusu, kā arī cīnīties par neatkarības atjaunošanu.

Atmodas periodā, sākot ar 1989. gadu, aktivizējās ASV valsts departamenta un Latvijas pārstāvniecības Vašingtonā sadarbība. Gadu vēlāk ASV jau nodibināja neoficiālus kontaktus ar Latvijas valdību. ASV bijušais prezidents Dž. Bušs (seniors) PSRS līderiem vairākkārt atgādināja, ka Amerika nekad nav atzinusi Baltijas okupāciju un cer tuvākajā nākotnē ieraudzīt Baltijas valstis atkal brīvas. ASV noraidīja jebkādu vardarbību, aicinot Kremli sākt dialogu ar Baltijas valstīm. Pēc 1991. gada augusta puča Maskavā, pēc tam, kad Latvijas neatkarību bija atzinusi Krievija, arī ASV 5. septembrī parakstīja saprašanās memorandu par diplomātiskajām attiecībām.

Vissvarīgākā un praktiskākā nozīme ir 1998. gada 16. janvārī parakstītajai ASV un Baltijas valstu Partnerības hartai. Tās galvenais mērķis ir Baltijas valstu ātrāka integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās. Harta atzīst Baltijas valstis par ASV partnerēm reģionā. ASV atbalsta idejas par Baltijas valstu vienotas ekonomiskās un izglītības telpas veidošanu, sadarbību aizsardzībā, iekšlietās un tieslietās. Baltijas valstu reģionālās sadarbības veicināšana ir viens no ASV politikas akcentiem. Aizvadītie gadi Latvijas un ASV attiecībās pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas ir iezīmīgi ar intensīvu politisko dialogu. Mūsdienās intensificējusies abu valstu sadarbība aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu un ekonomikas jomā. Latvijas eksports uz ASV ir vairāk nekā 51 miljons USD. Latvijā darbojas apmēram 1340 abu valstu kopuzņēmumu.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ASV ir devusi būtisku ieguldījumu mūsu valsts ekonomisko, politisko un drošības problēmu risināšanā. Mūsdienās ļoti svarīgs ir tās atbalsts ceļā uz ātrāku Latvijas integrāciju NATO un ES. ASV, kā vienas no pasaules lielvarām, politika attiecībā pret Latviju allaž bijusi nesavtīga, bez kādiem zemūdens akmeņiem. Tā ir ieguvusi lielu autoritāti un kļuvusi par vienu no mūsu valsts stratēģiskajiem sabiedrotajiem. Latvijas un ASV attiecībām ir labas tālākās attīstības perspektīvas.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”