Lai gudra doma kļūtu par valsts peļņas āderi

Par Latvijas Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošanu

Rīgas reģiona attīstības aģentūras direktors Ārijs Ūdris, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra, Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Leonīds Ribickis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes prorektors Pēteris Rivža, Latvijas Universitātes prorektors Juris Krūmiņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis Foto: A.F.I.

Latvijas Universitātes Senāta zālē 17. jūlijā četras Latvijas augstskolas — Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte — un Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Attīstības aģentūra un Rīgas reģiona attīstības aģentūra vienojās par sadarbību Zinātnes un tehnoloģiju parka (ZTP) izveidošanā.

Pirms vienošanās protokola parakstīšanas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis teica:

— Šis ir vēsturisks brīdis, kad mēs esam pulcējušies, lai parakstītu Nodomu protokolu “Par sadarbību Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošanā”. Pirmsākumi šim projektam ir Ekonomikas ministrijā, izstrādājot valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģiju. Tās pamatuzdevums un galvenais nākotnes attīstības stūrakmens ir uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība mūsu valstī. Zinātnes un tehnoloģiju parks ir viens no instrumentiem, ko mēs varam izmantot, lai mūsu zinātnieku radītās idejas un darbus nākotnē varētu komercializēt un pārvērst konkrētos ražošanas produktos. Tādā veidā spētu radīt uz zināšanām balstītus jaunus produktus un pelnītu līdzekļus valsts attīstībai.

Šāda protokola parakstīšana lielā mērā veicinās un uzlabos sadarbību gan starp Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, gan starp augstskolām un zinātniekiem jauno sasniegumu ieviešanā tautsaimniecībā. Un šī koordinācija noteikti būs daudz veiksmīgāka un labāka, nekā tā bija iepriekš. Gribu novēlēt visiem dalībniekiem veiksmīgu turpinājumu šim projektam un lai tas neapstājas labas idejas iesākuma fāzē. Lai šī projekta realizācijai mums pietiktu līdzekļu ne tikai šodien, bet arī nākotnē!

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns uzrunāja klātesošos:

— Gribu uzsvērt četrus galvenos mērķus, kas noteikti Nodomu protokolā, un tie ir — kvalificēta darbaspēka attīstība, inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsts, starptautiskās konkurences paaugstināšana un augstākās izglītības integrācija.

Domāju, ir ļoti būtiski, ka mums, visām septiņām pusēm, kas ieinteresētas Nodomu protokola parakstīšanā, katrai ir savas intereses. Arī Izglītības un zinātnes ministrijai ir sava interese — atbalstīt un attīstīt augstāko izglītību, zinātni, jaunu tehnoloģiju, jaunu produktu veidošanu uz konkurētspējīgu Eiropas tirgu. Gribu vērst uzmanību, ka bez tiem dokumentiem, kas minēti Nodomu protokolā, Nacionālās attīstības plānā izglītībai un zinātnei nav ierādīta pienācīga vieta. Izmantojot šo iespēju, aicinu papildināt Nacionālās attīstības plānu, lai zinātnei tiktu ierādīta pienācīga vieta ilgtermiņa attīstībā. Valsts investīciju programmas, kā arī starptautiskā kapitāla piesaiste varētu būt nozīmīgs priekšnoteikums Zinātnes un tehnoloģiju parka veidošanā un tālākā attīstībā. Bez klātesošajiem turpmākā darbībā noteikti būtu jāpiesaista uzņēmēji. Ar zinātnes palīdzību varam veidot konkurētspējīgu ražošanu Eiropas līmenī, ko mēs arī paveiksim.

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra savā uzrunā uzsvēra, ka Zinātnes un tehnoloģiju parka veidošana ir jauns solis Latvijas universitāšu attīstībā. Latvijā jau pastāv vairāki tehnoloģiju parki, inovatori, kompānijas un tikai uz biznesa pamatiem veidoti tehnoloģiju parku iedīgļi, kas diemžēl nav būtiski ietekmējuši universitāšu attīstību. Līdz ar to zinātņu un tehnoloģiju parku ideja nav pilnīgi realizējusies. Līdz ar divu ministriju iesaistīšanos iezīmējas valstisks aspekts. Universitātes nav tikai izglītības iestādes, tām ir daudzveidīga ietekme uz sabiedrību, tajā skaitā uz zinātni, uzņēmējdarbību un ekonomikas attīstību valstī.

Ne mazāk svarīga nozīme ir arī tam, ka Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošana sekmēs akadēmiskā personāla atjaunošanu. Vēl joprojām jūtams, ka ir nepietiekams kontakts ar uzņēmējiem, studiju un zinātnes komercializācija nav atbalstāma. Savukārt zinātnes rezultātu komercializācija jāatbalsta. Universitātes ir ļoti būtiskas reģionu sastāvdaļas, par to liecina fakts, ka nodomu protokola parakstītāju pulkā ir arī Rīgas reģiona attīstības aģentūra. Universitātes darbojas noteiktā vidē, līdz ar to universitāšu lokālā loma ir ļoti nozīmīga.

Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts uzsvēra, ka tautsaimniecības attīstībā ļoti svarīga ir produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošana un eksportēšana, tādējādi panākot augstāku dzīves līmeni un straujāku ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Tas tiek atzīts arī Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģijā, kā arī jaunveidojamajā attīstības plānā. Līdz šim vāja bijusi šī saite no zinātnes sasniegumiem līdz to ieviešanai rūpnieciskajā ražošanā. Zinātnes un tehnoloģiju parka uzdevums ir padarīt šo saikni aktīvāku, lai gūtu labākus rezultātus. Augstas pievienotās vērtības industrijā vislielākā vērtība ir augsti izglītotam un prasmīgam darbaspēkam. Arī tas ir viens no ZTP mērķiem — nodrošināt ražošanu ar izglītotu darbaspēku. Zinātnes attīstība šī ZTP ietvaros var notikt trīs galvenajos virzienos — sadarbībā starp izglītības un pētniecības iestādēm un uzņēmējiem, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu rašanos. ZTP kā struktūra var noderēt Latvijas uzņēmumiem, izvietojot savas ražotnes pētniecības iestāžu vai augstskolu tuvumā. ZTP varētu piesaistīt ārvalstu investorus, tajā skaitā lielas, multinacionālas firmas, kas lielu vērību veltī ne tikai videi, bet arī augsti izglītotam darbaspēkam.

Veidojot Zinātnes un tehnoloģiju parku, lielu palīdzību sniedz Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā konsultanti. Tā Bernards Sadē, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka Latvija drīz būs Eiropas Savienības sastāvdaļa un tās attīstību noteiks zinātnes sasniegumi. Latvija nākotnē, piemēram, varētu kļūt par Eiropas mēroga magnetohidrodinamikas, imunobioloģijas vai cietvielu fizikas centru. Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarē labas perspektīvas ir multimedijiem. Viens no uzdevumiem ir Eiropas Savienības telpā atrast tos virzienus, kur iespējams būt konkurētspējīgiem.

Universitāšu uzdevums ir piesaistīt tiešās ārvalstu investīcijas. Kā labu piemēru B.Sadē minēja Franciju, kur Grenobles universitātes aktivitātes rezultātā apgabalā radītas 50 000 jaunas darba vietas. Šeit liela nozīme bija arī 65 vietējo pašvaldību sadarbībai, kas sekmēja Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidi. (Pašvaldības rezervēja zemi ZTP vajadzībām.)

B.Sadē uzsvēra, ka Latvijas universitātēm nepietiek sadarboties tikai ar Eiropas universitātēm, nepieciešams meklēt kontaktus arī ar Amerikas Savienoto Valstu, Japānas un citu zemju universitātēm.

Nodomu protokolu “Par sadarbību Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošanā” parakstīja LR Ekonomikas ministrija ministra Aigara Kalvīša personā, LR Izglītības un zinātnes ministrija ministra Kārļa Greiškalna personā, kā arī Latvijas Universitāte tās rektora v.i. Jura Krūmiņa personā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte tās rektora v.i. Pētera Rivžas personā, Rīgas Tehniskā universitāte tās rektora v.i. Leonīda Ribicka personā un Rīgas Stradiņa universitāte tās rektora Jāņa Vētras personā, Latvijas Attīstības aģentūra tās ģenerāldirektora Māra Ēlerta personā un Rīgas reģiona attīstības aģentūra tās direktora Ārija Ūdra personā.

Kāda ir šī nākotnes vīzija, kas nodrošina ciešu saiti starp pētniecību un uzņēmējdarbību. Zinātnes un tehnoloģiju parki Ziemeļamerikā un Eiropā ir pierādījuši, ka ir nozīmīgi un efektīvi instrumenti ekonomikas attīstībā.

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Zinātnes un tehnoloģiju parka Uzraudzības padomes loceklis Indriķis Muižnieks pastāstīja, ka šis ir ilglaicīgs projekts, kas īstenojams septiņu līdz desmit gadu laikā. Tā galvenais mērķis ir sekmēt Latvijas zinātnes un pētniecības sektora konkurētspējas paaugstināšanos un integrāciju citos ekonomikas sektoros, palielinot uz zināšanām balstītu nozaru īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Pašlaik tā īpatsvars ir tikai 6% salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm, kur tas sasniedz 30—50%. Projekta īstenošanai nepieciešami 150 līdz 180 miljoni eiro. Šī attīstība tiek nodrošināta saistībā ar augstajām tehnoloģijām balstītu uzņēmējdarbību, ar starpzinātņu pētījumiem un modernu augstāko izglītību. Tātad gaidāmas būtiskas izmaiņas zinātnes un augstākās izglītības organizācijā.

I.Muižnieks uzsvēra, ka tas nav aizsākums tukšā vietā, jo jau tagad tiek ražoti daudzi produkti ar augstu pievienoto vērtību. Ar Latvijas Universitāti saistītie mazie uzņēmumi Salaspilī ražo ļoti augstražīgas iekārtas, kuru pievienotā vērtība ievērojami pārsniedz, piemēram, apaļkoku realizētāju darbu.

Lai sasniegtu Eiropas valstu iekšējā kopprodukta (IKP) vidējos rādītājus, Latvijā vēl ļoti daudz jāstrādā. Būtisks elements šī IKP tempa veicināšanai ir nepieciešamība aktīvi komercializēt zinātnes rezultātus. Patlaban valstī ir negatīvā tirdzniecības bilance investīcijām neražojošajām sfērām. Un šos trūkumus spēj novērst Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošana un tā aktīva darbība.

Zinātnes un tehnoloģiju parka izveide ir viens no tiem projektiem, kas pretendē uz Eiropas Savienības “Phare” programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas fonda finansiālo atbalstu.

Ingrīda Rumbēna,  “LV” nozares redaktore