Arhibīskaps Jānis Vanags sirsnīgi sveic nometnes dalībniekus, kuri kādā pievakarē pulcējušies Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīcā; Lauma Vlasova un Arturs Heniņš pārrunā Krievijas latviešu likteņgaitas

Aizvadīta viena latviska, draudzīga un darbīga nedēļa — tā varētu teikt par pasaules latviešu ģimeņu 3x3 Skrundas nometni, kas notika no 30.jūnija līdz 7.jūlijam.

Kas ir 3x3? Tā jautā tie, kas paši vēl nevienā no 23 Latvijā notikušajām nometnēm nav bijuši. Ko nozīmē šis nosaukums? Nometnes idejas autore — Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes priekšsēde Līga Ruperte to skaidro tā: nometne kopā pulcē ģimenes — mātes, tēvus un bērnus, kā arī paaudzes — visjaunāko, vidējo un vecāko. Kopš 1990. gada, kad nometne no Amerikas atceļoja uz Latviju, tās nosaukumam ir trešā jēga: tā pulcē latviešus no rietumiem, no austrumiem un no Latvijas.

Nometnes mērķis, ir palīdzēt saglabāt latvisko identitāti ārzemju latviešos un palīdzēt novērtēt to pašmāju latviešiem.

Skrundas nometnē piedalījās latviešu ģimenes no astoņām valstīm — Latvijas, Krievijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Zviedrijas, Vācijas un Gruzijas, pavisam kopā 346 dalībnieki un lektori, kā arī praktisko darbnīcu (ieviržu) vadītāji. Tiem piepulcējās ap 50 iedzīvotāju no Skrundas, Kuldīgas, Saldus, Liepājas rajona. Keramiku mācīja skrundeniece Skaidrīte Cihovska, rotkalšanu — liepājnieki Andris Garokalns un Andris Grebis. Šīs bija vispopulārākās nodarbes, ko nedēļas laikā apmeklēja ap 100 lielu un mazu nometnieku.

Vēl nometnē varēja apgūt aušanu gan ar, gan bez stellēm, varēja apgleznot stiklu un zīdu, pīt cepures no doņiem, mācīties tautas dančus un tautasdziesmas, darināt lelles no dabiskiem materiāliem un latviskajā virtuvē gatavot un nogaršot īsteni latviskus, Kurzemei raksturīgus ēdienus, ko mācīja visu mīlētā Dzidra Šteinberga.

Savukārt teorētiskajās jeb galvas ievirzēs visvairāk nometniekus saistīja psiholoģija, vēsture, ētika un reliģija. Nodarbības vadīja psiholoģes Līga Ruperte, Māra Tupese un Solveiga Miezīte, mācītāja Daira Cilne no ASV un Latvijas Universitātes pasniedzēja Skaidrīte Lasmane.

Bērni kopā ar studijas “Dauka”

Nometnē viesojās daudz interesantu ciemiņu. Vispirms nometnes dalībniekiem vietējie pašvaldību speciālisti stāstīja par Kuldīgas novadu un par Skrundu. Par to, vai Latvijā varam justies droši, runāja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, par latviešiem Krievijā — Latvijas vēstniecības Maskavā darbiniece Lauma Vlasova. Daudz interesentu piesaistīja ārsts homeopāts Arturs Tereško, kuram pēc lekcijas nometnes dalībnieki devās līdzi pļavā, lai savāktu ziemai zālītes tējai.

Ekskursiju dienā nomtenes dalībnieki izklīda pa visu Skrundas novadu un iepazina tā kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, apmeklējot Oskara Kalpaka cīņu vietas un muzeju Airītēs, O.Kalpaka Rudbāžu pamatskolu, kurai nupat LR Izglītības un zinātnes ministrija piešķīrusi veselību veicinošas skolas nosaukumu, Lēnu, Rudbāržu, Valtaiķu un Skrundas baznīcas, Riežupes smilšu alas, Garīku muižas atpūtas kompleksu, kur nogaršoja Šitaki sēņu maltīti, Sieksātes muižu, kur atkal saimnieko piensaimnieki un kur apmeklētājus priecēja Rudbāržu folkloras kopa brašās Zentas Denes vadībā, arhitekta Kaspara Rikarda sakopto seno Upenieku pilskalnu Nīkrāces pagastā.

Skrundas bijušā radiolokatora teritorijā interesentus sagaidīja tā sabiedriskais novērotājs padomju laikā un arī vēlāk Ints Folkmanis un Raņķu pagasta padomes priekšsēdis Andris Sadovskis.

Ekskursiju noslēgumā Kuldīgā nometniekus laipni sagaidīja Kuldīgas novada muzejs un Kurzemes kultūras mantojuma centrs “Kūrava”, kur ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu atklāja izstādi par senajiem amatiem un plašu nometnes dalībnieku darbu izstādi. To vidū daži izraisīja publikas sevišķu atsaucību, piemēram, Pēterīša keramikas veidojums — Bezjēgas suns “Rejošie prieki”.

Un tad pievakarē Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā kuplā skaitā sanāca nometnes dalībnieki, kur viņus uzrunāja un svētīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un kur visi noklausījās E.Vīgnera Kuldīgas bērnu mūzikas skolas kora “Cantus” dziedāšanu.

Tā kā līdztekus folkloras tēmai, kas caurvij visas 3x3 nometnes, Skrundā otrs temats bija “Ar sauli zobenā”, nometnieki apmeklēja pulkveža Oskara Kalpaka muzeju Airītēs un izpētīja viņa cīņu ceļu, brīdi esot gan Aizporu kapos — vietā, no kurienes sākās Latvijas Brīvības cīņas, gan Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā.

Skrundas domes priekšsēdētājs Ilgvars Mietavs uzklausa represēto dzīvesstāstu; Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Andris Buiķis — viens no nometnes viesiem
Nodarbību laikā rotkaļu darbnīcā; “3 x 3” nometņu seniors Austris Grasis iededz nometnes svētku ugunskuru
Keramiķe Skaidrīde Cihovska lepojas ar jauno meistaru radošo veikumu		Tautas daiļamata meistars Ziedonis Āboliņš auž prievītes un grāmatzīmes		Rīgas 49.vidusskolas 5.klases audzēknis Jānis Robiņš apgūst gredzenu kalšanas prasmi

Plašas un daudzveidīgas bija nometnes vakara programmas. Karavīru daudzināja vīru kopa “Vilki”, piepalīdzot kopai “Vilcenes”. Aizkustinoša bija tikšanās ar diriģentu Edgaru Račevski — viņš dzimis skolā, kurā notika nometne. Nometnes laikā notika skrundenieka, vēsturnieka un žurnālista Artura Heniņa grāmatas par Skrundu “Ventas sakta” atvēršanas svētki, savukārt Raits Valters rādīja savas filmas par Gunāru Astru, par tēvu Ēvaldu Valteru un par nacionālajiem partizāniem. Nometnes dalībnieki redzēja un dzirdēja labāko no novada kultūras veikuma — TDA “Venta”, Skrundas sievu kori “So-nante”, ansambli “Vecie zēni”, Saldus vidējās paaudzes deju kolektīvu, Gunāra Vērenieka lugas “Henrijs VIII un viņa sešas sievas “ izrādi.

Arī nometnes teātri spēlēt mīlošie cilvēki Ulda Siliņa vadībā bija sagatavojuši speciālu izrādi, bet leļļinieki Laila un Jānis Kirmuškas parādīja brīnišķīgu izrādi par nometnes dzīvi.

Taču pats galvenais — siltas, draudzīgas saiknes, kas nedēļas laikā caurvija lielu un mazu latvieti no dažādām valstīm, citam citu bagātinot, vairs nav saraujamas. Tāda arī ir 3x3 nometņu jēga.

Daiga Bitiniece — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: Jānis Polis — “Latvijas Vēstnesim”