Par monētu Kuldīgai

Latvijas Banka starptautiskas monētu programmas “Hanzas pilsētas” ietvaros laidusi apgrozībā Kuldīgai veltītu jaunu jubilejas monētu. Latvijā monētas iespējams iegādāties Latvijas Bankā un citās ierastās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās — bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā “Rīga”.

Kuldīgai veltītā 1 lata sudraba jubilejas monēta nokalta tās 760. jubilejas priekšvakarā. Kuldīga ir viena no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām un trešā, kas, līdzīgi kā pirms diviem gadiem Ventspils un pirms gada Cēsis, jubilejai veltītajos svētkos ieguvusi savu monētu. Latvijas Banka, uzklausot pārējo Hanzas pilsētu (Latvijā tādas bija astoņas — Rīga, Ventspils, Cēsis, Kuldīga, Straupe, Limbaži, Valmiera un Koknese) ieceres un vēlmes, paredz turpināt līdzdalību minētajā monētu programmā ar jaunām monētām.

Monētas tirāža — 25 000 monētu, 3 000 no tām tiks piedāvātas Latvijā.

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām — Kuldīgai.

Jau 19. gs. blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne. Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna krustnešu 1242. gadā uzsākto mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts Kuldīgas vārds (Goldingen). 14. gs. blakus pilij izveidojās pilsēta, kas kļuva par Hanzas savienības locekli un 1596.–1616. gadā bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. 15. gs. otrajā pusē un 16. gs. sākumā rosīgāka kļuva pilsētas ekonomiskā dzīve, kas vislielāko uzplaukumu piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682), kad kuģi no Kuldīgas ostas devās braucienos uz Rietumeiropu. Kuldīgai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģu būvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas–Zviedrijas (1653–1667) un Ziemeļu (1700–1721) kara laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat 20. gs. 20.–30. gadiem. Kuldīga ir pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu. Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas vēsturiskais centrs (13.–19.gs.), kur senajā koka un mūra apbūvē vērojama vienlaidu arhitektūras radītā ainaviskā vienotība. Kuldīgas centrā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis — Kuldīgas senpilsēta. Arhitektūras pieminekļi ir Kuldīgas pils sarga mājiņa, Hercoga aptiekas ēka, Sv. Katrīnas baznīca, Pils ūdensdzirnavas, Sv. Trīsvienības baznīca, tilts pār Ventu, Pētera kapu kapličas zvanu tornis un daudzas dzīvojamās ēkas. Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienota 18. un 19.gs. koka apbūve. Savukārt Kuldīgas pilsdrupas pilsētas parkā — vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē — ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs

Jubilejas monēta “Kuldīga”

Monēta izlaista starptautiskās programmas “Hanzas pilsētas” ietvaros.

Nominālvērtība – 1 lats; svars – 31,47 g, diametrs: 38,61 mm; metāls – 925° sudrabs, kvalitāte – proof; kalta 2002. gadā Rahapaja Oy (Somija); mākslinieki – Gunārs Krollis, Jānis Strupulis

Monētas priekšpuse (averss) Centrā — Kuldīgas Hanzas laika ģerboņa atveids. Tā kreisajā pusē attēloti gotikai raksturīgi ornamenti, labajā pusē — kuršu etnogrāfiskais raksts. Zem ģerboņa — gadskaitlis 2002. Monētas augšdaļā puslokā — uzraksts GOLDINGEN, lejasdaļā puslokā — uzraksts 1 LATS.		Monētas aizmugure (reverss) Monētas reversu divās daļās sadala Ventas rumbas atveids. Augšdaļā attēloti Kuldīgas ainavas elementi, virs tiem — uzraksts KULDĪGA, lejasdaļā — Hanzas laika kuģu atspulgi, zem tiem puslokā — uzraksts HANZAS PILSĒTA.

Monētas josta — uzraksti

LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.