Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu dabas bagātības tagadnei un nākotnei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2002., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64525

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad domu graudi atzeļ sējumā

Vēl šajā numurā

16.07.2002., Nr. 106

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu dabas bagātības tagadnei un nākotnei

Māris Segliņš, Valsts ģeoloģijas dienesta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

SEGLINS1.JPG (18066 bytes)
Valsts ģeoloģijas dienesta direktors Māris Segliņš
Foto: A.F.I.

Latvijas zemes dzīles ir bagātas ar dažādu minerālo un organisko izejvielu resursiem. Ģeologi ir izpētījuši miljonos kubikmetru mērāmus dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens, māla, smilts, grants un kūdras krājumus. Kā eksportprece vispopulārākais derīgais izraktenis ir kūdra. Lielākās kūdras ieguves firmas — SIA “Laflora”, “Nordtorf”, “Panbalt” eksportē gan frēzkūdru, gan ar minerāliem bagātinātu kūdras substrātu. Citus derīgos izrakteņus Latvijā izmanto kā būvmateriālu ražošanas izejvielas.

Pēdējā desmitgadē, mainoties ekonomiskajām attiecībām, būvmateriālu ražošanas nozarē ir notikušas krasas pārmaiņas. Samazinājušies ražošanas apjomi, bet pieaugušas prasības būvmateriālu kvalitātei. No vietējām izejvielām iespējams iegūt ļoti daudzveidīgu un labas kvalitātes produkciju, bet to, vai saražotais būvmateriāls kļūs par eksportpreci, nosaka ražotāja prasme atrast savai precei pircēju. Mērķtiecīgi strādājot, Eiropas tirgū iekļuvušas tādas lielas būvmateriālu ražotājfirmas kā akciju sabiedrība “Lode” un “Brocēni”, SIA “Pļaviņu DM”, SIA “Knauf Marketing Rīga”. Tie ir profesionāli kolektīvi, kurus vada lietpratīgi speciālisti. Kā eksportprecei laba slava ir “Lodes” būvkeramikai, kas ražota no Latvijas sarkanbrūnā devona māla, Brocēnu cementam, kas iegūts, savienojot perma kaļķakmeņus un kvartāra mālus, Pļaviņās drupinātajām devona dolomīta šķembām un Sauriešos ražotajiem ģipša izstrādājumiem. Šie ražotājuzņēmumi ir arī lielākie derīgo izrakteņu ieguvēji. Jātzīst, ka, salīdzinot ikgadējos ieguves apjomus ar izpētītajiem krājumiem, būvmateriālu ražošanas nozarei ir visas iespējas ievērojami paplašināties.

Derīgo izrakteņu atradņu apsaimniekošana

Atradņu apsaimniekošanas kārtība balstās uz zemes dzīļu izmantošanas licen cēšanas pamatprincipiem. Likuma “Par zemes dzīlēm”10. panta 1. daļā noteikts, ka derīgo izrakteņu ieguvi var uzsākt tikai tad, ja ir saņemta attiecīga atļauja (licence). Pašvaldības izsniedz bieži sastopamo derīgo izrakteņu (smilts, smilts — grants, māli, irdenie saldūdens kaļķieži) ieguves atļaujas savā administratīvajā teritorijā. Pārējos gadījumos derīgo izrakteņu (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kūdra, pazemes ūdeņi) ieguvei licences izsniedz Valsts ģeoloģijas dienests. Izņēmums ir ogļūdeņražu ieguve, šajā jomā licenču izsniegšana ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Katras atļaujas (licences) neatņemama sastāvdaļa ir zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi un darba programma, kur tiek noteiktas galvenās atradnes apsaimniekošanas prasības. Detalizētākas prasības tiek noteiktas atradņu izstrādes projektā, tātad atradņu apsaimniekotāji reāli ir uzņēmējsabiedrības.

Minēto dokumentu prasību izpildi regulāri kontrolē attiecīgo reģionālo Vides pārvalžu inspektori, kuru darbību pārrauga Vides valsts inspekcijas Zemes dzīļu kontroles daļa.

Protams, atradņu apsaimniekošana vislabāk ir organizēta objektos kuros mērķtiecīgi un profesionāli darbojas iepriekš minētās uzņēmējsabiedrības. Tajās strādā augstas klases speciālisti, kas nodrošina derīgo izrakteņu racionālu ieguvi, to pārstrādi un ievēro vides aizsardzības prasības, veicot karjeru rekultivāciju pēc derīgo izrakteņu krājumu pilnīgas izstrādes.

Sliktāka situācija ir gadījumos, kad firmas atradnēs veic īslaicīgu derīgo izrakteņu ieguvi. Parasti tas ir saistīts ar īslaicīgiem kontraktiem (ceļu būve un remonts, atkritumu izgāztuves u.c. objekti), kad uzņēmēji izvēlas tuvāko atradni, nerēķinoties ar to, vai attiecīgā derīgā izrakteņa kvalitāte atbilst būvniecības objekta tehniskajām normām. Iespējams, tik daudz līdzekļu ceļu un ielu remontam tiek tērēts tāpēc, ka šajos darbos izmanto nekvalitatīvus būvmateriālus.

Protams, šādos spontānos derīgo izrakteņu ieguves gadījumos, atradnē esošie krājumi pilnībā netiek izmantoti. Līdz ar to atradne zaudē savu pievilcību turpmākajiem potenciālajiem zemes dzīļu izmantotājiem.

Diemžēl Latvijas Republikas Civillikums nosaka, ka zemes īpašnieka zemes dzīlēs esošie derīgie izrakteņi ir viņa īpašums, kas būtiski ierobežo valsts institūciju tiesības reglamentēt to ieguvi un izmantošanu.

Jāatgādina, ka visās Eiropas Savienības valstīs zemes dzīles un tajās esošie derīgie izrakteņi ir daudz stingrākā valsts pārraudzībā gan no tiesiskā, gan arī no praktiskās izmantošanas viedokļa. Vai arī Latvijā nav pienācis laiks saskaņot Latvijas Republikas likumdošanu šajā jomā ar Eiropas Savienības likumdošanu?

Pašvaldības — derīgo izrakteņu apsaimniekotājas

Likums “Par zemes dzīlēm” pašvaldībām ir deleģējis tiesības izsniegt (par maksu) bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas un kontrolēt ieguves karjeru rekultivāciju. Kopš normatīvo aktu pieņemšanas ir pagājuši jau pieci gadi, un jāatzīst, ka daudzas pašvaldības nav pārāk ieinteresētas savu zemes dzīļu apsaimniekošanā.

Parasti pašvaldību interese par savas administratīvās teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un dzīlēs esošo derīgo izrakteņu krājumiem rodas sakarā ar teritoriālo plānošanu vai konkrētu problēmu risināšanu.

Protams, Valsts ģeoloģijas dienests sagatavo ģeoloģisko informāciju pēc pašvaldību pieprasījuma, bet tas ir maksas pakalpojums. Pašvaldības bieži rīkojas neapdomīgi, nododot fizisku vai juridisku personu īpašumā zemes, kuru dzīlēs atrodas izpētītie derīgo izrakteņu krājumi. Cenšoties ātri iegūt lielus finanšu līdzekļus, pašvaldības bieži aizmirst, ka vēlāk vajadzēs maksāt daudz dārgāk par iegūstamo smilti, granti, mālu, kas pārdota privātpersonām.

Arī ar pašvaldību izsniegtajām bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļaujām ir problēmas. Lai pašvaldību darbinieki kvalificētāk varētu sagatavot šīs atļaujas, Valsts ģeoloģijas dienests izsniedz derīgo izrakteņu atradņu pases. Šajā dokumentā ir sniegti galvenie dati, kas jāiekļauj pašvaldību izsniegtajās bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujās. Tomēr pašvaldību darbinieki bieži vien neņem vērā šos datus, un izsniegtās atļaujas ir nepilnīgas un neatbilst arī Ministru kabineta noteikumu prasībām. Saprotams, ka pašvaldībās nav pietiekami kvalificētu speciālistu kalnrūpniecības jomā, tādēļ izsniegto atļauju kvalitāte ļoti atpaliek no tās, ko vēlētos zemes dzīļu inspektori.

Pašvaldības saņem 60% no iekasētā nodokļa par derīgo izrakteņu ieguvi. Likums paredz, ka šie līdzekļi izmantojami vides aizsardzības pasākumu realizācijai, tajā skaitā karjeru rekultivācijai. Taču reāli daudzos gadījumos šie līdzekļi tiek izmantoti citiem mērķiem.

Valsts ģeoloģijas dienests pēdējos gados kopā ar Vides valsts inspekciju un reģionālo Vides pārvalžu speciālistiem ir veicis lielu izglītojošo darbu derīgo izrakteņu ieguves jomā. Daudzos semināros iepazīstinām pašvaldību darbiniekus un uzņēmējus ar informāciju par viņu reģionā esošajiem derīgajiem izrakteņiem un nosacījumiem, kā uzsākt to ieguvi un izmantošanu. Rezultātā ir radušies vairāki desmiti projektu par dabas resursu izmantošanu.

Dziedniecisko dūņu ieguve Ķemeros

Pašlaik dziednieciskās dūņas Latvijā iegūst Slokas kūdras purvā tikai viena uzņēmējsabiedrība — SIA “Eiropas minerāls”. Šeit dūņu krājumi ir unikāli, un pie pašreizējās ieguves apjoma to pietiks vairākiem simtiem gadu. Galvenais dūņu patērētājs ir sanatorija “Jaunķemeri”. Būtiski arī tas, ka pēc dūņu izmantošanas balneoterapijas procedūrās tās līdz 70% apjomā novieto reģenerācijas baseinos, kur dūņas atjaunojas un var tikt atkārtoti izmantotas. Nav pamata bažām, ka, daļēji izmantojot dziednieciskās dūņas eksportpreču ražošanai, to krājumi varētu izsīkt.

Latvijā ir ievērojami dziedniecisko dūņu krājumi arī citos reģionos, piemēram, Pladu purvā Baldones apkārtnē, kurus varētu izmantot Baldones kūrorta reanimācijai.

Turaidas pils saglabāšana

Turaidas pilskalna stāvajās nogāzēs 2002. gadafebruāra sākumā izveidojās trīs noslīdeņi: divi lielākie uz šosejas Sigulda — Turaida pusi, bet mazākais — virzienā uz Gauju. Pirmais no tiem pilskalna rietumu nogāzē noslīdēja tikai līdz šosejai, bet jau nākamajā naktī otrais šķērsoja ceļu un vairāk nekā nedēļu nosprostoja satiksmi.

Noslīdeņu iespējamā tālākā veidošanās nopietni apdraudēja cilvēku, Turaidas muzejrezervāta un satiksmes drošību. Ministru kabinets 12.februāra sēdē izskatīja jautājumu “Par ārkārtas situāciju Turaidas pilskalnā”. Valdība izveidoja Ārkārtas situācijas darba grupu, kuras vadītājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs. Valsts ģeoloģijas dienestam tika uzdots veikt Turaidas pilskalna izpētes darbus.

Ģeoloģiskās izpētes darbi pilskalnā tika veikti no 2002. gada februāra līdz maija beigām, bet atsevišķu darbu veidi, kas saistīti ar pils teritorijas un nogāžu monitoringu, turpināsies līdz gada beigām.

Turaidas pilskalna ģeoloģiskā uzbūve ir komplicēta un prasa daudz plašāku skaidrojumu. Lai lasītājs izprastu reālo situāciju, gatavojam atsevišķu rakstu, ko publicēsim “Latvijas Vēstnesī”.

Valsts ģeoloģijas dienests pārmaiņu laikos

Latvijas neatkarības gados dienesta darbības virzieni ir krasi mainījušies. Padomju laikā Ģeoloģijas pārvalde koordinēja visu ģeoloģisko darbu norisi, pašlaik Valsts ģeoloģijas dienests veic zemes dzīļu valsts ģeoloģisko pārraudzību, bet lauku darbus izpilda komercfirmas.

Budžeta dotācijas gadu no gada praktiski ir nemainīgas, tādēļ jāsamēro dienesta iespējas ar vēlmēm. Savu galveno funkciju — zemes dzīļu racionālu izmantošanu un pārraudzību — dienests realizē dažādos veidos: licencējot zemes dzīļu izmantošanu, uzturot derīgo izrakteņu atradņu kadastra un krājumu bilances, atjaunojot ģeoloģiskās u.c. kartes. Tomēr galvenais dienesta darbībā ir ģeoloģiskās informācijas uzkrāšana, glabāšana, tās apstrāde un apkopošana, kā arī sabiedrības ģeoloģiskā izglītošana.

Ievērojams darbs tiek veltīts pieminekļu apsaimniekošanas jeb aizsardzības plānu sagatavošanai. Tas nav viegli, jo dabas pieminekļi ir ļoti atšķirīgi. Nevar avotu salīdzināt ar klinti vai klinti ar dižakmeni, dabīgi veidojušos alu ar mākslīgi radītu. Jāņem vērā, ka vienā aizsargājamā teritorijā var būt apvienoti vairāki un dažādi objekti, piemēram, uz klintīm aug aizsargājamie augi, bet alas apdzīvo aizsargājamie dzīvnieki (sikspārņi). Plānu sagatavošanā jāsadarbojas ģeologiem un citiem vides speciālistiem, kā arī zemes īpašniekiem un pašvaldībām. Tas ir liels, nozīmīgs darbs, kas jāveic kopīgi un ar vienotu izpratni.

Latvija jau vairākus gadus ir starptautiskās organizācijas “ProGeo” (Eiropas ģeoloģiskā mantojuma aizsardzības asociācija) dalībvalsts un piedalās šīs organizācijas ikgadējās konferencēs. Bija ļoti patīkami, ka pērn konferencē, kas notika Latvijā, varējām ziņot par valdības apstiprināto aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu sarakstu. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar nozīmīgākajiem un interesantākajiem Latvijas ģeoloģiskajiem objektiem. Konferencē nolēma, ka nozīmīgākie no šiem objektiem tiks virzīti iekļaušanai Eiropas aizsargājamo ģeoloģisko objektu sarakstā. Un tā ir viena no kultūras vērtībām, uz kuras balstās Eiropas Savienība. Dalība “ProGeo” drīzumā paredz sagatavot informāciju www lappušu veidā par konkrētiem pieminekļiem. Šogad konference notiks Īrijā.

Ingrīda Rumbēna, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!