Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Amerikāņu diplomāts ar ticību Latvijas nākotnei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2002., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64521

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopīgajā Eiropā būsim uzticami partneri

Vēl šajā numurā

16.07.2002., Nr. 106

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Amerikāņu diplomāts ar ticību Latvijas nākotnei

A05.JPG (20102 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Vakar Latvijas Zinātņu akadēmijā: Amerikas vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un LZA goda loceklis, Prinstonas universitātes profesors Džeks Metloks

“Paldies par man parādīto lielo godu. Latvijai vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī, un es raugos nākotnē kā tās panākumu aculiecinieks,” — tādus vārdus Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viesu grāmatā ierakstīja Prinstonas universitātes profesors Džeks Metloks.

Profesors Dž. Metloks ar kundzi Rebeku Metloku ieradās Latvijas Zinātņu akadēmijā, lai saņemtu LZA goda doktora diplomu. Pasākumā piedalījās ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons.

Pēc LZA prezidenta profesora Jāņa Stradiņa ievada un diploma pasniegšanas viesis sacīja tradicionālo atbildes runu. Tā skāra pasaules aktualitātes saistībā ar Latvijas neseno vēsturi un nākotnes ceļu.

Pieredzējušais diplomāts, kura publikācijas pamatotas ilggadējā diplomātiskā darba un politiskā analītiķa pieredzē, plašā empīriskā materiāla pārzināšanā, vispusīgā erudīcijā, spožā valodu prasmē, kuram piemita apbrīnojama politiskā drosme Dzintaros organizētajā Čatokvas konferencē 1986. gadā pirmoreiz tautas diplomātijas ietvaros atklāti pateikt, ka Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas un nekad neatzīs par likumīgu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piespiedu iekļaušanu Padomju Savienībā, arī šoreiz bija uzticīgs savam principam — patīkami pārsteigt auditoriju. Un tādēļ savu runu sāka latviešu valodā un atgādināja, ka amerikāņu interesi par Latviju veicina arī tas, ka daudzi latvieši ir sevi, savu darbu veltījuši, lai bagātinātu Amerikas kultūru un sabiedrību. Īsta diplomātijas mācību stunda klausītājiem — loģiska, skaidri formulēta pozīcija, ieinteresētība pasaules, Baltijas valstu un Latvijas likteņos, perspektīvas izjūta un iezīmēšana un izsmeļošas atbildes uz klausītāju un žurnālistu jautājumiem. Spilgta personība, kurai patiešām ir visas tiesības apliecināt savu ticību Latvijas augšupejai nākotnē. Savā pieredzē un mums ļoti labvēlīgā darbībā pamatotā.

Dr. philol. Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”

LZA prezidents Jānis Stradiņš:

A04.JPG (16964 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Prinstonas universitātes profesors Džeks Metloks vakar, 15.jūlijā, Zinātņu akadēmijā

Uzruna LZA sēdē, pasniedzot LZA goda doktora diplomu ASV politologam un diplomātam prof. Dž. Metlokam Rīgā 2002.gada 15. jūlijā

Augsti godātais Dr. Metloka kungs, jūsu ekselence ASV vēstnieka Braiena Karlsona kungs, akadēmijas locekļi, dāmas un kungi!

Man šodien piekrīt liels gods un privilēģija pasniegt profesoram Džekam F. Metlokam Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora diplomu. Mūsu Zinātņu akadēmija piešķir goda doktora nosaukumus kopš 1990. gada, tādus ir guvuši pasaulē mazākā fotoaparāta “Minoks” izgudrotājs, viens no pretraķešu brīdināšanas sistēmas AWACS izveidotājiem, pazīstami zinātnieki, ķirurgs, kas pirmais veica sirds transplantāciju Latvijā, pazīstamais norvēģu ceļotājs Tūrs Heijerdāls un daudzi citi, kopskaitā 80.

Šodien viņu pulkam pievienojas Džeks Metloks par saviem nopelniem aukstā kara problēmu atrisināšanā, Baltijas neatkarības atgūšanas veicināšanā un šī cilvēcei tik nozīmīgā pasaules vēstures posma dokumentēšanā grāmatās, politoloģiskā analīzē.

Džeks Metloks pašreiz ir Prinstonas universitātes politisko un starptautisko lietu viesprofesors, pirms tam — no 1996. līdz 2001.gadam — bija Dž. F. Kenana profesors Papildināšanās studiju institūtā turpat Prinstonā. Starp citu, 96 gadus vecais Dž.Kenans pašreiz mīt ASV kā Metloka kaimiņš, nosūtīsim arī viņam sveicienu, jo viņš darbojies Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

Dž. Metloks ir dzimis 1929.gadā Ziemeļkarolīnā, beidzis Djūka universitāti un Kolumbijas universitāti. Ilgus gadus (no 1956. līdz 1991. gadam), tātad 35 gadus, viņš strādāja ASV Ārlietu ministrijas dienestā. Viņš piedalījās visās ASV un PSRS galotņu tikšanās no 1972. līdz 1991.gadam (izņemot Džimija Kārtera un Leonīda Brežņeva tikšanos Vīnē 1979. gadā), bija prezidenta Ronalda Reigana īpašais padomnieks un vecākais priekšnieks Eiropas un padomju lietās, ASV Nacionālās drošības padomē no 1983. līdz 1986.gadam. Viņš koordinēja prezidenta R. Reigana tikšanās sagatavošanu ar PSRS, Eiropas un Kanādas līderiem. Viņš ir bijis ASV vēstnieks Čehoslovākijā (1981—1983). No 1987.gada marta līdz 1991. gada augustam viņš bija ASV vēstnieks Maskavā, tātad vēsturiskajos Mihaila Gorbačova ēras gados un mēnešos, kad iezīmējās PSRS bojāeja. Jau agrāk (1961—1963) viņš strādāja ASV vēstniecībā Maskavā, no kurienes ziņoja par Ņikitas Hruščova destaļinizācijas un kultūras politiku, piedalījās Džona Kenedija un Ņikitas Hruščova korespondences analīzē Karību raķešu krīzes laikmetā. Viņš arī sastādīja apskatu par J.Staļina kopoto rakstu 13 sējumu izdevumu krievu valodā, uz kura pamata tālāk izdeva J.Staļina pilnīgākus kopotos rakstus ASV.

Šī profesionālā karjera ļāva Dž. Metlokam uzrakstīt 836 lapaspuses biezu grāmatu “Impērijas autopsija — amerikāņu vēstnieka liecība par Padomju Savienības kolapsu“ (1995), pašlaik veido grāmatu par R.Reiganu, M.Gorbačovu un aukstā kara beigām. Publicētajā grāmatā veltīts samērā daudz uzmanības arī Baltijas jautājumam, tādēļ būtu ļoti vēlami šo grāmatu, kaut adaptētā veidā, izdot arī Latvijā, latviešu valodā, jo latviešu lasītājam diemžēl tā nav pietiekami pazīstama.

Vēstnieka Dž.Metloka pirmā saskare ar Baltijas valstīm bija jau Ņ.Hruščova laikā, 1963.gadā, kad viņš apmeklēja Igauniju, Latviju un Lietuvu. Vēstnieks raksta, ka šis brauciens darījis uz viņu dziļu iespaidu, jo baltieši sarunās allaž uzsvēruši: “Nedomājiet, lūdzu, ka esam krievi, mēs esam igauņi (vai latvieši, vai lietuvieši).” 1986.gada septembrī Dž. Metloks, atrazdamies diplomātiskajā dienestā Maskavā (gan vēl nebūdams vēstnieks), piedalījās kā ASV delegācijas vadītājs padomju un amerikāņu tautu diplomātijas konferencē Dzintaros, ko no amerikāņu puses organizēja Ņujorkas štata Čatokvas institūts un P.Eizenhauera fonds. Amerikāņi, saprotams, apzinājās, ka šo konferenci padomju puse ir organizējusi ar valsts drošības orgānu līdzdalību, taču izmantoja šo izdevību, lai atgādinātu padomju dalībniekiem un klausītājiem vairākus faktus, kas tajā laikā tika uzskatīti par tabu komunistiskā valstī.

Man bija izdevība piedalīties šajā konferencē, ko no Latvijas PSR puses organizēja Anatolijs Gorbunovs. Sēdējām aukstajā koncertzālē, satinušies segās, biju kopā ar rakstniekiem Miervaldi Birzi un Jāni Rokpelni, un labi atceros, cik dziļu iespaidu uz mani darīja Džeks Metloks, kurš savu runu negaidot uzsāka latviešu valodā, oficiālajiem tulkiem apjūkot. Viņš arī turpināja runāt latviski vairākas minūtes. Savā grāmatā Dž. Metloks atceras šo epizodi: “Es devu aprakstu par padomju praksi, kas apdraudēja visus, īpaši par Baltijas valstu aneksiju no padomju puses. Es skaidri pasacīju, ka Savienotās Valstis nekad nav atzinušas šo nelikumīgo sagrābšanu un turpinās uzstāt, ka vienīgi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautām ir tiesības noteikt, vai tās grib būt neatkarīgas vai būt plašākas savienības daļas.” Dž.Metloka deklarācija, ko pārraidīja Padomju Latvijas plašsaziņas līdzekļi, bija kā bumbas sprādziens. Jo ir jau taisnība vēstniekam pašam, kad viņš apgalvo, ka lielais vairums republikas iedzīvotāju par šo ASV nostāju vai nu nebija informēti nemaz, vai visai aptuveni, lai gan šo momentu regulāri skaidroja “Amerikas balss” vai radio “Brīvā Eiropa”. ASV oficiālas amatpersonas publiska deklarācija, saprotams, darīja lielu iespaidu, pat sensāciju sabiedrībā, kaut arī šo paziņojumu centās klusināt. Taisnība ir Dainim Īvānam, vēlākajam Latvijas Tautas frontes vadītājam, kas jau neatkarības gados sacīja: “Čatokva Jūrmalā bija iesākums… Pirms tam viss šķita bezcerīgi. Nu mēs noskaidrojām, ka neesam vieni.”

Protams, viss negāja tik gludi arī pēc 1988. gada, nē, dažkārt likās, ka Amerika laipo, neatbalsta Baltijas tautu atbrīvošanās centienus, pārāk “cierē” uz M.Gorbačovu. Tagad, 15 gadus pēc Čatokvas Dzintaros, dzīve ir īstenojusi vispārdrošākās prognozes, kādas toreiz pat vēstniekam nez vai rādījās sapnī, piemēram, Baltijas valstis uz NATO uzņemšanas sliekšņa. Šepat, Senāta zālē, atrodas A. Baušķenieka glezna, kur attēlotas trīs Baltijas valstis — “baltās pelītes”, gaidot lielāku dzīvnieku lēmumu par to uzņemšanu Eiropas Padomē. Nu ir kārta Eiropas Savienībai un NATO. Šajā ziņā viss notiekošais drīzāk nebija politika vai politoloģija, bet zinātniskā fantastika.

Novēlot Dž.Metloka kungam labu veselību, laimi un jaunus panākumus zinātnē, pasniedzu šo doktora goda diplomu kā Latvijas pateicību par toreizējo atbalstu Baltijas nāciju ceļā uz neatkarības atjaunošanu. Tas papildinās goda doktora diplomu skaitu, ko Dž. Metloks jau guvis ASV (Grīnsboro koledžā 1989., Olbraitas koledžā 1992., Konektikutas koledžā 1993. gadā). Mūsu jaunais doktors ir jau vairāku ASV administrācijas balvu guvējs, ASV Politisko zinātņu akadēmijas loceklis, Vašingtona Ārpolitikas institūta biedrs, Amerikas Slāvu studiju asociācijas loceklis, Masarika balvas laureāts.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!