Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Kaļiņingradas un Baltijas problēmu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2002., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64514

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par latviešu valdošo statusu valstī

Vēl šajā numurā

16.07.2002., Nr. 106

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Kaļiņingradas un Baltijas problēmu

“EastWest Institute” ātrās reaģēšanas vienības vadītājs Kristofers Vokers:

Gar visu Eiropas jauno austrumu robežu no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai integrācijas un izolācijas spēki sacenšas reģionālās ainavas pārveidošanā. Nekur šie varenie spēki nav tik izteikti kā Eiropas ziemeļaustrumu stūrī, kur divām uz reformām orientētām valstīm – Lietuvai un Polijai, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, – ir kopējas robežas ar divām Eiropas visizolētākajām teritorijām – autoritāro Baltkrieviju un Krievijai piederošo Kaļiņingradas anklāvu. Baltijas reģionu plašākā mērogā, arī Latviju, ietekmēs šo reģionālo struktūru spēja rast risinājumu virknei sarežģītu problēmu.

Vairāk nekā desmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltkrievija un Krievijas Kaļiņingrada nav turējušās līdzi savām kaimiņvalstīm, kas strauji virzās uz priekšu, un tās joprojām nomoka dziļas sociāli ekonomiskās problēmas. Baltkrievijā autokrātiskais prezidents Aleksandrs Lukašenko ar baudu terorizē Rietumu diplomātus savā galvaspilsētā Minskā un ievieš pats savu dīvaino «tirgus sociālismu», kas viņa nabadzīgo valsti vēl dziļāk gremdē neveiksmīgajā padomju tipa ekonomikā. Tikai 100 kilometru Polijas un Lietuvas teritorijas šķir Baltkrieviju no Krievijai piederošā Kaļiņingradas anklāva, ko no pārējās Krievijas ģeogrāfiski atdalīja kara vētras un impēriju likteņi.

Neatrisinātais Kaļiņingradas jautājums atklāj jaunās Eiropas integrācijas un izolācijas problēmas būtību. Mazs gabals Krievijas teritorijas pie Baltijas jūras, ko Otrā pasaules kara beigās sagrāba Padomju Savienība, tika atrauts no pārējās Krievijas pēc Padomju Savienības sabrukuma un Baltijas valstu suverenitātes atjaunošanas. Pēc ES paplašināšanas, kad tajā būs iekļauta Polija un Lietuva, šo apgabalu aptvers Eiropas Savienības valstis un ES likumi un noteikumi. Vislielākās bažas gan Kaļiņingradā, gan Maskavā izraisīs tas, ka Polija un Lietuva ievēros Šengenas līguma noteikumus, kas atļauj ikvienam ar vīzu iebraukšanai vienā ES dalībvalstī brīvi pārvietoties visās šīs zonas valstīs. Maskava pieprasa speciālu bezvīzu tranzīta koridoru uz Kaļiņingradu ar aizzīmogotiem vagoniem un speciāliem autobusiem, kas vedīs Krievijas pilsoņus cauri Polijas un Lietuvas teritorijai. Brisele un Kaļiņingradas nākamās ES kaimiņvalstis, kuras uzskata, ka anklāvam piemīt daudzas patoloģijas, no kurām tā baidās ES, – organizētā noziedzība, narkotiku kontrabanda un infekcijas slimības – , kategoriski noraida priekšlikumu par koridoru. Pagaidām šajā delikātajā jautājumā nav manāms nekāds kompromiss.

Varšava un Viļņa skaļi un enerģiski cenšas diplomātiskā ceļā ievirzīt Baltkrieviju konstruktīvā gultnē un palīdzēt Kaļiņingradai risināt sarežģīto, ar ES paplašināšanu saistīto jautājumu, ko radījušas ģeogrāfijas un vēstures īpatnības.

 

“DIENA”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!