• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 295 "Jaunās pārtikas novērtēšanas kārtība un jaunās pārtikas klasifikācijas, marķēšanas un kvalitātes prasības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.07.2002., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64386

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.296

Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu

Vēl šajā numurā

12.07.2002., Nr. 105

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 295

Pieņemts: 09.07.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.295

Rīgā 2002.gada 9.jūlijā (prot. Nr.28, 2.§)

Jaunās pārtikas novērtēšanas kārtība un jaunās pārtikas klasifikācijas, marķēšanas un kvalitātes prasības

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta ceturto daļu un 13.panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējama jaunā pārtika, un jaunās pārtikas klasifikācijas, marķēšanas un kvalitātes prasības.

2. Noteikumi neattiecas uz pārtikas piedevām, pārtikas produktos izmantojamiem aromatizētājiem un pārtikas produktu ražošanā izmantojamiem ekstrahējošiem šķīdinātājiem.

3. Jaunā pārtika ir pārtika, kas Latvijā un Eiropas Savienībā nav lietota cilvēku uzturā nozīmīgos daudzumos. To iedala sešās grupās:

3.1. pārtika, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem (1.grupa);

3.2. pārtika, kas ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, bet tos nesatur (2.grupa);

3.3. pārtika ar jaunu vai ar apzināti modificētu pirmatnējo molekulāro struktūru (3.grupa);

3.4. pārtika, kas sastāv no mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm vai ir izdalīta no tiem (4.grupa);

3.5. pārtika, kas sastāv no augiem vai ir izdalīta no tiem, un pārtikas sastāvdaļas, kas izdalītas no dzīvniekiem, izņemot pārtiku un pārtikas sastāvdaļas, kas iegūtas ar tradicionālām pavairošanas vai audzēšanas metodēm, un par kuru ir pietiekama lietošanas pieredze kā par drošu pārtiku (5.grupa);

3.6. pārtika, kuras ražošanā tiek izmantots jauns, netradicionāls tehnoloģisks process, ja šis process izraisa ievērojamas pārmaiņas pārtikas sastāvā vai struktūrā, kas ietekmē vielmaiņu, pārtikas uzturvērtību vai nevēlamu vielu saturu tajā (6.grupa).

4. Jaunās pārtikas ražotājs un izplatītājs ir atbildīgs par to, lai jaunā pārtika tiktu izplatīta tikai pēc atļaujas saņemšanas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

5. Lai Latvijā sāktu izplatīt jauno pārtiku, kurai nav Latvijā izsniegtas izplatīšanas atļaujas vai kura nav atzīta Eiropas Savienībā, ražotājs vai izplatītājs iesniedz Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomē (turpmāk — padome) pieteikumu jaunās pārtikas izplatīšanas atļaujas saņemšanai (turpmāk — pieteikums). Eiropas Savienībā atzītā jaunā pārtika izplatāma bez ierobežojumiem. Pieteikumam pievieno materiālus ar šādu informāciju:

5.1. jaunās pārtikas ražotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese un par iesniegto dokumentu paketi atbildīgās personas vārds un uzvārds;

5.2. jaunās pārtikas nosaukums un vispārīgs apraksts ar norādi par jaunās pārtikas iedalījumu kādā no šo noteikumu 3.punktā minētajām grupām un norādi par jaunās pārtikas klasi, pamatojoties uz šādu iedalījumu:

5.2.1. tīras ķīmiskas vielas vai to maisījumi no ģenētiski nemodificētām izejvielām — 1.klase;

5.2.2. kompleksa pārtika, kas iegūta no ģenētiski nemodificētām izejvielām, — 2.klase;

5.2.3. ģenētiski modificēti augi un to produkti — 3.klase;

5.2.4. ģenētiski modificēti dzīvnieki un to produkti — 4.klase;

5.2.5. ģenētiski modificēti mikroorganismi un to produkti — 5.klase;

5.2.6. pārtika, kuras ražošanā izmantots jauns process, — 6.klase;

5.3. izmantotā tehnoloģiskā procesa ietekme uz jauno pārtiku (1., 2., 3., 4., 5. un 6.klasei);

5.4. to organismu izcelsme, kuri izmantoti par jaunās pārtikas izejvielām (1., 2., 3., 4., 5. un 6.klasei);

5.5. ģenētiskās modifikācijas ietekme uz saimnieka organisma īpašībām (3., 4. un 5.klasei);

5.6. jaunajā pārtikā izmantotā ģenētiski modificētā organisma stabilitāte (3., 4. un 5.klasei);

5.7. jaunā ģenētiskā materiāla izpausmes specifika (3., 4. un 5.klasei);

5.8. ģenētiskā materiāla pārnese no ģenētiski modificētā organisma (3., 4. un 5.klasei);

5.9. ģenētiski modificētā mikroorganisma spēja izdzīvot un izveidot kolonijas cilvēku zarnās (5.klasei);

5.10. jaunās pārtikas izmantošanas paredzamā dienas deva (1., 2., 3., 4., 5. un 6.klasei);

5.11. ziņas par to, vai jauno pārtiku vai tās izejvielas cilvēki līdz šim ir izmantojuši (1., 2., 3., 4., 5. un 6.klasei);

5.12. jaunās pārtikas uzturvērtība (1., 2., 3., 4., 5. un 6.klasei);

5.13. iespējamie jaunās pārtikas mikrobioloģiskie piemaisījumi (1., 2., 3., 4., 5. un 6.klasei);

5.14. iespējamie jaunās pārtikas toksiskie piemaisījumi (1., 2., 3., 4., 5. un 6.klasei);

5.15. materiāli, kas pierāda, ka jaunā pārtika neapdraud patērētāja veselību, nemaldina patērētāju, neatšķiras no tās pārtikas, kuru jaunā pārtika aizvieto, tādā mērā, ka tās normāls patēriņš no uzturvērtības viedokļa ir nepilnvērtīgs, kā arī priekšlikumi par tās nosaukumu un marķējumu, ņemot vērā šo noteikumu 13.punkta prasības.

6. Ražotājs vai izplatītājs pieteikumam par šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētās pārtikas izplatīšanu papildus pievieno:

6.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsniegtu atļauju ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē vai tās notariāli apstiprinātu kopiju, kā arī izplatīšanas rezultātu novērtējumu attiecībā uz risku cilvēku veselībai un videi atbilstoši ģenētiski modificētu organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumiem;

6.2. informāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja tiek prasīta atļauja ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū, kā arī uz šīs informācijas pamatotu riska novērtējumu cilvēku veselībai un videi vai Labklājības ministrijas izsniegtu atļauju ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū vai tās notariāli apstiprinātu kopiju.

7. Ražotājs vai izplatītājs pieteikumā var norādīt, kāda informācija attiecībā uz jaunās pārtikas ražošanas procesu ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, pamatojot, ka tās nonākšana atklātībā var radīt zaudējumus ražotāja konkurētspējai. Padome, konsultējoties ar pieteicēju, vienojas par konkrēto informāciju attiecībā uz ražošanas procesu, kurai piešķirams ierobežotas pieejamības statuss. Ierobežotas pieejamības statuss nav piešķirams šādai informācijai:

7.1. jaunās pārtikas pieteicēja nosaukums un adrese;

7.2. jaunās pārtikas apraksts, kas ļauj to identificēt;

7.3. jaunās pārtikas paredzamais lietojums;

7.4. pieteicēja iesniegto materiālu kopsavilkums, izņemot ierobežotas pieejamības informāciju;

7.5. pieteikuma un tam pievienotās informācijas saņemšanas datums.

8. Padome 90 dienu laikā izvērtē pieteikumu un tam pievienotos materiālus, sagatavo un nosūta Labklājības ministrijai ieteikumu izsniegt vai neizsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju vai pieprasa papildu informāciju jaunās pārtikas novērtēšanai. Papildu informācijas novērtēšanai nepieciešamais laiks — 30 dienas — netiek ieskaitīts minētajā termiņā.

9. Pamatojoties uz padomes ieteikumu izsniegt vai neizsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju, Labklājības ministrija divu nedēļu laikā pieņem lēmumu izsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju vai motivēti atteikt izsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju un triju dienu laikā informē padomes sekretariātu par pieņemto lēmumu. Lēmumu par jaunās pārtikas izplatīšanas atļaujas izsniegšanu vai lēmumu par atteikumu izsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Ja ir iegūta jauna informācija, kas pierāda, ka jaunā pārtika var radīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, Labklājības ministrija anulē jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju.

11. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās pārtikas izplatīšanai nav nepieciešama atļauja, ja ir saņemta Labklājības ministrijas atļauja izplatīt ģenētiski modificēto organismu, no kura attiecīgā pārtika ir iegūta.

12. Latvijas Pārtikas centrs nodrošina informācijas publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par Latvijā un Eiropas Savienībā atzīto jauno pārtiku. Informācijā norāda jaunās pārtikas pieteicēja nosaukumu un adresi, jaunās pārtikas nosaukumu, izsniegtās atļaujas numuru un datumu. Pēc informācijas publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” attiecīgi jaunā pārtika izplatāma bez ierobežojumiem.

13. Jaunās pārtikas marķējumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām norāda informāciju par:

13.1. tādām jaunās pārtikas īpašībām, kuras padara jauno pārtiku atšķirīgu no jau esošās pārtikas (jaunā pārtika ir atšķirīga, ja zinātniskais novērtējums, kas pamatojas uz datu analīzi, pierāda, ka novērtētās raksturīgās pārtikas pazīmes ir atšķirīgas salīdzinājumā ar tradicionālo pārtiku, ievērojot šo pazīmju dabisko variāciju pieņemtās robežas). Marķējumā norāda mainītās pazīmes vai īpašības, kā arī metodes nosaukumu vai īsu aprakstu, kādā veidā attiecīgās pārmaiņas panāktas;

13.2. tādu sastāvdaļu klātbūtni jaunajā pārtikā, kuru nav ekvivalentajā tradicionālajā pārtikā un kuras var ietekmēt atsevišķu patērētāju veselību vai izraisīt ētiskus iebildumus.

14. Izdevumus, kas saistīti ar dokumentu vai citu veidu ekspertīzi un šo noteikumu 5.punktā minētā pieteikuma izskatīšanu padomē, sedz pieteicējs saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātajiem maksas pakalpojumu izcenojumiem. Samaksu par šo pakalpojumu saņem Latvijas Pārtikas centrs.

15. Jaunās pārtikas ražošanas un izplatīšanas kontroli atbilstoši šo noteikumu prasībām veic Pārtikas un veterinārais dienests.

16. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs V.Jaksons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!